Court dismisses appeal against anti-corruption agency's fine for a councilor voting on a contract unrelated to their salary.

Lietas arhīva Nr. 1A-0007-18

ECLI:LV:CERT:2018:0122.1A11003517.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2018.gada 22.janvārī

Cēsu rajona tiesas tiesnese A.Papule

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka

J.Straumes 2017.gada 16.oktobra lēmumu Nr. 1/6054, un

k o ns t a t ē j a :

ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciāliste /pers. C/ 2017.gada

22.augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr. 002367 par to, ka /pers. A/, būdama amatpersona -/Nosaukums/ novada domes

deputāte, balsojot par /Nosaukums/ domes deputātu 2017. gada 12. jūlijā iesniegtā lēmuma projekta noraidīšanu, kas paredzēja 2017. gada 1. martā

noslēgto uzņēmuma līgumu Nr.6-3/5 atzīt par neatbilstošu pašvaldības noteiktajiem pienākumiem par racionālu un lietderīgu pašvaldības finanšu līdzekļu

izmantošanu, veikusi ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kas ietekmēja viņas personiskās un mantiskās intereses, t.i., pārkāpa

likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” (turpmāk – likums) 11. panta 1. daļā noteiktos ierobežojumus.

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.30 pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs /pers. D/ 2017.gada 6.septembrī

pieņēma lēmumu Nr. 870/1-24/151 (turpmāk sākotnējais lēmums) saukt /pers. A/ pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30 panta par valsts

amatpersonas amata funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā un sodīt ar naudas sodu 70 EUR apmērā.

Sākotnējo lēmumu /pers. A/ pārsūdzēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, t.i., augstākā iestādē, lūdzot atcelt sākotnējo

lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, uzskatot, ka administratīvais sods piemērots nepamatoti.

Sūdzībā par sākotnējo lēmumu /pers. A/ norādīja, ka 2017. gada 14. jūlijā /Nosaukums/ novada domes ārkārtas sēdē izskatīts nevis

lēmumprojekts par noslēgto uzņēmuma līgumu, bet par pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojuma lietderību, saistībā ar noslēgto uzņēmuma līgumu. Balsojot

pret lēmuma projekta, kas paredzējis atzīt, ka 2017. gada 1. martā noslēgtais uzņēmuma līgums neatbilst pašvaldības noteiktajam pienākumam racionāli

un lietderīgi izmantot pašvaldības finanšu līdzekļus, pieņemšanu, vadījusies nevis no savām interesēm, bet tikai un vienīgi no pašvaldības interesēm un no

revidentes atzinuma.

Tulkojot kopsakarā likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likuma) l. panta 5.punktā un 11. panta 6.

daļas 2. punktā iekļautās normas, likumdevējs paredzējis arī situāciju, kad lemšana par atlīdzību (acīmredzot domāta uzņēmuma līguma noteiktā samaksa

5268 EUR apmērā par veiktajiem pakalpojumiem) sev nav uzskatāma par interešu konfliktu, šo apstākli sākotnējā lēmuma pieņēmējs neesot ņēmis vērā.

Piedaloties ārkārtas sēdē un balsojot vadījusies nevis no savām, bet no sabiedrības interesēm, lai novērstu iespēju pieņemt sabiedrības interesēm

neatbilstošu lēmumu.

Pretēji sākotnējā lēmuma pieņēmēja viedoklim uzskatot, ka balsojusi par tiesisku lēmumu, kas sabiedrībai dod labumu, pasargā no zaudējumiem

un tādējādi viņa pilnībā esot atbildīga sabiedrības priekšā, ka viņas balsojums bijis pamatots un tiesisks, jo viņai nepiedaloties balsojumā, iespējams tiktu

pieņemts sabiedrības interesēm neatbilstošs un, iespējams pat prettiesisks lēmums.

Bez tam, sākotnējā lēmumā 3. lapas 10 rindkopā esot norādīts, ka lēmuma pieņēmējs esot balstījies uz citas personas – /pers. E/ veiktu

pārkāpumu.

2017. gada 16. oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks J.Straume pieņēma lēmumu sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu,

bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Izskatot /pers. A/ sūdzību par sākotnējo lēmumu, augstāka iestāde savā lēmumā, konstatē, ka

-/pers. A/ no 2017.gada 21.jūnija ir iekļauta /Nosaukums/ novada domes valsts amatpersonu sarakstā kā domes deputāte un ir uzskatāma par

valsts amatpersonu atbilstoši Likuma 4.panta pirmās daļas 15.punktam. Līdz ar ko /pers. A/ kā valsts amatpersonai ir saistoši Likumā noteiktie

ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi.

