Insurance company successfully sues flood damage liable party for subrogated claim and court costs.

Lietas Nr.C29 6672 11

Lietas arhīva Nr.C-0697/14

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 15.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Diāna Dzērviniece,

ar tiesas sēdes sekretāri Kristīni Mediku,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu „BTA Insurance Company” SE prasībā pret /pers. D/ par zaudējumu piedziņu, un

konstatēja:

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 13.jūnija lēmumu pieņemts prasītāja „BTA Insurance Company” SE

(iepriekšējais nosaukums – apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA”) prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. D/ par zaudējumu

piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 13.septembrī appludināšanas rezultātā tika nodarīti zaudējumi /pers. E/ piederošajam

dzīvoklim, /adrese/. No SIA „Jūrmalas namsaimnieka” sastādītā akta redzams, ka /pers. E/ piederošās telpas ir appludināts no

/adrese/, kura īpašnieks ir /pers. D/. 2009.gada 20.jūlijā /pers. E/ ar AAS „BTA” noslēdza Apdrošināšanas Līgumu (polise Nr. 21256),

ar kuru tika apdrošināts viņam piederošais dzīvoklis, /adrese/. AAS „BTA” ir novērtējusi /pers. E/ piederošajam dzīvoklim, /adrese/

nodarītos zaudējumus Ls 2012,39 apmērā. 2009.gada 06. novembrī saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, ieturot līgumā

noteikto pašrisku Ls 50,00 apmērā AAS „BTA” izmaksāja /pers. E/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 1962,39 apmērā. 1998.gada

30.jūnija likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta 1.daļa nosaka, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Latvijas

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. LR

likums „Par dzīvokļa īpašumu” 13. un 14. panti nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus un saskaņā ar šī likuma 15. pantu dzīvokļa

īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā kārtībā. AAS

„BTA” nosūtīja atbildētājai vairākas pretenzijas ar lūgumu atlīdzināt zaudējumus, brīdinot, ka pretējā gadījumā griezīsies ar prasību

tiesā par minētās summas piedziņu piespiedu kārtā. Līdz šim laikam atbildētāja zaudējumus nav atlīdzinājusi. Pamatojoties uz

augstāk minēto un uz Latvijas Republikas Civillikuma 1775.p, 1779.p., LR likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 13.,14.,15.p.p., LR likuma

„Par apdrošināšanas līgumu” 40.p. 1.d., Civilprocesa likuma 195.pantu, lūdz: piedzīt no atbildētājas par labu prasītajam zaudējumus

Ls 1962,39 apmērā, valsts nodevu Ls 174,06 apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus, kādi tie būtu uz sprieduma taisīšanas brīdi,

atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 (sešus) procentus no piedzītās prasības summas par laika periodu no

sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

2011.gada 01.augustā tiesā saņemti atbildētājas /pers. D/ rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību par Ls 1962,39

neatzīst, jo pārbaudes akts sastādīts bez viņas klātbūtnes, ūdens noplūdes cēlonis ir norādīts nepatiess, jo ir plīsis stāvvads, kas nav

prasītājas īpašums, bet gan SIA „Jūrmalas namsaimnieks” īpašums. Aktu parakstījušās personas pārstāv SIA „Jūrmalas

namsaimnieks”, kas šinī gadījumā ir ieinteresēta atbrīvoties no atbildības par notikušo ūdens noplūdi. Lūdz tiesu uzaicināt lietā

liecinieku /pers. E/, kura dzīvoklis cieta ūdens noplūdes rezultātā un kurš var apliecināt viņas teikto par patieso ūdens noplūdes cēloni.

2011.gada 07.septembrī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka saskaņā ar atbildētājas

paskaidrojumiem, atbildētāja neatzīst prasību par zaudējumu piedziņu, divu apsvērumu dēļ: pārbaudes akts par negadījumu sastādīts

bez atbildētājas klātbūtnes, kā arī tiek apstrīdēts šajā akta konstatētais faktiskais apstāklis, par to no kuras komunikācijas notikusi

ūdens noplūde. Saskaņā ar SIA „Jūrmalas namsaimnieks” 2009.gada 14.septembra pārbaudes aktu apliešana saistīta ar ūdens

caurules vītņu savienojuma plīsumu zem izlietnes atbildētājai piederošā dzīvokļa Nr.51 virtuvē, savukārt atbildētāja paskaidrojumos

norāda, ka plīsīs bija stāvvads. Augstāk minētā faktu noskaidrošanai ir svarīga nozīme šajā lietā un tas ir tiesas izmeklēšanas

priekšmets, realizējot Civilprocesa likumā pusēm noteikto pierādīšanas pienākumu. Gadījumā ja plīsusi caurule atbildētājas virtuvē

zaudējumu atlīdzība pienākums ir atbildētājai, gadījumā ja apliešanas iemesls ir stāvvada plīsums, kas saskaņā likuma ,,Par dzīvokļu

īpašumu” ir daudzdzīvokļu mājas kopīpašumam piederoša komunikācija, zaudējumu atlīdzības pienākums ir kopīpašniekiem vai

kopīpašuma pārvaldīšanai izveidotajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai. 2009.gada 14.septembra pārbaudes aktu ar kuru pamatota

prasība parakstījušas SIA „Jūrmalas namsaimnieks” trīs amatpersonas - Namu pārvaldnieks /pers. H/, Namu pārvaldnieka vietnieks

/pers. H/ un Ēku inženiertīklu tehniķis /pers. I/. Prasītāja rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par augstāk minēto SIA „Jūrmalas

namsaimnieks” amatpersonu nelabticību un ka aktā norādītā informācija ir apzināti nepatiesa, ar mērķi, lai izvairītos no iespējamās

atbildības. Atbildētājas argumentus, ka akts sastādīts bez viņas klātbūtnes nedod pamatu uzskatīt, ka tajā atspoguļotā informācija ir

nepatiesa, jo acīmredzami, ka SIA „Jūrmalas namsaimnieks” amatpersonas atbildētājas dzīvokli ir apmeklējušas un šis dokuments

vērtējams, kā jebkurš rakstveida pierādījums civiltiesiskā strīdā. Ņemot vērā augstāk minēto uzskatām, atbildētāja argumenti nav

pamatoti, savukārt pret atbildētāju celtā prasība ir pamatota.

2012.gada 01.novembra tiesas sēdē prasītājs iesniedzis iesniegumu par prasījuma apmēra samazināšanu, kurā norādīts,ka

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta 3.daļas 2.punkt samazina prasījuma apmēru sekojošu apsvērumu dēļ:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantu piemērojot tiesību normas tiesa ņem vērā

judikatūru. Uz šajā civillietā izskatāmā strīda būtību attiecas judikatūra, kura izriet no Augstākas tiesas Senāta 2010.gada

29.septembra nolēmuma, kas pieņemts civillietā SKC 191/2010, un saskaņā ar kuru zaudējumu atlīdzības prasības lietās, kur

zaudējumi novērtēti mantas (lietas) sākotnējā stāvokļa atjaunošanas izmaksu apmērā, pievienotās vērtības nodokļa un sociālā

nodokļa maksājumi atzīstami par atlīdzināmiem tikai tad, ja tie pierādīti ar attiecīgiem dokumentiem par šādu maksājumu veikšanu.

Prasītājam tiek saglabāta tiesība atprasīt šos nodokļu maksājumus, ja nākotnē tādi radīsies (Civillikuma 1771.pants). Neuztur prasību

daļā, kuru sastāda zaudējumu aprēķinātie (remonta darbu tāmē) iekļautie nodokļi - sociālais nodoklis (24.09% no algas) Ls 179,85

apmērā un PVN (21%) Ls 349,26 apmērā, kopā Ls 529,11. Ņemot vērā augstāk minēto, samazina prasījuma apmēru un uztur prasību

daļā par zaudējumu Ls 1433,28 apmērā piedziņu. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu, prasību daļā par valsts nodevas

piedziņu uztur proporcionāli un lūdz piedzīt to Ls 160,83 apmērā (lpp. 55).

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja daļēji - Ls 1274,36, kas ir euro 1813,25 apmērā, par ko parakstījās

tiesas sēdes protokolā (Pielikums Nr.1, paskaidrojot, ka samazina prasījumu apmēru no summas Ls 1433,28 vēl par Ls 158,92.

