Court dismisses appeal on income tax sale value calculation based on original property purchase price including buildings.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court rejected the taxpayer's cassation appeal against a regional court decision upholding the tax authority's refusal to cancel a tax assessment. The taxpayer sold a detached land parcel from a larger property containing both land and four buildings, arguing the sale value should be calculated solely by land area. The court ruled that the tax authority correctly applied the Income Tax Law by using the original purchase price of the combined property, which included the value of the buildings, to proportionally determine the value of the sold land portion. Consequently, the appeal was dismissed because the taxpayer failed to demonstrate a legal error or a complex legal issue requiring cassation proceedings.
Legislator headnote
AI generatedLikums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9 panta 1. daļa; When a portion of a property containing both land and buildings is sold, the acquisition value must be calculated proportionally based on the original purchase price of the entire property, including the value of the buildings, rather than solely by land area.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2026:0707.A420157624.17.L
Lieta Nr. A420157624, SKA-410/2026
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2026.gada 7.jūlijā
[1] Senātā saņemta pieteicējas /Persona A/ kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada
27.novembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada
14.maija lēmuma Nr. 31.3/22.13/1549 atcelšanu.
Pieteicēja 2023.gadā atsavināja nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, kas izveidots, atdalot 3,05 ha zemes gabalu
no 2007.gadā iegādātā nekustamā īpašuma /Nosaukums B/. Ar pārsūdzēto dienesta lēmumu atstāts negrozīts
nodokļu kontroles rēķins, ar kuru pieteicējai noteikts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no
nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ atsavināšanas ienākuma un nokavējuma nauda.
Apgabaltiesa, izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, atzina, ka dienests strīdus īpašuma iegādes
vērtību pamatoti noteica atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmajai daļai,
izmantojot nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ iegādes vērtību un nosakot atsavinātās zemes daļas vērtību
proporcionāli tās īpatsvaram šajā īpašumā. Apgabaltiesa norādīja, ka pieteicēja iegādājās īpašumu, kura sastāvā
bija gan zeme, gan būves, savukārt atsavināja tikai no tā atdalītu zemes gabalu, tādēļ, nosakot atsavinātā
īpašuma iegādes vērtību, tās aprēķinā jāņem vērā arī būvju vērtība. Līdz ar to tiesa atzina pārsūdzēto dienesta
lēmumu par tiesisku un pamatotu.
[2] Izvērtējusi iesniegto kasācijas sūdzību, senatoru kolēģija atzīst, ka tajā norādītie iebildumi nerada šaubas par
sprieduma tiesiskumu. Lietā nav risināmi sarežģīti tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme
judikatūras veidošanā. Līdz ar to kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma.
[3] Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam tiesa piemērojusi strīda izšķiršanai atbilstošo tiesību normu – likuma
„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmo daļu. Savukārt tas vien, ka pieteicēja nepiekrīt, kā tiesa
minēto tiesību normu piemērojusi, pats par sevi nenorāda uz tiesas pieļautu kļūdu.
Apgabaltiesa spriedumā pamatoti atzina, ka konkrētajā gadījumā nepieciešams noteikt tieši atsavinātā
nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ iegādes vērtību un dienests to ir pareizi aprēķinājis. Savukārt pieteicēja nav
pamatojusi, kādēļ, nosakot atsavinātā īpašuma iegādes vērtību, nebūtu jāņem vērā apstāklis, ka nekustamā
īpašuma /Nosaukums B/ sastāvā ietilpa ne tikai zeme, bet arī četras būves. Proti, kasācijas sūdzībā norādītā
pieeja atsavinātā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai neņem vērā, ka sākotnēji iegādātais nekustamais īpašums
/Nosaukums B/ ietvēra gan zemi, gan būves, savukārt atsavinātais nekustamais īpašums /Nosaukums A/ sastāv
tikai no atdalītā zemes gabala bez apbūves. Šajā sakarā senatoru kolēģija piekrīt apgabaltiesai, ka nav pamata
uzskatīt, ka 2007.gada pirkuma līgumā noteiktā pirkuma maksa būtu sadalāma vienīgi pēc zemes platības,
neņemot vērā īpašuma sastāvā esošās būves.
Senatoru kolēģija nesaskata kļūdu arī tajā, ka, nosakot atsavinātā nekustamā īpašuma iegādes vērtību, tika
izmantotas objektu kadastrālās vērtības. Jāņem vērā, ka kadastrālās vērtības konkrētajā gadījumā netika
izmantotas nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai tās faktiskās iegādes cenas vietā, bet gan vienīgi
zemes un būvju vērtības proporcijas noteikšanai. Savukārt pati nekustamā īpašuma iegādes vērtība noteikta,
ņemot vērā pirkuma līgumā norādīto iegādes cenu un ar īpašuma iegādi saistītos izdevumus.
[4] Pieteicēja atkārto tiesvedības gaitā uzturēto viedokli, ka, atdalot un pārdodot daļu no nekustamā īpašuma
/Nosaukums B/, pieteicēja ir cietusi zaudējumus. Tādējādi izskatāmajā gadījumā ir pārkāpts tiesiskās paļāvības
princips, jo iestādes kļūda, aprēķinot nodokli apstākļos, kad atdalītā īpašuma atsavināšanas rezultātā nav gūti
ienākumi, pieteicējai radījusi nelabvēlīgas sekas.
Senatoru kolēģija tam nepiekrīt.
Pieteicēja nav norādījusi, kāda tieši tiesiski aizsargājama paļāvība izskatāmajā gadījumā tai varēja rasties un
kādā veidā tā būtu aizskarta. Tāpat pieteicējas apgalvojums par zaudējumu rašanos ir acīmredzami nepamatots.
Proti, tas balstīts kļūdainā pieņēmumā, ka nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ iegādes vērtība atbilst pusei no
nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ iegādes vērtības. Tomēr, kā jau norādīts iepriekš, šāda pieeja neņem vērā, ka
sākotnēji iegādātā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpa ne tikai zeme, bet arī būves. Tādēļ minētie pieteicējas
iebildumi nevar būt par pamatu sprieduma pārskatīšanai kasācijas kārtībā.
[5] Senatoru kolēģija nepiekrīt kasācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem par Senāta 2025.gada 14.aprīļa
sprieduma lietā Nr. SKA-81/2025, ECLI:LV:AT:2025:0414.A420209621.11.S, atziņu piemērojamību izskatāmā
gadījuma faktiskajos apstākļos.
Minētajā lietā Senāts vērtēja situāciju, kurā nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai pēc īpašuma
sadalīšanas nebija iespējams izmantot citus objektīvus kritērijus. Izskatāmajā lietā minētais nav konstatējams.
Turklāt jāņem vērā, ka atšķirībā no lietā Nr. SKA-81/2025 aplūkotā gadījuma izskatāmajā lietā sākotnēji
iegādātajā nekustamajā īpašumā ietilpa gan zeme, gan ēkas, savukārt atsavināts – tikai atdalītais zemesgabals.
Līdz ar to iegādes vērtības noteikšana, sadalot kopējo pirkuma cenu vienīgi proporcionāli zemes platībai,
neņemot vērā arī ēku vērtību, neatbilstu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmajā daļā
ietvertajam principam, ka ar kapitāla aktīva iegādi saistītajiem izdevumiem jābūt attiecināmiem uz konkrēto
atsavināto kapitāla aktīvu.
[6] Lietā nav risināmi sarežģīti tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme judikatūras
veidošanā. Līdz ar to kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru
kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas
2025.gada 27.novembra spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators E. Darapoļskis Senatore D. Makarova Senatore I. Višķere