- /Nosaukums/ novada pašvaldība, tās domes priekšsēdētājas /pers. F/ personā, 2017.gada 1.martā noslēdza uzņēmuma līgumu /numurs/ ar

uzņēmēju /pers. A/ par projektu vadīšanu Eiropas Savienības programmas ietvaros. Par darbu izpildi (pakalpojumiem) paredzēta samaksa 5268 EUR

apmērā.

- /Nosaukums/ novada domes deputāti 2017.gada 12.jūlijā iesniedza /Nosaukums/ novada domes priekšsēdētājai prasību sasaukt /Nosaukums/

novada domes ārkārtas sēdi, lai izskatītu jautājumu par /Nosaukums/ novada pašvaldības, tās domes priekšsēdētājas /pers. F/ personā, un /pers. A/

2017.gada 1.martā noslēgtā uzņēmuma līguma Nr.6-3/5 neatbilstību likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 6.punktam, kā arī iesniedza ārkārtas

sēdes lēmuma projektu.

Likuma “Par pašvaldībām” 14. panta 2. daļas 6. punkts nosaka, ka pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums atbilstoši apstiprinātajam

pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus.

- saskaņā ar /Nosaukums/ novada domes 2017.gada 14.jūlija ārkārtas sēdes protokolu, /pers. A/ balsoja “pret” /Nosaukums/ novada domes

deputātu 2017.gada 12.jūlijā iesniegto lēmuma projektu, kas paredzēja /Nosaukums/ novada pašvaldības, tās domes priekšsēdētājas /pers. F/ personā,

un /pers. A/ 2017.gada 1.martā noslēgtā uzņēmuma līguma Nr.6-3/5 atzīšanu par neracionālu un nelietderīgu /Nosaukums/ novada pašvaldības finanšu

līdzekļu izlietojumu, kas neatbilst likuma “Par pašvaldībām” 14. panta otrās daļas 6. punkta prasībām.

Augstāka iestāde secina, ka /pers. A/, kā valsts amatpersona, piedaloties balsošanā par konkrēto likumprojektu un balsojot pret likumprojektu, ir

veikusi darbības, kurās pati ir personiski un mantiski ieinteresēta, t.i., atradusies interešu konflikta situācijā.

Augstāka iestāde atsaucas uz Likuma 1. panta 5. punktu, kas nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts

amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības,

kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses; Likuma 11. panta 1. daļu,

kas nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības,

kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir

personiski vai mantiski ieinteresēti.

/pers. A/ kā /Nosaukums/ novada domes deputātei bija jāpārbauda visi faktiskie un tiesiskie apstākļi, noskaidrojot, vai piedaloties balsojumā, kurā

tiek izlemts jautājums par uzņēmuma līgumu, kurā viena no slēdzējpusēm ir /pers. A/, atbilst Likuma noteikumiem.

Augstāka iestāde, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, /pers. A/ sūdzībā par sākotnējo lēmumu norādītos argumentus un

pamatojoties uz augstāk minētajām likuma normām, atzīst, ka sākotnējais lēmums pieņemts pamatoti, jo /pers. A/ ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

proti, /pers. A/ /Nosaukums/ novada domes 2017.gada 14.jūlija ārkārtas sēdē balsoja “pret”, tādējādi noraidot /Nosaukums/ novada domes deputātu

2017.gada 12.jūlijā iesniegto lēmuma projektu, kas paredzēja Vecpiebalgas novada pašvaldības, tās domes priekšsēdētājas /pers. F/ un /pers. A/

2017.gada 1.martā noslēgtā uzņēmuma līguma /numurs/ atzīšanu par neatbilstošu likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 6.punktam. Augstāka

iestāde savā lēmumā secina, ka /pers. A/ veica ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kas ietekmēja viņas personiskās un

mantiskās intereses (interešu konflikts), tādējādi pārkāpa Likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, par ko ir paredzēta administratīvā

atbildība Kodeksa 166.30 pantā.

