Court partially allowed bank's debt collection claim, awarding principal, interest, and costs while rejecting excessive penalty demand.

Lietas Nr. C31469514

Lietas arhīva Nr. C-0748-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2015.gada 17.septembrī

Tukuma rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Mudele

ar sekretāri G.Tomsoni,

izskatīja 2015.gada 3.septembrī atklātā tiesas sēdē Pils ielā 16, Tukumā, civillietu akciju

sabiedrības „NORVIK BANKA” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu,

Tiesa

konstatēja

2014.gada 11.decembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā saņemta akciju

sabiedrības „NORVIK BANKA” (turpmāk – prasītāja) prasība pret /pers. A/

(pirmslaulības uzvārds Jermakova) (turpmāk - atbildētāja) par parāda piedziņu. 2014.gada

30.oktobrī pēc laulības reģistrācijas uzvārds mainīts uz “Kancāne “.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 28.decembrī, veicot atbildētājas

iepriekšējo parāda saistību pārstrukturēšanu, starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.PTKR004978 (turpmāk – līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai tika

piešķirts aizdevums Ls 2081,60 ( 2961,85 euro) apmērā, atbildētājas saistību pilnīgai

izpildei pret prasītāju, kas izriet no 2009.gada 31.augusta Aizdevuma

līguma Nr.PTKR003557 un 2007.gada 8.janvāra Līguma Nr.VK10020979 par Viva

norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, pilnīgai izpildei. Saskaņā ar līguma 1.3.punktu

gada procentu likme tika noteikta 24 %, bet aizdevuma atmaksas termiņš tika noteikts

2015.gada 25.decembrī. Saskaņā ar līguma 1.1.punkta un 2.1.2.punkta noteikumiem

prasītājas piešķirtais aizdevums jāizmaksā atbildētājai, novirzot piešķirto aizdevumu Ls

2081,60 ( 2961,85 euro ) apmērā atbildētājas saistību pret prasītāju kas izriet no 2009.gada

31.augusta Aizdevuma līguma Nr.PTKR003557 un 2007.gada 8.janvāra

Līguma Nr.VK10020979 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, pilnīgai

izpildei. Prasītāja 2009.gada 28.decembrī saskaņā ar līguma 2.1.1.punktu atvēra

atbildētājai aizdevuma kontu un izsniedza aizdevumu, kā arī novirzīja piešķirto aizdevumu

līguma 1.1.punktā norādīto mērķu izpildei. Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku

atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 25.datumam, nodrošinot, lai

maksājumu grafikā norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs naudas daudzums

aizdevuma atmaksas veikšanai. Saskaņā ar līguma 3.1.punktu, par katru līgumā norādītās

saistības izpildes kavējuma dienu atbildētājai jāmaksā prasītājai līgumsods 0,15% apmērā

no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas

līdzekļu norakstīšanu no norēķina konta naudas trūkuma vai citu prasītājas neatkarīgu

apstākļu dēļ. Līguma 3.3.punkts nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no

līgumā noteikto saistību izpildes. Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo

nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekošs naudas

daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.

Pēdējais maksājums veikts 2012.gada 2.maijā 7,12 euro apmērā. Saskaņā ar līguma

2.3.2.punkta noteikumiem, prasītājai ir tiesības pirms termiņa izbeigt līgumu un pieprasīt

no atbildētājas pirms termiņa (desmit dienu laikā no prasītājas rakstveida paziņojuma

nosūtīšanas dienas) nodrošināt norēķinu kontā kredīta summu, aprēķināto procentu un

līgumsodu summu, ja atbildētāja pārkāpj kādu no līguma noteikumiem. Līguma

2.2.1.punkts nosaka, ka atbildētājai ir pienākums atmaksāt kredītu un maksāt procentus par

kredīta izmantošanu maksājumu grafikā noteiktā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas

summu norēķinu kontā. Ņemot vērā to, ka atbildētāja ilgstoši nebija pildījusi ar līgumu

uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, ka maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas

kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai, saskaņā ar līguma

2.3.2.punktu ar 2014.gada 10.septembra paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu,

atbildētājai tika dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, taču atbildētāja savas saistības

neizpildīja, līdz ar to līgums tika izbeigts ar 2014.gada 22.septembri. Prasītāja aprēķinājusi

līgumiskos procentus līdz 2014.gada 22.septembrim, tas ir, līdz datumam, ar kuru tika

izbeigts pušu starpā noslēgtais līgums, savukārt, sākot ar 2014.gada 23.septembri, prasītāja

ir tiesīga aprēķināt likumiskos procentus. Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu

no 2014.gada 23.septembra līdz 2014.gada 3.decembrim, kas sastāda 36,73 euro apmērā.