Prasītāja pāstāvis paskaidroja, ka atbildētāja norādījusi, ka pārbaudes akts ticis sastādīts bez viņas klātbūtnes, taču tas neko

nepierāda, jo atbildētājai akts ticis iesniegts un attiecīgi atbildētāja varējusi to apstrīdēt, bet tas nav ticis darīts, tādējādi šis jautājums

ir atrisināts. Atbildētāja nav pierādījusi ne ar kādiem līdzekļiem, kāpēc viņa uzskata, ka tieši pie viņas nav plīsusi caurule. SIA

„Jūrmalas namsaimnieks” komisija, kas aktu sastādīja, norādījuši, ka plīsis ūdens caurules vītņu savienojums zem izlietnes

atbildētājas dzīvokļa virtuvē, kas atrodas atbildētājas dzīvoklī. Apstrīdēts nekas nav bijis, nekādi papildus pierādījumi nav tikuši

iesniegti. Prasītājs izmaksāja cietušajai personai summu Ls 1962,39, kā bija paredzēts, kad tiek piemērots PVN. Prasītājs reaģēja

saskaņā ar Senāta nolēmumu un noņēma nost nodokli, kas tika aprēķināts remontdarbu tāmē, sociālo nodokli no aprēķinātās algas

Ls 179,85 (24,09% no algas) un PVN Ls 349,26 (21%), kā arī pieskaitāmos izdevumus 12% - Ls 158,92. Prasību uztur par summu

euro 1813,25, tai skaitā proporcionāli valsts nodevu no šīs summas, kā arī lūdza atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas

likumiskos 6% no piedzītās prasības summas par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Papildus paskaidroja, ka no cietušajam izmaksātās summas tika vēl noņemti Ls 50,00 - pašrisks. Šī summa tika noņemta, kad

cietušajai personai tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzības summa.

Atbildētāja/pers. D/ tiesas sēdē atkārtoti nav ieradusies, tiesā saņemts viņas iesniegums, kurā norādīts, ka nevar ierasties uz

tiesas sēdi, jo no 2013.gada saņem ķīmijas terapijas kursu un periodiski atrodas uz slimības lapas, lūdz atcelt civillietu. Attaisnojuma

dokumenti iesniegumam nav pievienoti.

Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1. un 2.punkts noteic, ka pusēm ir pienākums ierastiesa pēc tiesas aicinājuma tiesā;

savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus.

Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas /pers. D/ piedalīšanās tiesas sēdē, vērtējot

atbildētājas neierašanos kā neattaisnotu. Tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka jau 2013.gada 19.jūnijā plkst.12:00 nozīmētā tiesas

sēde tika atlikta pēc atbildētājas lūguma sakarā ar slimību un atbildētāja tika informēta, ka viņai ir tiesības pilnvarot pārstāvi lietas

vešanai tiesā (lpp. 62), kā arī ņem vērā, ka tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā.

Tiesa, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir

euro un visi norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas

līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes

noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot

summu gan latos (informatīvi), gan euro.

No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 20.jūlijā starp prasītāju (lpp. 22, 28, 29), kā apdrošinātāju un /pers. E/, kā

apdrošinājuma ņēmēju, tika parakstīta Mājokļa apdrošināšanas polise Nr.21256 (lpp. 8), apdrošinot dzīvokli, kas atrodas /adrese/

(apdrošināšanas objekts), uz laika periodu no 2009.gada 3.augusta līdz 2010.gada 2.augustam. Polisē norādīts, ka dzīvokļa

apdrošinājuma summa ir Ls 84900,00 un iedzīves apdrošinājuma summa ir Ls 25430,00, kopējā apdrošinājuma summa Ls

110330,00 ( euro 156985,4). Tāpat polisē norādīts, ka apdrošināšanas riski ir ugunsrisks, dabas stihiskie posti (vētra, krusa), trešo

personu prettiesiska rīcība (īpašuma bojāšana, zādzība ar ielaušanos, laupīšana, sauszemes transporta līdzekļa trieciens), šķidruma

noplūde no bojātiem cauruļvadiem.

Saskaņā ar Jūrmalas zemesgrāmatas nodaļas ierakstu Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr/numurs/, dzīvokļa īpašums

Nr.48, /adrese/, uz 2009.gada 8.aprīļa dāvinājuma līguma pamata pieder /pers. E/ (lpp. 9-10).

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. E/ 2009.gada 15.septembrī iesniedzis prasītājam īpašuma apdrošināšanas atlīdzības

pieteikumu, norādot, ka 2009.gada 13.septembrī plkst,13:45 apdrošināšanas objektā /adrese/, noticis negadījums, negadījuma veids

- šķidruma noplūde no bojātiem cauruļvadiem, kā arī pieteikumā norādīts, ka par negadījumu paziņots Jūrmalas Namsaimniekam un

avārijas dienestam (lpp. 12-13).

Lietas materiālos esošajā nekustamā īpašuma /adrese/, 2009.gada 16.septembra apskates protokolā ir fiksēti apskates gaitā

konstatētie bojājumi, kuri radušies negadījuma rezultātā (lpp. 14), savukārt no lietas materiālos esošās tāmes izriet, ka darba

izmaksas un materiāli, lai novērstu /pers. E/ piederošajam /adrese/, nodarītos bojājumus, novērtēti euro 2863,37 (Ls 2012,39)

apmērā (lpp. 15-16).

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir aprēķinājis apdrošinājuma ņēmējam /pers. E/ apdrošināšanas atlīdzību euro 2863,37

(Ls 2012,39) apmērā, no kuras tiek atrēķināts pašrisks euro 71,14 (Ls 50,00) apmērā, līdz ar ko izmaksājamā atlīdzība ir euro

2792,23 (Ls 1962,39) apmērā (lpp.17).

Pamatojoties uz īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, nekustamā īpašuma apskates protokolu (lpp. 14), tāmi (lpp. 15-16),

aprēķinu (lpp.17), prasītājs 2009.gada 06.novembrī izmaksājis /pers. E/ apdrošināšanas atlīdzību euro 2792,23 (Ls 1962,39)

apmērā, ko apliecina lietas materiālos esošais maksājuma uzdevums (lpp. 18).

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot

gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja

apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

1995.gada 29.septembra likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.), kas bija spēkā uz zaudējumu rašanās brīdi,

15.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļa īpašniekiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja

tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā, sabiedrības staūtos vai savstarpājā līgumā noteiktajā

kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pamatums. Saskaņā ar Civillikuma 1775. un

1779.pantu katrs zaudējums, kurš nav nejausš ir jāatlīdzina un katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību ir nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv tiesību aizskārēja

neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, zaudējumu esamība un cēloniskais

sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns.Saistību tiesību 1.daļa. Rīga., 2006., 209.lpp.).

Prasītājs ir cēlis prasību par zaudējumu piedziņu, kas tam radušies sakarā ar /pers. N/ izmaksāto zaudējumu atlīdzību euro 2792,23

(Ls 1962,39) apmērā, taču, ņemot vērā judikatūru, ir samazinājis prasījumu apmēru līdz euro 1813,25 (Ls 1274,36).

Saskaņā ar Jūrmalas zemesgrāmatas nodaļas 2007.gada 16.maija ierakstu Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/, dzīvokļa īpašums Nr.51, /adrese/, pieder /pers. D/ (lpp. 19) un lietā nav strīda par to, ka /pers. D/ šobrīd ir un laika posmā

no 2009.gada 13.septembra līdz 2009.gada 14.septembrim bija dzīvokļa Nr.51, /adrese/, īpašniece.

No lietas materiālos esošā 2009.gada 14.septembrī SIA „Jūrmalas namsaimnieks” komisijas sastādītā pārbaudes akta redzams, ka

/pers. E/ piederošās telpas 2009.gada 13.septembrī appludinātas no /adrese/, plīstot karstā ūdens caurules vītņa savienojumam

dzīvokļa Nr.51 virtuvē, zem izlietnes, kas konstatēts apsekojot dzīvokļus Nr.48 un Nr.51, /adrese/ (lpp. 7).

Tiesai nav pamata apšaubīt augstāk minētajā pārbaudes aktā fiksētos apstākļus un izdarītos secinājumus, jo minētais akts nav

apstrīdēts un pretēji pierādījumi tam nav iesniegti, kā arī tiesa uzskata, ka nama apsaimniekotājs ir atzīstams par kompetentu iestādi,

kuras darbinieki, apsekojot gan applūdušo dzīvokli Nr.48, gan dzīvokli Nr.51, kura īpašniece ir atbildētāja, ir konstatējuši ūdens

noplūdes cēloni – karstā ūdens noplūdi dzīvokļa Nr.51 virtuvē.

2009.gada 09.novembrī prasītāja ir nosūtījusi atbildētājai pretenzijas vēstuli, lūdzot līdz 2009.gada 24.novembrim atlīdzināt

zaudējumus Ls 1962,39 apmērā, norādot, ja līdz 2009.gada 24.novembrim zaudējumi netiks atlīdzināti, prasītāja griezties tiesā (lpp.

20).

2009.gada 23.decembrī prasītāja ir nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu, kurā norādīts, ja līdz 2010.gada 05.janvārim parāds netiks

samaksāts, prasītāja iesniegs prasības pieteikumu tiesā (lpp. 21).

Atbildētāja pretenzijas vēstuli un brīdinājumu ir atstājusi bez ievērības, zaudējumus nav segusi.

Civillikuma 1038.pants, ka īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot tos pēc sava ieskata savas mantas

pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējumi citai personai ,tomēr juridiskajā literatūrā ir atzīts, ka

īpašniekam, izlietojot savu īpašumu, jāņem vērā dažādas (arī tehniskas) iespējamības, lai izvairītos kaitēt citām personām (Andris

Grūtups, Erlens Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums,- Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2002, 181.lpp.).

Tiesa atzīst, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi par to, ka ūdens noplūde būtu radusies no kādas citas komunikācijas

(stāvvada), savukārt lietā nodibinātie apstākļi liecina par to, ka atbildētāja nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks, jo nav

savlaicīgi pārbaudījusi ūdens cauruļu stāvokli sev piederošajā dzīvokļa īpašumā.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa secina, ka atbildētāja /pers. D/, kā dzīvokļa Nr.51, /adrese/, īpašniece, atbilstoši likuma „Par

dzīvokļa īpašumu” 15.pantu ir atbildīga par noplūdes rezultātā radītajiem zaudējumiem, līdz ar to arī atbildīga par izmaksām, kuras

prasītājs, kā apdrošinātājs, ir izmaksājis apdrošinātajai personai – /pers. E/, jo atbildētājas bezdarbības rezultātā tika nodarīti

zaudējumi trešajai personai.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka apdrošinātājs ir vērtējis zaudējumu aprēķinu un apmēru, kā arī veicis tajā korekcijas, atrēķinot ne tikai polisē

noteikto pašrisku, bet arī civillietas iztiesāšanas gaitā ir samazinājis prasījumu apmēru – atrēķinot pievienotās vērtības nodokli,

sodciālo nodokli un pieskaitāmos izdevumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādīto iebildumu attiecībā uz to, ka pārbaudes akts sastādīts

bez viņas klātbūtnes, ūdens noplūdes cēlonis ir norādīts nepatiess, jo ir plīsis stāvvads, kas nav prasītājas īpašums, bet gan SIA

„Jūrmalas namsaimnieks” īpašums, jo atbildētāja nav izmantojusi tiesības pārbaudes aktu aktu apstrīdēt, kā arī savu iebildumu

pamatotību atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteiktajam nav pierādījusi.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējami visi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi,

sakarā ar ko prasītāja prasība pret atbildētāju par zaudējumu piedziņu ir apmierināma, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājam

zaudējumus prasītāja tiesas sēdē uzturētajā euro 1813,25 (Ls 1274,36) apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz

sprieduma izpildei 6% gadā no neatmaksātās zaudējumu summas euro 1813,25 (Ls 1274,36).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Tādēļ ir pamatots un apmierināms prasītāja lūgums piedzīt no atbildētājas samaksāto valsts nodevu proporcionāli

uzturētajam prasījumu apmēram, līdz ar ko no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumu: valsts nodeva euro

223,19 (Ls 156,86) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 4,70 (Ls 3,30) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta pirmās daļas un 56.panta pirmās daļas nosacījumiem, faktiskie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi lietā ir euro 10,90 (Ls 7,66) apmērā. Ņemot vērā, ka daļu tiesas izdevumu – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

euro 4,70 (Ls 3,30) apmērā ir samaksājusi prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā un pievienojot maksājuma uzdevumu par

to samaksu, tiesa uzskata, ka tiesas izdevumi euro 6,20(Ls 4,36) apmērā ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij, atbilstoši

Civilprocesa likuma 39.panta un 42.panta pirmās daļas prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas prasībām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 189.-195.pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu ”BTA Insurance Company” SE , reģistrācijas Nr.40003159840,

zaudējumus euro 1813,25 (Ls 1274,36) un tiesas izdevumus –valsts nodevu euro 223,19 (Ls 156,86) un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus euro 4,70 (Ls 3,30), kopā euro 2041,14 (divi tūkstoši četrdesmit viens euro 14 centi) (Ls 1434,52).

Atzīt ”BTA Insurance Company” SE tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus - 6 % gadā - no piedzītās zaudējumu summas euro

1813,25 (Ls 1274,36).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 6,20 (seši euro

20 centi) (Ls 4,36), kas iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316,

saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-0697/14.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu – samaksu par labu valstij,

maksājuma apliecinošu dokumentu /pers. D/ iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 29.aprīļa, Rīgas apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece