Court partially allowed bank's debt collection claim against guarantors after plaintiff withdrew part of the claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the bank's claim against two individuals, reducing the debt collection amount due to the plaintiff's withdrawal of a portion of the request. The plaintiff had initially sought full recovery of the loan, interest, and penalties, but later withdrew 18,230.81 euros citing satisfaction from the sale of the debtor's assets and payments made in insolvency proceedings. Consequently, the court ordered the remaining balance of 40,947.40 euros plus interest and penalties to be paid by the primary debtor, with the guarantor liable only if the primary debtor's assets prove insufficient.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8. un 41. panti; Civilprocesa likuma 42., 93., 96., 97., 192., 193., 195., 204.1 panti; When a plaintiff partially withdraws a debt collection claim, the court must adjust the judgment to reflect the remaining amount, while still ordering payment of the reduced principal, accrued interest, and court costs against the respective debtors.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33431514
Lietas arhīva Nr. C-0723-16/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 27.aprīlī
Rīgas rajona tiesa:
tiesnese Elita Stivriņa
ar sekretāri Montu Murašku,
piedaloties prasītājas pārstāvim Mārim Ozolam,
atklātā tiesas sēdē 2016.gada 13.aprīlī izskatīja civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2014.gada 15.septembrī prasītāja AS „SEB banka” cēlusi Rīgas rajona tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par parāda
piedziņu.
Prasībā norādīts, ka prasītāja atbilstoši 2007.gada 14.aprīļa kredīta līguma Nr.AG07102 (ar grozījumiem 01.12.2011., 07.02.2012., 25.01.2013.,
01.10.2013.) izsniedza un /pers. A/ saņēma kredītu 66 855 euro apmērā.
Par saņemto naudas resursu izmantošanu /pers. A/ apņēmās maksāt aizdevuma procentus, kuru apmērs tiek noteikts no faktiski izsniegtās un
neatmaksātās aizdevuma summas, piemērojot mainīgo likmi, kas sastāv no pievienotās likmes daļas, kas ir 0,90% gadā; bāzes likmes daļas, kas ir
vienāda ar EUR EURIBOR 3 mēnešu cenu.
2007.gada 14.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts ķīlas līgums (hipotēkas) Nr.AG07102/H-1, ar kuru par labu prasītājai līguma saistību
nodrošināšanai tika ieķīlāts nekustamais īpašums – /adrese/.
2011.gada 1.decembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts galvojuma līgums Nr.AG07102/G-1 (ar grozījumiem 24.02.2012.).
Saistības netika pildītas un prasītāja atkāpās no līguma un pieprasīja atmaksāt visu saņemto aizdevumu pilnā apmērā, kā arī samaksāt ar to saistītos
blakus maksājumus (līgumsodu, aprēķinātos procentus). Aizdevuma atmaksas beigu termiņš tika noteikts 2014.gada 8.aprīlis.
Prasītāja atbildētājiem nosūtīja paziņojumu par aizdevuma atmaksu. Parāds netika dzēsts.
Neizpildītās līguma saistības 2014.gada 11.septembrī ir 59 461,64 euro apmērā, kas sastāv no pamatsummas 59 178,21 euro apmērā,
procentiem 232,73 euro apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim, līgumsoda 50,70 euro apmērā, kas
aprēķināts par laika periodu no 2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim.
Pamatojoties uz minēto un Civillikuma 1425., 1587., 1652.panta trešo daļu, 1696., 1698., 1702.panta otro daļu, 1716., 1756.pantu, lūdz tiesu
piedzīt no /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā vai nepietiekamības gadījumā piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai aizdevuma pamatsummu
59 178,21 euro apmērā, procentus 232,73 euro apmērā, līgumsodu 50,70 euro apmērā, kopā 59 461,64 euro apmērā; piedzīt no /pers. A/, bet
piedziņas neiespējamības vai nepietiekamības gadījumā piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus 1706,18 euro apmērā.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu nav snieguši.
[2] 2016.gada 13.aprīļa tiesas sēdē prasītājas pārstāvis daļēji atteicās no prasības 18 230,81 euro apmērā. Prasību uzturēja 41 230,83 euro
apmērā.
Paskaidroja, ka Rīgas rajona tiesas 2014.gada 10.jūnija sprieduma atbildētājam /pers. A/ ir pasludināts maksātnespējas process. /pers. A/
maksātnespējas procesa ietvaros ir saņemti maksājumi 18 230,81 euro apmērā, no kuriem 17 704,78 euro apmērā saņemti no par labu prasītājai
ieķīlātā nekustamā īpašuma /adrese/, realizēšanas un 526,03 euro apmērā kā maksājumi, kurus prasītāja ir saņēmusi pēc ķīlas realizēšanas.