Augstāka iestāde, saistībā ar sūdzībā minēto, norāda, ka Likuma 11.panta sestā daļa paredz izņēmuma gadījumus, kad pašvaldības domes

deputāti, pamatojoties uz likumu “Par pašvaldībām”, izskatot pašvaldības budžeta projektu, pieņem lēmumu par budžeta apstiprināšanu, un tādējādi lemj

arī par domes deputāta amata atlīdzību. Augstāka iestāde atzīst, ka 2017. gada 14. jūlijā /Nosaukums/ novada domes ārkārtas sēdes balsojums nebija

par deputātu amata atalgojuma noteikšanu. /pers. A/ balsojums, kas attiecas uz pašas noslēgto uzņēmuma līgumu, bija valsts amatpersonas darbība,

kurā viņa kā pašvaldības domes deputāte ir personiski un mantiski ieinteresēta. Likums aizliedz valsts amatpersonai realizēt valsts amatpersonas pilnvaras

un veikt ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības jautājumos, kas skar pašu amatpersonu.

Augstāka iestāde, izskatot /pers. A/ sūdzību par sākotnējo lēmumu, ir izlabojusi sākotnējā lēmuma 3. lpp. 10 rindkopā pieļauto pārrakstīšanās

kļūdu.

Attiecībā uz piemēroto sodu augstāka iestāde to atzīst par pamatotu un samērīgu un norāda, ka jāņem vērā LAPK 32.panta otrajā daļā minētie

apstākļi, proti, izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie

apstākļi. Valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības

lokā (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 21.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2006, 8.1. un 8.2.

punktu, 2009.gada 26.marta sprieduma lietā Nr. SKA-68/2009 10.punktu).

Savukārt, jebkuras darbības, ko valsts amatpersona, pildot amata pienākumus, veic attiecībā uz sevi, mazina sabiedrības uzticēšanos valsts

amatpersonu darbībai. Tādējādi /pers. A/ kā /Nosaukums/ novada domes deputātei jārāda piemērs pašvaldības iedzīvotājiem un pašvaldības institūcijām.

Ievērojot demokrātiskās iekārtas principu, kā arī Likuma 2.pantā noteikto likuma mērķi, kas paredz nodrošināt valsts amatpersonu darbību

sabiedrības interesēs, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu, atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu

darbībai, augstāka iestāde secina, ka pieņemtais lēmums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un

sabiedrības intereses, jo /pers. A/ ar konkrēto rīcību, pārkāpjot Likumā noteiktos ierobežojumus valsts amatpersonu funkciju veikšanai, nav

nodrošinājusi Likuma mērķa sasniegšanu, radot šaubas par valsts amatpersonas darbību sabiedrības labā.

Augstākas iestādes lēmumu /pers. A/ pārsūdzēja Cēsu rajona tiesā, lūdzot atcelt sākotnējo lēmumu un augstākas iestādes lēmumu un izbeigt

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo viņa esot balsojusi par tiesisku lēmumu, viņas balsojums bijis pamatots un tiesisks. Pārsūdzēšanas motīvi tie

paši, kas pārsūdzot sākotnējo lēmumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 panta 1.daļu, lieta tiesā tiek skatīta rakstveida procesā. Līdz tiesas noteiktajam datumam, tas ir, 2017.gada 18.

decembrim, administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki nav pieteikuši noraidījumu tiesnesei, nav lūguši izskatīt lietu tiesas sēdē mutvārdu procesā.

2017. gada 11. decembrī tiesā saņemts augstākas iestādes paskaidrojums, kuru parakstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

priekšnieks J.Straume, t.i., amatpersona, kura augstākas iestādes vārdā pieņēma pārsūdzēto lēmumu.

Paskaidrojumā pēc būtības vēlreiz izdarīta atsauce uz administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem pierādījumiem un Likumu normām, kas bija par

pamatu sākotnējā lēmuma atstāšanai spēkā.

Norādīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē ietilpa vērtēt /pers. A/, kā valsts amatpersonas, darbības tiesiskumu un

atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām, proti, vai /pers. A/ rīcība, balsojot /Nosaukums/ novada

domes 2017.gada 14.jūlija ārkārtas sēdē, kurā tika izskatīts jautājums, kas bija saistīts ar pašas darbībām, atbilst Likuma noteikumiem.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, augstākai iestādei bija pamats konstatēt, ka /pers. A/, piedaloties balsojumā par

/Nosaukums/ novada domes deputātu 2017.gada 12.jūlijā iesniegtā lēmuma projekta noraidīšanu, kas paredzēja 2017.gada 1 .martā noslēgto uzņēmuma

līgumu /numurs/ atzīt par neatbilstošu likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 6.punktam, ir veikusi darbības, kurās pati ir personiski un mantiski

interesēta, ņemot vērā, ka viena no uzņēmuma līgumā iesaistītajām pusēm bija viņa pati, tādējādi pārkāpa Likuma 11 .panta pirmajā daļā noteiktos

ierobežojumus.

