Court partially allowed small claims debt recovery against defaulting borrower for principal and interest.

Lietas arhīva Nr. C-1951-17/8

ECLI:LV:JELT:2017:1207.C15195117.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017. gada 7. decembrī

Jelgavas tiesa: tiesnese N.Paņkiva

izskatīja rakstveida procesā civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Jelgavas tiesā saņemts maksātnespējīgās SIA „E.P. Ieguldījumi” (turpmāk arī Prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ (turpmāk arī Atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam neatmaksāto aizdevuma summu 142,29 euro

apmērā; aprēķinātos līgumiskos procentus (komisijas maksu) 85,36 euro apmērā; aprēķinātos likumiskos procentus 53,58 euro apmērā; kopā

281,23 euro apmērā; lūdz noteikt Prasītājam tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no galvenā parāda līdz sprieduma

izpildes dienai (izsoles dienai).

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012. gada 27. maijā SIA “NORD LĪZINGS” (vēsturiskais nosaukums - SIA “Latvijas Kredītdevēju

apvienība”) pakalpojuma sniegšanas vietā www.icredit.lv Atbildētājs elektroniski iesniedza pieteikumu aizdevuma saņemšanai.

2012. gada 28. maijā ar Atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1338113072 (turpmāk arī Aizdevuma līgums) un izsniegts

aizdevums 100 latu jeb 142,29 euro apmērā.

Noslēgtā Aizdevuma līgumā tika pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 15% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas,

kas izteikta komisijas maksas veidā, kā arī par saistību neizpildi vai nepienācīgi izpildi Atbildētājam noteikts līgumsods 0.5% apmērā no neatmaksātās

aizdevuma summas par katru nokavēto saistību izpildes dienu. Starp SIA “Latvijas Kredītdevēju apvienība” un SIA “LKA inkasso” 2014. gada

14. martā noslēgts Cesijas līgums Nr.2014314, saskaņā ar kuru SIA “Latvijas Kredītdevēju apvienība” cedēja savas prasījuma tiesības pret Atbildētāju,

kas izriet no Aizdevuma līguma, SIA “LKA inkasso”. Starp SIA “LKA inkasso” un Prasītāju 2014. gada 1. oktobrī noslēgts Cesijas līgums

Nr.20141001, saskaņā ar kuru SIA “LKA inkasso” cedēja prasījuma tiesības pret Atbildētāju, kas izriet Aizdevuma līguma, Prasītājam.

Atbildētājam saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku bija pienākums veikt maksājumus, sākot ar 2012. gada 28. jūniju, katra mēneša 28.

datumā līdz pilnīgai saistību izpildei.

Pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem Atbildētājs 2014. gada 15. septembrī veica vienu maksājumu 11 euro apmērā, kas saskaņā ar līguma

nosacījumiem tika ieskaitīti aprēķināto līgumsodu dzēšanai. Vairāk maksājumi netika veikti.

Prasītājs 2015. gada 21. maijā izsūtīja Atbildētājam paziņojumu par neizpildītām parāda saistībām, vienlaikus paziņojot par saistību tiesību

cesiju, taču Atbildētājs paziņojumu nav ņēmis vērā un nav izpildījis saistības pilnā apmērā.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1805., 1806.,

1934.pantu.

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām 2017. gada 11. septembrī ierakstītā pasta sūtījumā uz Atbildētāja deklarēto

dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta

prasībām Atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības un pieprasīts sniegt rakstveida paskaidrojumu 30 dienu laikā no dienas kad prasības pieteikums

nosūtīts atbildētājam (lietas 40. lapa).

Tiesas nosūtītie dokumenti tika saņemti tiesā atpakaļ (lietas 43.-51.lapa) sakarā ar to, ka beidzies to glabāšanas laiks, jo pēc uzaicinājuma

tos saņemt pastā Atbildētājs nav ieradies.

Tā kā tiesas dokumenti Atbildētājam tika piegādāti uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi, ievērojot Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā

daļā ietverto prezumpciju, secināms, ka tiesa savu paziņošanas pienākumu ir izpildījusi, un atzīstams, ka tiesas dokumenti Atbildētājam ir izsniegti.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai iesniegumus nav iesniedzis, lūgumus nav pieteicis, iebildumus pret prasību nav celis, kā arī nav

lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

[3] Tā kā puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē un tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu likumā noteiktajā kārtībā pusēm paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā (lietas 53.,54. lapa).

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[4] Novērtējusi prasības saturu kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[4.1] Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka 2012. gada 27. maijā SIA “Latvijas Kredītdevēju apvienība” pakalpojuma sniegšanas vietā

(mājas lapā) www.icredit.lv Atbildētājs elektroniski iesniedza pieteikumu SIA “Latvijas Kredītdevēju apvienība” aizdevuma saņemšanai (lietas 8.lapa) un

apstiprinājis savu piekrišanu datu piekrišanas noteikumiem un Aizdevuma līguma vispārīgiem noteikumiem Nr.1338113072 (lietas 9.-10.,11.-21. lapa).

Pamatojoties uz Atbildētāja pieteikumu, SIA “Latvijas Kredītdevēju apvienība” 2012. gada 28. maijā sagatavoja speciālo daļu līgumam

Nr.1338113072 (turpmāk arī Aizdevuma līgums) un piešķīra aizdevumu Atbildētājam 100 latu apmērā uz 4 mēnešiem ar galīgo aizdevuma atmaksas

termiņu līdz 28.09.2012. (lietas 22.-23. lapa).

[4.2] Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.3.punktu, aizpildot un iesniedzot pieteikumu aizdevuma saņemšanai aizdevējam,

klients apliecina, ka viņš ir iepazinies ar standarta informāciju par aizdevēja piedāvāto aizdevumu, datu subjekta piekrišanas noteikumiem, līguma

noteikumiem, ka šāda informācija un nosacījumi viņam ir saprotami un pieņemami.

Aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu 12.1.punktā ir noteikts, ka līgums stājas spēkā ar brīdi, kad aizdevējs ir pārskaitījis aizdevumu uz

klienta pieteikumā aizdevuma saņemšanai norādīto kontu un ir spēkā līdz brīdim, kamēr klients pilnībā ir izpildījis savas saistības pret aizdevēju, kas izriet

no līguma.

[4.3] Ņemot vērā lietā nodibinātos apstākļus, kā arī Civillikuma 1401., 1402., 1403., 1511., 1934.pantu un Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 10.pantu, tiesa atzīst, ka starp Atbildētāju un SIA “Latvijas Kredītdevēju apvienība” noslēgtais Aizdevuma līgums ir distances aizdevuma līgums

par finanšu pakalpojumu sniegšanu. Izvērtējot minēto līgumu, tiesa atzīst, ka tas noslēgts atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām un

Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos Nr.1037 „Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai

kārtībai.

Lietā nav ziņu par to, ka Aizdevuma līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir tiesīgi noslēgts un

atbilstoši Civillikuma 1587.pantam ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

[4.4] Ar prasības pieteikumam pievienoto 28.05.2012. maksājuma uzdevumu Nr.1112 (lietas 25.lapa) pierādīts, ka uz Atbildētāja

norādīto bankas kontu atbilstoši Aizdevuma līguma noteikumiem SIA “Latvijas Kredītdevēju apvienība” izmaksāja aizdevumu 100 latu apmērā, līdz ar to

atzīstams, ka Aizdevuma līgums ir stājies spēkā 2012. gada 28. maijā un atbilstoši Civillikuma 1591.pantam SIA “Latvijas Kredītdevēju apvienība” ir

izpildījusi savas saistības pret Atbildētāju saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem, tādējādi atbilstoši Civillikuma 1590.pantam tai ir prasības tiesība

pret Atbildētāju par Aizdevuma līguma izpildīšanu.

[4.5] Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas oficiālā valūta ir euro, līdz ar ko saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu un

6.pantu, pārrēķinot no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = LVL 0,702804) Atbildētājam izsniegto aizdevuma

summu 100 latu apmērā, secināms, ka tā atbilst 142,29 euro.

[4.6] Ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka ar 2014. gada 14. marta Cesijas līgumu Nr.20140314 SIA

“Latvijas Kredītdevēju apvienība” cedējusi SIA „LKA inkasso” prasījuma tiesības pret debitoriem, kas uzskaitīti šā līguma pielikumos. Saskaņā ar

pielikumu Nr.P-1338113072 pie Cesijas līguma ir cedēts prasījums pret Atbildētāju, kas izriet no Aizdevuma līguma (lietas 26.-29. lapa).

Savukārt ar 2014. gada 1. oktobra Cesijas līgumu Nr.20141001 SIA “LKA inkasso” cedējusi Prasītājam (SIA „E.P.Ieguldījumi”)

prasījuma tiesības pret debitoriem, kas uzskaitīti šā līguma pielikumos. Saskaņā ar pielikumu Nr.P-1338113072 ir cedēts prasījums pret Atbildētāju, kas

izriet no Aizdevuma līguma (lietas 30.-33. lapa).

Cesijas līgumos ir norādīts, ka kopējais prasījuma tiesību apmērs neaprobežojas tikai ar neatmaksāto aizdevumu, bet cesionāram tiek

nodotas arī visas ar prasījumu saistītās blakustiesības, tajā skaitā arī procenti, komisijas maksas, nokavējuma procenti un līgumsods.

Tiesa atzīst, ka Cesijas līgumi noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām, nav apstrīdēti, tādējādi Prasītājam saskaņā ar Civillikuma 1801. un

1805.pantu ir prasījuma tiesības pret Atbildētāju, kas izriet no noslēgtā Aizdevuma līguma, jo prasījuma tiesības ir iegūtas cesijas ceļā.

[4.7] No publiski pieejamās maksātnespējas reģistra informācijas ir redzams, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada

30.decembra spriedumu pasludināts SIA “E.P. Ieguldījumi” maksātnespējas process, par administratori maksātnespējas procesā iecelta Ivita Baumane.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65. panta 6. punktu un 67.panta 3.punktu maksātnespējas procesa

administratoram ir tiesības vērsties tiesā pret debitoru ar prasību par parāda piedziņu.

[4.8] Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu 6.1.punktu aizdevuma atmaksas termiņš sākas ar dienu, kad aizdevējs ir veicis

aizdevuma izmaksu uz klienta pieteikumā aizdevuma saņemšanai norādīto bankas kontu. Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu 6.2. punktu

klientam ir pienākums aizdevumu un komisijas maksu atmaksāt saskaņā ar līguma noteikumiem, maksājumus veicot aizdevēja bankas kontā.

Aizdevuma līgumam pievienots Aizdevuma atmaksas grafiks (lietas 24.lapa), saskaņā ar kuru Atbildētājam bija pienākums veikt aizdevuma

summas atmaksu kopā ar procentiem (komisijas maksu), sākot ar 2012. gada 28. jūniju, katra mēneša 28. datumā.

Prasītājs norāda, ka pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem Atbildētājs 2014. gada 15. septembrī veica vienu maksājumu 11 euro apmērā, kas

saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem tika ieskaitīti aprēķināto līgumsodu dzēšanai. Vairāk maksājumi netika veikti, līdz ar ko atbilstoši Civillikuma

1943.pantam Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja galveno parādu 142,29 euro apmērā.

[4.9] Aizdevuma līguma speciālās daļas (lietas 22.-23. lapa) 7.punktā atbilstoši Civillikuma 1753.pantam, 1756.pantam un 1946.pantam

tika pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 15% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas, kuri izteikti fiksētas komisijas maksas veidā

40,12 latu apmērā par visu aizdevuma lietošanas periodu saskaņā ar maksājumu grafiku (lietas 24. lapa).

Ņemot vērā, ka Atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu grafikā norādītajā kārtībā un termiņos, Prasītājs aprēķināja līgumiskos procentus

15 % mēnesī (0,5% dienā) no neatmaksātās aizdevuma summas 142,29 euro par laika periodu no 28.05.2012. līdz 28.09.2012. (kopā 4 mēneši) 85,36

euro apmērā, ko lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam.

[4.10] Atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam un 1765.panta pirmajai un otrajai daļai Prasītājs pēc Aizdevuma līguma termiņa par

laika periodu no 28.09.2012. līdz 20.08.2017. (par 1786 dienām) aprēķinājis likumiskos procentus 6% gadā (pieņemot, ka gadā ir 365 dienas) no

neatmaksātās aizdevuma summas 53,58 euro apmērā, ko lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam.

[4.11] No lietas materiāliem redzams, ka 2014. gada 6. jūnijā uz Atbildētāja norādīto elektroniskā pasta adresi nosūtīts paziņojums par

parādsaistībām ar lūgumu veikt samaksu līdz 2014. gada 23. jūnijam (lietas 35. lapa), kā arī 2014. gada 12. septembrī uz Atbildētāja norādīto

elektroniskā pasta adresi nosūtīts brīdinājums par maksājumu kavējumiem (lietas 36. lapa). Prasības pieteikumam pievienots arī Prasītāja 2015. gada 21.

maija Paziņojums Atbildētājam par saistību tiesību cesiju un brīdinājums par saistību nepildīšanu (lietas 37. lapa), kurā Atbildētājam paziņots par

prasījuma cesiju un parādsaistību apmēru, lūdzot samaksāt parādu līdz 2015. gada 28. maijam.

[4.12] Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, kā arī galvenā parāda apmēru. Savukārt no

prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un tā kā Atbildētājs nav

izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis

prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret

prasību.

Tiesa konstatē, ka prasībai nav iestājies noilgums saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par galvenā parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnībā, piedzenot no Atbildētāja par labu Prasītājam

galveno parādu 142,29 euro apmērā.

Savukārt pārējā daļā tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu daļēji šādu apsvērumu dēļ.

[4.13] Prasītājs norāda, ka pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem Atbildētājs 2014. gada 15. septembrī veica vienu maksājumu 11 euro

apmērā, kas saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem tika ieskaitīti aprēķināto līgumsodu dzēšanai.

Tiesa konstatē, ka Aizdevuma līguma 7.4.punktā Atbildētājam pielīgts līgumsods 0,5% apmērā no neatmaksātā aizdevuma par katru

nokavēto saistību izpildes dienu.

Savukārt Aizdevuma līguma 6.10.punktā puses vienojušās, ka aizdevējs no klienta saņemtās naudas summas izlieto sekojošā kārtībā:

6.10.1. pirmkārt, aprēķināto un nesamaksāto līgumsodu dzēšanai;

6.10.2. otrkārt, aprēķinātās un nesamaksātās komisijas maksas dzēšanai;

6.10.3. treškārt, aizdevuma dzēšanai.

Civillikuma 1843.pants (likuma redakcijā, kas ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra) noteic, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad

viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis

ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus

līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem un šādi noteikumi ir

uzskatāmi par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

Tādējādi tiesa secina, ka atbilstoši Civillikuma 1843.panta noteikumiem, Prasītājam bija jāieskaita Atbildētāja veikto maksājumu 11 euro

apmērā nenomaksātajos procentos, jo Aizdevuma līguma 6.10.punkta noteikumi šajā gadījumā nebija piemērojami, ņemot vērā ka tie ir pretrunā ar

likuma normām.

Tā kā Prasītājs tiesā nav iesniedzis līgumsoda aprēķinu un līgumsodu nav lūdzis piedzīt, tiesa atzīst, ka par Atbildētāja veikto maksājumu 11

euro apmērā ir samazināma Prasītāja aprēķinātā līgumisko procentu summa, piedzenot no Atbildētāja līgumiskos procentus par laika periodu no

28.05.2012. līdz 28.09.2012. 74,36 euro (85,36 euro - 11 euro) apmērā. Līdz ar ko prasība daļā par līgumisko procentu piedziņu apmierināma daļēji,

jo daļā par līgumisko procentu piedziņu 11 euro apmērā prasība kā nepamatota ir noraidāma.