Atbildētājas no līguma izrietošās un neizpildītas maksājuma saistības sastāda 8349,05

euro, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 2938,70 euro,

neatmaksātajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2010.gada

21.janvāra līdz 2014.gada 22.septembrim 2434,92 euro, likumiskajiem procentiem 36,73

euro un 1īgumsoda par laika periodu no 2010.gada 22.februāra līdz 2014.gada

22.septembrim 2938,70 euro apmērā. Prasītāja savu interešu aizstāvībai vērsās Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā pret atbildētāju ar pieteikumu

par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2014.gada 16.oktobra lēmumu tiesvedība pret

atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā tika izbeigta.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu, 1753.,

1756., 1757., 1759., 1762.panta 1.punktu, 1764., 1811., 1943. un 1946.panta pirmo daļu,

Civilprocesa likuma 1., 23., 26.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo

daļu, 128.panta otrās daļas 5.1.punktu, 195. un 4068.panta trešo daļu, prasītāja lūdz tiesu

piedzīt no /pers. A/ prasītājas labā no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma

saistības - pamatparādu 2938,70 euro, nesamaksātos procentus par aizdevuma

izmantošanu 2434,92 euro, likumiskos procentus 36,73 euro un līgumsodu 2938,70 euro,

kopā piedzenot 8349,05 euro apmērā, kā arī piedzīt no atbildētājas prasītājas labā visus

tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gada no piespriestās, bet neizpildītās

pamatsummas.

2014.gada 18.decembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa atbildētājai uz

deklarēto dzīvesvietu nosūtīja prasības pieteikumu, nosakot paskaidrojumu iesniegšanai

termiņu līdz 2015.gada 19.janvārim (lietas 23.lapa).

Par celto prasību 2015.gada 15.janvārī tiesā saņemts atbildētājas rakstveida

paskaidrojums, kurā atbildētāja norāda, ka prasību atzīst daļēji – pamatsummu 2938,70

euro, līgumiskos procentus 2434,92 euro, likumiskos procentus 36,73 euro. Atbildētāja

neatzīst pieprasītā līgumsoda apmēru un lūdz tiesu samazināt piedzenamā līgumsoda

apmēru līdz 293,87 euro.

2015.gada 2.martā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 321.panta pirmo daļu un Rīgas

apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones 2015.gada 24.februāra rezolūciju, civillieta

saņemta turpmākai izskatīšanai Tukuma rajona tiesā.

2015.gada 24.augustā Tukuma rajona tiesā saņemts prasītājas Lūgums par lietas

izskatīšanu bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, kurā prasītāja paziņojusi, ka

uztur prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem pilnā apmērā. Tāpat arī

prasītāja informējusi tiesu, ka, noslogotības dēļ, prasītājas pārstāvji nevar ierasties uz

tiesas sēdi, sakarā ar ko lūdz tiesu izskatīt lietu bez akciju sabiedrības „NORVIK

BANKA” pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē (lietas 35.lapa).

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies.

Atbildētāja/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, 2015.gada 1.septembrī tiesā

saņemts atbildētājas iesniegums, kurā lūgts izskatīt lietu tiesas sēdē 2015.gada

3.septembrī bez viņas klātbūtnes ( lietas 38.lapa).

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir

pienākums atlikt lietas izskatīšanu, un nolēma civillietu izskatīt bez prasītājas pārstāvja un

atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Pārbaudot un izvērtējot civillietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam

pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai zaudējumu. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis (Civillikuma

1943.pants).

Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas

dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Procenti par aizdevumiem

dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti (Civillikuma 1946.pants).

2009.gada 28.decembrī AS „NORVIK BANKA”, kā aizdevējs, un /pers. A/

(pirmslaulības uzvārds Jermakova), kā aizņēmējs, noslēdza Aizdevuma līgumu

Nr.PTKR004978, saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts aizdevums 2961,85 euro

apmērā saistību pret AS „NORVIK BANKA” pilnīgai izpildei, kas izriet no 2009.gada

31.augusta Aizdevuma līguma Nr.PTKR003557 un 2007.gada 8.janvāra Līguma Nr. par

Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (lietas 12.lapa). Kredīta atmaksas termiņš

tika noteikts 2015.gada 25.decembris. Par kredīta izmantošanu aizņēmējs apņēmās maksāt

aizdevējam procentus pēc likmes 24 % gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas,

vadoties no faktiskā dienu skaita mēnesī un pieņemot, ka gadā ir 360 dienas. Procenti tiek

maksāti saskaņā ar līgumu un starp līdzējiem parakstīto maksājumu grafiku.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma Nr.PTKR004978 2.2.1.punktu atbildētājai ir

pienākums atmaksāt kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu maksājumu

grafikā noteikta kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.

No Aizdevuma līguma Nr.PTKR004978 maksājuma grafika, kas ir minētā līguma

neatņemama sastāvdaļa, redzams, ka pirmais maksājums atbildētājai bija jāveic 2010.gada

25.janvārī, bet pēdējais – 2015.gada 25.decembrī (lietas 13.lapa)

Prasītāja savas ar iepriekš minēto līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi –

aizdevumu izsniegusi, ieskaitot to atbildētājas kontā (lietas 14.lapa), savukārt atbildētāja

savas saistības nav pildījusi atbilstoši nolīgtajam.

Civillikuma 1589.pantā ir noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir

pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos

atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Atbilstoši Aizdevuma līguma Nr.PTKR004978 2.3.2.punktam prasītājai ir tiesības

vienpusēji pirms termiņa izbeigt līgumu un pieprasīt no atbildētājas pirms termiņa (desmit

dienu laikā no prasītāja rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas) nodrošināt norēķinu

kontā kredīta summu, aprēķināto procentu un līgumsodu summu, ja atbildētāja pārkāpj

kādu no līguma noteikumiem.

2014.gada 10.septembrī prasītāja nosūtīja atbildētājai Paziņojumu par līguma

pirmstermiņa izbeigšanu, kurā, pamatojoties uz Aizdevuma līguma 2.3.2.punktu, paziņoja

par Aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu un pieprasīja 10 dienu laikā no

paziņojuma nosūtīšanas dienas nodrošināt norēķinu kontā naudas summu 4291,95 euro

neapmaksātā kredīta, aprēķināto procentu un līgumsoda samaksai. Prasītājs paziņoja

atbildētājai par līguma pirmstermiņa izbeigšanu ar 11.dienu pēc šī paziņojuma nosūtīšanas,

proti, ar 2014.gada 22.septembri (lietas 15.lapa).

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā, ņemot vērā atbildētājas ilgstošo saistību

neizpildi, prasītājas vienpusēja atkāpšanās no Aizdevuma līguma Nr.PTKR004978 ir

tiesiska un pamatota, un nav atzīstama par atbildētājas, kā patērētāja, tiesību pārkāpumu.

Saskaņā ar prasītājas aprēķiniem, kuriem atbildētāja nav iebildusi, atbildētājas

neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 2938,70 euro un neatmaksātie līgumiskie procenti

par aizdevuma izmantošanu – 2434,92 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2010.gada

21.janvāra līdz 2014.gada 22.septembrim.

Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro

ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas

norēķinos. Tādējādi latos norādītās summas pārrēķināmas no latiem euro. 2014.gada

1.janvārī pievienojoties eiro zonai neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz eiro ir 1

EUR = 0.702804 LVL.

Pamatojoties uz Aizdevuma līguma Nr.PTKR004978 3.1.punktu, kurā nolīgts

līgumsods 0,15 % dienā no savlaicīgi nesamaksātās summas, prasītāja aprēķinājusi

atbildētājai līgumsodu 2938,70 euro apmērā par laika periodu 2010.gada 22.februāra līdz

2014.gada 22.septembrim.

Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc

likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada

31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada

31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā,

bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civilprocesa likuma 5.panta trešā daļa paredz, ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē

Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu

piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 1978.gada 20.janvārī pieņēma rekomendāciju

„Par soda klauzulu civiltiesībās”, rekomendējot ievērot rekomendācijas pielikumā

norādītos principus. Soda klauzula ir jebkurš līguma punkts, kas paredz par pamatsaistības

neizpildi pienākumu apsolītājam (parādniekam) maksāt naudas summu kā soda naudu vai

kompensāciju. Noteikto summu tiesa var samazināt, ja tā ir acīm redzami pārāk liela.

Līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas izpaužas gan kā nelabvēlīgu

seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta, gan kā atbildības izpausme, kad ir noticis

saistību pārkāpums.

Tomēr līgumsods Civillikuma izpratnē nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors

tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots), kas ir pretēji tiesību izmantošanas

labticīguma principam.

Līgumsods nedrīkst būt paverdzinošs vai nesamērīgi liels. Vērtējot līgumsoda

proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, ievērojot, ka „pie samērīguma

noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas” (K.Torgāns.

Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Rīga, 2002., 225 lpp.).

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu izvērtējams kontekstā ar

Civillikuma 1.pantu, kurā noteikts, ka tiesības un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Saskaņā ar labas ticības principu, katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas

subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses

intereses. Personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana, ja izrādās, ka otras puses

pretējās intereses saskaņā ar konkrētiem lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgām.

Izvērtējot prasītājas aprēķinātā līgumsoda apmēru un tā samērīgumu, tiesa ņem vērā arī

judikatūrā atzīto, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos

apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto

taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (Augstākas tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2004.gada 22.septembra spriedums lietā Nr. SKC-441, 2005.gada

26.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-48,2007.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr. SPC-43,

2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr.SKC-212).

Tāpat arī tiesību doktrīnā ieteikti vairāki kritēriji, kas ņemami vērā, izvērtējot

līgumsoda apmēru un tie ir šādi:

1) ar līguma pārkāpumu radīto seku smagums (ļaunums, kaitējums plašā nozīmē);

2) līgumsoda apmērs, vērtējot procentuāli pret pamatparādu;

3) laika periods, kurā līgumsoda apmērs ir veidojies;

4) tas, vai līgumsoda piedziņa nekaitētu parādniekam (daudziem parādniekiem kopumā)

tādā mērā, ka varētu tikt skartas arī sabiedrības intereses;

5) kā un cik lielā mērā saistība ir tikusi pildīta;

6) vai ar konkrēto līgumsoda apmēru ir nodrošināts taisnīgs rezultāts;

7) tiesību principi, kas attiecas uz soda atbilstības izvērtēšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar

civiltiesību pamatuzdevumu nodrošināt ekvivalenci mantiskajās attiecībās.

Kritēriji, kas ņemami vērā, nosakot samērīga līgumsoda apmēru, ir minēti

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatoru 2013.gada oktobra sanāksmē

akceptētajā tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā”. Minētajā

apkopojumā norādīts, ka tiesai, vērtējot līgumsoda samērīgumu, jāievēro ekvivalences

principa īstenošana, lai izslēgtu pārmērīgu iedzīvošanos uz cita tiesisko attiecību

dalībnieka neveiksmju vai neizdarības rēķina. Par kritērijiem, pēc kuriem izvērtējama

ekvivalence, var kalpot:

1) samērs, kādā līgumsods ir ar saistības pārkāpuma mantiskajām sekām, tostarp

radītajiem zaudējumiem;

2) naudas maksājumos jau noteiktie likumiskie procenti par sveša kapitāla lietošanu kā

iespējamo zaudējumu kompensācija;

3) nozaru rentabilitāte, tas ir, cik lielu peļņu nes ieguldītie līdzekļi katrā konkrētā nozarē.

Papildus minētajam tiesa ņem vērā, ka likumdevējs, pieņemot 2013.gada 20.jūnijā

likumu „Grozījumi Civillikumā”, kas ir spēkā no 2014.gada 1.janvāra, ir izvērtējis

līgumsoda apmēru un atbilstību labticīguma principam, nosakot Civillikuma 1716.pantā,

ka līgumsods var tikt noteikts ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās

saistības apmēra.

Lai arī, pamatojoties uz Civillikuma 3.pantu un likuma „Par atjaunotā Latvijas

Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību” 21.pantā noteikto, tiesai, izlemjot prasījumu par līgumsoda

piedziņu, nav tiesiska pamata piemērot šobrīd spēkā esošās Civillikuma normas par

līgumsoda apmēra aprobežošanu 10% apmērā, tiesa to ņem vērā kā kritēriju, lai noteiktu

līgumsoda samērīgumu un prasītāja labticību.

