Court partially allowed mortgage debt collection claim against guarantor for principal, interest, penalty, and costs.

Lietas Nr. C12221612

Lietas arhīva Nr. C-0075-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese R. Paipale

ar sekretāri K. Puriņu,

2015. gada 16. jūnijā izskatīja atklātā tiesas sēdē 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu likvidējamās akciju sabiedrības

„Latvijas Krājbanka” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu,

k o n s t a t ē j a:

2012. gada 27. jūnijā likvidējamās akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” administratora „KPMG Baltics SIA” pilnvarotās

personas Jānis Ozoliņš un Una Petrauska vērsās tiesā ar prasību piedzīt no /pers. C/ parādu LVL 100639, kas cēlies no 2005. gada 7.

jūlijā noslēgtā hipotekārā aizdevuma līguma Nr. DP00-05-H-503 un /pers.C/ 2007. gada 18. aprīļa personīgā galvojuma. 2013. gada 24.

janvārī prasītājs iesniedza tiesā pieteikumu par prasījuma apmēra samazināšanu, bet 2013. gada 28. augustā precizējumu - pieteikumu

par matemātiska rakstura kļūdas labojumu prasījumā, lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu LVL 107817,55, ko veido pamatparāds LVL

58741,63, nolīgtie procenti LVL 24953,83, līgumsods LVL 23916,85 un izdevumi LVL 205,25. Prasītājs norādīja, ka 2005. gada 7.

jūlijā starp akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” un aizņēmēju /pers. H/ tika noslēgts hipotekārā aizdevuma līgums Nr. DP00-05-H-

503, saskaņā ar kuru /pers. H/ tika izsniegts aizdevums LVL 104582,51. Aizdevums tika izsniegts aizņēmējam, pārskaitot aizdevumu

saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem. Saskaņā ar aizdevuma līgumu par aizdevuma izmantošanu aizņēmējs apņēmās maksāt

procentus aizdevuma līgumā paredzētajā apmērā un kārtībā bet par termiņā neatmaksātu aizdevumu, procentiem par tā lietošanu –

līgumsodu 0,2% dienā. Savukārt, bankas prasījumi, kas izriet no aizdevuma līguma, tika nodrošināti ar /pers. C/ 2007. gada 18. aprīļa

personīgo galvojumu, ar kuru galvinieks galvoja par aizdevumu LVL 100639, kā arī ar to saistīto aizdevuma procentu un līgumsoda

samaksu, kā arī atbildētājs uzņēmās atmaksāt bankai ar parāda piedziņu saistītos izdevumus. Sakarā ar to, ka aizņēmējs nepildīja ar

aizdevuma līgumu uzņemtās saistības, banka izbeidza aizdevuma līgumu un iesniedza Daugavpils tiesā pieteikumu par saistības piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Daugavpils tiesas 2010. gada 8. novembra lēmumu tika nodota piespiedu izpildei /pers. H/ saistība

pret banku LVL 146787,61, piedzenot arī tiesas izdevumus LVL 205,25 apmērā. Aizņēmējs saistības neizpildīja. 2012. gada 19. martā

banka nosūtīja atbildētājam paziņojumu par saistību izpildi pēc galvojuma un pieprasīja saistību pēc atbildētāja sniegtā galvojuma

izpildīt, kā arī paziņoja par nodomu prasīt saistības izpildi tiesas ceļā. Atbildētājs saistības pēc 2007. gada 18. aprīļa galvojuma

neizpildīja un samaksu neveica. Saistību izpildei saņemtās naudas summas tika novirzītas pamatparāda dzēšanai. Līdz ar to, ņemot vērā

saņemtās summas, nesamaksātais parāds palika LVL 107817,55. Prasītājs pamatoja prasību ar Civillikuma 1587., 1590., 1652., 1692.,

1695.-1698., 1702., pantiem un lūdza piedzīt no atbildētāja /pers. C/ parādu LVL 107817,55.

2013. gada 21. janvārī atbildētājs /pers. C/ iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka pret viņu celto prasību neatzīst.

Prasītājs pret viņu cēla prasību, pamatojoties uz 2007. gada 18. aprīļa personīgo galvojumu, kuru atbildētājs deva aizņēmēja /pers. H/

saistību izpildei pret prasītāju. Pēc atbildētāja rīcībā esošās informācijas prasītājs joprojām turpina aizdevuma parāda piedziņas procesu

no /pers. H/. Līdz ar to uzskata, ka pie šādiem apstākļiem prasītājam nav tiesību un juridiska pamata saskaņā ar 2007. gada 18. aprīļa

galvojumu celt prasību pret atbildētāju, jo tas ir pretrunā ar atbildētāja doto galvojumu un Civillikuma 1692., 1702.pantiem.

Ar Daugavpils tiesas 2014. gada 23. septembra lēmumu tika pieļauta puses procesuālo tiesību pārņemšana un likvidējamā akciju

sabiedrība “Latvijas Krājbanka” aizstāta ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Baltics Credit Solutions Latvia”.

Tiesas sēdē prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltics Credit Solutions Latvia” pilnvarotās personas Lindorff Oy

Latvijas filiāles pārstāvis Oskars Avotiņš prasību ar precizējumu pēc tajos izklāstītajiem apstākļiem uzturēja. Tiesai paskaidroja, ka

atbildētājs savas līgumsaistības pret prasītāju neizpildīja. Līgums ar aizņēmēju /pers. H/ tika izbeigts, galviniekam tika paziņots par

saistību izpildi, bet parāds netika samaksāts. Ar Daugavpils tiesas tiesneša 2010. gada 8. novembra lēmumu tika nodota piespiedu

izpildes /pers. H/ saistība par LVL 146787,61 jeb EUR 208859,92 samaksu. Summas, kas tika iegūtas izpildes procesā,

t.sk. izsolē iegūtā nauda, tika ieskaitītas pamatparāda dzēšanai, bet 2011. gada 1. augustā veiktais maksājums LVL 400 apmērā –

apdrošināšanas izmaksu segšanai nekustamajam īpašumam, ko 2009., 2010. un 2011. gadā veica prasītājs. Līdz ar to palika parāds EUR

153410,55 (LVL 107817,55), ko veido pamatparāds EUR 83581,81, procenti EUR 35506,10 un līgumsods EUR 34030,61.

Atbildētājs bija brīdināts par nepieciešamību samaksāt parādu un par nesamaksāšanas sekām, bet parāds netika samaksāts. Gan procenti,

gan līgumsods tika aprēķināti līdz 2010. gada 27.oktobrim. Piekrita, ka atbildētājam nosūtītajā paziņojumā par saistību izpildi pēc

galvojuma norādīts, ka aizņēmējam 2010. gada 4. janvārī tika paziņots par aizdevuma līguma izbeigšanu un pieprasīts nekavējoties

atmaksāt aizdevumu. Pēc prasības iesniegšanas dienas atbildētājs maksājumus parāda dzēšanai arī neveica. Lūdza prasību apmierināt un

piedzīt no atbildētāja /pers. C/ par labu prasītājam parādu EUR 153410,55, kā arī visus prasītājam radušos tiesas izdevumus.

Atbildētājs/pers. C/ un viņa pilnvarotā persona/pers.u/ uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu tika paziņots

atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantam.

2015. gada 2. jūnijā no atbildētāja pilnvarotās personas /pers.U/ saņemta telefonogramma ar lūgumu izskatīt lietu bez viņas

klātbūtnes.

Trešās personas /pers. H/ un /pers. O/ uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu tika paziņots saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.pantu.

Atbildētājs un trešās personas neiesniedza tiesai pierādījumus, ka nevar piedalīties tiesas sēdē kādu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Šādu iemeslu dēļ tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja un trešo personu klātbūtnes.

Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumā un atbildētāja rakstveida paskaidrojumos izklāstītajiem apstākļiem, uzklausījusi

prasītāja pilnvarotās personas paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka prasība apmierināma

daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar 2005.gada 7. jūlija hipotekārā aizdevuma līgumu Nr. DP00-05-H-503, kas noslēgts starp AS „Latvijas Krājbanka” un /pers.

H/, un 2006. gada 8. maija vienošanos Nr.1 par grozījumiem hipotekārā aizdevuma līgumā, 2007. gada 30. marta vienošans Nr.2 par

grozījumiem hipotekārā aizdevuma līgumā, 2007. gada 11. oktobra vienošanos Nr.3 par grozījumiem hipotekārā aizdevuma līgumā un

2008. gada 26. septembra vienošanos Nr.4 par grozījumiem hipotekārā aizdevuma līgumā pierādīts, ka prasītājs izsniedza /pers. H/

aizdevumu LVL 104582,51 jeb EUR 148807,51. Aizdevums tika izsniegts ar mērķi – jaunbūves /adrese/, iegādei un būvniecības

pabeigšanai. Aizdevuma atmaksas termiņš saskaņā ar vienošanos Nr. 1 par grozījumiem hipotekārā aizdevuma līgumā tika noteikts

2035.gada 6. jūlijs.

Civillikuma 1943.pants paredz, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis, bet šā likuma

1946.pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Savukārt, šā likuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi, bet šā likuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī

līguma izpildi. Vienlaikus, atbilstoši šā likuma 1722.pantam līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai

augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

Saskaņā ar hipotekārā aizdevuma līgumu un tā vienošanām par grozījumiem, par aizdevuma izmantošanu aizņēmējs apņēmās

maksāt procentus aizdevuma līgumā un vienošanās paredzētajā apmērā un kārtībā, bet par termiņā neatmaksātu aizdevumu, procentiem

par tā lietošanu – maksāt līgumsodu 0,2% dienā.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, ja tā pamatota ar paša līguma raksturu,

vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Atbilstoši 2005.gada 7. jūlija hipotekārā aizdevuma līguma Nr. DP00-05-H-503 9.punktam, bankai, 15 dienas iepriekš brīdinot

aizņēmēju, ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu un pieprasīt, lai aizņēmējs nekavējoties samaksā bankai viņam izsniegto aizdevuma

summu, līgumsodu un aprēķinātos procentus, kā arī citus maksājumus saskaņā ar līgumu, ja banka ir konstatējusi, ka iestājies vismaz

viens no šajā punktā norādītajiem nosacījumiem.

No prasītāja pilnvarotās personas paskaidrojumiem izriet, ka līgums ar aizņēmēju sakarā ar maksājumu kavējumu bija izbeigts

pirms termiņa un aizņēmējam tika pieprasīts nekavējoties veikt parāda samaksu.

Savukārt, arī ar Daugavpils tiesas 2010. gada 8. novembra lēmumu lietā Nr. 3-12/3368 pierādīts, ka tika nodota piespiedu

izpildei /pers. H/ saistība pret akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” LVL 146787,61 jeb EUR 208859,95, kā arī piedzīti tiesas

izdevumi LVL 205,25 jeb EUR 292,04 apmērā.

No prasītāja pilnvarotās personas pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem un tiesai 2013. gada 30. augustā iesniegtā

parāda aprēķina izriet, ka, veicot piespiedu izpildi no aizņēmēja, saņemtās naudas summas tika novirzītas pamatparāda dzēšanai, tādēļ

nesamaksātā pamatsumma pēc 2005.gada 7. jūlija hipotekārā aizdevuma līguma Nr. DP00-05-H-503 palika EUR 83581,81 (LVL

58741,63), procenti EUR 35506,10 (LVL 24953,83), līgumsods EUR 34030,61 (LVL 23916,85) un izdevumi sakarā brīdinājuma

kārtībā sniegto pieteikumu – EUR 292,04 (LVL 205,25).

Civillikuma 1692.pants paredz, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda, bet šā likuma 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī

par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesas izdevumiem. Savukārt, saskaņā ar šā

likuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa

no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos izskatāms jau arī tas,

ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Ar personīgo galvojumu, kuru /pers. C/ 2007. gada 18. aprīlī parakstīja pie notāres, pierādīts, ka /pers. C/ saskaņā ar Civillikuma

1692.-1715.pantiem galvoja AS “Latvijas Krājbanka” par /pers. H/ aizdevuma pēc 2005.gada 7. jūlija hipotekārā aizdevuma līguma Nr.

DP00-05-H-503 LVL 100639 samaksu, kā arī ar to saistīto aizdevuma procentu un līgumsoda samaksu. Galvinieks uzņēmās saistību kā

pats parādnieks, kā arī atteicās no tiesības prasīt, lai banka papriekš ar prasību par parāda samaksu vērstos pie aizņēmēja.

Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 22. janvāra spriedumā lietā SKC-27/2013 norādīts, ka “apstāklis, ka kreditors vispirms ir

vērsies pret galveno parādnieku un Civilprocesa likuma 50.¹ nodaļas kārtībā ir pieņemts lēmums par galvenā parādnieka maksājuma

saistības pēc aizdevuma līguma nodošanu piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, nevar būt par pamatu secinājumam, ka kreditoram

vairs nav tiesības prasīt galvojuma līguma izpildi un saņemt apmierinājumu no galvinieka.”

Tādējādi, tiesa uzskata, ka ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja ar personīgo

galvojumu uzņemto saistību izpildi.

Ar maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbanka” 2012. gada 19. marta paziņojumu par saistību izpildi pēc galvojuma un paziņojumu

par sūtījuma saņemšanu ar pasta apliecinājumu pierādīts, ka atbildētājam bija paziņots par aizdevuma līguma izbeigšanu ar galveno

parādnieku – aizņēmēju -, kā arī paziņots par tiesas 2010. gada 8. novembrī pieņemto lēmumu un piedāvāts nekavējoties izpildīt ar

galvojumu uzņemtās saistības – samaksāt parādu.

Vienlaikus, ar šo paziņojumu pierādīts, ka AS “Latvijas Krājbanka” 2010. gada 4. janvārī paziņoja aizņēmējam – /pers. H/ – par

aizdevuma līguma izbeigšanu un pieprasīja nekavējoties atmaksāt aizdevumu.

Līdz ar to secināms, ka atbilstoši 2005.gada 7. jūlija hipotekārā aizdevuma līguma Nr. DP00-05-H-503 9.punktam

līgums uzskatāms par izbeigtu ar 2010. gada 19. janvāri. Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotās personas pārstāvis šo apstākli neapstrīdēja.

Atbilstoši judikatūrai – Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 30. janvāra spriedumam lietā Nr. SKC-644/2013 – “ja tiek

izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto

procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc

līguma izbeigšanās. Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad

līgums beidz pastāvēt.”

Tiesa, pārbaudot prasītāja tiesai iesniegto aprēķinu un ņemot vērā prasītāja pilnvarotās personas pārstāvja tiesas sēdē sniegtos

paskaidrojumus, secina, ka gan līgumiskie procenti, gan līgumsods tika aprēķināti arī pēc līguma izbeigšanas - 2010. gada 19. janvāra –

līdz 2010. gada 27. oktobrim, ko nevar uzskatīt par atbilstošu likumam.

Tādējādi tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāda atlikums un atbilstoši tiesai iesniegtajam

aprēķinam, uz 2010. gada 19, janvāri aprēķinātie līgumiskie procenti EUR 28459,74 (LVL 20001,62) un līgumsods EUR 13734,17

(LVL 9652,43), bet pārējā daļā prasījums par līgumisko procentu un līgumsoda piedziņu noraidāms.

Ņemot vērā, ka atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus

prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesas izdevumiem, tiesa uzskata, ka atbildētājam ir

jāatlīdzina prasītājam ar Daugavpils tiesas 2010. gada 8. novembra lēmumu piedzītos izdevumus EUR 292,04 (LVL 205,25), ko var

uzskatīt par zaudējumu Civillikuma 1770.panta izpratnē.

Atbildētājs neiesniedza tiesai pierādījumus, ka prasītāja prasījums būtu nepamatots, kā arī nav iesniegti pierādījumi, ka

atbildētājs savas saistības izpildīja un parādu samaksāja

Šādu iemeslu dēļ no /pers. C/ par labu prasītājam - SIA “Baltics Credit Solutions Latvia” - nepieciešams piedzīt pamatparādu EUR

83581,81, procentus par aizdevuma lietošanu, kas izveidojās par laika periodu no 2008. gada 21. oktobra līdz 2010. gada 19. janvārim,

EUR 28459,74, līgumsodu EUR 13734,17 un zaudējumu EUR 292,04, kopā EUR 126067,76, bet pārējā daļā prasība jānoraida.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un ievērojot šā likuma 3.pantu no atbildētāja /pers. C/ par labu valstij

nepieciešams piedzīt tiesas izdevumus atbilstoši tiesas apmierināto prasījumu apmēram: valsts nodevu EUR 1673,31, kas aprēķināta

saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu un Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta e) apakšpunktu,

kas bija spēkā uz prasības celšanas brīdi, (prasījuma summa latos: pamatparāds 58741,63+procenti 20001,62+ līgumsods 9652,43 +

izdevumi (zaudējums) 205,25= LVL 88600,93; LVL 490+1% no (LVL 88600,93-LVL 20000) = LVL 1176,01 jeb EUR 1673,31) un

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus - izdevumus par tiesas pavēstu un dokumentu piegādi to faktiskajā apmērā – EUR 77,76.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.-42., 93., 97., 189. – 195., 204.1 pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Baltics Credit Solutions

Latvia”, reģistrācijas Nr. 40103700274, juridiskā adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 21-11, Rīga, pamatparādu EUR 83581,81

(astoņdesmit trīs tūkstoši pieci simti astoņdesmit viens euro, 81 cents), procentus par aizdevuma lietošanu, kas izveidojās par laika

periodu no 2008. gada 21. oktobra līdz 2010. gada 19. janvārim, EUR 28459,74 (divdesmit astoņi tūkstoši četri simti

piecdesmit deviņi euro, 74 centi), līgumsodu EUR 13734,17 (trīspadsmit tūkstoši septiņi simti trīsdesmit četri euro, 17 centi),

zaudējumu EUR 292,04 (divi simti deviņdesmit divi euro, 04 centi), kopā EUR 126067,76 (viens simts divdesmit seši tūkstoši

sešdesmit septiņi euro, 76 centi), bet pārējā daļā prasību noraidīt.

Izskaidrot /pers.C/, ka parāda EUR 126067,76 (viens simts divdesmit seši tūkstoši sešdesmit septiņi euro, 76 centi) samaksa

veicama uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltics Credit Solutions Latvia”, reģistrācijas Nr. 40103700274, kontu bankā:

AS “Citadele banka”, Nr. LV78PARX0013973760001.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 1673,31 (viens tūkstotis seši simti

septiņdesmit trīs euro, 31 cents) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 77,76 (septiņdesmit septiņi euro, 76 centi).

Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 9 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2015. gada 30. jūnija -

Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese R. Paipale