Court convicts three defendants of burglary and sets combined sentences including prior detention time.

Lieta Nr.11331051522, 11331051622

Lietas arhīva Nr.K26-0383-22/2

ECLI:LV:REZT:2022:1021.11331051522.1.S

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2022.gada 21.oktobrī

Rēzeknes tiesa,

tiesnesis Ivars Dzindzuks,

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/,

personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ izdarīja šādus noziedzīgus nodarījumus.

[1.1] /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, iekļūstot

telpā, un proti:

2022.gada 2.augustā ap pusnakti pie /pers. C/ uz dzīvesvietu ar velosipēdu atbrauca /pers. A/. Atdevis atpakaļ velosipēdu, /pers. A/ piedāvāja

/pers. C/ tālāk doties ar automašīnu pie /pers. B/, lai turpmāk trijatā personu grupā kaut kur veiktu zādzību. Laikā, kad ar /pers. A/ vadīto automašīnu

viņi divatā brauca pie /pers. B/, /pers. C/ piedāvāja /pers. A/ kopīgi doties pie /pers. D/ uz vasarnīcu, kura atrodas /adrese/, jo viņš tur ir strādājis un

zina, ka saimniecības ēka netiek slēgta ciet, kā arī kādas mantas tur atrodas. /pers. A/ šādam /pers. C/ priekšlikumam piekrita. 2022.gada 3.augustā ap

plkst. 0.30 viņi ar automašīnu piebrauca pie /pers. B/ dzīvesvietas. No mājas uzreiz izgāja /pers. B/ un apsēdās automašīnā blakus /pers. A/ priekšējā

pasažiera sēdeklī. /pers. C/ rādīja /pers. A/ ceļu, kur braukt, un vienlaicīgi stāstīja /pers. B/, ka viņi brauc uz vasarnīcu, kur var nozagt dīzeļdegvielu un

zāles pļāvēju. Arī /pers. B/ šādam /pers. C/ priekšlikumam piekrita un teica “braucam”. Pēc /pers. C/ norādēm /pers. A/ automašīnu atstāja netālu no

minētās vasarnīcas un tālāk, mantkārīgu motīvu vadīti, īstenojot savu kopīgo noziedzīgo nodomu, /pers. C/, /pers. A/ un /pers. B/ no lejas puses cauri

kaimiņu vasarnīcai, kurā neviens nedzīvo, zādzības izdarīšanas nolūkā devās uz /pers. D/ vasarnīcu - /adrese/. Pārkāpuši pāri žogam, pēc /pers. C/

norādēm trijatā devās uz saimniecības ēku. /pers. C/ atvēra vaļā saimniecības ēkas neaizslēgtās durvis un tajā iedegās gaisma. Iegājuši iekšā, /pers. C/ un

/pers. B/ divatā no saimniecības ēkas slepeni nolaupīja /pers. D/ piederošu zāles pļāvēju Stiga 100 EUR vērtībā, kuru abi aiznesa pie žoga un nolika tajā

vietā, kur kāpa pāri. /pers. C/ pārkāpa pāri žogam, bet /pers. B/ pāri žogam padeva /pers. C/ šo nolaupīto zāles pļāvēju. Savukārt /pers. A/ no

saimniecības ēkas slepeni nolaupīja /pers. D/ piederošu benzīnzāģi Stihl 75 EUR vērtībā, vienu plastmasas 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem

dīzeļdegvielas 52 EUR kopējā vērtībā (vienas kannas vērtība 15 EUR, viena dīzeļdegvielas litra vērtība 1,85 EUR) un degvielas pārliešanas piltuvi 5 EUR

vērtībā, kurus aiznesa uz to vietu pie žoga, kur kāpa pāri, un padeva pāri žogam /pers. C/. Pēc tam arī /pers. B/ un /pers. A/ pārkāpa pāri žogam.

Turpmāk, degvielas pārliešanas piltuvi atstājot ārpus žoga, /pers. C/ un /pers. B/ divatā nolaupīto zāles pļāvēju Stiga, bet /pers. A/ nolaupīto benzīnzāģi

Stihl, vienu plastmasas 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem dīzeļdegvielas aiznesa līdz automašīnai. Trijatā nolaupītās mantas sakrāva automašīnas

bagāžas nodalījumā un /pers. A/ aizveda uz mājām pie /pers. C/.

Turpinot savas noziedzīgas darbības, 2022.gada 3.augustā ap plkst. 2.00 /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/, mantkārīgu motīvu vadīti, atkal devās uz

/pers. D/ vasarnīcu, kura atrodas /adrese/, lai vēl nolaupītu četras 20 litru degvielas kannas ar 80 litriem dīzeļdegvielas. Automašīnu viņi atstāja turpat, kur

iepriekšējā reizē, trijatā tādā pašā veidā pārkāpa pāri žogam un iegāja saimniecības ēkā. /pers. C/ no saimniecības ēkas slepeni nolaupīja /pers. D/

piederošu vienu metāla 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem dīzeļdegvielas 52 EUR kopējā vērtībā (vienas kannas vērtība 15 EUR, viena dīzeļdegvielas

litra vērtība 1,85 EUR), bet /pers. B/ no saimniecības ēkas slepeni nolaupīja /pers. D/ piederošu vienu metāla 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem

dīzeļdegvielas 52 EUR kopējā vērtībā (vienas kannas vērtība 15 EUR, viena dīzeļdegvielas litra vērtība 1,85 EUR. Savukārt /pers. A/ no saimniecības

ēkas slepeni nolaupīja /pers. D/ piederošu vienu plastmasas 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem dīzeļdegvielas 52 EUR kopējā vērtībā (vienas kannas

vērtība 15 EUR, viena dīzeļdegvielas litra vērtība 1,85 EUR), vienu metāla 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem dīzeļdegvielas 52 EUR kopējā vērtībā

(vienas kannas vērtība 15 EUR, viena dīzeļdegvielas litra vērtība 1,85 EUR). Trijatā viņi nolaupītās mantas aiznesa uz to vietu pie žoga, kur kāpa pāri.

/pers. C/ pārkāpa pāri žogam, bet /pers. B/ un /pers. A/ padeva pāri žogam nolaupītās mantas /pers. C/. Pēc tam arī /pers. B/ un /pers. A/ pārkāpa pāri

žogam. Turpmāk /pers. C/ vienu metāla 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem dīzeļdegvielas, /pers. B/ vienu metāla 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem

dīzeļdegvielas, bet /pers. A/ vienu plastmasas 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem dīzeļdegvielas un vienu metāla 20 litru degvielas kannu ar 20 litriem

dīzeļdegvielas aiznesa līdz automašīnai. Trijatā nolaupītās mantas sakrāva automašīnas bagāžas nodalījumā un /pers. A/ aizveda uz mājām pie /pers. C/.

2022.gada 3.augustā ap plkst. 6.00 /pers. A/ un /pers. B/ ar automašīnu atbrauca pie /pers. C/ un paņēma piecas nolaupītās 20 litru degvielas kannas ar

100 litriem dīzeļdegvielas, kā arī benzīnzāģi Stihl, bet zāles pļāvēju Stiga pateica /pers. C/ noslēpt šķūnī.

Tādā veidā /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot telpā, slepeni nolaupīja /pers. D/ piederošās

mantas 440 EUR kopējā vērtībā.

Ar šādām darbībām /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ izdarīja tīšu smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, kura

kvalificējošā pazīme ir zādzība, kas izdarīta iekļūstot telpā.

[1.2] /pers. A/ un /pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, iekļūstot glabātavā,

šādos apstākļos:

2022.gada 24.jūlija naktī /pers. A/ un /pers. C/ pastaigājās pa /adrese/. Ejot pa šo ielu garām privātmājai Nr.12, /pers. A/ pamanīja privātmājas

teritorijā, kas ir iežogota, trimmeri un zāles pļāvēju, un viņam pēkšņi, lai iegūtu naudu, radās nodoms tos nolaupīt un pārdot. Par to viņš pateica /pers. C/,

kurš šādam /pers. A/ priekšlikumam piekrita un abi vienojās, ka privātmājas teritorijā dosies /pers. C/. 2022.gada 24.jūlijā ap plkst. 2.16, mantkārīgu

motīvu vadīti, personu grupā īstenojot savu kopīgo noziedzīgo nodomu, /pers. C/ atvēra minētās privātmājas žoga vārtus, kuri nebija aizslēgti, un iekļuva

tās teritorijā, bet /pers. A/ viņu gaidīja pie žoga vārtiem, lai pārņemtu nolaupīto mantu un to palīdzētu aiznest no notikuma vietas. Iekļuvis pa vārtiem

privātmājas /adrese/, /pers. C/ vispirms slepeni nolaupīja /pers. F/ piederošu trimmeri Stiga 250 EUR vērtībā. Izejot pa vārtiem ārā, /pers. C/ nolaupīto

mantu padeva /pers. A/, kurš to nolika mazliet tālāk pie krūmiem. /pers. C/ uzreiz devās atpakaļ un slepeni turpat nolaupīja /pers. F/ piederošu zāles

pļāvēju Partner 300 EUR vērtībā. Laikā, kad /pers. C/ stūma ārā pa žoga vārtiem zāles pļāvēju, /pers. A/ paņēma rokās turpat pie krūmiem nolikto

nolaupīto trimmeri un ar to devās prom. Arī /pers. C/, aizvēris žoga vārtus, aizstūma prom nolaupīto zāles pļāvēju. Abi nolaupītās mantas nogādāja uz

mājām pie /pers. C/ un noslēpa šķūnī, lai pēc tam tās pārdotu.

Tādā veidā /pers. A/ un /pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot glabātavā, slepeni nolaupīja /pers. F/ piederošas mantas,

nodarot viņam materiālo zaudējumu 550 EUR.

Ar šādām darbībām /pers. A/ un /pers. C/ izdarīja tīšu smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, kura kvalificējošā

pazīme ir zādzība, kas izdarīta no glabātavas.

Motīvu daļa

[2] Saskaņā ar COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1daļu krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā

vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā. Krimināllieta Nr.11331051522 /pers. A/, /pers. B/ un

/pers. C/ apsūdzībā tika nodota tiesai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes. Arī krimināllieta Nr.11331051622 /pers. A/ un /pers. C/ apsūdzībā tika

nodota tiesai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes. Ar Rēzeknes tiesas tiesneša 2022.gada 28.septembra lēmumu kriminālprocesi Nr.11331051522

un Nr.11331051622 tika apvienoti, abas krimināllietas nolemts iztiesāt vienā tiesvedībā rakstveida procesā.

Lietas dalībniekiem tika nosūtīti tiesas paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, nosakot termiņu iebildumu par lietas izskatīšanu

rakstveida procesā un viedokļu par piemērojamo soda veidu un mēru iesniegšanai, kā arī viedokļu iesniegšanai par citiem ar spriedumu saistītiem

jautājumiem. Turklāt paziņojumos apsūdzētajiem ir izskaidrota lietas iztiesāšanas bez pierādījumu pārbaudes būtība un sekas, kā arī šādā kārtībā

pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšanas robežas (1.sējuma 201., 211.lapa). Iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā netika saņemti, tāpēc lieta tiek

izskatīta rakstveida procesā.

[3] Tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ vaina viņiem inkriminēto, Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi.

Pārbaudot krimināllietas materiālus, tiesa konstatē, ka apsūdzētie /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ atzīst savu vainu visā viņiem izvirzītajā apsūdzībā,

ir izteikuši lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi un pauduši nožēlu par izdarīto (1.sējuma 166., 168., 177., 178., 184., 185., 207.lapa; 2.sējuma 64.,

70., 79., 80.lapa). Apsūdzētā /pers. B/ aizstāvis V.Petrovskis un apsūdzētā /pers. C/ aizstāvis Vj.Platpirs piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai

(1.sējuma 215.-216., 221.lapa). Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzēto vainu, jo tā tiek pierādīta ne tikai ar apsūdzēto liecībām

un viņu vainas atzīšanu, bet arī ar pierādījumiem, kas norādīti lēmumos par krimināllietu nodošanu tiesai to kopumā un savstarpējā sakarībā. Tiesa

nekonstatē pretrunas, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā un atzīst, ka /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ 2022.gada 3.augustā izdarītās

prettiesiskās darbības, kā arī /pers. A/ un /pers. C/ 2022.gada 24.jūlijā izdarītās prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi. Tādējādi tiesa atzīst, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētie

nosacījumi krimināllietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, neveicot pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešami. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto

daļu šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem

procesa pārkāpumiem.

[4] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām tiesa, nosakot soda veidu apsūdzētajiem, ņem vērā viņu izdarīto noziedzīgo

nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzēto personības.

[4.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ ir izdarījis divus tīšus smagus noziegumus, kas apdraudēja cietušo mantiskās intereses.

Cietušajam /pers. D/ radītais kaitējums ir novērsts pilnībā, cietušajam /pers. F/ – daļēji. Cietušie kaitējuma kompensācijas pieteikumus nav

iesnieguši.

[4.1.1] Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš neprecējies, apgādājamo nav, algotu darbu nestrādā, agrāk vairākkārtēji kriminālsodīts, tajā

skaitā par mantiska rakstura noziegumiem (1.sējuma 43.-49.lapa, TIS dati), un proti:

- ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 5.novembra spriedumu /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, 175.panta trešās daļas,

176.panta trešās daļas un 143.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 9 gadiem 8 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 3 gadiem. Ar Latgales

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 23.maija spriedumu Rēzeknes tiesas 2012.gada 5.novembra spriedums atcelts daļā. Ar apelācijas

instances tiesas spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (desmit noziedzīgie nodarījumi), 176.panta pirmajā daļā,

143.panta pirmajā daļā, 185.panta pirmajā daļā (divi noziedzīgie nodarījumi) paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un notiesāts ar brīvības

atņemšanu uz 5 gadiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem. Spriedums stājies spēkā 2013.gada 30.augustā.

Ar Daugavpils tiesas 2014.gada 22.aprīļa lēmumu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji saskaitot Rēzeknes tiesas 2012.gada

7.septembra spriedumā piespriesto sodu un sodu, kas piespriests ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 5.novembra spriedumu, galīgais sods /pers. A/ noteikts

– brīvības atņemšana uz 7 gadiem 7 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 3 gadiem, lēmums stājies spēkā 2014.gada 19.jūnijā; 25.03.2018. /pers. A/ tika

atbrīvots pēc pamatsoda izciešanas, papildsods izciests 2021.gada 25.martā, sodāmība nav dzēsta;

- pēdējo reizi ar Austrumlatgales prokuratūras prokurores 2022.gada 6.oktobra priekšrakstu par sodu /pers. A/ sodīts par Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar sabiedrisko darbu uz 140 stundām. Prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā

2022.gada 19.oktobrī (1.sējuma 237.-238.lapa).

Prokurora rakstveida viedoklī norādīts, ka sabiedriskā darba izpildi /pers. A/ nav uzsācis (1.sējuma 236.lapa).

[4.1.2] Izvēloties soda veidu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais, izteicot lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā un

piekrītot lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, paātrinājis krimināltiesisku attiecību noregulēšanu, un proti, izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.panta

otrās daļas 1.punktā paredzētās tiesības uz sadarbību un izvēlējies vienkāršākā procesa veidu.

Tiesa uzskata, ka, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi un Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos

principus, soda samērīgums un individualizācija konkrētajā gadījumā ir panākami piespriežot /pers. A/ Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā

paredzēto pamatsodu – brīvības atņemšana. Tiesa uzskata, ka, piespriežot brīvības atņemšanas sodu, apsūdzētais tiks pakļauts soda piespiedu ietekmei

un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilst viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturam un smagumam, kā arī viņa personībai.

Tiesa atzīst, ka vieglāki soda veidi apsūdzētajam nav piemērojami, jo iepriekš viņš jau bija sodīts par analoģiska rakstura noziegumiem, par kuriem

viņam bija piespriesta ilgstoša brīvības atņemšana. Iztiesājamos noziedzīgus nodarījumus apsūdzētais izdarīja nedzēstas sodāmības laikā. Tiesa atzīst, ka

iepriekš piespriestie sodi neatturēja apsūdzēto no jaunu analoģiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, viņš joprojām nav izdarījis secinājumus

par savu prettiesisko darbību kaitīgumu un nepieļaujamību. Tiesa secina, ka apsūdzētajam nav radusies vēlme mainīt savu uzvedību un dzīvesveidu, viņam

ir tieksme uz likumpārkāpumu izdarīšanu. /pers. A/ kriminogēnā motivācija liecina par viņa necieņu pret sabiedrību un normatīvajiem aktiem. Turklāt

/pers. A/ algotu darbu nestrādā un viņam inkriminētus noziegumus izdarīja mantkārīgā nolūkā, kas norāda uz tendenci izdarīt noziedzīgus nodarījumus un

šādas rīcības paaugstinātu bīstamību, jo, izdarot noziedzīgās darbības, viņš vēlas pretlikumīgi iedzīvoties uz citu personu rēķina. Tāpēc tiesa uzskata, ka

/pers. A/ noziedzīgo darbību tendence nevar tikt mazināta bez viņa izolācijas no sabiedrības.

[4.1.3] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņš ir atzinies noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā un paudis nožēlu par izdarīto, kā arī daļēji atlīdzinājis cietušajam /pers. F/ radīto zaudējumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņa izdarītie noziedzīgie

nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Ievērojot vispārīgos soda noteikšanas principus (noziegumu smagumu, raksturu, radīto kaitējumu, kā arī apstākļi, ka cietušajam /pers. D/ nozagto

mantu vērtība ir tuvu vienas minimālās mēneša darba algas apmēram, visas nozagtas mantas cietušajam ir atdotas, bet cietušajam /pers. F/ nozagto mantu

vērtība nedaudz pārsniedz vienas minimālās mēneša darba algas apmēru, zaudējums atlīdzināts daļēji, apsūdzētā personību, viņa lomu un individuālās

darbības noziegumu izdarīšanas laikā), kā arī ņemot vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošo apstākļu esību, tiesa uzskata, ka par abiem noziedzīgajiem

nodarījumiem brīvības atņemšanu apsūdzētajam /pers. A/ var piespriest tuvāk minimālajam Krimināllikuma 38.panta otrajā daļā paredzētajam termiņam.

[4.1.4] Kopīgais sods par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem /pers. A/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu,

piemērojot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu, jo apsūdzētais ir izdarījis divus vienveidīgus savstarpēji nesaistītus smagus noziegumus.

Ņemot vērā, ka iztiesājamos noziedzīgos nodarījumus /pers. A/ ir izdarījis pirms spēkā stājies Austrumlatgales prokuratūras prokurora 2022.gada

6.oktobra prokurora priekšraksts par sodu, galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, pilnīgi saskaitot piespriestos

sodus.

Lietas materiālos nav ziņu par to, ka uz sprieduma sagatavošanas dienu /pers. A/ būtu uzsācis Austrumlatgales prokuratūras prokurora 2022.gada

6.oktobra priekšrakstā par sodu noteiktā soda – sabiedriskais darbs – izciešanu.

Tiesa atzīst, ka sabiedrisko darbu /pers. A/ jāizpilda patstāvīgi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, kā to nosaka Krimināllikuma 52.panta

2.1daļa.

[4.1.5] Ņemot vērā, ka /pers. A/ ir izdarījis smagus noziegumus, par kuriem ar šo spriedumu viņam ir piespriests brīvības atņemšanas sods, /pers.

A/ pirmstiesas kriminālprocesā piemērotie drošības līdzekļi – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un aizliegums izbraukt no valsts, – pamatojoties

uz Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmo daļu un 272.panta ceturto daļu ir grozāmi uz apcietinājumu. Tiesa uzskata, ka šīs drošības līdzeklis atbilst

sabiedrības drošības interesēm, ir samērīgs ar noziedzīgo nodarījumu raksturu un apsūdzētā personību raksturojošajām ziņām.

Tiesa secina, ka saīsinātā sprieduma sagatavošanas un pasludināšanas dienā /pers. A/ atradās brīvības atņemšanas vietā (TIS dati).

[4.1.6] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitāms /pers. A/ aizturēšanā un apcietinājumā

pavadītais laiks no 2022.gada 3.augusta līdz 2022.gada 31.augustam, kā arī no 2022.gada 21.oktobra (no Rēzeknes tiesas 2022.gada 21.oktobra

saīsināta sprieduma sagatavošanas un pieejamības dienas) līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai. Apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt ar šo

spriedumu piespriestās brīvības atņemšanas termiņu.

[4.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. C/ ir izdarījis divus tīšus smagus noziegumus, kas apdraudēja cietušo mantiskās intereses.

Cietušajam /pers. D/ radītais kaitējums ir novērsts pilnībā, cietušajam /pers. F/ – daļēji. Cietušie kaitējuma kompensācijas pieteikumus nav

iesnieguši.

[4.2.1] Par apsūdzētā /pers. C/ personību noskaidrots, ka viņš neprecējies, apgādājamo nav, algotu darbu nestrādā, agrāk vairākkārtēji

kriminālsodīts (1.sējuma 114.-117.lapa, TIS dati), tajā skaitā:

- pirms iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas notiesāts ar Rēzeknes tiesas 2020.gada 7.septembra spriedumu par Krimināllikuma

228.panta otrajā daļā un 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu (notiesāts par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tika izdarīti

2017.gadā) ar piespiedu darbu uz 420 stundām, spriedums stājies spēkā 2020.gada 18.septembrī, 17.02.2021. sods ir izciests, noziegumu izdarīšanas

laikā sodāmība nebija dzēsta;

- pēdējo reizi sodīts ar Austrumlatgales prokuratūras prokurores 2022.gada 5.oktobra priekšrakstu par sodu par Krimināllikuma 314.panta

pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar sabiedrisko darbu uz 80 stundām, prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā 2022.gada

18.oktobrī.

Prokurora rakstveida viedoklī norādīts, ka sabiedriskā darba izpildi pēc Austrumlatgales prokuratūras prokurores 2022.gada 5.oktobra

priekšraksta par sodu /pers. C/ nav uzsācis (1.sējuma 240.lapa).

[4.2.2] Izvēloties soda veidu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais, izteicot lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā un

piekrītot lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, paātrinājis krimināltiesisku attiecību noregulēšanu, un proti, izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.panta

otrās daļas 1.punktā paredzētās tiesības uz sadarbību un izvēlējies vienkāršākā procesa veidu.

Tiesa uzskata, ka, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi un Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos

principus, soda samērīgums un individualizācija konkrētajā gadījumā ir panākami piespriežot /pers. C/ Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā

paredzēto pamatsodu – sabiedriskais darbs.

Tiesa ņem vērā, ka iepriekš /pers. C/ nebija sodīts ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu. Iepriekš piespiedu darba veidā piespriestie sodi ir

izciesti. Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā sods sabiedriskā darba veidā būs lietderīgāks un audzinošāks nekā brīvības atņemšanas sods. Izciešot

sabiedrisko darbu, apsūdzētais būs spiests īpaši rūpīgi izvērtēt savu rīcību un pārdomāt savas prettiesiskās darbības rezultātā iestājušās nelabvēlīgās

sekas. Turklāt sabiedriskā darba neizciešanas gadījumā apsūdzētajam piespriestais sods var tikt aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, kam ir pietiekami

disciplinējošs raksturs un tas garantē /pers. C/ piemērotā soda nenovēršamību un obligātu izpildi. Tādējādi tiesa atzīst, ka, piespriežot sodu, kas nav

saistīts ar brīvības atņemšanu, apsūdzētais tiks pakļauts soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilst viņa izdarīto

noziedzīgo nodarījumu raksturam un smagumam, kā arī viņa personībai.

[4.2.3] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. C/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņš ir atzinies noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā un paudis nožēlu par izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. C/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņa izdarītie noziedzīgie

nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Ievērojot vispārīgos soda noteikšanas principus (noziegumu smagumu, raksturu, radīto kaitējumu, kā arī apstākļi, ka cietušajam /pers. D/ nozagto

mantu vērtība ir tuvu vienas minimālās mēneša darba algas apmēram, visas nozagtas mantas viņam ir atdotas, bet cietušajam /pers. F/ nozagto mantu

vērtība nedaudz pārsniedz vienas minimālās mēneša darba algas apmēru, zaudējums atlīdzināts daļēji, apsūdzētā personību, viņa lomu un individuālās

darbības noziegumu izdarīšanas laikā), kā arī ņemot vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošo apstākļu esību, tiesa uzskata, ka sabiedrisko darbu par katru

viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu jāpiespriež tuvāk maksimālajam Krimināllikuma 40.panta otrajā daļā paredzētajam ilgumam.

[4.2.4] Kopīgais sods par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem /pers. C/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu,

piemērojot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu, jo apsūdzētais ir izdarījis divus vienveidīgus savstarpēji nesaistītus smagus noziegumus.

Ņemot vērā, ka iztiesājamos noziedzīgos nodarījumus /pers. C/ izdarīja pirms Austrumlatgales prokuratūras prokurores 2022.gada 5.oktobra

priekšraksta par sodu spēkā stāšanās, galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji saskaitot piespriestos

sodus.

Lietas materiālos nav ziņu par to, ka uz šā sprieduma sagatavošanas dienu /pers. C/ būtu uzsācis Austrumlatgales prokuratūras prokurores

2022.gada 5.oktobra priekšrakstā par sodu noteiktā soda – sabiedriskais darbs – izciešanu.

[4.2.5] Tiesa uzskata, ka pirmstiesas kriminālprocesā /pers. C/ piemērotie drošības līdzekļi – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un

aizliegums izbraukt no valsts – atstājami līdz sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

[4.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. B/ ir izdarījis tīšu smagu noziegumu, kas apdraudēja cietušās personas mantiskās intereses.

Cietušajam /pers. D/ nozagto mantu vērtība ir tuvu vienas minimālās mēneša darba algas apmēram, visas nozagtas mantas cietušajam ir atdotas,

tādējādi radītais kaitējums ir novērsts pilnībā.

[4.3.1] Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš neprecējies, apgādājamo nav, algotu darbu nestrādā, agrāk vairākkārtēji kriminālsodīts

(1.sējuma 50.-54.lapa, TIS dati), tajā skaitā:

- ar Rēzeknes tiesas 2020.gada 27.jūlija spriedumu notiesāts par Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu; spriedums stājies spēkā 2020.gada 6.oktobrī, 2021.gada 12.aprīlī atbrīvots pēc soda izciešanas;

- ar Rēzeknes tiesas 2020.gada 7.septembra spriedumu notiesāts par Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā, 180.panta pirmajā daļā, 228.panta

otrajā daļā, 175.panta trešajā daļā un 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto

daļu, noteiktajam sodam pilnīgi pieskaitot sodu, kas piespriests ar Rēzeknes tiesas 2019.gada 26.februāra spriedumu, galīgais sods /pers. B/ noteikts –

brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem 15 dienām, piespiedu darbs uz 419 stundām. Soda izciešanas laikā ieskaitīts pēc Rēzeknes tiesas 2019.gada

26.februāra sprieduma izciestais sods – brīvības atņemšanas 3 mēneši un 15 dienas, piespiedu darba 79 stundas. Soda izciešanas laikā ieskaitīts

aizturēšanā pavadītais laiks (kopumā 4 dienas), kas atbilst 32 piespiedu darba stundām. Neizciestais sods noteikts – 308 piespiedu darba stundas.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2020.gada 18.septembrī, sodāmība nav dzēsta.

Ar Rēzeknes tiesas 2021.gada 6.oktobra lēmumu neizciestais sods – 296 piespiedu darba stundas – aizstātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 74

dienām. Lēmums stājies spēkā 2021.gada 19.oktobrī. Aizstātais sods nav izciests.

[4.3.2] Izvēloties soda veidu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais, izteicot lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā un

piekrītot lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, paātrinājis krimināltiesisku attiecību noregulēšanu, un proti, izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.panta

otrās daļas 1.punktā paredzētās tiesības uz sadarbību un izvēlējies vienkāršākā procesa veidu.

Tiesa uzskata, ka, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi un Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos

principus, soda samērīgums un individualizācija konkrētajā gadījumā ir panākami piespriežot /pers. B/ Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā

paredzēto pamatsodu – brīvības atņemšana. Tiesa uzskata, ka, piespriežot brīvības atņemšanas sodu, apsūdzētais tiks pakļauts soda piespiedu ietekmei

un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilst viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un smagumam, kā arī viņa personībai.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā stabili nostiprinātās judikatūras atziņas, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo

personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu–, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem

ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda

prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgas personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas (sk. Senāta 2011.gada 8.junija lēmumu lieta Nr.SKK-24/2011; Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada

30.septembra lēmumu lieta Nr.SKK-306/2014).

Tiesa atzīst, ka vieglākos soda veidus /pers. B/ nav lietderīgi piemērot, jo iepriekš piespriestie sodi (gan ar brīvības atņemšanu saistītie, gan

nesaistītie), tai skaitā par mantiska rakstura noziegumu izdarīšanu, neatturēja viņu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Iztiesājamo noziedzīgo

nodarījumu apsūdzētais izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, pirms tam jau izciešot brīvības atņemšanas sodu. Turklāt tiesa secina, ka apsūdzētajam nav

lietderīgi piespriest ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu, jo viņš izvairījās no iepriekš piespriestā piespiedu darba izpildes, kas bija par iemeslu tā

aizstāšanai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Tādējādi tiesa atzīst, ka apsūdzētais joprojām nav izdarījis secinājumus par savu prettiesisko darbību kaitīgumu

un nepieļaujamību. Apsūdzētajam nav radusies vēlme mainīt savu uzvedību un dzīvesveidu. /pers. A/ kriminogēnā motivācija liecina par viņa necieņu pret

sabiedrību un normatīvajiem aktiem. Turklāt /pers. B/ algotu darbu nestrādā un viņam inkriminēto noziegumu izdarīja mantkārīgā nolūkā, kas norāda uz

tendenci izdarīt noziedzīgus nodarījumus un šādas rīcības paaugstinātu bīstamību, jo, izdarot noziedzīgās darbības, viņš vēlas pretlikumīgi iedzīvoties uz

citu personu rēķina. Tāpēc tiesa uzskata, ka /pers. B/ noziedzīgo darbību tendence nevar tikt mazināta bez viņa izolācijas no sabiedrības.

[4.3.3] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņš ir atzinies noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un paudis nožēlu par izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņa izdarītais noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Ievērojot vispārīgos soda noteikšanas principus (nozieguma smagumu, raksturu, radīto kaitējumu, kā arī apstākļi, ka cietušajam /pers. D/ nozagto

mantu vērtība ir tuvu vienas minimālās mēneša darba algas apmēram, visas nozagtas mantas viņam ir atdotas, apsūdzētā personību, viņa lomu un

individuālās darbības nozieguma izdarīšanas laikā), kā arī ņemot vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošo apstākļu esību, tiesa uzskata, ka brīvības

atņemšanas sodu /pers. B/ jāpiespriež tuvāk minimālajam Krimināllikuma 38.panta otrajā daļā paredzētajam termiņam.

[4.3.4] Ņemot vērā, ka iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ izdarījis pēc Rēzeknes tiesas 2020.gada 7.septembra sprieduma spēkā

stāšanās un pirms pilnīgas soda izciešanas, galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu, 51.panta 1.1 daļas 1.

un 2.punktu, noteiktajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Tiesa secina, ka /pers. B/ nav izcietis ar Rēzeknes tiesas 2020.gada 7.septembra spriedumu piespriesto un ar Rēzeknes tiesas 2021.gada

6.oktobra lēmumu aizstāto sodu, un proti, īslaicīgās brīvības atņemšanas 74 dienas.

[4.3.5] Tiesa uzskata, ka, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturto daļu, pirmstiesas kriminālprocesā /pers. B/ piemērotais

drošības līdzeklis – apcietinājums – atstājams līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Tiesa uzskata, ka šīs drošības līdzeklis atbilst sabiedrības drošības interesēm, ir samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā

personību raksturojošajām ziņām.

[4.3.6] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitāms /pers. B/ aizturēšanā un apcietinājumā

pavadītais laiks no 2022.gada 3.augusta līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai. Apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt ar šo spriedumu piespriestā

brīvības atņemšanas soda termiņu.

[5] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu no /pers. A/ valsts labā piedzenami

procesuālie izdevumi 165 EUR par aizstāves I.Grolmusas pirmstiesas kriminālprocesā sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību, no /pers. B/ valsts

labā piedzenami procesuālie izdevumi 620 EUR par aizstāvja V.Petrovska pirmstiesas kriminālprocesā un iztiesāšanā sniegto valsts nodrošināto juridisko

palīdzību, no /pers. C/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi 115 EUR par aizstāvja Vj.Platpira iztiesāšanā sniegto valsts nodrošināto juridisko

palīdzību.

Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētos apstākļus, lai atbrīvotu apsūdzētos no samaksas par aizstāvju sniegto juridisko

palīdzību pirmstiesas kriminālprocesā un lietas iztiesāšanā. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu apsūdzēto mantisko stāvokli, tas ir, nespēju

samaksāt par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu, apsūdzētajiem nosakāms termiņš procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[6] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, lietas materiālos papīra aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.21-200650

glabājamais lietiskais pierādījums – saskarsmes pēdu nomazgājumu uz vates tampona – iznīcināms, jo tam nav vērtības.

Atmiņas kartē saglabātais 2022.gada 24.jūlija videoieraksts, kas ir atzīstams par elektronisko dokumentu un ir pievienots krimināllietas materiāliem,

atstājams glabāties krimināllietas materiālos.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 12.panta 1.1daļu, Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528.,

529., 530.pantu, tiesa

no s p r ie d a :

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (noziedzīgais nodarījums [1.1]),

un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četri) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (noziedzīgais nodarījums [1.2]),

un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četri) mēnešiem 15 (piecpadsmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, kopīgo sodu

/pers. A/ noteikt – brīvības atņemšana uz 6 (seši) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriesto sodu pilnīgi saskaitot ar sodu, kas noteikts ar

Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.oktobra prokurora priekšrakstu par sodu, galīgo sodu /pers. A/ noteikt – brīvības atņemšana uz 6 (seši)

mēnešiem, sabiedriskais darbs uz 140 (simts četrdesmit) stundām.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmo daļu un 272.panta ceturto daļu /pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus – pieteikšanās

noteiktā laikā policijas iestādē un aizliegums izbraukt no valsts – līdz spriedums stāsies spēkā grozīt uz apcietinājumu.

Brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2022.gada 3.augusta līdz 2022.gada

31.augustam, kā arī no 2022.gada 21.oktobra līdz šī sprieduma spēkā stāšanās dienai, nepārsniedzot piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu sabiedrisko darbu /pers. A/ izpildīt patstāvīgi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

/pers. A/ ir pienākums pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai

dzīvesvietai vai, ja viņam nav deklarētās dzīvesvietas, - Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa

faktiskā dzīvesvieta, 10 (desmit) darba dienu laikā pēc viņa atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (noziedzīgais nodarījums [1.1]),

un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 220 (divi simti divdesmit) stundām.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (noziedzīgais nodarījums [1.2]),

un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 240 (divi simti četrdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, kopīgo sodu

/pers. C/ noteikt – sabiedriskais darbs uz 350 (trīs simti piecdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriesto sodu daļēji saskaitot ar sodu, kas noteikts ar

Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 5.oktobra prokurora priekšrakstu par sodu, galīgo sodu /pers. C/ noteikt – sabiedriskais darbs uz 390 (trīs

simti deviņdesmit) stundām.

/pers. C/ piemērotos drošības līdzekļus – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un aizliegums izbraukt no valsts – atstāt līdz spriedums stāsies

spēkā.

/pers. C/ ir pienākums pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai

dzīvesvietai vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas, – Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas

viņa faktiskā dzīvesvieta, 10 (desmit) darba dienu laikā no dienas, kas stājies spēkā tiesas nolēmums.

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (noziedzīgais nodarījums [1.1]),

un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četri) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu, 1.1daļas 1. un 2.punktu pēc vairākiem spriedumiem, noteiktajam sodam daļēji pievienojot

sodu, kas piespriests ar Rēzeknes tiesas 2020.gada 7.septembra spriedumu un aizstāts ar Rēzeknes tiesas 2021.gada 6.oktobra lēmumu – īslaicīga

brīvības atņemšana uz 74 (septiņdesmit četri) dienām – galīgo sodu /pers. B/ noteikt – brīvības atņemšana uz 5 (pieci) mēnešiem 15 (piecpadsmit)

dienām.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – atstāt līdz spriedums stāsies spēkā.

Brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt /pers. B/ aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2022.gada 3.augusta līdz šī sprieduma spēkā

stāšanās dienai, nepārsniedzot piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņu.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 165 EUR (simts sešdesmit pieci euro) par aizstāves I.Grolmusas pirmstiesas

kriminālprocesā sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus 620 EUR (seši simti divdesmit euro) par aizstāvja V.Petrovska pirmstiesas kriminālprocesā

un iztiesāšanā sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Piedzīt no /pers. C/ valsts labā procesuālos izdevumus 115 EUR (simts piecpadsmit euro) par aizstāvja Vj.Platpira iztiesāšanā sniegto valsts

nodrošināto juridisko palīdzību.

Maksājumu var veikt jebkurā bankas iestādē norēķinu kontā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22,

konta Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma uzdevumā obligāti norādot – procesuālie izdevumi krimināllietā Nr.11331051522, 11331051622 un

sodītās personas identificējošos datus (vārds, uzvārds, personas kods).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietisko pierādījumu – saskarsmes pēdu nomazgājumu uz vates tampona, kas

glabājas krimināllietas materiālos papīra aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.21-200650 – iznīcināt.

Elektronisko dokumentu – 2022.gada 24.jūlija videoierakstu, kas saglabāts atmiņas kartē un pievienots lietai –, atstāt glabāties krimināllietas

materiālos.

Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un

lūgums nav iesniegts.

Pilnu spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no tā

pieejamības dienas apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rēzeknes tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2022.gada 15.novembrī un no šā datuma pieejams tiesas kancelejā.

Tiesnesis I.Dzindzuks