Ņemot vērā iepriekš minētos līgumsoda izvērtēšanas kritērijus, tiesa atzīst, ka

prasītājas aprēķinātais līgumsods nav atzīstams par samērīgu, taisnīgu un labas ticības

principam atbilstošu, ņemot vērā tā likmi, pēc kādas tas aprēķināts, un laika periodu, par

kādu tas aprēķināts. Tiesas ieskatā, attiecībā uz atbildētājas pieļauto līguma pārkāpumu,

samērīgs un taisnīgs, samērojot to ar parāda apmēru, kavējuma laiku, līgumsoda jēgu un

mērķi, ir līgumsods 10 % apmērā no parāda pamatsummas. Līdz ar to šajā daļā prasība ir

apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai līgumsodu 293,87 euro

apmērā.

Pārējā daļā prasība par līgumsoda 2644,83 euro piedziņu pēc Aizdevuma līguma

Nr./līguma numurs/ ir noraidāma.

Papildus minētajam, pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1757., 1765.pantu, par

laika periodu no 2014.gada 23.septembra līdz 2014.gada 3.decembrim, prasītāja

aprēķinājusi atbildētājai likumiskos nokavējuma procentus 36,73 euro apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto pamatparāda un procentu summas

apmēru, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo, saskaņā ar Civillikuma

1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā minēto un to, ka atbildētājas finansiālais stāvoklis nevar būt par pamatu

viņas atbrīvošanai no nolīgto saistību izpildes, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma

daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu AS „NORVIK BANKA” no 2009.gada

28.decembra Aizdevuma līguma Nr.PTKR004978 izrietošo un neizpildīto saistību izpildei

neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 2938,70 euro , neatmaksātos procentus par

aizdevuma izmantošanu 2434,92 euro, līgumsodu 293,87 euro un likumiskos nokavējuma

procentus 36,73 euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1757., 1765.pantu un Civilprocesa likuma

195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus

gadā no pamatparāda pamatsummas par laika periodu līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā

ar spriedumu piedzīto likumisko nokavējuma procentu summu un Civillikuma 1763.pantā

noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts

spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Tiesas

izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).

Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi tiesas izdevumus šādā apmērā - valsts

nodevu 558,82 euro (lietas 3.-4.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

(lietas 5.lapa).

Tā kā prasījums apmierināts daļēji, no atbildētājas tiesas izdevumi piedzenami

proporcionāli: valsts nodeva 462,90 euro apmērā (kas aprēķināta sekojoši: apmierinātā

prasības summa ir 5704,22 euro - 2134 euro x 4% + 320,10 euro = 462.90 euro), saskaņā

ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu, un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumu 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kurš nedrīkst būt garāks par

10 dienām no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Novērtējot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 193.,

195.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības „NORVIK

BANKA” labā, reģistrācijas Nr.40003072918, no 2009.gada 28.decembra Aizdevuma

līguma Nr.PTKR004978 izrietošo un neizpildīto saistību izpildei neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu 2938,70 euro, neatmaksātos procentus par aizdevuma izmantošanu par laika

periodu no 2010.gada 21.janvāra līdz 2014.gada 22.septembrim 2434,92 euro, līgumsodu

293,87 euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada

23.septembra līdz 2014.gada 3.decembrim 36,73 euro, valsts nodevu 462,90 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70, kopā piedzenot 6171,82 euro (seši tūkstoši

viens simts septiņdesmit viens euro 82 centi).

Piedzīto summu 6171,82 euro iemaksāt prasītājas akciju sabiedrības „NORVIK

BANKA”, reģ. Nr. 40003072918, kontā LV47LATB00000PATEREUR, SWIFT : LATB

LV22, maksājuma mērķis – saistības pēc līguma Nr.PTKR004978.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 2644,83 euro (divi tūkstoši seši simti

četrdesmit četri euro 83 centi) piedziņu no /pers. A/.

Noteikt akciju sabiedrībai „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918

tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% gadā

no kopējās pamatparāda summas, tas ir, 5704,22 euro par laika periodu līdz

sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A./, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei 10 ( desmit ) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -

2015.gada 17.septembra, Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma

rajona tiesā.

Tiesnese I.Mudele