Legislator Case Law & Legislation
133070917 / 1-0709-17 ECLI:LV:RIRT:2017:1205.133070917.1.S AI generated

Court dismisses administrative penalty case due to failure to provide interpreter and notify defendant properly.

Case Number 133070917 / 1-0709-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the administrative penalty case against a Russian citizen for driving under the influence. The defendant argued that his rights were violated because he was not provided with an interpreter, was not notified of the charges, and was forced to sign documents in a language he did not understand. The court ruled that these procedural failures, specifically the lack of an interpreter and inadequate notification, deprived the defendant of his right to defense and necessitated the termination of the proceedings.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. panta 3. daļa; 266. panta 1. daļa: Failure to provide a mandatory interpreter or properly notify a non-Latvian speaker of charges violates the right to defense and requires case termination.

Keywords

AI generated
administrative penalty right to defense interpreter requirement procedural fairness non-Latvian speaker case termination driving under influence

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. panta trešā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 266. panta pirmā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. 1-0709-17/9

ECLI:LV:RIRT:2017:1205.133070917.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 5.decembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška

izskatīja no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja saņemtos

administratīvā pārkāpuma materiālus par

/pers. A/ (/pers. A/) (turpmāk - Persona),

dzimuša /datums/,

dzīvojoša – /adrese/, Krievijā,

saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 149. 15panta piektajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 7.novembrī, pamatojoties uz medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.4867 Valsts policijas amatpersonas ziņojumu, amatpersona

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC282240, par to, ka 2017.gada 3.septembrī plkst.00.10 Stopiņu novadā, Ulbrokā Persona vadīja

transportlīdzekli Toyota Hilux, ar Krievijas Federācijas valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa autoceļu Rīga – Ērgļi no Līču puses Dreiliņu

virzienā, atrodoties narkotisko vielu ietekmē. Protokolā norādīts, ka ar šādām savām darbībām Persona pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās

daļas 2.punktu un izdarīja Latvijas APK 149.15panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Uz tiesas sēdi Persona neieradās.

Tiesā saņemts Personas rakstveida paskaidrojums, kurā norāda, ka 2017.gada 12.novembrī saņēmis paziņojumu no policijas par ierašanos

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai un lēmuma pieņemšanai, tas ir pēc lietas izskatīšanas, kas nedeva viņam iespēju aizstāvēt savas

likumīgās intereses. Paskaidrojumā norāda arī procesuālus pārkāpumus, kurus saskatījis aizturēšanas brīdī, tas ir, medicīniskajos dokumentos ir izdarīti

labojumi. Uz viņa noņemto analīžu paraugu burku etiķetēm bija labojumi un svītrojumi, iespējams tās tika samainītas. Policijas darbinieki veica kratīšanu

bez liecinieku klātbūtnes. Visa lietvedība notika viņam nesaprotamā valodā, bez tulka klātbūtnes. Viņa lūgumi par tulka, aizstāvja un Krievijas pārstāvja

pieaicināšanu netika uzklausīti. Viņu piespieda parakstīt dokumentus, kuri bija viņam nesaprotamā valodā, dokumentu kopijas neizsniedza. Viņam netika

izsniegts aizturēšanas protokols un protokols par nogādāšanu medicīnas iestādē. Viņam nejautāja par esošajām slimībām un lietojamajiem zāļu

preparātiem, kam ir būtiska nozīme lietas izskatīšanā. Nevienā vēstulē nav uzrādīti jebkādi pierādījumi, medicīnas slēdzienu kopijas nav uzrādītas,

protokola kopijas nav pievienotas. Tādējādi izslēgta iespēja viņam iepazīties ar lietas materiāliem, tiesības uz aizstāvību un uz lietas vešanu viņa dzimtajā

valodā, pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Lūdz izbeigt administratīvo lietvedību.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu lietu iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies Persona un pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar

Latvijas APK 271.panta ceturto daļu, ir iespējama administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi Personas paskaidrojumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols

Nr.282240 atceļams un administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama tālāk norādīto motīvu dēļ.

Tiesa konstatē, ka ir pārkāptas Personas Latvijas APK 260.panta trešajā daļā paredzētās tiesības.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, nesaprot tiesvedības valodu, viņai ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Nenodrošinot

personai šādas tiesības, var tikt pārkāpts tiesiskuma, vienlīdzības un procesuālā taisnīguma princips. Šādas tiesības izriet no Latvijas Republikas

Satversmes 92.panta, kas garantē tiesības uz taisnīgu tiesu, un tās paredz Latvijas APK 260.panta trešā daļa.