[4.14] Tiesa atzīst, ka atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies ar Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā

Nr.C11049312 (SKC - 644/2013), pēc līguma izbeigšanas Prasītājam ir tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus, jo Atbildētājs pieļāvis

nokavējumu un nav samaksājis parādu, līdz ar ko viņam ir pienākums maksāt likumā noteiktos procentus par sveša kapitāla lietošanu. Tomēr tiesa

nepiekrīt Prasītāja veiktajam likumisko procentu aprēķinam, jo likumisko procentu apmērs par 1786 dienām, ja skaita no 28.09.2012. līdz 20.08.2017.,

pieņemot, ka gadā ir 365 dienas, no galvenā parāda (142,29 euro) ir 41,77 euro (142,29 euro * 6% / 365 * 1786) nevis 53,58 euro. Līdz ar ko tiesa

atzīst, ka prasība daļā par likumisko procentu piedziņu apmierināma daļēji, piedzenot no Atbildētāja par labu Prasītājam likumiskos procentus par laika

periodu no 28.09.2012. līdz 20.08.2017. 41,77 euro apmērā, savukārt prasība daļā par likumisko procentu 11,81 euro apmērā piedziņu kā nepamatota

ir noraidāma.

[4.15] Tādejādi no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenams galvenais parāds 142,29 euro apmērā, līgumiskie procenti par laika

periodu no 28.05.2012. līdz 28.09.2012. 74,36 euro apmērā un likumiskie procenti par laika periodu no 28.09.2012. līdz 20.08.2017. 41,77 euro

apmērā, kopā 258,42 euro apmērā.

[4.16] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu un atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam tiesa atzīst, ka

Prasītājam ir nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% no piedzītās

galvenā parāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

[4.17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti

administratori prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Savukārt Civilprocesa likuma

42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli

apmierinātajai prasījumu daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tajā skaitā, ir arī ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, kā arī ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.

Tiesnese konstatē, ka, ceļot prasību par prasības summu 281,23 euro apmērā Prasītājam būtu bijis jāmaksā valsts nodeva 71,14 euro

apmērā, kā arī lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,14 euro (lietas 2. lapa) apmērā. Ņemot vērā, ka prasība apmierināma daļēji, 258,42

euro apmērā, kas ir 91,89 % no pieteiktās prasības summas, līdz ar to no Atbildētāja valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva proporcionāli

apmierinātajai prasījumu daļai 65,37 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,97 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.25 pantu tiesa

nosprieda

apmierināt maza apmēra prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „E.P. Ieguldījumi”,

vienotais reģistrācijas numurs 40103216317, galveno parādu 142,29 euro apmērā, līgumiskos procentus par laika periodu no 28.05.2012. līdz

28.09.2012. 74,36 euro apmērā un likumiskos procentus par laika periodu no 28.09.2012. līdz 20.08.2017. 41,77 euro apmērā, kopā 258,42 euro

(divi simti piecdesmit astoņi euro un 42 centi) apmērā. Samaksa veicama maksātnespējīgajās SIA „E.P. Ieguldījumi” kontā

Nr.LV86PRTT0260022390400, AS “Privatbank”.

Atzīt SIA „E.P. Ieguldījumi” t iesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt nokavējuma procentus 6% gadā no

piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas.

Noraidīt prasību daļā par līgumisko procentu piedziņu 11 euro apmērā un likumisko procentu piedziņu 11,81 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 65,37 euro (sešdesmit pieci euro un

37 centi) apmērā. Rekvizīti samaksai: saņēmējs Valsts kase, vienotais reģistrācijas numurs 90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200,

saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,97 euro

(viens euro 97 centi) apmērā. Rekvizīti samaksai: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs: Tiesu administrācija, vienotais reģistrācijas numurs

90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu

iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2017. gada 7. decembra apelācijas kārtībā Zemgales

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese N.Paņkiva