Saņemtie naudas līdzekļi 18 230,81 euro apmērā novirzīti pamatsummas daļējai dzēšanai.
Ņemot vērā minēto, kopējais parāda apmērs uz 2016.gada 12.aprīli ir 41 230,83 euro apmērā, kas sastāv no pamatsummas 40 947,40
euro apmērā, procentiem 232,73 euro apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim, līgumsods 50,70
euro apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim.
[3] Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Atbildētājiem par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā 2016.gada 21.janvārī
nosūtot pavēsti uz deklarēto dzīves vietu.
2016.gada 12.aprīlī tiesā saņemts iesniegums no /pers. B/, kurā lūdz izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes.
Atbildētājs /pers. A/ nav informējis tiesu par saviem neierašanās iemesliem.
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz
fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās
personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu.
Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājiem ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas
izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.
Ņemot vērā, ka pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.
Motīvu daļa
[4] Noklausījusies prasītājas pārstāvja viedokli un pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
apmierināma daļēji.
Ar Kredīta līgumu Nr.AG07102 un grozījumiem Nr.01.12.2011., 07.02.2012., 25.01.2013., 01.10.2013. ir pierādīts, ka 2007.gada 14.aprīlī
starp AS ,,SEB Latvijas Unibanka” un /pers. A/ noslēgts kredīta līgums un aizņēmējam piešķirts aizdevums 66 000 euro apmērā ar atmaksas termiņu līdz
2037.gada 7.aprīlim (lietas 8.-14.lapa).
Ir pierādīts un nav strīda par to, ka kredīta līgums grozīts ar 2011.gada 1.decembra Vienošanos Nr.1 par grozījumiem 2007.gada 14.aprīļa kredīta
līgumā Nr.AG07102 (lietas 15.-21.lapa), 2012.gada 7.februāra Vienošanos Nr.2 par grozījumiem 2007.gada 14.aprīļa kredīta līgumā Nr.AG07102
(lietas 22.-24.lapa), 2013.gada 25.janvāra Vienošanos Nr.3 par grozījumiem 2007.gada 14.aprīļa kredīta līgumā Nr.AG07102 (lietas 25.-26.lapa),
2013.gada 1.oktobra Vienošanos Nr.4 par grozījumiem 2007.gada 14.aprīļa kredīta līgumā Nr.AG07102 (lietas 27.-32.lapa). Ar minētajiem
grozījumiem aizdevuma summa ir noteikta 66 855 euro apmērā, bet izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 59 178,21 euro.
Ar 2007.gada 14.aprīļa ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.AG07102/H-1 ir pierādīts, ka par labu prasītājai ir ieķīlāts nekustamais īpašums /adrese/ (lietas
33.lapa).
Ar 2011.gada 1.decembra galvojuma līgumu Nr.AG07102/G-1 ar tā grozījumiem 2012.gada 24.februārī (lietas 37.-39.lapa) ir pierādīts, ka /pers.
B/ nedalīti kā pats parādnieks ir galvojusi par saistībām, kas izriet no 2007.gada 14.aprīļa kredīta līguma Nr.AG07102 ar tā grozījumiem.
Lietā nav strīda, ka AS ,,SEB Latvijas Unibanka” ir mainīts nosaukums uz AS ,,SEB banka”, līdz ar to AS ,,SEB banka” ir prasījuma tiesības, kas
izriet no 2007.gada 14.aprīļa Kredīta līguma Nr.AG07102 un tā grozījumiem, kā arī no 2011.gada 1.decembra galvojuma līguma Nr.AG07102/G-1.
[5] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē attiecās no prasības daļā par 18 230,81 euro piedziņu.
Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.
Tiesa atzīst, ka atteikšanās no prasības ir prasītāja ekskluzīva tiesība un atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā noteiktajam tiesai ir
pamats izbeigt tiesvedību šajā prasības daļā.
Tiesa izskaidroto, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 225.pantam, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par
to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
[6] Prasītāja lūdz piedzīt neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 40 947,40 euro apmērā.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No 2013.gada 1.oktobra Vienošanās Nr.4 par grozījumiem 2007.gada 14.aprīļa kredīta līgumā Nr.AG07102 izriet, ka /pers. A/ izsniegtā un
neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 59 178,21 euro apmērā ar atmaksas beigu termiņu 2037.gada 7.aprīlis.
Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ar izdruku par veiktām kredīta izmaksām ir pierādīts, ka 2007.gada 28.maijā atbildētājam izmaksāts 56 100 euro apmērā (lietas 42.lapa),
2007.gada 6.jūnijā atbildētājam izmaksāts 9900 euro apmērā (lietas 43.lapa) un 2012.gada 14.maijā izmaksāts 591,49 euro apmērā (lietas 44.lapa).
Atbildētājs nav apstrīdējis, ka kredītu ir saņēmis un saskaņā ar Vienošanās Nr.4 5.2.noteikto, atbildētāja pienākums bija veikt maksājumus katru mēnesi
5.datumā.
Tiesa konstatē, ka 2014.gada 21.marta vēstulē paziņojumā par aizdevuma atmaksu prasītāja norādīja, ka tiek kavēti maksājumi vairāk kā 60
dienas un atsaucoties uz līguma 10.3.punktu noteica aizdevuma atmaksas beigu termiņu 2014.gada 8.aprīlī un pieprasīja kredīta pamatsummas 59 178,21
euro apmērā, procentu 198 euro apmērā, līgumsoda 36,02 euro apmērā atmaksu līdz 2014.gada 8.aprīlim (lietas 55.lapa).
Atbildētāji nav apstrīdējuši prasītājas atkāpšanos no līguma.
No lietas materiāliem pievienotā Rīgas rajona tiesas 2014.gada 10.jūnija sprieduma ir redzams, ka atbildētājam /pers. A/ ir pasludināts
fiziskās personas maksātnespējas process un no Rīgas rajona tiesas 2015.gada 29.maija lēmuma ir redzams, ka /pers. A/ ir pasludināta saistību dzēšanas
procedūra.
Kā norāda prasītājas pārstāvis, tad atbildētāja /pers. A/ bankrota procedūras laikā tika realizēts nekustamais īpašums /adrese/, kas bija
ieķīlāts par labu prasītājai. Prasītāja no realizētā nekustamā īpašuma ir ieguvusi naudas līdzekļus 17 704,78 euro apmērā, savukārt maksājumi pēc ķīlas
realizēšanas ir saņemti 526,03 euro apmērā.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nav pierādījumu, ka atbildētāji būtu veikuši prasītājas norādītās aizdevuma pamatsummas atmaksu. Atbildētāji nav apstrīdējuši prasījuma
apmēru.
Tiesa secina, ka ir pierādīts, ka atbildētāji ir pieļāvuši saistību neizpildi un maksājumu grafikā noteikto maksājumu kavējumu.
Tiesa secina, ka prasītāja ir pierādījusi prasību un prasība par pamatparāda 40 947,40 euro apmērā piedziņu ir apmierināma.
[7] Prasītāja lūdz piedzīt aizdevuma procentus 232,73 euro par periodu no 2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim.
Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1756. pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma
1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).
Civillikuma 1946.pants noteic, ka procenti par aizdevumiem ir dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par mainīgu procentu likmi, kur bāzes likme ir EUR EURIBOR 3.mēn., kas līguma slēgšanas dienā ir 3,97%
un pievienotā likme ir 0,90 % gadā.
Tiesa konstatē, ka kredīta līguma pirmās daļas 5.2.punktā puses ir vienojušās, ka aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir katru mēnesi 5.datumā.
Līdz ar to atbildētāja pienākums bija veikt procentu maksājumus līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Ar procentu parāda aprēķinu ir pierādīts, ka kavētie procenti par laika periodu no 2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim (kredīta atmaksas
termiņš) ir 232,73 euro (lietas 55.lapa).
Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas veikto aprēķinu un savas no līguma izrietošās saistības maksāt procentus par aizdevuma izmantošanu, kā arī
likumā noteiktajā kārtībā nav iesniedzis pierādījumus, ka samaksa ir veikta.
Civillikuma 1828. pants noteic, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Savukārt Civillikuma 1651.pants noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir
parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.
Līdz ar to tiesa konstatē atbildētāja saistības neizpildi un atzīst, ka prasība par procentu piedziņu ir apmierināma prasības pieteikumā norādītajā
apmērā 232,72 euro apmērā.
[8] Prasītājs lūdz piedzīt arī līgumsodu 50,70 euro apmērā, kas aprēķināts par laika posmu no 2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim
(kredīta atmaksas termiņš).
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Kredīta līguma 16.1.punktā puses ir vienojušās, ka par nolīgtajā termiņā nesamaksātiem aizdevuma procentiem un/vai par nenomaksātu aizdevuma
maksājumu, un/vai par nesamaksātām komisijas maksām aizņēmējs maksā līgumsodu par maksājumu termiņu kavējumu. Aprēķinot līgumsodu par vienu
dienu, tiek pieņemts, ka gadā ir 360 dienas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo aizņēmēju no līgumā paredzēto saistību izpildes. Savukārt saskaņā ar Kredīta
līguma pirmās daļas 6.1.punktu par maksājumu termiņa kavējumu tiek noteikts līgumsods 36% gadā no nokavētā maksājuma par katru nokavēto dienu.
No līgumsoda aprēķina izriet, ka aprēķinātais līgumsods par laika periodu no 2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim (kredīta atmaksas
termiņš) ir 50,70 euro.
Tā kā līguma noslēgšanas mērķis ir pārkreditācija no DnB Nord Bankas un dzīvokļa labiekārošana, tad tiesa uzskata, ka tiesiskajās attiecībās ar
prasītāju, atbildētājs ir atzīstams par patērētāju. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ir izvērtējami līguma nosacījumi atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma 6.panta 11.daļā noteiktajam.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11. daļu, tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma
sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro
līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.
Tiesa uzskata, ka līgumsods 36% apmērā gadā ir uzskatāms par nesamērīgu un tas nesamērīgi apgrūtina parādnieku un ļauj kreditoram iedzīvoties
uz parādnieka rēķina. Tomēr tiesa ņem vērā, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods 50,70 euro apmērā nesasniedz šobrīd Civillikuma 1716.panta trešajā
daļā noteikto maksimālo līgumsoda apmēru 10% no pamatparāda. Līdz ar to tiesa uzskata, ka, tā kā puses bija pielīgušas līgumsoda maksājumus un
prasītājas aprēķinātais līgumsods ir samērīgs ar kavētās summas apmēru un kavējuma termiņu, līgumsods ir piedzenams pilnā apmērā.
[9] Prasītāja lūdz piedzīt parādu no galvenā parādnieka /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības vai nepietiekamības gadījumā no galvotājas
/pers. B/.
Civillikuma 1698.pants paredz, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai
nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.
Civillikuma 1702.pantā noteikts, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja
piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja
galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.
Saskaņā ar 2011.gada 1.decembrī noslēgto galvojuma līguma Nr.AG07102/G-1 2.1.punktu /pers. B/ nedalīti kā pats parādnieks ir galvojusi par
saistībām, kas izriet no 2007.gada 14.aprīļa noslēgtā kredīta līguma Nr.AG07102 par aizdevuma 66 000 euro apmērā izsniegšanu (lietas 38.lapa),
savukārt ar Vienošanās Nr.1 par grozījumiem 2011.gada 1.decembra galvojuma līgumā Nr.AG07102/G-1 1.3.punktā, ka aizdevuma summa ir 66 855
euro apmērā (lietas 39.lapa).
Tiesa secina, ka galviniece ir uzņēmusies atbildēt par galvenā parādnieka saistību izpildi pilnā apmērā. Galviniece nav apstrīdējusi ne noslēgto
galvojuma līgumu, ne arī prasījumu, kā arī nav cēlusi iebildumus tiesā. Tiesa atzīst, ka piedziņas neiespējamības gadījumā no galvenā parādnieka parāds ir
piedzenams no galvinieces.
[10] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summa piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram, bet atbildētājam- proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Ceļot prasību tiesā, prasītāja samaksāja valsts nodevu 1698,35 euro apmērā (lietas 5.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro
apmērā (lietas 6.lapa).
Tiesa konstatē, ka prasītāja daļēji ir atteikusies no prasības tā iemesla dēļ, ka pēc lietas ierosināšanas ir saņemts apmierinājums no atbildētāja
pārdotās mantas un maksājumi atbildētāja maksātnespējas procesā. Tiesa secina, ka samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir
piedzenami pilnā apmērā no abiem atbildētājiem vienādā apmērā 853,09 euro (1698,35+7,83= 1706,18:2).
Lietas izskatīšanas gaitā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,40 euro (lietas 2.lapa). Tā kā prasītājs ir apmaksājis 7,83 euro,
starpība ir 4,57 euro. Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. un 42.pantā noteiktajam, par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi no
/pers. A/ 2,29 euro apmērā un no /pers. B/ 2,28 euro apmērā.
[11] Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to atbildētājam ir nosakāms termiņš
labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 42., 93., 96., 97., 192., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa
n o s p r i e d a
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai nepietiekamības gadījumā piedzīt no /pers. B/, personas kods
/personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, aizdevuma pamatsummu 40 947,40 euro, procentus par laika periodu no
2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim (ieskaitot) 232,73 euro apmērā, līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 6.janvāra līdz 2014.gada
8.aprīlim (ieskaitot) 50,70 euro apmērā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesas izdevumus 853,09 euro
apmērā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesas izdevumus 853,09 euro
apmērā.
Izbeigt tiesvedību daļā par 18 230,81 euro apmērā piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,29 euro.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,28 euro.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam: Tiesu administrācija,
reģistrācijas Nr. 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds, uzvārds un civillietas numurs).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu
saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sagatavošanas, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese E.Stivriņa