Latvijas APK 260.panta trešā daļa noteic, ka, ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, neprot valodu, kurā notiek lietvedība, šai

personai tiek nodrošinātas tiesības lietot tai saprotamu valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – Konvencija) tiesības uz tulku paredz tiesību uz taisnīgu tiesu ietvaros,

6.panta 3.a un 3.e punktā nosakot, ka kriminālnoziegumā apsūdzētai personai ir tiesības tikt informētai viņai saprotamā valodā par viņai izvirzītās

apsūdzības raksturu un iemeslu, kā arī uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņa nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā. Minētās tiesības, ņemot

vērā administratīvo pārkāpumu un administratīvo sodu raksturu, attiecas arī uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības.

Tādējādi no minētajām tiesību normām nepārprotami izriet personas tiesības izmantot tulka pakalpojumus, ja tā nesaprot tiesvedības valodu.

Turklāt, šo tiesību izmantošana ir jānodrošina valstij.

Tiesas ieskatā minēto tiesību izmantošanas nodrošināšana nav izprotama tikai formāli, bet ir jāņem vērā, kādēļ tulka nodrošināšana ir nepieciešama.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses, interpretējot Konvencijas iepriekš minētās normas, ir svarīgi, lai persona, kura nesaprot tiesvedības

valodu, saprastu visus apsūdzības faktus un to juridisko kvalifikāciju, kas viņai ir nepieciešams, lai varētu pienācīgi sagatavot un realizēt savu aizstāvību

(piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1989.gada 19.decembra sprieduma lietā Kamasinski pret Austriju).

Tādējādi katrā konkrētajā lietā ir jāvērtē tas, vai tulka nepieaicināšana nav ļāvusi personai saprast notiekošo un traucējusi sagatavot aizstāvību.

No Latvijas APK 260.panta trešās daļas izriet, ka tulka nepieciešamība konkrētajā lietā ir atkarīga no pašas personas gribas, proti, vai persona

vēlas izmantot tai likumā paredzētās tiesības un vai viņa šo savu vēlmi ir darījusi zināmu iestādei, jo to, vai persona pietiekoši saprot tiesvedības valodu un

vai viņai ir saprotami apsūdzības fakti, zina tikai pati persona.

Saskaņā ar Latvijas APK 266.panta pirmo daļu tulku uzaicina institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.

No lietas nepārprotami izriet, ka Persona ir Krievijas Federācijas pilsonis un Latvijas Republikas valsts valodu viņš nepārvalda.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, secina, ka Personai likumā noteiktajā kārtībā netika nodrošināts tulks pārkāpuma izdarīšanas vietā, kur

sastādīts administratīvās aizturēšanas protokols un persona nosūtīta uz medicīnisko pārbaudi. Persona rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka vairākkārt

lūdzis nodrošināt viņam tulku, kas netika izdarīts, kā arī nav sapratis dokumentu saturu, kurus viņam lika parakstīt.

No lietas materiāliem izriet, ka ne uz administratīvās aizturēšanas protokola, kā arī ne uz medicīniskās pārbaudes protokola nav redzama atzīme par

tulka piedalīšanos.

Bez tam, kā izriet no Personas paskaidrojuma, viņam nebija iespējas realizēt savas Latvijas APK 260.panta otrajā daļā noteiktās tiesības, iepazīties

ar lietas materiāliem, piedalīties lietas izskatīšanā un sniegt paskaidrojumus, taču neskatoties uz to, administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts bez viņa

klātbūtnes.

Minētie apstākļi liecina, ka Personai netika nodrošinātas Latvijas APK 260.panta trešajā daļā paredzētās tiesības, tādējādi liedzot tiesības uz

aizstāvību. Turklāt, tiesa norāda, ka policijas darbinieks nav uzskatāms par tulku likuma izpratnē.

Vienlaikus tiesa norāda, ka Personai nav savlaicīgi paziņots par ierašanos uz protokola sastādīšanu, kā arī paziņojumā nepilnīgi norādīts par kādiem

pārkāpumiem un pēc kādiem Latvijas APK pantiem Persona tiks saukta pie administratīvās atbildības.

Pārējiem paskaidrojumā norādītajiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes un tie netiek vērtēti, jo tie nevar ietekmēt tiesas pieņemto nolēmumu,

pastāvot iepriekš minēto nosacījumu esamībai administratīvā protokola Nr.PC282240 atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289.16pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Nr.133070917 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC282240) attiecībā uz /pers. A/ (/pers.

A/), dzimušu /datums/, par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška