Legislator Case Law & Legislation
168021418 / 1-0214-18 ECLI:LV:RPPT:2018:0403.168021418.1.S AI generated

Court convicts defendant for repeated failure to appear at police summons and orders fine under Administrative Offences Code.

Case Number 168021418 / 1-0214-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of an administrative offence for failing to appear at a police summons without justification and ordered a fine of 50 euros. The defendant did not attend the hearing, and the police representative also failed to appear, though the court proceeded based on a request to examine the case without them. The court ruled that the defendant's repeated non-compliance with summons and prior record constituted aggravating circumstances warranting punishment.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 34. panta 2. punkts: The court may convict and impose a fine for administrative offences where the offender fails to appear at a hearing without valid reason, particularly when the violation is repeated and the offender has a prior record.

Keywords

AI generated
administrative offence failure to appear police summons repeated violation administrative fine aggravating circumstances Administrative Offences Code

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.1 panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271. panta 4. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta 1. un 2. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. panta 1. daļa 2. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.18 panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 291. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299. panta

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RPPT:2018:0403.168021418.1.S

Lieta Nr.168021418

Arhīva Nr.1-0214-18/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 3.aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

tiesnese D.Treija,

ar sekretāri J.Mančinsku,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177.panta.

Aprakstošā daļa

2018.gada 5.martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC 184867 par to, ka 2018.gada 5.martā plkst.12.30 konstatēts, ka /pers. C/,

pārkāpjot papildsoda noteikumus 05.02.2018., 12.02.2018., 19.02.2018., 26.02.2018., 05.03.2018. bez attaisnojoša iemesla uz reģistrāciju Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3a Rīgā neieradās. 2018.gada 6.februārī izsludināts meklēšanā. Meklēšanas rezultātā

tika aizturēts un /pers. C/ izsniegta pavēste par ierašanos Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3a Rīgā 2018.gada

15.februārī plkst.11.00 pie inspektores S.Kožaro, taču /pers. C/ pēc izsaukuma neieradās. 2018.gada 16.februārī plkst.23.10 profilakses reida laikā

atradās spēļu zālē “Fēnikss” Gardenes ielā 1 Rīgā. Ir pārkāpti policijas kontroles noteikumi, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 177.pantā.

/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, nav ziņojis par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par lietas izskatīšanas

laiku un vietu /pers. C/ paziņots savlaicīgi, nosūtot tiesas pavēsti uz pie administratīvās atbildības saucamās personas lietas materiālos norādīto sūtījumu

saņemšanas adresi 2018.gada 16.martā (lietas 51.lapa).

Arī iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, taču 2018.gada 26.martā tiesā

saņemts minētās iestādes Kārtības policijas nodaļas priekšnieka I.Pastara lūgums – izskatīt lietu bez iestādes pārstāvja dalības (lietas 52.lapa).

Ievērojot to, ka ar lietas materiāliem pievienoto pavēstu uzziņu objektīvi apstiprinās, ka /pers. C/ par tiesas sēdi paziņots Latvijas APK 268.1 panta

kārtībā, taču /pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, tiesa atzīst, ka nepastāv juridisku šķēršļu, lai administratīvā pārkāpuma lietu

izskatītu Latvijas APK 271.panta ceturtās daļas kārtībā – bez lietas dalībnieka klātbūtnes, jo tiesa ir nodrošinājusi atbilstošu dokumenta paziņošanu

adresātam.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus kopsakarā, secina, ka /pers. C/ darbības ir kvalificētas pareizi, un viņa vainīgums administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. C/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā.

No lietā esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.maija sprieduma redzams, ka /pers. C/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6 mēnešiem un ar policijas kontroli uz 3

gadiem (lietas 5.-13.lapa).

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2015.gada 17.februāra spriedumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada

9.maija spriedums atcelts daļā par revolvera ROHN RG 69 un pistoles P6121565, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, iznīcināšanu.

Spriedums stājies spēkā 2015.gada 24.martā (lietas 14.-25.lapa).

Pēc pamatsoda – brīvības atņemšana – izciešanas /pers. C/ atbrīvots 2017.gada 16.augustā, ko apstiprina lietā esošā Sodu reģistra uzziņa (lieta

40.lapa).

No minētā secināms, ka /pers. C/ piespriestais papildsoda – policijas kontrole – izciešanas laiks skaitāms no 2017.gada 16.augusta līdz 2020.gada

15.augustam.

Policijas kontroles izpildes kārtību reglamentē Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24.punkts, kurš noteic, ka papildsodu – policijas

kontrole – turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām piemērojami policijas kontroles izpildes nosacījumi.

Savukārt policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole

– īstenošanas kārtība”.

Tā kā /pers. C/ 2017.gada 16.augustā atbrīvojās ap apcietinājuma pēc pamatsoda izciešanas, tad ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas

Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka I.Pastara 2017.gada 25.augusta lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu,

pamatojies uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.maija spriedumu, nolemts /pers. C/ papildsoda – policijas kontrole – izciešanas

laikā piemērot šādus ierobežojumus:

1. aizliegt atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst.6.00;

2. aizliegt uzturēties bāros, kafejnīcās, spēļu zālēs u.c. sabiedriskās vietās alkohola reibumā;

3. aizliegt izbraukt bez policijas atļaujas no dzīvesvietas un Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas;

4. uzlikt par pienākumu 4 reizes mēnesī – pirmdienās no plkst.8.30 līdz plkst.12.00 ierasties reģistrēties Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3 A Rīgā (lietas 26.lapa).

A r 2017.gada 25.augusta lēmumu /pers. C/ iepazīstināts, tā būtība /pers. C/ bijusi saprotama, kā arī izskaidrots, ka ierobežojumu

neievērošanas gadījumā /pers. C/ tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177.panta, ko apstiprina /pers. C/ paraksts uz minētā

lēmuma, kā arī /pers. C/ 2017.gada 25.augustā sniegtais paskaidrojums Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas inspektorei J.Višņevskai (lietas 26., 27.lapa).

Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” 25.punkts noteic, ka par

policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos

pienākumus.

No lietā esošā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores majores S.Kožaro

2018.gada 5.marta ziņojuma Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa priekšniekam J.Dzenim izriet, ka /pers. C/ ir

pārkāpis papildsoda – policijas kontrole – noteikumus, jo 05.02.2018., 12.02.2018., 19.02.2018., 26.02.2018., 05.03.2018. bez attaisnojoša

iemesla uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3a Rīgā neieradās, kā arī 2018.gada 16.februārī

plkst.23.10 reida laikā atradās spēļu zālē “Fēnikss” Gardenes ielā 1 Rīgā, līdz ar to 2018.gada 5.martā sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols (lietas 4.lapa).

Administratīvais pārkāpums apstiprinās ar policijas kontroles reģistrācijas lapā fiksētajām ziņām – 05.02.2018., 12.02.2018., 19.02.2018.,

26.02.2018., 05.03.2018. /pers. C/ neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī (lietas 28.lapa).

/pers. C/ vainīgums apstiprinās arī ar faktu, ka /pers. C/ 2018.gada 6.februārī bija izsludināts meklēšanā, ko apstiprina Informācijas centra

uzziņa (lietas 29.lapa), kā arī ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa inspektora D.Ploriņa 2018.gada 16.februāra

ziņojumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa priekšniekam J.Dzenim, kurā fiksēts, ka profilakses reida laikā

2018.gada 16.februārī plkst.23.10, veicot personu pārbaudi Rīgā Gardenes ielā 1 Rīgā spēļu zālē “Fēnikss” konstatēts, ka /pers. C/ pārkāpj

policijas kontroles nosacījumus, jo pēc plkst.plkst.23.00 neatradās dzīvesvietā /adrese/ Rīgā (lietas 34.lapa).

Policijas kontroles noteikumu pārkāpumu apstiprināja arī pats /pers. C/, 2018.gada 15.februārī u n 2018.gada 16.februārī sniedzot

paskaidrojumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa priekšniekam, atzīstot faktu, ka 2018.gada 16.februārī

plkst.23.10 viņš atradās spēļu zālē “Fēnikss” pēc plkst.23.00. Tāpat uzsvēra, ka uz reģistrāciju policijas iecirknī sākotnēji neieradās, jo bija slims,

taču pēc tam nosprieda, ka nav vērts to darīt, jo tāpat tiks piemērots attiecīgs sods (lietas 35., 31.lapa).

Latvijas APK 9.panta pirmā daļa nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Savukārt Latvijas APK 10.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir

apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku

iestāšanos.

Tiesa, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, nekonstatē apstākļus, kas objektīvi attaisnotu /pers. C/ rīcību papildsoda – policijas kontrole –

izciešanas laikā, pārkāpjot policijas iestādes noteiktos ierobežojumus, jo rīcība nav apstiprināta ar kādiem objektīviem datiem, dokumentiem vai

uzziņām. Arī uz tiesas sēdi /pers. C/ nav ieradies, lai sniegtu kādu papildu skaidrojumu savai prettiesiskai rīcībai papildsoda izciešanas laikā.

Turklāt arī tiesību doktrīnā pastāv viedoklis, ka policijas kontroles būtība izpaužas personai noteikto ierobežojumu ievērošanā un to izpildes

kontrolēšanā. Persona, kas izcieš šo papildsodu, atrodas īpašā policijas uzmanības lokā, līdz ar to tai ir precīzi jāpilda uzliktie pienākumi, kā arī

jāņem vērā, ka policijas darbinieki ir tiesīgi apmeklēt viņu jebkurā diennakts laikā, lai pārbaudītu noteikto ierobežojumu ievērošanu. Savukārt, ja

personas atrašanās vieta ir zināma, bet tā bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies reģistrēties, kā arī neatrodas lēmumā norādītajā dzīvesvietā, tad

tas ir traktējams kā policijas kontroles noteikumu pārkāpums, un persona var tikt sodīta administratīvajā kārtā, kā arī pastāv iespēja neizciesto

policijas kontroles laiku aizstāt ar brīvības atņemšanu (Judins A. Policijas kontrole Latvijas krimināltiesībās. Jurista vārds, 1.novembris

2005 /Nr.41 (396)).

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. C/ noteikto uzvedības ierobežojumu kontroles intensitāte un apjoms ir noteikts individuāli.

/pers. C/ ir izskaidrotas tiesiskās sekas, kas radīsies, ja papildsoda izciešanas laikā tiks pārkāpts kaut viens no ierobežojumu nosacījumiem,

ko /pers. C/ apstiprinājis ar savu personisko parakstu, taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, secināms, ka /pers. C/ ir vieglprātīgi uztvēris faktu,

ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. C/ darbībās ir

konstatējams visu subjektīvu un objektīvu pazīmju kopums, kas raksturo darbību vai bezdarbību kā administratīvo pārkāpumu, un /pers. C/ ir

pamatoti saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177.panta – par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi

persona, kurai noteikta policijas kontrole.

Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, uzliek naudas

sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Savukārt Latvijas APK 32.panta pirmās un otrās daļas noteikumi definē, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem

pārkāpumiem. Uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. C/ izdarītais administratīvais pārkāpums apdraud jurisdikciju un noteikto pārvaldes kārtību.

Par /pers. C/ personību noskaidrots – dzīvesvietas adrese /adrese A/; apgādībā esošu personu nav; nestrādā; ir reģistrēti administratīvie

pārkāpumi; iepriekš sodīts; bez veselības traucējumiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa /pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus nekonstatē, taču saskaņā ar Latvijas APK 34.panta

pirmās daļas 2.punktu, tiesa par /pers. C/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums.

Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pie administratīvās atbildības saucamās personas personību raksturojošās ziņas, kā arī viņa attieksmi pret

pārkāpumu, kā arī administratīvā soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves

noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai vainīgais neizdarītu jaunus pārkāpumus, tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai

nosakāms Latvijas APK 177.panta sankcijā paredzētais naudas sods, nosakot to tuvāk vidējam apmēram.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.6 , 289.16 , 289.18 , 289.13 , 291., 299.pantu tiesnese

nosprieda

/pers. C/ atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, un

sodīt ar naudas sodu 50 EUR (piecdesmit euro) apmērā.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Naudas sods nomaksājams – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, konts LV34TREL1060191011100.

Maksājuma uzdevumā norādīt personu identificējošu informāciju un lietas Nr.168021418.

Samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā Baložu ielā 14, Rīgā.

Spriedums pārsūdzams 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums pieejams no 2018.gada 3.aprīļa.

Tiesnese D.Treija