No Likuma normām izriet, ka interešu konflikta situācijā amatpersona atrodas tikai tad, ja tā aktīvi izpilda savus amata pienākumus un no šo

jautājumu risināšanas var tikt ietekmētas arī pašas amatpersonas intereses. Tieši /pers. A/ kā amatpersonas aktīvā darbība, piedaloties konkrētajā

balsojumā, ir atzīstama par valsts amatpersonas darbību, kas ietekmēja viņas personiskās un mantiskās intereses. LAPK 166.30pantā ir paredzējis

administratīvo atbildību par šādu pārkāpumu, t.i., par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā.

Paskaidrojumā vēlreiz norādīts, ka augstākai iestādei bija pamats konstatēt pārkāpuma esamību un /pers. A/ vainu, kas pierādās ar lietā esošajiem

pierādījumiem. Amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākās amatpersonas vai speciālu institūciju kontroli, jāpārliecinās par savas darbības

tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā darbībā ievērotu tiesību normas un jārīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tiesa, izskatot sūdzību rakstveida procesā, vadās pēc lietā esošajiem pierādījumiem un nolēmumu pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tiesā netika iesniegti tādi jauni pierādījumi, kas nebūtu zināmi pieņemot lēmumu augstākā iestādē un kas

varētu mainīt izskatāmās lietas rezultātu, savukārt, lietā esošie pierādījumi jau ir objektīvi izvērtēti un analizēti pārsūdzētajā augstākas iestādes lēmumā.

Saskaņā ar LAPK 289.6 panta 9. daļu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai jāizlemj vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai

persona, kuru sauc pie administratīvā atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo

pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un izvērtējusi augstākas iestādes pieņemtā lēmuma argumentāciju kopsakarā ar /pers. A/

sūdzībā un augstākas iestādes paskaidrojumā norādīto, tiesa atzīst, ka augstākas iestādes lēmuma atcelšanai nav pamata.

Tiesa atzīst, ka augstākas iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi par /pers. A/ vainīgumu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un administratīvā soda piemērošanu ir pareizi, un augstākas iestādes lēmumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to

tiesa, pamatojoties uz LAPK 289.13 panta 3.daļu, pievienojas augstākas iestādes lēmuma motivācijai par /pers. A/ vainīgumu viņai inkriminētajā

administratīvajā pārkāpumā un viņas sodīšanu, un izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa nekonstatē, ka augstāka iestāde, pieņemot lēmumu, nebūtu ievērojusi LAPK 272. pantā un 286. panta 2. daļā noteikto par apstākļiem, kas

jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, un nebūtu pārbaudījusi sākotnējā lēmuma likumību un pamatotību.

Tiesa papildus norāda uz atsevišķiem lietas faktiskajiem apstākļiem, bet tai nav pienākums detalizēti spriedumā atrunāt jebkuru sūdzības iesniedzēja

argumentu vai viedokli, bet gan tikai tos, kurus tā uzskata par nozīmīgiem konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

LAPK 166.30 pantā atbildība paredzēta par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu

gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas

funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā, par ko uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot

tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

Sākotnējā lēmumā precīzi norādīts par ko /pers. A/ sodīta pēc minētā panta, proti, par valsts amatpersonas amata funkciju veikšanu interešu

konflikta situācijā, kā arī dots administratīvā pārkāpuma sastāva apraksts - /pers. A/, būdama amatpersona -/Nosaukums/ novada domes deputāte,

piedaloties balsojumā /Nosaukums/ domes deputātu 2017. gada 12. jūlijā iesniegtā lēmuma projekta noraidīšanu, kas paredzēja 2017. gada 1. martā

noslēgto uzņēmuma līgumu /numurs/ atzīt par neatbilstošu pašvaldības noteiktajiem pienākumiem par racionālu un lietderīgu pašvaldības finanšu līdzekļu

izmantošanu, veikusi ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kas ietekmēja viņas personiskās un mantiskās intereses, t.i., pārkāpa

likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” 11. panta 1. daļā noteiktos ierobežojumus.

Sākotnējā lēmumā norādītais administratīvā pārkāpuma sastāva apraksts atbilst tam, kas fiksēts administratīvā pārkāpuma protokolā un ko tālāk

vērtējusi augstāka iestāde.

Interešu konflikts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” 1. panta 5. punkta izpratnē ir situācija, kurā valsts

amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā […], kas ietekmē vai var ietekmēt šīs

valsts amatpersonas […] personiskās vai mantiskās intereses.

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” 11. panta 1. daļa nosaka, ka valsts amatpersona, pildot valsts

amatpersonas amata pienākumus, nedrīkst veikt nekādas darbības, kurās šī valsts amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēta.

Atsaucoties uz minētajām Likuma normām augstāka iestāde lēmumā izvērtējusi /pers. A/ kā /Nosaukums/ novada domes deputātes, t.i.,

amatpersonas, rīcību piedaloties novada domes ārkārtas sēdes balsojumā, kas bija saistīts ar pašas iepriekš noslēgto uzņēmuma līgumu, un pamatoti

atzinusi, ka viņa atradusies interešu konflikta situācijā.

LAPK 166.3 0 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs ir formāls un ir pabeigts ar kaitīgās darbības izdarīšanu. Konkrētais

administratīvais pārkāpums ir pabeigts ar valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanas brīdi un liecina par tiešu nodomu.

Bez tam, augstāka iestāde pareizi novērtējusi, ka /Nosaukums/ novada domes 2017.gada 14.jūlija ārkārtas sēdē notikušais balsojums nebija par

/Nosaukums/ novada domes deputātu amata atalgojuma noteikšanu, tādējādi /pers. A/ balsojums nav attiecināms uz Likuma 11.panta sestās daļas

2.punktā noteikto gadījumu, kad pašvaldības domes deputāti piedalās balsojumā par sava amata atalgojuma noteikšanu. Balsojums kurā piedalījās /pers.

A/, bija par iepriekš noslēgtā uzņēmuma līguma /numurs/ neatbilstību pašvaldības noteiktajiem pienākumiem par racionālu un lietderīgu pašvaldības

finanšu līdzekļu izmantošanu. Uzņēmuma līgums paredzēja, ka pasūtītājs, proti, /Nosaukums/ novada pašvaldība /pers. A/ par pakalpojumiem samaksā

5268 EUR. Uzņēmuma līgumā paredzētā samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem nekādā veidā nav saistāma ar /pers. A/ kā deputātes amata

atalgojumu. Tāpēc nepamatots ir /pers. A/ viedoklis, ka viņas piedalīšanos balsošanā ārkārtas sēdē 2017. gada 14. jūlijā varētu pielīdzināt lemšanai par

deputāta atalgojuma noteikšanu, kādēļ viņa nav atradusies interešu konfliktā.

Tiesai nav pamata atzīt, ka piemērotais administratīvais sods 70 EUR apmērā būtu nesamērīgi bargs. Tas ir noteikts tuvu panta sankcijā paredzētā

soda minimālajai robežai. Pieņemot sākotnējo lēmumu, attiecībā uz soda mēru, acīmredzot, ņemta vērā tobrīd /pers. A/ izteiktā nožēla par Likumā

noteikto ierobežojumu neievērošanu. Soda piemērošanas nepieciešamību augstāka iestāde ir pamatojusi.

Tiesai nerodas šaubas par to, ka /pers. A/ ir veikusi ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kas ietekmēja viņas personiskās

un mantiskās intereses, t.i., veica valsts amatpersonas funkcijas interešu konflikta situācijā, tādējādi pārkāpjot likuma “Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, par ko atbildība paredzēta LAPK 166.30 pantā. /pers. A/ pēc minētā

panta pamatoti atzīta par vainīgu un sodīta ar naudas sodu 70 EUR apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Straumes 2017.gada 16.oktobra lēmums

Nr. 1/6054 ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība kā nepamatota noraidāma.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta 2. daļas 1. punktu, 289.13 panta 2., 3. un 6.

daļu, 289.18 panta 1. daļu tiesa

no s p r ie d a :

atstāt negrozītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Straumes 2017.gada 16.oktobra lēmumu Nr. 1/6054 (administratīvā

pārkāpuma protokols RD Nr. 002367) par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie atbildības pēc LAPK 166.30 panta, bet /pers. A/

sūdzību noraidīt.

Spriedums pieejams Cēsu rajona tiesas kancelejā 2018. gada 22.janvārī pēc plkst. 10.00.

Spriedumu administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna

sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesas kancelejā.

Tiesnese: