Legislator Case Law & Legislation
C29274018 / C-2740-18 ECLI:LV:RLPT:2018:1113.C29274018.4.S AI generated

Court allowed insurance claim for water damage losses and awarded interest and court costs to the policyholder.

Case Number C29274018 / C-2740-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court ordered the property management company to pay the insurance company 602.36 euros for water damage losses and associated court costs. The plaintiff successfully argued that the apartment flood resulted from a burst water supply pipe, triggering coverage under the insurance contract. Consequently, the court ruled in favor of the insurer, awarding damages and interest while dismissing the defendant's counterclaims.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Insurance Law: Under the Civil Law and Insurance Law, an insurer is liable for property damage losses covered by the policy, and the court must award interest on unpaid sums and costs to the successful party.

Keywords

AI generated
insurance claim water damage property management court costs interest award liability determination simple procedure

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Articles 1759, 1773, 1775, 1779
Apartment Ownership Law Article 4
Housing Building Transfer Law Article 6
Ministry of Justice Decree No. 907 Articles 6 and 13
Insurance Contract Law Article 40
Civil Procedure Law Articles 129, 130, 195, 41, 204.1, 250.25, 250.26, 93, 94, 95, 96, 97

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RLPT:2018:1113.C29274018.4.S

Lietas Nr.C29274018

Lietas arhīva Nr.C-2740-18/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 13.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme

ar tiesas sēžu sekretāri A.Štubeju,

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/,

2018.gada 29.oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AAS “BTA Baltic Insurance Company” prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja AAS “BTA Baltic Insurance Company” 2018.gada 31.janvārī cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumus 520,92 euro, valsts nodevu 78,14 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, kā arī atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no

galvenā parāda.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1759., 1773., 1775. un 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvadīšanas

likuma 6.panta otrās daļas 1.punktu un 16.pantu, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 6. un 13.punktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu”

40.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 129., 130. un 195.pantu.

[1.1] Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.

2016.gada 3.martā appludināts dzīvoklis /adrese/ (turpmāk–apdrošinātais dzīvoklis), kas apdrošināts AAS “BTA Baltic Insurance Company”.

Apdrošināšanas līguma noslēgšanu apliecina īpašuma apdrošināšanas līguma noslēgšanas apstiprinājums Nr.LV15-B2-10022843-2. Apdrošināšanas

līgums noslēgts ar tā darbības laiku no 2015.gada 21.augusta līdz 2016.gada 20.augustam, apdrošinot uguns, šķidruma vai tvaika noplūdes, dabas

stihisko postu, trešo personu prettiesiskas rīcības un elektroniskos riskus.

Saskaņā ar atbildētājas 2016.gada 20.aprīļa aktu par konstatētajiem bojājumiem Nr.13-8/14723 konstatēts, ka 2016.gada 3.martā tika

nopludināts apdrošinātais dzīvoklis un nopludināšana notika sakarā ar dzīvojamās mājas apgādes sistēmas bojājumiem, kas radušies aukstā ūdens

stāvvada plīsuma dēļ dzīvokļa Nr.32 vannas istabā. Vienlaikus tika konstatēts, ka apdrošinātajam dzīvoklim radušies istabas griestu un virtuves sienas

bojājumi.

Par īpašumam nodarītajiem bojājumiem 2016.gada 2.maijā sastādīts īpašuma bojājumu apskates protokols, fiksējot applūdes rezultātā radušos

bojājumus, kā arī nosakot bojājumu novēršanai nepieciešamos remontdarbus. Atbilstoši SIA “ZJ Projekts” sastādītajām remontdarbu tāmēm, kopējās

izmaksas, lai novērstu appludināšanas rezultātā radušos bojājumus nekustamajam īpašumam, noteiktas 618,39 euro, savukārt kustamai mantai

260,71 euro.

Izpildot savas saistības un pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu, atbildētājas aktu, apskates protokolu un tāmēm, prasītāja, ņemot vērā

tāmēs norādītās tiešās izmaksas un transporta izdevumus, atskaitot apdrošināšanas polisē noteikto pašrisku70 euro, noteica apdrošināšanas atlīdzību

nekustamajam īpašumam 346,49 euro un kustamai mantai 174,43 euro, kopā 520,92 euro un 2016.gada 11.maijā to izmaksāja apdrošinātajam.

Atbildētāja, savlaicīgi neveicot aukstā ūdens stāvvada tehnisko pārbaudi vai apskati un nenodrošinot mājas kopīpašumā esošas daļas

uzturēšanu un apsaimniekošanu, nerīkojās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un ir pieļāvusi traucējumu apdrošinātā dzīvokļa īpašniekam, tādējādi

nodarot šī dzīvokļa īpašniekam zaudējumus. Zaudējumi, kas radušies apdrošinātā dzīvokļa īpašniekam, ir cēloniskā sakarā ar atbildētājas neattaisnojamo

rīcību, proti, tā nenodrošināja inženierkomunikāciju savlaicīgu apsekošanu un tehnisko apkopi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Apdrošinātā dzīvokļa nopludināšanu varēja novērst, ja atbildētāja būtu veikusi aukstā ūdens stāvvada tehnisko novērtēšanu un nepieciešamos

remontdarbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Aukstā ūdens stāvvada bojājums nav pēkšņs atgadījums, bet gan radies ilgstošas korozijas ietekmē,

tādējādi to varēja paredzēt savlaicīgi un novērst.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumus 520,92 euro.

Prasītāja vērsusies ar pretenziju par zaudējumu atlīdzību pie atbildētājas, taču atbildētāja to ir noraidījusi un zaudējumus nav segusi.

[2] Tiesā 2018.gada 3.aprīlī saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasība ir nepamatota un noraidāma šādu

apsvērumu dēļ.

Lai noskaidrotu, vai atbildētājai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, jākonstatē, vai vienlaicīgi pastāv zaudējumu atlīdzības pamati, proti,

prettiesiska rīcība, tiesību aizskārēja vaina, zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp zaudējumiem un prettiesisko rīcību.

Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un

pieņemšanas aktu nav pārņēmusi dzīvojamo māju pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un nav noteikuši maksu par to, līdz ar ko atbildētāja veic dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu

atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Atbildētāja kā lielākais Rīgas pilsētas dzīvojamo māju pārvaldnieks savas atbildības robežas vienmēr laicīgi remontē vai nomaina mājas

kopīgās komunikācijas un prasītāja pretējo nav pierādījusi.

Atsaucoties uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 10.panta ceturto daļu, norāda, ka dzīvojamās mājas īpašniekiem, tai skaitā

dzīvokļa /adrese/ īpašniekam bija pienākums uzraudzīt viņa dzīvoklī esošas komunikācijas un bojājumu gadījumā informēt atbildētāju. Ņemot vērā, ka

dzīvokļa /adrese/ īpašnieks netika izpildījis savus pienākumus, kā arī informējis atbildētāju par iespējamiem bojājumiem ūdensapgādes sistēmas

komunikācijās, tad nodarītie zaudējumi radušies tieši viņa vainas dēļ.

Fakts, ka aukstā ūdens stāvvads ietilpst kopīpašumā esošajā dzīvojamās mājas daļā, pats par sevi nav pietiekams pamats, lai izdarītu

secinājumus par atbildētājas atbildību zaudējumu nodarīšanā, jo tie atrodas dzīvokļa īpašumā, kas apgrūtina to apsekošanu.

Normatīvie akti nenosaka apsaimniekotāja pienākumu ik mēnesi pārbaudīt inženierkomunikācijas, pie kurām nav brīvas piekļuves, arī

kopīpašuma domājamo daļu īpašnieki nav devuši uzdevumu un noteikuši kārtību, kādā apsaimniekotājam būtu jāveic kopīpašumā esošo, bet viņu

dzīvokļos iebūvēto komunikāciju pārbaudi. Līdz ar to šādos gadījumos apsaimniekotāja vaina nav atzīstama.

Atbildētāja uzskata, ka prasītāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus savam prasījumam, proti, nav iesniegusi ne līgumus (pieņemšanas-

nodošanas aktus) par apdrošinātā dzīvokļa remontdarbu veikšanu, ne arī citus dokumentus, kas varētu apliecināt bojājumu apmēru un maksājumu par

paveiktajiem remontdarbiem, iegādātajiem materiāliem. Lietā nav atrodami dzīvokļa fotoattēli, kas pierādītu, kā izskatījās dzīvoklis pēc nopludināšanas un

līdz ar to arī nodarīto zaudējumu apmēru.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem un lūdza to apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve prasību neatzina un lūdza to noraidīt.

Motīvu daļa

[4] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[4.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Atbilstoši Civillikuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav

jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, starp prasītāju kā apdrošinātāju un /pers. C/ kā apdrošinājuma ņēmēju, izmantojot distances saziņas līdzekļus,

tika noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums, ko apliecina, apdrošināšanas līguma noslēgšanas apstiprinājums Nr.LV15-B2-10022843-2, saskaņā ar

kuru tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/ (turpmāk–apdrošinātais dzīvoklis) un kustamā manta, apdrošinot uguns, šķidruma vai tvaika noplūdes, dabas

stihisko postu un trešo personu prettiesiskas rīcības riskus, apdrošināšanas periods no 2015.gada 21.augusta līdz 2016.gada 20.augustam (lietas 13.–

15.lapa).

2016.gada 20.aprīlī, pamatojoties uz apdrošinātā dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, atbildētājas pārstāvji sastādījuši aktu Nr.13-8/14723 par

konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts, ka 2016.gada 3.martā ūdens noplūdes rezultātā radīti bojājumi apdrošinātā dzīvokļa istabā un virtuvē,

bojājot sienas un griestus, kā bojājumu cēlonis norādīts dzīvojamās mājas ūdens apgādes sistēmas bojājums, kas radies aukstā ūdens stāvvada plīsumam

dzīvoklī Nr.32 (lietas 16.–17.lapa).

Tiesa atzīst, ka ar atbildētājas 2016.gada 20.aprīlī sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem ir pierādīts, ka apdrošinātā dzīvokļa īpašumam

bojājumi radušies tieši 2016.gada 3.martā aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā.

Saskaņā ar īpašuma apdrošināšanas līgumu, ņemot vērā prasītājas pārstāvja 2016.gada 2.maija īpašuma bojājumu apskates protokolā fiksētos

bojājumus un SIA “ZJ PROJEKTS” 2016.gada 5.maija tāmē Nr.1 un tāmē Nr.2 aprēķinātās izmaksas, atskaitot virsizdevumus 20,83 euro, peļņu

20,83 euro, darba devēja sociālo nodokli 52,92 euro, pievienotās vērtības nodokli 107,321 euro un apdrošināšanas polisē noteikto pašrisku 70 euro,

prasītāja izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 520,92 euro, ko apliecina 2016.gada 11.maija maksājuma uzdevums Nr.113409 (lietas 18.–23.lapa).

Tiesa atzīst par formāliem atbildētājas paskaidrojumos norādītos iebildumus, ka prasītāja nav pierādījusi savu zaudējumu atlīdzības prasījumu, proti,

nav iesniegusi kā pierādījumus savam prasījumam ne līgumus (pieņemšanas-nodošanas aktus) par apdrošinātā dzīvokļa remontdarbu veikšanu, ne arī

citus dokumentus, kas varētu apliecināt bojājumu apmēru un maksājumu par paveiktajiem remontdarbiem, iegādātajiem materiāliem, un lietā nav

atrodami dzīvokļa fotoattēli, kas pierādītu, kā izskatījās dzīvoklis pēc nopludināšanas un līdz ar to arī nodarīto zaudējumu apmēru, jo lietas materiāliem ir

pievienots gan atbildētājas 2016.gada 20.aprīļa akts par konstatētajiem bojājumiem (lietas 16–17.lapa), kurā ir konstatēti apdrošinātajam dzīvoklim

radītie bijājumi istabā un virtuvē, gan prasītājas pārstāvja 2016.gada 2.maija īpašuma bojājumu apskates protokols, kurā ir fiksēti dzīvoklī konstatētie

bijājumi ( lietas 21.lapa), gan SIA “ZJ PROJEKTS” 2016.gada 5.maijā sastādītās tāmes (lietas 22.–23.lapa). Atbildētāja izmaksātās atlīdzības apmēru

nav apstrīdējusi, savus aprēķinus nav iesniegusi.

Turklāt tiesa uzskata, ka apdrošinātājs, sastādot (apstiprinot) tāmi, nav ieinteresēts palielināt pats savu izmaksu apmēru, kuru atlīdzības perspektīva

uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksas brīdi nav zināma.

Tiesa atzīst, ka līdz ar to ir pierādīts, ka prasītājai ir radušies zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa

appludināšanu, līdz ar to saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

[4.2] Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma apsaimniekotāja, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septītajai daļai, kas noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

2016.gada 13.maijā prasītāja nosūtījusi atbildētājai vēstuli par zaudējumu atlīdzību, lūdzot atlīdzināt prasītājai zaudējumus 520,92 euro (lietas

24.lapa).

No atbildētājas 2016.gada 9.jūnija atbildes prasītājai Nr.13-1a/31823 par atteikumu atlīdzināt zaudējumus izriet, ka nav konstatējams viens no

zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem – atbildētājas vaina, līdz ar to nav tiesiska pamata atlīdzināt prasītājai radušos zaudējumus. Nepastāv strīds,

ka apdrošinātā dzīvokļa saliešana notikusi aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā. Atbildētāja pēc komunikāciju apsekošanas jau 2012.gada

novembrī, sagatavojot dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu 2013.gadam, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus informēja par

komunikāciju ekspluatācijas termiņa beigām (nolietojuma dēļ) un nepieciešamību tās steidzami nomainīt un izteica priekšlikumu līdz 2012.gada

3.decembrim pieņemt lēmumu par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu, un darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu,

iesniedzot atbildētājai atbilstīgi noformētu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (lietas 25.–26.lapa).

[4.3] Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Atbilstoši

Civillikuma 1773.pantam zaudējumi var būt tieši, netieši un nejauši. Savukārt Civillikuma 1775.pants nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir

jāatlīdzina.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst (..) dzīvojamo māju apkalpojošās

inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā

īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Minētās likuma normas izpratnē aukstā ūdens stāvvads ir uzskatāms par dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēmu (iekārtu).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts nosaka, ka apsaimniekotājam obligāti jāveic dzīvojamās

mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko

stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē un pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

Atbilstoši minēto noteikumu 3.1 punktam dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā pārvaldnieks kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un

inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvokļa īpašnieks

pārvaldniekam nenodrošina iespēju veikt vizuālo pārbaudi, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkts paredz, ka apsaimniekotājs reizi mēnesī veic inženierkomunikāciju vizuālo pārbaudi

apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, ventilācijas un gāzes apgādes sistēmām. Šādas apsekošanas mērķis saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu ir

nodrošināt dzīvojamās mājas uzturēšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļaut apdraudējuma iestāšanos.

Atbildētāja paskaidrojumos ir norādījusi, ka savas atbildības robežās vienmēr laicīgi remontē un nomaina mājas kopīgās komunikācijas un prasītāja

pretējo nav pierādījusi.

Pierādījumus, kas apliecinātu dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju apsekošanu atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu

Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkta

prasībām, atbildētāja nav iesniegusi. Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve, atbildot uz prasītājas pārstāvja jautājumu, norādīja, ka dzīvojamās mājas

apsekošana tiek veikta iespēju robežās, taču apsekošanas akti nav (tiesas sēde protokols [00:13:43]).

Tāpat atbildētāja savos paskaidrojumos ir norādījusi, ka fakts, ka aukstā ūdens stāvvads ietilpst kopīpašumā esošajā dzīvojamās mājas daļā, pats

par sevi nav pietiekams pamats, lai izdarītu secinājumus par atbildētājas atbildību zaudējumu nodarīšanā, jo tie atrodas dzīvokļa īpašumā, kas apgrūtina to

apsekošanu, taču pierādījumus minētajiem apstākļiem tiesai nav iesniegusi, proti, atbildētāja tiesai nav iesniegusi dzīvojamās mājas apsekošanas žurnālu,

no kura ierakstiem varētu pārliecināties, ka dzīvokļu īpašnieki atbildētājai nenodrošina iespēju veikt kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un

inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuālo pārbaudi.

Līdz ar norādīto tiesa konstatē, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi, kas pierāda dzīvojamās ēkas inženierkomunikāciju apsekošanu atbilstoši

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkta prasībām.

Viens no pārvaldnieka obligāti veicamajiem pienākumiem ir arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plānošana un finansējuma

nodrošināšana, nosakot atbilstošu apsaimniekošanas maksu.

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu” (spēka līdz 2017.gada 21.jūlijam) 7.punkts paredz ikvienā dzīvojamā mājā organizējamos uzturēšanas un apsaimniekošanas

pasākumus, kuru starpā ietilpst arī nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu

īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam). Šo pakalpojumu nodrošina saskaņā ar dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas rezultātiem, kuru veikusi

normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sertificēta persona (noteikumu 9.punkts).

Par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendārajam gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks

rakstiski paziņo dzīvokļu īpašniekiem ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.oktobrim (noteikumu 10.punkts). Lemjot par dzīvojamai mājai aprēķinātās

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendārajam gadam, dzīvokļu īpašnieki nevar atteikties no iepriekš minēto

uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanas dzīvojamai mājai (noteikumu 13.punkts). Ja dzīvokļu īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci

un nolēmuši apstiprināt dzīvojamai mājai aprēķināto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendārajam gadam, dzīvojamās mājas

pārvaldnieka aprēķinātā maksa nākamajam kalendārajam gadam stājas spēkā 1.janvārī (noteikumu 14.punkts).

No atbildētājas 2016.gada 20.aprīļa akta Nr.13-8/14723 par konstatētajiem bojājumiem (lietas 16.–17.lapa) un atbildes vēstules prasītājai par

atteikumu atlīdzināt zaudējumus (lietas 25.–26.lapa) izriet, ka pēc komunikāciju apsekošanas jau 2012.gada novembrī, sagatavojot dzīvojamai mājai

nepieciešamo remontdarbu apkopojumu 2013.gadam, atbildētāja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus informēja par komunikāciju ekspluatācijas

termiņa beigām (nolietojuma dēļ) un nepieciešamību tās steidzami nomainīt un izteica priekšlikumu līdz 2012.gada 3.decembrim pieņemt lēmumu par

konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu, un darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, iesniedzot atbildētājai atbilstīgi

noformētu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmu, brīdinot, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki minēto lēmumu nepieņems, atbildētāja kā dzīvojamās mājas

pārvaldnieks neuzņemsies atbildību par sekām. Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve, atbildot uz tiesas jautājumu kā tika konstatēts, ka stāvvadi ir

nolietojušies, apliecināja, ka tika secināts, ka stāvvadam beidzies kalpošanas termiņš un dzīvokļu īpašnieki tika brīdināti par nepieciešamību nomainīt

stāvvadus, bet pierādījumu tam, ka, sastādot ikgadējo tāmi remontdarbiem, stāvvadu remontdarbi ir iekļauti obligāti veicamajos pasākumos, atbildētājai

nav (tiesas sēde protokols [00:11:49]).

Tiesa secina, ka atbildētājai kā dzīvojamās mājas pārvaldītājam bija pienākums regulāri apsekot inženiertehniskās komunikācijas, plānot to kārtējo

remontu un nodrošināt finansēšanu, iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā.

Tāpat tiesa atzīst, ka atbildētājas aktā norādītais, ka atbildētāja neuzņemas atbildību par avārijas sekām, nevar būt par pamatu prasības

noraidīšanai, ņemot vērā, ka akts pēc būtības ir dokuments, kas sastādīts, lai apliecinātu esošo situāciju un akta sastādītāja secinājumi par kādas

personas atbildību nav apstāklis, kas var būt par pamatu zaudējumu piedziņas noraidīšanai.

No norādītā tiesa secina, ka atbildētājai kā dzīvojamās mājas pārvaldītājam bija pienākums regulāri apsekot inženiertehniskās komunikācijas,

plānot to kārtējo remontu un nodrošināt finansēšanu, iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā. Atbildētāja kā mājas pārvaldnieks,

apsaimniekojot nekustamo īpašumu, savus pienākumus veikusi tikai formāli, nepievēršot lielāku rūpību savu pienākumu pildīšanai, un atzīst, ka

atbildētājas bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns saimnieks, proti, veicot mājas komunikāciju apsekošanu, plānojot to

kārtējo remontu un nodrošinot finansēšanu, iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā, atbildētājai bija visas iespējas nepieļaut karstā ūdens

stāvvada bojājumus un zaudējumu nodarīšanu, un prasītāja pamatoti ir cēlusi prasību pret atbildētāju kā dzīvojamās mājas pārvaldītāju.

Tā kā ir konstatēta atbildētājas vainojama bezdarbība, zaudējumu apmērs un cēloņsakarība starp tiem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma,

piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 520,92 euro.

[5] Prasītāja lūdz tiesu atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas

likumiskos 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 78,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

3,30 euro par prasības pieteikuma un paziņojumu piegādi, kopā 81,44 euro.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par tiesāšanās

izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93. – 97., 204.1, 250.25 un 250.26 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas

Nr.40103840140, zaudējumus 520,92 euro un tiesas izdevumus 81,44 euro, kopā 602,36 euro (seši simti divi euro un 36 centi).

Piedzenamā summa iemaksājama AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, norēķinu kontā AS “Citadele banka”,

konta Nr.LV90PARX0016356700003.

Noteikt AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā parāda

summas (520,92 euro), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejā 2018.gada 13.novembrī.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas

dienas, un uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48.panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Lūguma nepieteikšanas gadījumā saīsinātais

spriedums stāsies spēkā pēc sastādīšanas lūguma termiņa notecējuma.

Ja puse iesniegs sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums tiks sastādīts 20 (divdesmit) dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas termiņa beigām, t.i., sprieduma noraksts būs pieejams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejā 2018.gada 13.decembrī.

Spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese K.Vinte-Korme