Administrative court dismissed claim that funding agency's grant rejection was unlawful due to budget criteria failure.

Lietas Nr. A420169925

A42-00395-26/18

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0217.A420169925.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026. gada 17. februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Arlita Zariņa,

piedaloties pieteicējas biedrības „Laiks‑BL” pārstāvēm /Persona A/ un /Persona G/ un atbildētāja

Sabiedrības integrācijas fonda pusē pieaicinātās iestādes Sabiedrības integrācijas fonda padomes pārstāvēm

/Persona F/ un /Persona E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „Laiks‑BL”

pieteikumu par Sabiedrības integrācijas fonda padomes 2025. gada 29. aprīļa lēmuma Nr. 253 (protokols Nr. 6,

2.12.6. §) atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] 2025. gada 10. janvārī Sabiedrības integrācijas fonds Latvijas valsts budžeta finansētās programmas

„Reģionālo, vietējo, diasporas mediju un sadarbības projektu atbalsta programma” ietvaros izsludināja atklātu

projektu pieteikumu konkursu „Sadarbības projekti ar diasporas medijiem” (konkursa Nr. 2025.LV/RMA/1.6.5)

(turpmāk – konkurss) (https://sif.map.gov.lv/contests/3593409). Pieteicēja biedrība „Laiks‑BL” konkursā iesniedza

projekta pieteikumu „Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā” (projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.5/002)

(turpmāk – pieteicējas projekta pieteikums).

[2] Ar Sabiedrības integrācijas fonda padomes 2025. gada 29. aprīļa lēmumu Nr. 253 (protokols Nr. 6,

2.12.6. §) pieteicējas projekta pieteikums tika noraidīts (lietas 17. lapa). Pārsūdzētajā lēmumā norādīti turpmāk

minētie argumenti.

[2.1] Pieteicējas projekta pieteikumam Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „Reģionālo, vietējo,

diasporas mediju un sadarbības projektu atbalsta programma” atklātu projektu pieteikumu konkursu nolikuma

(turpmāk – konkursu nolikums) 5.7.8. punktā noteiktajā vērtēšanas kritērijā ir piešķirti trīs punkti turpmāk minēto

iemeslu dēļ.

[2.1.1] Tāme ir neskaidra, jo tajā nav sniegts budžeta pozīciju skaidrojums. Nav saprotams, kādi pienākumi

ir paredzēti laikraksta „Latvijas Avīze” administratoram un kāpēc projekta periods ir 12 mēneši, bet nacionāla

mēroga sadarbības partneris projekta tāmē ir tikai 7 mēnešus.

[2.1.2] Tāmē norādītie izdevumi atšķirtas no plānoto projekta aktivitāšu apjoma. Nav pamatots, kā tika

veidotas izmaksas uz vienu satura vienību, arī līdzšinējais portāla saturs liecina par satura radīšanu, kas vārdu

izteiksmē dažkārt nesasniedz 1000 vārdus, tāpēc rodas bažas par nelietderīgu finansējuma izlietojumu. Nav arī

skaidrs, kāpēc sadarbības partnerim ir paredzēts finansējums par satura radīšanu, jo no pieteicējas projekta

pieteikuma var saprast, ka publikācijas būs tās pašas.

[2.2] Pieteicējas projekta pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz Ministru kabineta 2012. gada 29. maija

noteikumu Nr. 374 „Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības

integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai” 20. punktu un

konkursu nolikuma 5.12. punktu, jo pieteicējas projekta pieteikums konkursu nolikuma 5.7.8. punktā noteiktajā

kritērijā ir ieguvis trīs punktus, kas nesasniedz konkursu nolikuma 5.8. punktā noteikto minimāli nepieciešamo

punktu skaitu šajā kritērijā – četrus punktus.

[3] 2025. gada 30. maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā

lēmuma atzīšanu par prettiesisku (lietas 3.–6. lapa). Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Pieteicējas projekta pieteikuma tāme nav pienācīgi izvērtēta. Vērtēšanas komisijas norāde par tāmes

neskaidrību nav saprotama, jo pieteicējai tika lūgts precizēt tāmi, tas nozīmē, ka arī pieteicējas precizējums atzīts

par nesaprotamu. Pārsūdzētajā lēmumā arī norādīts, ka tāmē nav sniegts budžeta pozīciju skaidrojums, taču iestādei

saskaņā ar konkursu nolikuma 5.10. punktu bija tiesības pieprasīt paskaidrojumus vai pamatojumu par budžetā

plānoto izdevumu pozīcijām, iestāde to gan nav darījusi. Papildus tam, atbilstoši konkursu nolikuma 5.11. punktam

vērtēšanas komisija varēja piesaistīt jomas ekspertu ar padomdevēja tiesībām, ja tai bija šaubas par pieteicējas

projekta pieteikumā norādīto izmaksu pamatotību, taču arī tas netika darīts.

[3.2] Iestāde ir nekonsekventi vērtējusi pieteicējas projekta pieteikumu. Pieteicēja 2024. gadā iesniedza

identisku projekta pieteikumu „Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā” (projekta Nr.

2024.LV/RMA/1.6.5/002), kurš tika atbalstīts un veiksmīgi īstenots. Izvērtējot pieteicējas 2024. gada projekta

pieteikumu, iestādei nebija šaubu par projektā iesaistīto personu pienākumiem, tāmē norādītajiem izdevumiem un

citiem minētajā projekta pieteikumā norādītajiem projekta aspektiem.

[3.3] Pieteicējas projekta pieteikumā norādītais projekta periods atbilst iestādes sniegtajām vadlīnijām. Gan

informatīvajā seminārā, gan telefoniski iestādes pārstāvji norādīja, ka tāmē budžets jāparedz tikai 2025. gadam, tas

ir, ne vairāk kā 7 mēnešiem.

[3.4] Vērtēšanas komisija nepamatoti norāda, ka publikācijas būs tās pašas, jo pieteicējas projekta

pieteikumā ir norādīts, ka publikācijas ir plānotas par jaunām pieredzēm, aktuāliem notikumiem un plašu tematisko

spektru ar sabiedriski nozīmīgu saturu.

[3.5] Vērtēšanas komisijas norāde par vārdu skaitu ir nepamatota un neatspoguļo žurnālistikas darba būtību.

Satura kvalitāti nemēra tikai ar vārdu skaitu, jāņem vērā arī izpētes dziļums, informācijas daudzveidība, vizuālie

materiāli, intervijas un analītiskā pieeja. Visa izstrādātā audiovizuālā informācija tiek nodrošināta tiešsaistes

portālos pilnā apjomā, tā noteikti sasniedz vai pat pārsniedz vārdisko apjomu.

[3.6] Nav saprotams, kāpēc vērtēšanas komisija norāda uz nelietderīgu finansējuma izlietojumu, jo

konkursa pamatā ir sabiedriska nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana, kas tiks darīts, iesaistot projekta

īstenošanā pieredzējušus žurnālistus un risinot tēmas, kuras sniedzas plašāk par ikdienišķu informāciju.

[3.7] Ekspertu veiktā izvērtējuma pamatojumā ir konstatējamas būtiskas pretrunas, par to liecina turpmāk

minētie argumenti.

[3.7.1] Vērtējot konkursu nolikuma 5.7.2. punktā noteikto kritēriju, pirmais vērtētājs ir atzinis, ka projektam

ir augsta aktualitāte, bet otrais vērtētājs ir norādījis, ka ir grūti noteikt, vai projektam ir augsta aktualitāte.

Pieteicējas projekta pieteikums atbilst programmas mērķim, tam ir augsta aktualitāte, tas atbilst Latvijas valsts

prioritātēm diasporas politikas, nacionālās drošības un mediju vides stiprināšanā.

[3.7.2] Vērtējot konkursu nolikuma 5.7.5. punktā noteikto kritēriju, pirmais vērtētājs ir norādījis, ka nav

saprotama laikraksta un projekta mērķauditorija, savukārt otrais vērtētājs ir atzinis, ka mērķauditorija ir atbilstoša.

Projekts pēc kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem atbilst tajā definētajai mērķauditorijai, plānotās

sasniedzamās auditorijas daļa ir apliecināta ar pārbaudāmiem informācijas avotiem.

[3.7.3] Vērtējot konkursu nolikuma 5.7.6. punktā noteikto kritēriju, pirmais vērtētājs ir norādījis, ka daudzu

projektā iesaistīto personu profesionālā kvalifikācija nav atbilstoša, bet otrais vērtētājs ir atzinis iesaistītā personāla

pieredzi par atbilstošu projekta īstenošanai. Pieteicējas projekta pieteikumā norādītajiem žurnālistiem /Persona D/

un /Persona C/ ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, /Persona A/ – Atzinības krusts un citas balvas, savukārt /Persona

B/ ir vairāku gadu pieredze žurnālistikā, tostarp ārvalstīs un diasporā. Minētais liecina par to, ka projektā

iesaistītajiem žurnālistiem ir augsta profesionālā kvalifikācija un nepieciešamā pieredze projekta īstenošanai.

[3.7.4] Vērtējot konkursu nolikuma 5.9.3. punktā noteikto kritēriju, pirmais vērtētājs ir norādījis, ka nav

iespējams noskaidrot, kā notiks sadarbība satura tapšanā. Pieteicējas projekta pieteikumā ir izskaidrots sadarbības

modelis, arī pieteicējas 2024. gada projekta īstenošana to lieliski parāda.

[3.8] Iestāde ir pārkāpusi patvaļas aizlieguma principu un tiesiskuma principu. Pārsūdzētajā lēmumā nav

izskaidrots, kāpēc pieteicējas projekta pieteikums, kurš atbilda konkursu nolikumam, tika noraidīts, šāda rīcība ir

pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 9. pantā nostiprināto patvaļas aizlieguma principu. Vērtēšanas komisijas

vērtējumi nav balstīti normatīvajos aktos, tie ir pretrunīgi un nepamatoti, kas neatbilst Administratīvā procesa

likuma 7. pantā paredzētajam tiesiskuma principam.

[4] Sabiedrības integrācijas fonda padome rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz

pārsūdzētajā lēmumā konstatēto un papildus norādot turpmāk minētos argumentus (lietas 51.–54. lapa).

[4.1] Pieteicējas projekta pieteikums ir izvērtēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vērtētāju viedokļu

nesakritība nemaina šo apstākli. Saskaņā ar konkursu nolikuma 5.2. punktu vērtēšanas komisijā ietilpst attiecīgās

jomas speciālisti, tostarp augstskolu, nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Sabiedrības

integrācijas fonda padome ir apstiprinājusi vērtēšanas komisijas sastāvu. Atbilstoši Latvijas valsts budžeta finansēto

Mediju atbalsta fonda programmu vērtēšanas komisijas nolikuma (turpmāk – vērtēšanas komisijas nolikums) 3.11.

punktam katru projekta pieteikumu vērtē vismaz divi vērtētāji neatkarīgi viens no otra, tāpēc ir pašsaprotami, ka

vērtētāju vērtējumi un komentāri var atšķirties. Ja vērtēšanas komisija piekrīt abu vērtētāju sniegto vērtējumu

vidējam aritmētiskajam vērtējumam, tā to apstiprina. Konkrēto vērtējumu ir apstiprinājusi ne tikai vērtēšanas

komisija, bet arī Sabiedrības integrācijas fonda padome. Šajā gadījumā vērtēšanas komisijai un iestādei ir

novērtējuma brīvība, tāpēc tiesa var tikai pārbaudīt, vai nav pieļautas acīmredzamas kļūdas vai būtiski procesuālie

pārkāpumi.

[4.2] Ir nepieciešams nošķirt vērtēšanas ciklus, proti, administratīvo vērtēšanu veic Sabiedrības integrācijas

fonds, savukārt kvalitātes vērtēšanu – vērtēšanas komisija. Precizējumi par budžetu pieteicējai tika pieprasīti

administratīvās vērtēšanas ietvaros, pamatojoties uz konkursu nolikuma 5.5. punktu, jo pieteicējas projekta

pieteikums neatbilda konkursu nolikuma 5.3.4. punktam. Arī kvalitātes vērtēšanas ietvaros ir iespējams pieprasīt

papildu informāciju, pamatojoties uz konkursu nolikuma 5.10. punktu, taču tās ir iestādes tiesības, nevis

pienākums. Šajā gadījumā vērtēšanas komisija, ņemot vērā pieteicējas projekta pieteikumā norādīto informāciju,

nolēma nepieprasīt pamatojumu vai paskaidrojumu par budžetā plānoto izdevumu pozīcijām.

[4.3] Pieteicējas projekta pieteikuma budžeta sadaļa nesatur visu nepieciešamo informāciju. Projekta

pieteikuma veidlapā bija norāde, ka projekta pieteikuma budžeta sadaļā „Budžeta pozīciju skaidrojums” ir jāiekļauj

īss skaidrojums vai aprēķins par izmaksu pozīcijām, kā arī vienas satura vienības aprēķins. Minētā informācija arī

uzsvērta Mediju atbalsta fonda reģionālo mediju seminārā, kurā piedalījās arī pieteicējas pārstāve /Persona A/.

Neskatoties uz to, pieteicējas projekta pieteikumā šāda informācija netika ietverta, attiecīgā sadaļa tika atstāta

tukša. Šā iemesla dēļ vērtētāji nevarēja pārliecināties, vai norādītās projekta ieviešanas izmaksas atbilst projektā

paredzētajām aktivitātēm un konkursu nolikumā noteiktajām attiecināmajām izmaksām.

[4.4] Nav nozīmes apstāklim, ka pieteicējas 2024. gada projekta pieteikums 2024. gada konkursā tika

atbalstīts. Katru gadu vērtēšanas komisijas sastāvs ir atšķirīgs. Iepriekšējo gadu pieteikumi netiek ņemti vērā, jo tie

neietekmē aktuālā konkursa vērtējumu. Papildus tam, pieteicējas 2024. gada projekta pieteikums un 2025. gada

projekta pieteikums nav identiski, jo 2024. gada projekta pieteikumā budžeta sadaļa bija aizpildīta atbilstoši

prasībām.

[4.5] Pieteicēja nepamatoti norāda, ka tāmē budžets jāparedz tikai 2025. gadam. Projekta pieteikuma

veidlapā ir norādīts, ka projekta īstenošanas periods ir 12 mēneši, projekta budžetu nav nepieciešams dalīt pa

gadiem, visas izmaksas ir jānorāda tikai pie 2025. gada. Arī Mediju atbalsta fonda reģionālo mediju seminārā

iestādes pārstāve minēja, ka izmaksas ir jānorāda tikai pie 2025. gada, neskatoties uz to, ka projekts, visticamāk,

sāksies 2025. gadā un beigsies 2026. gadā.

[5] Pieteicējas pārstāves tiesas sēdē uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem

argumentiem. Atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes pārstāves tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Pieteicējas projekta pieteikums tika noraidīts, jo tas neieguva minimāli nepieciešamo punktu skaitu

kvalitātes kritērijā par izdevumu atbilstību un pamatotību (konkursu nolikuma 5.7.8. punkts). Konkursu nolikuma

5.7.8. punkts noteica, ka viens no projekta pieteikumu kvalitātes vērtēšanas kritērijiem ir izdevumu atbilstība un

pamatotība. Konkursu nolikuma 5.8. punkts paredzēja, ka minimāli nepieciešamais punktu skaits 5.7.8. punktā

paredzētajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā ir četri. Konkursu nolikuma 5.7.8. punkts noteica, ka četrus punktus

piešķir, ja tāmē norādīto izdevumu apmērs atbilst plānoto projekta aktivitāšu apjomam, tirgus cenām un izmaksu

lietderības apsvērumiem, tomēr izdevumu aprēķinos saskatāmi nelieli trūkumi, kuri gan neatstāj būtisku ietekmi uz

projekta pieteikuma kvalitāti.

[7] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicējas projekta pieteikums konkursu nolikuma 5.7.8. punktā

noteiktajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tika novērtēts ar trīs punktiem, jo nav sniegts budžeta pozīciju skaidrojums,

līdz ar to izdevumu tāme ir neskaidra, nav saprotams, kādi pienākumi ir paredzēti administratoram. Nav saprotams,

kāpēc projekta periods ir paredzēts 12 mēnešus, bet nacionāla mēroga sadarbības partneris projekta tāmē ir tikai 7

mēnešus. Pārsūdzētajā lēmumā arī norādīts, ka tāmē norādīto izdevumu apmērs atšķiras no plānoto projekta

aktivitāšu apjoma, nav pamatots, kā tika veidotas izmaksas uz vienu satura vienību. Arī līdzšinējais portāla saturs

liecina par satura radīšanu, kas vārdu izteiksmē dažkārt nesasniedz pat 1000 vārdus, līdz ar to ir bažas par

nelietderīgu finansējuma izlietojumu. Nav arī skaidrs, kāpēc sadarbības partnerim ir paredzēts finansējums par

satura radīšanu, jo no pieteikuma var saprast, ka publikācijas būs tās pašas (lietas 17. lapa). Šāds pamatojums ir

norādīts arī pieteicējas projekta ekspertu vērtējumā (lietas 23., 24. lapa).

[8] Pieteikšanās konkursā tika organizēta Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldes platformā. Minētajā

platformā konkursa pieteikuma budžeta pozīciju skaidrojuma sadaļā bija lūgts sniegt īsu skaidrojumu un

nepieciešamības pamatojumu, un aprēķinu par projekta budžetā ietvertajām aktivitāšu īstenošanas izmaksu

pozīcijām, ievērojot lietderības, ekonomiskuma un efektivitātes principu, kā arī vienas satura vienības (raidījuma,

raksta u. tml.) aprēķinu, skaidrojot, kādas izmaksas un kādā apjomā to veido

(https://sif.map.gov.lv/contests/3593409?currentTab=budget). Konkursu nolikuma 5.7.8. punktā ietvertais

kvalitātes vērtēšanas kritērijs kopsakarā ar projekta pieteikuma iesniegšanas platformā pieejamo projekta

pieteikuma elektronisko veidlapu, tostarp budžeta sadaļu, veido un atspoguļo tās prasības, kuras projekta

iesniedzējiem bija jāievēro. Iestāde paskaidrojumos tiesai pamatoti norādīja, ka par nepieciešamību aizpildīt

budžeta pozīciju skaidrojuma sadaļu tika stāstīts arī seminārā projekta pieteikumu iesniedzējiem, tas minēts

publicētā ieraksta 14. minūtes 50. sekundē un 28. minūtes 30. sekundē (https://www.sif.gov.lv/lv/regionalo-vietejo-

diasporas-mediju-un-sadarbibas-projektu-atbalsta-programma). Līdz ar to nepamatots ir pieteicējas pārstāves

tiesas sēdē norādītais, ka šāda informācija nebija pieejama. Kā redzams no publicētā ieraksta, arī pieteicējas

pārstāve /Persona A/ piedalījās šajā seminārā.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas projekta pieteikumā sadaļa par budžeta pozīciju skaidrojumu nebija

aizpildīta (lietas 55. lapa). Tiesa secina, ka tas bija pietiekams pamats, lai atzītu, ka projekta pieteikumā norādītie

izdevumi neatbilst plānoto projekta aktivitāšu apjomam, tirgus cenām un izmaksu lietderības apsvērumiem.

Pieteicēja projekta pieteikumā nebija sniegusi skaidrojumu ne par vienu no šiem aspektiem.

[9] Pieteikumā norādīts, ka nav saprotams, kāpēc netika prasīts sniegt papildu informāciju par budžetā

plānoto izdevumu pozīcijām, jo pieteicējai 2025. gada 18. februārī tika prasīts tikai precizēt projekta izmaksas, lai

sadarbības partneru izmaksas nepārsniegtu 30 % no kopējām projekta izmaksām. Kā to pamatoti skaidroja iestāde

paskaidrojumos tiesai, tad precizējumi 2025. gada 18. februārī tika pieprasīti, pārbaudot projekta atbilstību

administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, jo tika konstatēts, ka pieteikums neatbilst konkursu nolikuma 5.3.4.

punktam. Savukārt projekta pieteikuma vērtēšana atbilstoši konkursu nolikuma 5.7.8. punktam norit jau nākamajā

projekta vērtēšanas stadijā, kad tiek pārbaudīta to atbilstība kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

Konkursu nolikuma 5.10. punkts paredz, ja projekta pieteikuma budžeta sadaļa nav aizpildīta atbilstoši konkursu

nolikumā minētajiem kvalitātes kritērijiem, fonds vienu reizi rakstiski var pieprasīt projekta pieteicējam piecu darbdienu

laikā no fonda pieprasījuma saņemšanas dienas iesniegt papildu informāciju – paskaidrojumu vai pamatojumu par

budžetā plānoto izdevumu pozīcijām. Kā to tiesas sēdē skaidroja iestādes pārstāves, pieteicējas projekta pieteikumā

vispār netika aizpildīta sadaļa par budžeta pozīciju skaidrojumu, tāpēc arī papildu informācija netika pieprasīta. Ja

projekta pieteikumā būtu iekļauts budžeta pozīciju nepilnīgs skaidrojums, tad tā precizēšana būtu atzīstama par

atbilstošu. Identisku apsvērumu dēļ arī netika pieaicināts eksperts budžeta pozīciju precizēšanai (konkursu nolikuma

5.11. punkts). Tiesa šādu pieeju atzīst par saprātīgu un pamatotu.

[10] Pieteikumā norādīti apsvērumi par pieteicējas iesniegtā projekta atbilstību projekta mērķim un

prioritātēm, projekta pieteikuma aktualitāti, kvalitāti un detalizācijas pakāpi, projektā iesaistītā personāla

profesionāli kvalifikāciju un pieredzi. No pieteikumā norādītā izriet, ka pieteicējas pamatojums varētus skart

projekta pieteikumu kvalitātes kritērijus, kas aprakstīti konkursu nolikuma 5.7.1.–5.7.7. punktā, kā arī 5.9.3.

punktā.

Konkursu nolikuma 5.12. punkts paredz, ja projekta pieteikumam piešķirto punktu skaits kvalitātes

vērtēšanas kritērijos ir mazāks par nolikuma 5.8. punktā noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu vai

minimāli nepieciešamo kopējo punktu skaitu (25 punkti), komisija iesaka fonda padomei projekta pieteikumu

noraidīt.

Tiesa norāda, ka tai nav pamata pārvērtēt pārējos konkursu nolikumā minētos kvalitātes kritērijus, jo

pieteicējas projekta pieteikums nesasniedza 5.8. punktā noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu 5.7.8. punktā

noteiktajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā. Lai kāds arī būtu vērtējums pārējos kvalitātes kritērijos, pieteicējas

projekta pieteikums bija noraidāms.

[11] Pieteikumā un tiesas sēdē pieteicējas pārstāves skaidroja, ka pieteicējai radās tiesiskā paļāvība, ka tās

projekts tiks apstiprināts arī 2025. gadā, jo pieteicējas projekti tika apstiprināti iepriekšējos gados. Tiesa šādu pieeju

atzīst par acīmredzami nepamatotu. Iestāde konkursu rīko katru gadu atsevišķi, vērtējot katrā gadā iesniegto projektu

atbilstību un kvalitāti. No konkursu nolikuma neizriet, ka tam būtu kāda tieša saistība ar iepriekš apstiprinātiem projekta

pieteikumiem. Dalība iepriekšējos konkursos nevar atbrīvot projekta iesniedzēju no pienākuma noformēt projekta

pieteikumu, ievērojot konkursu nolikumā noteiktās prasības.

[12] Ievērojot minēto, pārsūdzētais lēmumus ir tiesisks, bet pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251., 289.–291. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt biedrības „Laiks‑BL” pieteikumu par Sabiedrības integrācijas fonda padomes 2025. gada 29. aprīļa

lēmuma Nr. 253 (protokols Nr. 6, 2.12.6. §) atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A. Zariņa