Landlord wins eviction and rent suit against tenant who failed to pay for over three months.

Lietas arhīva Nr. C-1258-19/34

ECLI:LV:ZRT:2019:0128.C73406418.3.S

AIZMUGURISKS SAĪSINĀTS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2019.gada 28.janvārī

Zemgales rajona tiesa: tiesnese I.Tumanova,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Stanku,

piedaloties prasītājas SIA “JK Namu pārvalde”, reģistrācijas Nr.45403000484, pilnvarotajai pārstāvei Kristīnei Kamišovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “JK Namu pārvalde”, reģistrācijas Nr.45403000484, prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu, īres

līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 26.jūlijā SIA “JK Namu pārvalde” (turpmāk – prasītāja) cēla prasību tiesā pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda

piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām (lietas 4.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/. Dzīvoklī /adrese A/ dzīvesvietu

deklarējis atbildētājs.

2016.gada 17.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.0246 (turpmāk – līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam

jāveic maksājumi par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem. Taču šīs saistības atbildētājs nav pildījis.

Norādīts, ka atbildētājs vairāk kā 3 mēnešus regulāri nav kārtojis īres un pamatpakalpojumu maksājumus. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu

īri” 28.2 panta pirmo un otro daļu atbildētājs 2017.gada 20.jūnijā ir brīdināts par īres un pamatpakalpojumu maksājumu parāda nenomaksāšanas sekām.

Taču neskatoties uz to parāda summa tikai pieaug.

Dzīvojamās telpas īres līguma 2.5.punktā par īres un komunālo maksājumu, ja tie tiek maksāti vienlaikus ar īres maksu, kavējumu gadījumos

noteikts līgumsods 0,1% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavētu dienu.

Prasītāja lūdz:

1. izbeigt 2016.gada 17.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot atbildētāju no dzīvojamām telpām

/adrese/, ar visām viņam piederīgajām personām un mantām;

2. piedzīt no atbildētāja prasītājas labā parādu 616,95 euro, kas sastāv no īres parāda 560,86 euro, līgumsoda par īres maksas kavējumu

56,09 euro, apmērā, kā arī piedzīt samaksātos tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz Civillikuma 1779., 2141.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu.

Motīvu daļa

[2] Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnīgi.

[3] Atbildētājs tiesai nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu,

kas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem, ir pamats aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā. Atbilstoši Civilprocesa likuma

194.panta pirmās daļas 2.punktam, aizmugurisks spriedums taisāms saīsinātā sprieduma veidā.

[4] Tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pārbaudīta un pamatota vadoties no šādiem normatīvajiem aktiem:

1) Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2) Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu;

3) Civillikuma 1716.pants noteic, ka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi;

4 ) Civillikuma 1720.panta 2.punkts noteic, ka līgumsodu, kā arī līguma izpildīšanu var prasīt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā;

5) Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un līgumsoda apmēru noteic līdzēji;

6) Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodamam par kavējumu;

7) Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas uz tiesisku darījumu;

8) likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai

personai par maksu. Saskaņā ar minētā likuma panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums;

9) likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos

un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā;

10) likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punkts noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem;

11) likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2 panta otrā daļa noteic, ka izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

jābrīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādejādi prasītājas labā no atbildētāja piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 165,74 euro, kas sastāv no samaksātās valsts

nodevas 162,54 euro (lietas 5.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,20 euro (lietas 6.lapa).

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu atbilstoši prasītajam prasībā izteiktajam lūgumam prasītājai nosakāmas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet neatmaksātās pamatparāda summas,

taču nepārsniedzot pamatsummas apmēru.

Rezolutīvā daļa

1 1 2

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204. , 208. , 208. pantu, tiesa

nosprieda

1. prasību apmierināt pilnīgi.

2. Izbeigt īres tiesiskās attiecības, kas nodibinātas pamatojoties uz 2016.gada 17.jūnijā starp SIA “JK Namu pārvalde”, reģistrācijas

Nr.45403000484, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.0246.

3. Izlikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamām telpām /adrese/, ar visām viņam piederīgajām personām un piederošajām

mantām.

4. Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “JK Namu pārvalde”, reģistrācijas Nr.45403000484:

1. īres parādu 560,85 euro;

2. līgumsodu par īres maksas kavējumu 56,09 euro;

3. tiesas izdevumus 165,74 euro;

kopā 782,68 euro (septiņi simti astoņdesmit divi euro 68 centi).

5. Noteikt SIA “JK Namu pārvalde”, reģistrācijas Nr.45403000484, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% gadā

no pamatparāda summas 560,85 euro.

6. Noteikt /pers. C/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

7. Noteikt, ka SIA “JK Namu pārvalde” labā piedzenamo summas summu samaksa veicama AS SEB banka, kontā Nr.

LV17UNLA0050005874865.

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (datums,

kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā), iesniedzot sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku saīsināto spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska saīsinātā sprieduma

nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Zemgales rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Sprieduma sastādīšanas un pieejamības tiesas kancelejā datums – 2019.gada 28.janvāris.

Tiesnese I.Tumanova