Court convicts defendant for repeated failure to appear at police summons and orders fine under Administrative Offences Code.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of an administrative offence for failing to appear at a police summons without justification and ordered a fine of 50 euros. The defendant did not attend the hearing, and the police representative also failed to appear, though the court proceeded based on a request to examine the case without them. The court ruled that the defendant's repeated non-compliance with summons and prior record constituted aggravating circumstances warranting punishment.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 34. panta 2. punkts: The court may convict and impose a fine for administrative offences where the offender fails to appear at a hearing without valid reason, particularly when the violation is repeated and the offender has a prior record.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2018:0403.168021418.1.S
Lieta Nr.168021418
Arhīva Nr.1-0214-18/26
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 3.aprīlī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas
tiesnese D.Treija,
ar sekretāri J.Mančinsku,
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177.panta.
Aprakstošā daļa
2018.gada 5.martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC 184867 par to, ka 2018.gada 5.martā plkst.12.30 konstatēts, ka /pers. C/,
pārkāpjot papildsoda noteikumus 05.02.2018., 12.02.2018., 19.02.2018., 26.02.2018., 05.03.2018. bez attaisnojoša iemesla uz reģistrāciju Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3a Rīgā neieradās. 2018.gada 6.februārī izsludināts meklēšanā. Meklēšanas rezultātā
tika aizturēts un /pers. C/ izsniegta pavēste par ierašanos Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3a Rīgā 2018.gada
15.februārī plkst.11.00 pie inspektores S.Kožaro, taču /pers. C/ pēc izsaukuma neieradās. 2018.gada 16.februārī plkst.23.10 profilakses reida laikā
atradās spēļu zālē “Fēnikss” Gardenes ielā 1 Rīgā. Ir pārkāpti policijas kontroles noteikumi, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 177.pantā.
/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, nav ziņojis par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par lietas izskatīšanas
laiku un vietu /pers. C/ paziņots savlaicīgi, nosūtot tiesas pavēsti uz pie administratīvās atbildības saucamās personas lietas materiālos norādīto sūtījumu
saņemšanas adresi 2018.gada 16.martā (lietas 51.lapa).
Arī iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, taču 2018.gada 26.martā tiesā
saņemts minētās iestādes Kārtības policijas nodaļas priekšnieka I.Pastara lūgums – izskatīt lietu bez iestādes pārstāvja dalības (lietas 52.lapa).
Ievērojot to, ka ar lietas materiāliem pievienoto pavēstu uzziņu objektīvi apstiprinās, ka /pers. C/ par tiesas sēdi paziņots Latvijas APK 268.1 panta
kārtībā, taču /pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, tiesa atzīst, ka nepastāv juridisku šķēršļu, lai administratīvā pārkāpuma lietu
izskatītu Latvijas APK 271.panta ceturtās daļas kārtībā – bez lietas dalībnieka klātbūtnes, jo tiesa ir nodrošinājusi atbilstošu dokumenta paziņošanu
adresātam.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus kopsakarā, secina, ka /pers. C/ darbības ir kvalificētas pareizi, un viņa vainīgums administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. C/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā.
No lietā esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.maija sprieduma redzams, ka /pers. C/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma
176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6 mēnešiem un ar policijas kontroli uz 3
gadiem (lietas 5.-13.lapa).
Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2015.gada 17.februāra spriedumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada
9.maija spriedums atcelts daļā par revolvera ROHN RG 69 un pistoles P6121565, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, iznīcināšanu.
Spriedums stājies spēkā 2015.gada 24.martā (lietas 14.-25.lapa).
Pēc pamatsoda – brīvības atņemšana – izciešanas /pers. C/ atbrīvots 2017.gada 16.augustā, ko apstiprina lietā esošā Sodu reģistra uzziņa (lieta
40.lapa).
No minētā secināms, ka /pers. C/ piespriestais papildsoda – policijas kontrole – izciešanas laiks skaitāms no 2017.gada 16.augusta līdz 2020.gada
15.augustam.
Policijas kontroles izpildes kārtību reglamentē Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24.punkts, kurš noteic, ka papildsodu – policijas
kontrole – turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām piemērojami policijas kontroles izpildes nosacījumi.
Savukārt policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole
– īstenošanas kārtība”.
Tā kā /pers. C/ 2017.gada 16.augustā atbrīvojās ap apcietinājuma pēc pamatsoda izciešanas, tad ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas
Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka I.Pastara 2017.gada 25.augusta lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu,
pamatojies uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.maija spriedumu, nolemts /pers. C/ papildsoda – policijas kontrole – izciešanas
laikā piemērot šādus ierobežojumus:
1. aizliegt atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst.6.00;
2. aizliegt uzturēties bāros, kafejnīcās, spēļu zālēs u.c. sabiedriskās vietās alkohola reibumā;
3. aizliegt izbraukt bez policijas atļaujas no dzīvesvietas un Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas;
4. uzlikt par pienākumu 4 reizes mēnesī – pirmdienās no plkst.8.30 līdz plkst.12.00 ierasties reģistrēties Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3 A Rīgā (lietas 26.lapa).
A r 2017.gada 25.augusta lēmumu /pers. C/ iepazīstināts, tā būtība /pers. C/ bijusi saprotama, kā arī izskaidrots, ka ierobežojumu
neievērošanas gadījumā /pers. C/ tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177.panta, ko apstiprina /pers. C/ paraksts uz minētā
lēmuma, kā arī /pers. C/ 2017.gada 25.augustā sniegtais paskaidrojums Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas inspektorei J.Višņevskai (lietas 26., 27.lapa).
Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” 25.punkts noteic, ka par
policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par
policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos
pienākumus.
No lietā esošā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores majores S.Kožaro
2018.gada 5.marta ziņojuma Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa priekšniekam J.Dzenim izriet, ka /pers. C/ ir
pārkāpis papildsoda – policijas kontrole – noteikumus, jo 05.02.2018., 12.02.2018., 19.02.2018., 26.02.2018., 05.03.2018. bez attaisnojoša
iemesla uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3a Rīgā neieradās, kā arī 2018.gada 16.februārī
plkst.23.10 reida laikā atradās spēļu zālē “Fēnikss” Gardenes ielā 1 Rīgā, līdz ar to 2018.gada 5.martā sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols (lietas 4.lapa).
Administratīvais pārkāpums apstiprinās ar policijas kontroles reģistrācijas lapā fiksētajām ziņām – 05.02.2018., 12.02.2018., 19.02.2018.,
26.02.2018., 05.03.2018. /pers. C/ neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī (lietas 28.lapa).
/pers. C/ vainīgums apstiprinās arī ar faktu, ka /pers. C/ 2018.gada 6.februārī bija izsludināts meklēšanā, ko apstiprina Informācijas centra
uzziņa (lietas 29.lapa), kā arī ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa inspektora D.Ploriņa 2018.gada 16.februāra
ziņojumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa priekšniekam J.Dzenim, kurā fiksēts, ka profilakses reida laikā
2018.gada 16.februārī plkst.23.10, veicot personu pārbaudi Rīgā Gardenes ielā 1 Rīgā spēļu zālē “Fēnikss” konstatēts, ka /pers. C/ pārkāpj
policijas kontroles nosacījumus, jo pēc plkst.plkst.23.00 neatradās dzīvesvietā /adrese/ Rīgā (lietas 34.lapa).
Policijas kontroles noteikumu pārkāpumu apstiprināja arī pats /pers. C/, 2018.gada 15.februārī u n 2018.gada 16.februārī sniedzot
paskaidrojumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa priekšniekam, atzīstot faktu, ka 2018.gada 16.februārī
plkst.23.10 viņš atradās spēļu zālē “Fēnikss” pēc plkst.23.00. Tāpat uzsvēra, ka uz reģistrāciju policijas iecirknī sākotnēji neieradās, jo bija slims,
taču pēc tam nosprieda, ka nav vērts to darīt, jo tāpat tiks piemērots attiecīgs sods (lietas 35., 31.lapa).
Latvijas APK 9.panta pirmā daļa nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz
neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto
pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Savukārt Latvijas APK 10.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir
apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku
iestāšanos.
Tiesa, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, nekonstatē apstākļus, kas objektīvi attaisnotu /pers. C/ rīcību papildsoda – policijas kontrole –
izciešanas laikā, pārkāpjot policijas iestādes noteiktos ierobežojumus, jo rīcība nav apstiprināta ar kādiem objektīviem datiem, dokumentiem vai
uzziņām. Arī uz tiesas sēdi /pers. C/ nav ieradies, lai sniegtu kādu papildu skaidrojumu savai prettiesiskai rīcībai papildsoda izciešanas laikā.
Turklāt arī tiesību doktrīnā pastāv viedoklis, ka policijas kontroles būtība izpaužas personai noteikto ierobežojumu ievērošanā un to izpildes
kontrolēšanā. Persona, kas izcieš šo papildsodu, atrodas īpašā policijas uzmanības lokā, līdz ar to tai ir precīzi jāpilda uzliktie pienākumi, kā arī
jāņem vērā, ka policijas darbinieki ir tiesīgi apmeklēt viņu jebkurā diennakts laikā, lai pārbaudītu noteikto ierobežojumu ievērošanu. Savukārt, ja
personas atrašanās vieta ir zināma, bet tā bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies reģistrēties, kā arī neatrodas lēmumā norādītajā dzīvesvietā, tad
tas ir traktējams kā policijas kontroles noteikumu pārkāpums, un persona var tikt sodīta administratīvajā kārtā, kā arī pastāv iespēja neizciesto
policijas kontroles laiku aizstāt ar brīvības atņemšanu (Judins A. Policijas kontrole Latvijas krimināltiesībās. Jurista vārds, 1.novembris
2005 /Nr.41 (396)).
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. C/ noteikto uzvedības ierobežojumu kontroles intensitāte un apjoms ir noteikts individuāli.
/pers. C/ ir izskaidrotas tiesiskās sekas, kas radīsies, ja papildsoda izciešanas laikā tiks pārkāpts kaut viens no ierobežojumu nosacījumiem,
ko /pers. C/ apstiprinājis ar savu personisko parakstu, taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, secināms, ka /pers. C/ ir vieglprātīgi uztvēris faktu,
ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. C/ darbībās ir
konstatējams visu subjektīvu un objektīvu pazīmju kopums, kas raksturo darbību vai bezdarbību kā administratīvo pārkāpumu, un /pers. C/ ir
pamatoti saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177.panta – par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi
persona, kurai noteikta policijas kontrole.
Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, uzliek naudas
sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Savukārt Latvijas APK 32.panta pirmās un otrās daļas noteikumi definē, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka
normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem
pārkāpumiem. Uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
/pers. C/ izdarītais administratīvais pārkāpums apdraud jurisdikciju un noteikto pārvaldes kārtību.
Par /pers. C/ personību noskaidrots – dzīvesvietas adrese /adrese A/; apgādībā esošu personu nav; nestrādā; ir reģistrēti administratīvie
pārkāpumi; iepriekš sodīts; bez veselības traucējumiem.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa /pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus nekonstatē, taču saskaņā ar Latvijas APK 34.panta
pirmās daļas 2.punktu, tiesa par /pers. C/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums.
Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pie administratīvās atbildības saucamās personas personību raksturojošās ziņas, kā arī viņa attieksmi pret
pārkāpumu, kā arī administratīvā soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves
noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai vainīgais neizdarītu jaunus pārkāpumus, tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai
nosakāms Latvijas APK 177.panta sankcijā paredzētais naudas sods, nosakot to tuvāk vidējam apmēram.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas APK 289.6 , 289.16 , 289.18 , 289.13 , 291., 299.pantu tiesnese
nosprieda
/pers. C/ atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, un
sodīt ar naudas sodu 50 EUR (piecdesmit euro) apmērā.
Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.
Naudas sods nomaksājams – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods:
TRELLV22, konts LV34TREL1060191011100.
Maksājuma uzdevumā norādīt personu identificējošu informāciju un lietas Nr.168021418.
Samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā Baložu ielā 14, Rīgā.
Spriedums pārsūdzams 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Spriedums pieejams no 2018.gada 3.aprīļa.
Tiesnese D.Treija