Court convicts driver of driving without license and imposes administrative detention and fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle without a license and imposed an administrative fine of 570 EUR. The defendant failed to appear at the scheduled hearing despite being properly notified, allowing the trial to proceed in his absence based on existing evidence. Consequently, the court applied administrative detention for five days alongside the monetary penalty to ensure deterrence and legal compliance.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punkts; 31. pants: Driving a vehicle without a license constitutes an administrative offense punishable by administrative detention and a fine when no mitigating circumstances are present.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 168046418
Nr. 1-0464-18/19
ECLI:LV:RPPT:2018:1012.168046418.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018. gada 12. oktobrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese S.Groza,
ar sekretāri N.Kārkliņu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /protokola numurs/ par
/pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta
septītās daļas 1. punktam.
Aprakstošā daļa
/datums/sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /protokola numurs/, kurā norādīts, ka /datums/plkst. 10.49 (izsaukums) /pers. A/ vadīja
transportlīdzekli /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) Rīgā pa K.Ulmaņa gatvi no Lielirbes
ielas puses Priedaines ielas virzienā atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav
iegūtas).
Līdz ar to konstatēts, ka /pers. A/ ir pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 4. punkta prasības un viņa darbības kvalificētas
atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktam.
/pers. A/ savlaicīgi, /datums/personīgi pret parakstu izsniedzot pavēsti, tika paziņots par ierašanos uz tiesas sēdi, lietas izskatīšanas vietu un laiku,
bet viņš uz lietas izskatīšanu neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja. No viņa nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Lietā nav
ziņu, ka pastāvētu kādi citi, neierašanos attaisnojoši iemesli.
Līdz ar to saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta prasībām /pers. A/ ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.
No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka viņš tika iepazīstināts ar to un viņam izskaidrotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
260. pantā noteiktās personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiesības un pienākumi.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271. panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir
zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.
Ņemot vērā minētās tiesību normas regulējumu un to, ka /pers. A/ ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, viņš nav lūdzis atlikt lietas
izskatīšanu un nav arī informējis par jebkādiem citiem apstākļiem, kas būtu par pamatu lemt par lietas izskatīšanas atlikšanu, tad lietu var izskatīt bez viņas
klātbūtnes, balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.
Lietā esošajā rakstveida paskaidrojumā /pers. A/ norādījis, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā viņš vadīja
Transportlīdzekli un, veicot labo pagriezienu uz ceļa, kas ved uz lidostu, sajuta sitienu par Transportlīdzekļa labo priekšējo spārnu. Šajā laikā viņa vadīto
Transportlīdzekli apdzina transportlīdzeklis /TL marka/, kuru viņš atpakaļskata spogulī neievēroja. Viņš transportlīdzekļa /TL marka/ vadītājam piedāvāja
sastādīt abpusēju vienošanos, un paskaidroja, ka viņam šobrīd nav laika un viņš atbrauks vēlāk, lai visu noformētu. Vadītājs tam nepiekrita un viņš
aizbrauca. Kad viņš atgriezās, tad notikuma vietā nebija ne policijas, ne transportlīdzekļa /TL marka/. Par šo notikumu viņš policijai neziņoja, jo viņam ir
atņemta vadītāja apliecība. Izdarīto ļoti nožēlo, un kamēr neatgūs vadīšanas tiesības, transportlīdzekli nevadīs.
Lietā esošajā /pers. B/ rakstveida paskaidrojumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā viņš vadīja
transportlīdzekli pa labo malējo joslu. Šajā brīdī transportlīdzeklī iebrauca cits transportlīdzeklis /TL marka/. Viņi apstājās, pārkāpējs piedāvāja
norēķināties uz vietas, jo viņam ir problēmas ar policiju. Tika nolemts izsaukt policiju. Sarunas laikā ar policiju, viņš uz mirkli aizgāja, lai nosauktu sava
transportlīdzekļa numuru. To izmantoja transportlīdzekļa /TL marka/ vadītājs un no notikuma vietas aizbrauca. Sadursme ir fiksēta videoierakstā.
Transportlīdzekli /TL marka/ vadīja vecs vīrietis brillēs, transportlīdzekļa aizmugurē sēdēja sieviete.
Lietā atrodas sekojoši dokumenti/pierādījumi: /datums/administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /protokola numurs/; administratīvo pārkāpumu
protokolu saraksts; Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk arī – CSDD) izdrukas; /datums/lēmums (kopija); administratīvā pārkāpuma protokols
Nr. /protokola numurs/ (kopija); ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols (kopija); notikuma vietas videoieraksts (CD formātā); izdrukas no
reģistriem, informatīvie materiāli (paziņojumi).
Motīvu daļa
Pārbaudot lietā iegūtos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, secināms, ka /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktā noteikta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu
atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta 28. punktu transportlīdzekļa vadītājs ir fiziska persona, kas vada transportlīdzekli. Savukārt minētā
likuma 1. panta 5. punktā noteikts, ka ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem.
Ar lietā gūtajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadīja Transportlīdzekli un
piedalījās ceļu satiksmē.
Minēto faktu apstiprina administratīvā pārkāpuma protokols, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols, lietā sniegtie rakstveida
paskaidrojumi, tostarp /pers. A/ paskaidrojums, kurā viņš norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā viņš vadīja
Transportlīdzekli, kas tika iesaistīts sadursmē (ceļu satiksmes negadījumā). Paskaidrojumā /pers. A/norāda, ka par šo notikumu viņš policijai neziņoja, jo
viņam ir atņemta vadītāja apliecība. Izdarīto nožēlo, un kamēr neatgūs vadīšanas tiesības, transportlīdzekli nevadīs.
Lietā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami, ticami un attiecināmi uz izskatāmo lietu.
Lietā noskaidrots, ka /datums//pers. A/ ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /protokola numurs/ un /datums/pieņemts lēmums
Nr. /lēmuma numurs/ par Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmā daļas 4. punkta prasību, kas noteic aizliegumu vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav
atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, neievērošanu un /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149.4 panta sestās daļas 2. punktam.
Lai konstatētu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktā paredzētā pārkāpuma sastāvu, pietiekams
konstatēt, ka persona atkārtoti, proti, vismaz vienu reizi pirms apskatāmā notikuma, ir vadījusi transportlīdzekli, pārkāpjot spēkā esošu vadīšanas tiesību
izmantošanas aizliegumu.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26. pantam transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu
transportlīdzekli un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Personas tiesības vadīt
transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 4. punktu aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
Ceļu satiksmes likuma 22. panta otrajā daļā noteikts, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtību un vadītāja apliecības
izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Lietā esošajā CSDD izdrukā norādīts, ka /pers. A/ ir piemērots vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, jo vadīšanas tiesības nav atgūtas
noteiktā kārtībā. Viņam ir piemērots vadīšanas tiesību aizliegums atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 30. panta otrās daļas 3. un 4. punktam, jo naudas sods
nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas un nav veikta pirmstermiņa veselības pārbaude. Vadītāja apliecība nav derīga saskaņā ar ceļu
satiksmes likuma 30. panta otrās daļas 5. punktu.
Lietā ir pierādīts, ka /pers. A/ nav atguvis transportlīdzekļu vadīšanas tiesības Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumu Nr. 713
„Transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības
izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība” noteiktajā kārtībā.
Līdz ar to secināms, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā, kad viņš ar /datums/lēmumu Nr. /lēmuma numurs/
iepriekš jau bija saukts pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, atkārtoti gada laikā vadīja
Transportlīdzekli bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras nav atgūtas noteiktā kārtībā.
Līdz ar to /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas
1.punktā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantu, izvērtējot pārkāpuma raksturu un pārkāpēju raksturojošās ziņas, kā arī soda
sankcijā noteikto konstanto naudas soda apmēru par šādu pārkāpumu, pārkāpējam ir uzliekams naudas sods 570 EUR apmērā.
Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret
saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,
novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu).
Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā atbildību ietekmējošos apstākļus, proti, atbildību mīkstinošs apstāklis ir tas, ka pārkāpējs vaļsirdīgi nožēlo izdarīto.
Atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. Attiecībā par pārkāpēja personību noskaidrots, ka viņš nav nodarbināts, iepriekš ir bijis administratīvi
sodīts.
Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību raksturojošās ziņas, kā arī viņa attieksmi pret izdarīto un savas rīcības izvērtēšanu,
secināms, ka soda mērķa sasniegšanai pārkāpējam uzliekams sods – administratīvais arests – minimālā soda sankcijas apmērā, kas ir samērīgs un pilda
gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai pārkāpējs turpmāk nepieļautu pārkāpumus. Lietā nav konstatējami apstākli, kas izslēgtu administratīvā aresta
piemērošanu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31. pantam.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22., 32., 33., 34., 213., 274.1 pantu, 149.4 panta septītās daļas 1.punktu, 289.16 un
289.18 pantu,
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/,, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktā
paredzēta pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm un naudas sodu 570 EUR (pieci simti septiņdesmit euro)
apmērā.
Spriedumu daļā par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un tas nav pārsūdzēts, bet, ja
pārsūdzēts, tad pēc tam, kad stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.
Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts gada laikā no
dienas, kad spriedums stājies spēkā, spriedums par tā izpildi tiek nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.
Iemaksas rekvizīti: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr. LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22 (norādīt
administratīvā pārkāpuma protokola Nr. /protokola numurs/). Izdarītā maksājuma apliecinošu dokumentu iesniegt tiesas kancelejā.
Spriedums pieejams 2018. gada 12. oktobrī.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese S.Groza