Court dismissed appeal against traffic fine for towing a disabled car without license plates.

Lietas Nr. 130075112

Lietas arhīva Nr. 1-0130-13/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 14.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Millere

ar tiesas sēdes sekretāri L.Bērziņu,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. A/ un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei /I.K./,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzības par Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 12.oktobra lēmumu Nr.3190 un

konstatēja

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk - VP

RRP KPP PPP CPB) 12.rotas jaunākais inspektors /V.P./ 2012.gada 24.jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PD

763048, par to, ka 2012.gada 24.jūlijā plkst.13.38 /pers. A/ (turpmāk - Sūdzības iesniedzējs) vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz

Atego 816, ar numura zīmi /TL numurs/(turpmāk - Transportlīdzeklis), Ogres novadā, Ogrē pa Daugavpils ielu, virzienā no Vidzemes

ielas uz Dārza ielu un vilka daļēji novietotu uz evakuātora balstiekārtas Audi A6, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, bez

nevienas no noteiktajām numura zīmēm, kā arī transportlīdzeklim noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate. Ar

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PD763048 transportlīdzekļa vadītājam uzliks naudas sods Ls 50 apmērā, norādot, ka ir

pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk - CSN) 251.punkta un Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 9.panta prasības, un

izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 24panta trešajā daļā un 149.24panta pirmajā daļā

paredzētais administratīvais pārkāpums.

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PD763048 apstrīdēja VP RRP KPP.

Ar VP RRP KPP priekšnieka vietnieka /N.K./ 2012.gada 12.oktobra lēmumu Nr.3190 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts VP RRP

KPP PPP CPB jaunākā inspektora /V.P./ 2012.gada 24.jūlija lēmums Nr.050/PD 763048.

2012.gada 29.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, lūdzot Lēmumu atcelt.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka 2012.gada 24.jūlijā plkst.13.38 vadīja autoevakuatoru Mercedes Benz Atego 816, ar valsts reģistrācijas

numuru /TL numurs/, Ogrē pa Daugavpils šoseju Rīgas virzienā. Uz evakuatora speciālās balstierīces bija daļēji novietota automašīna

Audi A6, bez numura zīmēm. Par šo faktu viņam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PD 763048 kods 050 un uzlikts

naudas Ls 50 latu apmērā. 2012.gada 26.jūlijā vērsās pie VP RRP KPP priekšnieka /A.B./ ar iesniegumu, lūdzot atcelt viņam uzlikto

sodu, uz ko 2012.gada 12.oktobrī saņēma lēmumu Nr.3190, kurā viņam uzliktais sods netika atcelts un viņa iesniegums noraidīts kā

nepamatots. Šādam lēmumam nevar piekrist un uzskata, ka lieta nav izvērtēta pēc būtības un viņa argumenti vispār netika ņemti vērā,

kā arī netiek argumentēti atspēkoti, bet lēmumā minēti citi punkti un to prasības, bet nekādi netiek atspēkoti viņa argumenti. Viņa

apsvērumi atcelt sodu ir šādi: CSN 18.nodaļa apraksta transportlīdzekļu vilkšanu, konkrēti 192.2.punkts atļauj vilkt tieši šādā veidā.

195.panta 11.apakšpunktos ir uzskaitīti visi gadījumi, kuros aizliegts vilkt - un nevienā no tiem nav minēts, ka aizliegts vilkt bojātu

automašīnu bez numuriem, vai bez veiktās tehniskās apskates. CSL nosaka, ka ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas pārvietojoties

pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem. Uzskata, ka ir piedalījies ceļu satiksmē vadot automašīnu Mercedes Benz, ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/, nevis vadot atsevišķu transportlīdzekli AUDI A6. Aplūkojot šo situāciju CSL 11.termina kontekstā

velkamais Audi A6 vispār nav mehāniskais transporta līdzeklis, jo pēc definīcijas, lai tāds būtu, tam jāpārvietojas pa ceļu ar savu

enerģiju, kas šajā gadījumā nenotika. Savukārt, 18.termins definē piekabi, kuras definīcijai arī velkamais Audi neatbilst. CSN

251.punkts aizliedz braukt bez numura zīmēm - šo punktu nav pārkāpis, jo netika braucis ar Audi. CSL 9.pantu nav pārkāpis, jo

velkamais Audi atbilst tikai 23.definīcijai - transportlīdzeklis, nevis mehāniskais transportlīdzeklis, savukārt 9.panta 2.punkts apraksta

mehāniskos transportlīdzekļus, kas nav viens un tas pats, kā redzams no CSL 11. un 23.definīcijas. Izlasot CSN un CSL redzams, ka

šāda veida gadījums vispār nav definēts, kā arī netop nepārprotami noteikts kādā stāvoklī jābūt velkamajam automobilim. Ja likums

nav nepārprotams un saprotams viennozīmīgi, tad jāpilnveido likuma un CSN prasības, bet neredz nekādu pamatu sodīt viņu par viņa

tiešo darba pienākumu pildīšanu - bojātu automašīnu evakuāciju. Ir virkne gadījumu, kad velkamā automašīna vispār nevar būt

atbilstoša prasībām, kādas ir pret patstāvīgi braucošu automašīnu - numuri nozagti, automašīna pamesta, ceļu satiksmes negadījuma

rezultātā nav numuri, ārzemniekiem piederošas automašīnas, par kuru apskati un veikto apdrošināšanu nav iespējams pārliecināties

un tā joprojām - katrs gadījums ir savādāks. Cerot uz lietas būtības izpratni, lūdz atcelt VP RRP KPP 2012.gada 12.oktobra lēmumu

Nr.3190 un atcelt viņam uzlikto sodu Ls 50 apmērā un ja nepieciešams, ieteikt atbildīgajiem ierēdņiem sakārtot šo jautājumu tā, lai

būtu iespēja strādāt nepārkāpjot šā brīža CSN un CSL prasības.

Lēmumā norādīts, ka VP RRP KPP izskatot /pers. A/ iesniegumu konstatēja, ka 2012.gada 24.jūlijā plkst.13.48 VP RRP KPP PPP

CPB jaunākais inspektors /V.P./ Sūdzības iesniedzējam noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.050/PD

763048 par CSN 251.punkta un CSL 9.panta prasību pārkāpumu, proti, par to, ka iesniedzējs 2012.gada 24.jūlijā plkst. 13.38 Ogrē,

pa Daugavpils ielu no Vidzemes ielas puses Dārza ielas virzienā vadīja Transportlīdzekli, velkot daļēji novietotu uz evakuatora

balstiekārtas transportlīdzekli Audi A6, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, bez nevienas no noteiktajām numura zīmēm, kā arī

transportlīdzeklim noteiktā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate.

Saskaņā ar Latvijas APK 149.25 panta trešo daļu un Latvijas APK 149.24 panta pirmo daļu, vadoties pēc Latvijas APK 35.panta otrās

daļas, VP RRP KPP PPP CPB jaunākais inspektors /V.P./ pieņēma lēmumu sodīt /pers. A/ ar naudas sodu 50 latu apmērā.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.050/PD 763048 Sūdzības iesniedzējs iepazinās un parakstīja to.

Pārkāpuma konstatēšanas vietā sniedza rakstisku paskaidrojumu, norādot, ka 2012.gada 24.jūlijā vadīja auto evakuatoru Mercedes

Benz 816, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, Ogrē, pa Daugavpils šoseju virzienā uz Rīgu. Uz evakuatora platformas bija

novietots viens bojāts transportlīdzeklis un uz speciālas balstierīces transportlīdzekļu transformēšanai daļēji novietots otrs bojāts

transportlīdzeklis, bez valsts reģistrācijas numura zīmēm. Uzskata, ka nav pārkāpis CSN prasības, jo transportlīdzeklim, kuru vadīja,

bija gan valsts reģistrācijas numura zīmes, gan veikta valsts tehniskā apskate un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Bet

evakuējamajam transportlīdzeklim, kurš pastāvīgi ceļu satiksmē nepiedalās, nav jābūt veiktai valsts tehniskai apskatei un tehniskā

kārtībā, kā arī valsts reģistrācijas numura zīmēm. Sodam nepiekrīt, lūdz to atcelt.

2012.gada 26.jūlijā VP RRP KPP reģistrētajā iesniegumā /pers. A/ norādījis praktiski tādu pašu lietas apstākļu izklāstu, ko norādījis

savā paskaidrojumā, papildus norādot, ka CSN 195.11.punktā ir uzskaitīti visi gadījumi, kad aizliegts vilkt transportlīdzekli. Nevienā

punktā nav norādīts, ka aizliegts vilkt bojātu transportlīdzekli, bez valsts reģistrācijas numura zīmēm, vai bez tehniskās apskates.

Uzskata, ka ir piedalījies ceļu satiksmē ar transportlīdzekli MERCEDES BENZ. Bet transportlīdzeklis AUDI A6 CSL 11.termina

kontekstā nav uzskatāms par mehānisko transportlīdzekli, jo pēc definīcijas, tam jāpārvietojas ar savu enerģiju, kas šinī gadījumā

nenotika. CSN un CSL nedefinē šāda veida gadījumus, kā arī nav noteikts, kādā stāvoklī jābūt velkamajam transportlīdzeklim. Neredz

nekādu pamatu sodīt viņu par tiešo pienākumu pildīšanu - bojātu transportlīdzekļu evakuāciju.

Latvijas APK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai

ir atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

CSN 251.punkts nosaka, ka aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Aizliegts numura

zīmes aizsegt vai pārklāt ar aizsargmateriāliem.

CSL 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija

un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

Lai iestātos Latvijas APK 149. 24panta pirmajā daļā un Latvijas APK 149. 25panta trešajā daļā paredzētā atbildība, nepieciešams

konstatēt, ka tiek vadīts transportlīdzeklis, velkot citu transportlīdzekli un minētajā gadījumā velkamajam transportlīdzeklim nav veikta

valsts tehniskā apskate un kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Lietā nepastāv strīds par to, ka

iesniedzējs 2012.gada 24.jūlijā plkst.13.38 Ogrē pa Daugavpils ielu no Vidzemes ielas puses Dārza ielas virzienā vadīja

Transportlīdzekli, velkot daļēji novietotu uz evakuatora balstiekārtas transportlīdzekli AUDI A6, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/,

bez nevienas no noteiktajām numura zīmēm, kā arī transportlīdzeklim noteiktā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate.

/pers. A/ uzskata, ka velkamajam transportlīdzeklim nav jābūt tehniskā kartībā un jābūt veiktai valsts tehniskai apskatei, to

nereglamentē ne CSN, ne CSL.

Saskaņā ar CSL 1.panta 5., 6. un 23.punktu ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai

bez tiem. Ceļu satiksmes dalībnieks ir jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē. Transportlīdzeklis ir

ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora. Tādējādi, ikviens

transportlīdzeklis, kurš pārvietojas pa ceļiem piedalās ceļu satiksmē.

Papildus VP RRP KPP nosūtīja pieprasījumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai (turpmāk - CSDD) ar lūgumu paust savu viedokli par

minēto situāciju.

CSDD savā vēstulē Nr. 11.11-4/1804 norādīja, ka saskaņā ar CSL 9.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, Latvijas teritorijā ceļu

satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo

standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā

apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Saskaņā ar 9.panta otrajā daļā noteikto, mehāniskajiem

transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus, trolejbusus un traktortehniku, jābūt divām valsts reģistrācijas numura

zīmēm. Numura zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās. Ņemot vērā to, ka CSL un CSN izpratnē, arī daļēji uz

evakuatora balstiekārtas novietots transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē, velkošā transportlīdzekļa vadītājam ir jāņem vērā minētās

prasības.

Ņemot vērā minēto, VP RRP KPP uzskata, ka ar visiem lietas materiāliem ir pierādītas iesniedzēja darbības CSN 251.punkta un

CSL 9.panta pirmās daļas prasību neizpildīšanā, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 25panta trešajā daļā un Latvijas APK

149.24panta pirmajā daļā.

Saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otrās daļas nosacījumiem, kā galīgais administratīvais sods ir nosakāms Latvijas APK 149. 24

panta pirmās daļas robežās.

Sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods 50 latu apmērā, kas nav smagākais soda mērs, kāds paredzēts attiecīgajā sankcijā.

Turklāt, ņemams vērā apstāklis, ka Sūdzības iesniedzējs gada laikā ir vienu reizi sodīts par pārkāpumu ceļu satiksmē, kas saskaņā

ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu ir uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli. Savukārt, VP RRP KPP nekonstatē

nevienu atbildību mīkstinošu apstākli. Tādējādi, VP RRP KPP uzskata piemēroto sodu par samērīgu, turklāt Latvijas APK 22.pants

nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu

jaunus pārkāpumus.

Lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai Sūdzības iesniedzējam atceltu piemēroto sodu. Sūdzības iesniedzēja

norādītie apstākļi nav un nevar būt par pamatu administratīvās lietas izbeigšanai.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Latvijas APK 1. un 22.pantu, vadoties pēc Latvijas APK 243.panta, 244.panta, 287.panta pirmās

daļas 1.punkta nolēma 2012.gada 24.jūlijā VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora /V.P./ pieņemto lēmumu Nr.050/PD 763048,

atstāt negrozītu. /pers. A/ iesniegumu noraidīt kā nepamatotu.

Tiesas sēde /pers. A/ sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem.

VP RRP KPP pārstāve sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

Uzklausot procesa dalībniekus un izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts par Latvijas APK 149. 25panta trešajā daļā, 149.24panta pirmajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, norādot, ka ir pārkāptas CSL 9.panta, CSN 251.punkta prasības.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par

faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās

personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par

faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par

faktiem; lietiskie pierādījumi.

Lietas materiāliem ir pievienotas dokumentu kopijas: 2012.gada 24.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PD 763048, /pers.

A/ paskaidrojums, 2012.gada 18.septembra Nr.11.11-4/1804 Ceļu satiksmes drošības direkcijas atbilde uz VP RRP KPP

2012.gada 24.augusta pieprasījumu, fotogrāfijas.

Lietā nepastāv strīds par to, ka Sūdzības iesniedzējs protokola norādītajā vietā un laikā vadot Transportlīdzekli, vilka daļēji novietotu

uz evakuatora balstiekārtas transportlīdzekli Audi A6, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, bez nevienas no noteiktajām numura

zīmēm, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate. Lietā ir strīds, vai Sūdzības iesniedzēja norādītajās darbībās ir

konstatējams Latvijas APK 149. 25panta trešajā daļā, Latvijas APK 149. 24panta pirmajā daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma

sastāvs.

Latvijas APK 149. 25panta trešajā daļā noteikts, ka par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav nevienas no noteiktajām numura

zīmēm vai tās ir aizsegtas, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Latvijas 149.24panta pirmā daļa nosaka, ka par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta

valsts tehniskā apskate, —uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz astoņdesmit latiem.

CSL 9.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru

konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta

sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu

satiksmē.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus, mopēdus, trolejbusus un traktortehniku, jābūt divām

valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm — vienai valsts

reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās.

Atbilstoši CSN 251.punktam, aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Aizliegts numura

zīmes aizsegt vai pārklāt ar aizsargmateriāliem.

Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1080 „Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 7.punkts nosaka, ka lai

veiktu transportlīdzekļu valsts uzskaiti un identifikāciju, katram transportlīdzeklim, reģistrējot to pirmo reizi Latvijā, piešķir valsts

reģistrācijas numuru un izsniedz tam atbilstošu valsts reģistrācijas numura zīmi.

/pers. A/ savā sūdzībā norāda, ka ir piedalījies ceļu satiksmē vadot automašīnu Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numuru /TL

numurs/, nevis vadot atsevišķu transportlīdzekli Audi A6. Uzskata, ka velkamais Audi A6 CSL 11.termina kontekstā nav mehāniskais

transportlīdzeklis, jo nepārvietojās pa ceļu ar savu enerģiju. Ar automašīnu Audi nav braucis, līdz ar ko nav pārkāpis CSN 251.punktu,

kā arī nav pārkāpis CSL 9.pantu, jo velkamais Audi neatbilst mehāniskā transportlīdzekļa aprakstam.

CSL 1.panta 5.punkts nosaka, ka ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem.

Minētā panta 6.punktā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībnieks ir jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu

satiksmē. Savukārt norādītā panta 11.punkts nosaka, ka mehāniskais transportlīdzeklis ir pašgājējs transportlīdzeklis, kas

pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tai skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus. CSL 1.panta 23.punkts

definē transportlīdzekļa jēdzienu, kas ir ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai

bez motora.

Saskaņā ar CSL 19.panta pirmo daļu, ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, CSN un citu normatīvo aktu prasības, kas

nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt

satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Atbilstoši CSN 34.punktam, transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu

braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības.

Vērtējot norādītās tiesību normas, lietas materiālus, fotogrāfijās fiksēto, tiesa secina, ka velkamais transportlīdzeklis Audi A6, ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/, ar automašīnas priekšējiem riteņiem bija novietots uz autoevakuatora Mercedes Benz Atego, ar

valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, atbalstierīces, tātad daļēji atradās uz brauktuves, līdz ar ko, to nevar uzskatīt par kravu, ko

pārveda sūdzības iesniedzējs ar vadīto Transportlīdzekli. Tā kā transportlīdzeklis Audi A6 bija novietots uz autoevakuatora Mercedes

Benz Atego, atbalstierīces tikai ar priekšējiem riteņiem, līdz ar ko, tas pārvietojās pa ceļu, tādā veidā piedaloties ceļu satiksmē.

No CSL un CSN neizriet, ka tikai transportlīdzeklis, kurš pa ceļu pārvietojas ar savu enerģiju, tā to sūdzībā uzsver sūdzības

iesniedzējs, piedalās ceļu satiksmē. CSL 1.panta 5.punkts nosaka, ka ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa

ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem. Savukārt, CSL 1.panta 23.punkts definē transportlīdzekļa jēdzienu, kas ir ierīce, kas pēc

savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora.

Līdz ar ko tiesa nepiekrīt Sūdzības iesniedzēja argumentam, ka Sūdzības iesniedzējs piedalījies ceļu satiksmē vadot automašīnu

Mercedes Benz, nevis transportlīdzekli Audi A6.

CSN 1.47. punkts nosaka, ka transportlīdzekļu sastāvsir mehāniskais transportlīdzeklis savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī

savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis. CSL 1.panta 28.punkts nosaka, ka par transportlīdzekļa vadītāju uzskatāma

fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens

uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.

Arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 25.janvāra lēmumā lietā SKK-33/2008 norādīts, ka par

transportlīdzekļa vadīšanu uzskatāma arī transportlīdzekļa vadīšana, ja to velk lokanajā sakabē un velkamais transportlīdzeklis kaut

kādu iemeslu dēļ pats nevar pārvietoties. Pareizs ir abu instanču tiesu izdarītais secinājums, ka, arī velkamā transportlīdzekļa

vadīšanai ir nepieciešamas zināmas iemaņas un prasmes, kuru esamību atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai apliecina kompetentas

institūcijas izsniegtas transportlīdzekļa vadītāja tiesības.

Ceļu satiksmes noteikumu 192.1. punktā noteikts, ka mehāniskos transportlīdzekļus atļauts vilkt, izmantojot lokano vai cieto sakabi.

No minētā izriet, ka mehānisko transportlīdzekli, kurš tehnisku bojājumu dēļ nespēj pārvietoties ar sava enerģijas avota palīdzību,

atļauts vilkt sakabē, lai to nogādātu vietā, kur viņam tiktu sniegta tehniskā palīdzība. Šis apstāklis nerada situāciju, ka velkamais

mehāniskais līdzeklis pārstāj būt mehāniskais transporta līdzeklis.

Ceļu satiksmes noteikumu 193.punkts nosaka, ka velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transportlīdzekļa stūres

jābūt transportlīdzekļa vadītājam, izņemot gadījumu, kad cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transportlīdzekļa

vadāmību.

Pie konstatētajiem apstākļiem Senāts uzskata, ka nepastāv nekādas šaubas par to, ka Ē.B. bija mehāniskā transportlīdzekļa, kas

tiek vilkts lokanajā sakabē, vadītājs, kurš spēj ietekmēt vismaz velkamā transportlīdzekļa kustības virzienu un kā vadītājam viņam bija

nepieciešamas transportlīdzekļa vadītāja tiesības (...).

(skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 25.janvāra lēmumu lietā SKK-33/2008)

Ņemot vērā to, ka CSL un CSN izpratnē, arī daļēji uz evakuatora balstiekārtas novietots transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē,

velkošā transportlīdzekļa vadītājam ir jāņem vērā minētās prasības.

Likumdevējs nav paredzējis izņēmumus no norādītajām vispārējām prasībām, turklāt par minēto prasību neievērošanu ir paredzēta

administratīvā atbildība.

Vērtējot lietā esošos materiālus, pievienotās fotogrāfijas, lietā iegūtās ziņas, uzskatu, ka /pers. A/ darbībās ir saskatāms Latvijas APK

149.25panta trešajā daļā, 149.24panta pirmajā daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un uzskata, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Administratīvais sods par minētā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ uzlikts Ls 50 apmērā, saskaņā ar Latvijas APK 35.panta

nosacījumiem, kas atbilst APK 149.25panta trešajā daļā, 149.24panta pirmajā daļā noteiktajai sankcijai.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Lēmums ar kuru /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības ir likumīgs un pamatots un tā

atcelšanai nav pamata.

Pamatojoties uz Latvijas APK 149. 25panta trešo daļu, 149.24panta pirmo daļu, 243., 244., 288., 289.6, 289.7, 289.12, 289.13 pantu

tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada

12.oktobra lēmumu Nr.3190.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā

2013.gada 14.oktobrī.

Tiesnese I.Millere