Appeal court dismissed unpaid wages claim where employee failed to prove actual hours worked beyond employer records.

Lietas Nr. C29707815

Lietas arhīva Nr. CA-0644-17/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 23.martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Ozola, tiesneši M. Katlapa un A. Dundurs

ar sekretāri M.Buličevu

piedaloties prasītājai /pers. C/

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret SIA “Melissa - M” par darba algas samaksas piedziņu sakarā

ar /pers. C/apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 30.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1.] 2015.gada 7.decembrī /pers. C/ cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret SIA “Melissa - M”, kuras galīgajā redakcijā

lūgts:

- piedzīt no SIA “Melissa - M” par labu /pers. C/ 1 150,75 EUR par faktiski nostrādāto laiku;

- noteikt /pers. C/ tiesības saņemt no SIA “Melissa - M” likumiskos 6% gadā no piespriestās summas līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 2 oktobrī starp pusēm noslēgts darba līgums /numurs A/, prasītāja pieņemta darbā par izpārdošanas

pārstāvi, faktiski darbu uzsākusi 2014.gada 1.oktobrī veikalā Nr./adrese/. Prasītājai noteikts nepilns darba laiks, bet ne mazāk kā 139 stundas mēnesī, ar

darba samaksu pēc stundu likmes 1,933 EUR. 2015.gada 2.janvārī starp pusēm noslēgta vienošanās pie darba līguma, ka stundas tarifa likme ir 2,166

EUR. Darba tiesiskās attiecības izbeigtas 2015.gada 22.oktobrī.

Prasītāja norāda, ka viņas faktiski nostrādātais darba laiks pārsniedz atbildētājas uzskaitīto darba laiku par kuru veikta darba samaksa. No

2014.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 22.novembrim prasītāja ir faktiski nostrādājusi par 459 stundām vairāk nekā tās uzskaitījusi atbildētāja. Prasītāja

minētājā laika posmā faktiski nostrādājusi 1635 stundas, taču atbildētāja samaksājusi par 1180 stundām. Atbildētāja nav veikusi darba samaksu

1150,75 EUR apmērā.

Prasība pamatota ar Darba likuma 114., 122., 124., 125.pantu.

[2.] Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos lūgts prasību noraidīt, norādīts, ka prasītāja kā pierādījumu nostrādātajām stundām iesniegusi SIA

„Melissa – M” plānotā darba grafikus. Plānotie darba grafiki ne vienmēr sakrīt ar reāliem. Atbildētāja ir iesniegusi tiesai prasītājas parakstītas darba laika

uzskaites tabeles, kurās precīzi uzskaitītas prasītājas nostrādātās stundas. Prasītāja šo darba grafiku patiesumu nav apstrīdējusi.

[3.] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 30.augusta spriedumu /pers. C/ prasība pret SIA “Melissa - M” par darba algas

samaksas piedziņu noraidīta.

Tiesa konstatējusi, ka no 2014.gada 2.oktobra līdz 2015.gada 22.oktobrim starp pusēm pastāvēja darba tiesiskās attiecības. Lietā nav strīda, ka

atbildētāja par šo laiku ir samaksājusi prasītājai darba algu atbilstoši atbildētājas uzskaitītajām stundām un ievērojot darba līgumā noteikto stundas tarifa

likmi.

Lietā ir strīds, ka prasītāja no 2014.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 22.novembrim faktiski nostrādājusi par 459 stundām vairāk nekā tās ir

uzskaitījusi atbildētāja un par to nav veikusi apmaksu 1150,75 EUR apmērā.

Atsaucoties uz Darba likuma 59.pantu, Civillikuma 2187.pantu, Darba likuma 69.panta pirmo daļu un 62.panta otro daļu, tiesa norādījusi, ka

saskaņā ar 2014.gada 2.oktobra darba līguma Nr.12-2014 1.4.punktu darba dienas laiks ir nepilns darba laiks, minimāli 139 stundas mēnesī. Līguma

1.5.punktā noteikts, ka darbinieka alga tiek aprēķināta izejot no darba grafikā noteiktā laika.

Atsaucoties uz Darba likuma 130.pantu, 131.panta pirmo daļu un 137.pantu, tiesa norādījusi, ka prasītāja pievienojusi darba laika uzskaites grafiku

kopijas, kuras nesatur nedz darba devēja SIA „Melissa - M” amatpersonas parakstu, nedz prasītājas parakstu.

Savukārt, atbildētāja iesniegusi darba laika uzskaites tabulas, no kurām redzams, ka prasītājai uzskaitītas nostrādātas stundas: 2015.gada janvārī –

106, 2015.gada februārī – 81, 2015.gada martā – 124, 2015.gada aprīlī – 124, 2015.gada maijā – 94,5, 2015.gada jūnijā – 124, 2015.gada jūlijā –

124, 2015.gada augustā – 94, 2015.gada septembrī - 121,5. Minētās darba laika uzskaites tabeles prasītāja ir parakstījusi, to patiesums nav apstrīdēts.

Prasītāja iebildumus par darba samaksu cēlusi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

Atsaucoties uz Civillikuma 1431.pantu, tiesa uzskatījusi, ka lietā nav iegūti pierādījumi prasītājas argumentam, ka gadījumā, ja prasītāja atteiktos

parakstīt atbildētājas piestādītās darba laika uzskaites tabeles, darba tiesiskās attiecības starp pusēm tiktu izbeigtas. Tāpat arī lietā nav iegūtas ziņas, ka

prasītāja darba devēja darba laika uzskaites tabulas būtu parakstījusi viltus, draudu vai maldus iespaidā.

No liecinieču /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ liecībām tiesas secinājusi, ka darba devējs sākotnēji sastādījis plānotu darba grafiku, taču vēlāk

sastādīts cits darba laika uzskaites grafiks, kas nodots darbiniekiem saskaņošanai un parakstīšanai. Darba grafikus sastādījusi veikala vadītāja, kas bija

SIA “Timberlit” darbiniece.

Darba devēja Informāciju par prasītājas nostrādātajām stundām laikā no 2014.gada oktobra līdz 2015.gada septembrim ir sniegusi Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūrai, ko apliecina 2015.gada 30.oktobra izziņa.

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, atzinusi, ka lietā nav iegūti pietiekoši pierādījumi, secinājumam, ka atbildētāja nav

samaksājusi prasītājai par visām nostrādātajām darba stundām, līdz ar ko prasība kā nepamatota noraidīta.

[4.] Prasītāja/pers. C/ iesniegusi apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, pārsūdzot to pilnā apmērā.

[4.1.] Apelātore neapstrīd, ka darba tiesisko attiecību laikā ir parakstījusi atbildētāja iesniegtās darba laika uzskaites tabeles, bet prasību cēlusi pēc

darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

[4.1.] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa piemērojot Civillikuma 1431.pantu ir atkāpusies no pamatprincipa, ka darba tiesiskās attiecības primāri

reglamentē Darba likums, kā arī vispārpieņemtā aksioma, ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu darba devēja

radītajām nelabvēlīgajām sekām, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas

tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

[4.2.] Tiesa konstatējusi, ka pieaicinātie liecinieki bija saistīti ar darba laika uzskaites grafikiem, ka darba grafikus sastādījusi SIA “Timberlit”

darbiniece. Tātad citu juridisko personu darbinieki figurē apstrīdētajā atbildētājas darba laika uzskaitē. Prasītājas darba vieta saskaņā ar darba līguma

noteikumiem bija veikals Nr.1, /adrese/. Arī darba laika uzskaites grafikos dažādu juridisko personu darbiniekiem ir norādīta analoģiska darba vieta,

tādējādi tiesa taisnīgi neizvērtēja liecinieku liecības, dodot priekšroku formālajam atbildētājas viedoklim.

[5.] Atbildētājas SIA “Melissa - M”, kurai likumā noteiktajā kārtībā par tiesas sēdi paziņots, pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Par neierašanās

iemesliem nav paziņots, nav lūgts atlikt lietas izskatīšanu.

Civillietu tiesas kolēģija nolēma lietu izskatīt lietu bez atbildētājas SIA “Melissa - M” pārstāvja klātbūtnes.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. C/ uzturēja prasību un apelācijas sūdzību pēc tajās norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6.] Novērtējusi lietas dalībnieku paskaidrojumus kopsakarā ar pierādījumiem lietā, apsvērusi apelācijas sūdzības argumentus, pamatojoties uz

apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasība ir pilnīgi noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību /../ tādā

apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā spriedums tiek pārsūdzēts pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

[7.] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un pievienojas

pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai.

[8.] Lietā pastāv strīds par prasītājas faktiski nostrādātajām darba stundām SIA “Melissa-M” veikalā Nr. 1, Lubānas ielā 117A, Rīgā, laikā no

2014.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 22.novembrim. Prasītāja norāda, ka faktiski nostrādājusi 1635 stundas, taču atbildētāja aprēķinājusi un

samaksājusi par 1180 stundām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā pamatojoties Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu.

Prasītāja prasībā un apelācijas sūdzībā norādītos apstākļus par faktiski nostrādātajām darba stundām vēlas pierādīt ar prasības pieteikumam

pievienotajiem rakstveida pierādījumiem- uzņēmuma Veikals Nr. 1 darba laika grafikiem (l.l. 15-19, 21, 23, 25, 27, 28, 33), ar SIA “Melissa-M” darba

laika uzskaites tabulu par 2015.gada janvāri, februāri, aprīli, jūliju (l.l.20, 22, 26, 30), SIA “Riuss” darba tabulu par 2015.gada martu (l.l.24), darba laika

uzskaites tabulu par 2015.gada jūliju, augustu, septembri (l.l. 29,31, 32).

Civilprocesa likuma 111.panta otrajā daļā noteikts, ka rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas

vai izraksta veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā.

Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir

tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka minētajiem dokumentiem nav juridiska spēka kā rakstveida pierādījumiem, jo tie nav noformēti atbilstoši

Dokumentu juridiskā spēka likuma un Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas

kārtība” prasībām.

Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta otrā daļa paredz dokumenta atvasinājuma apliecināšanu, lai tas iegūtu juridisku spēku. Ministru

kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 5.nodaļā noteikta kārtība kādā apliecina

dokumenta atvasinājumus.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka „tiesām, pieņemot dokumentu norakstus un atvasinājumus kā rakstveida pierādījumus, jāņem vērā, ka tiem ir

juridisks spēks, ja to pareizība apliecināta ar īpašu apliecinājuma uzrakstu.” (sk. Rozenbergs J., Torgāns K. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-

28.nodaļa). Otrais, papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016,

379.lpp.).

Savukārt atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktam paraksts ir viens no rekvizītiem, kas nepieciešams

dokumenta juridiskā spēka nodrošināšanai.

Civillietu tiesas kolēģija tiesas sēdē, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajai daļai, paziņoja prasītājai, ka par faktiem, uz kuriem pamatots

prasījums nav iesniegti pierādījumi, kā arī izskaidroja rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtību.

[9.] Vērtējot apelācijas sūdzības argumentus attiecībā uz liecinieču liecībām, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka saskaņā ar liecinieču /pers. E/ un

/pers. F/ liecībām viņas strādājušas veikalā SIA “Rius”, savukārt prasītāja veikalā SIA “Melissa - M”. Lai gan veikali bijuši savstarpēji saistīti, Civillietu

tiesas kolēģijas ieskatā, veicot darba pienākumus divos dažādos veikalos, liecinieces nespēj norādīt uz apstākļiem, kas attiecas uz konkrēto lietu, t.i., ka

prasītāja faktiski strādājusi vairāk darba stundas kā norādīts atbildētāja iesniegtajās darba laika uzskaites tabulās. Turklāt, atbilstoši pirmās instances

tiesas norādītajam, no liecinieču liecībām izriet, ka darba devējs sākotnēji sastādījis plānoto darba grafiku, bet vēlāk sastādīts cits darba laika grafiks, kas

nodots darbiniekiem saskaņošanai un parakstīšanai. Tāpat liecinieces norādīja, ka darba grafikus sastādījušas dažādas personas, veikala vadītāja vai citas

darbinieces. Līdz ar ko secināms, ka prasītāja, ar liecinieču liecībām nav pierādījusi strīda izšķiršanā nozīmīgus apstākļus par prasītājas faktiski

nostrādātajām darba stundām.

[10.] Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzībā ietvertajiem motīviem pirmās instances tiesa jau devusi pamatotu vērtējumu, pareizi

konstatējusi faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemērojusi tiem atbilstošas tiesību normas un pamatoti prasību noraidījusi.

Apelācijas instances tiesā netika konstatēti tādi apstākļi un pierādījumi, kas būtu par pamatu pretēju secinājumu, kā pārsūdzētajā spriedumā,

izdarīšanai.

[11.] Tā kā prasība ir noraidīta, bet prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktam, ir atbrīvota no tiesas izdevumu

samaksas valsts ienākumos, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta ceturto daļu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kas radušies lietas

izskatīšanas laikā, uzņemas valsts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

/pers. C/ prasību pret SIA “Melissa - M” par darba algas 1150,75 EUR (viens tūkstotis viens simts piecdesmit eiro, 75 centi) piedziņu - pilnīgi

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas datuma, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300,00 euro apmērā.

Pilna sprieduma sastādīts 2017.gada 6.aprīlī.

Tiesnese (paraksts) I.Ozola

Tiesnese (paraksts) M. Katlapa

Tiesnesis (paraksts) A. Dundurs