Court convicts shoplifter for theft and grants state-funded defense costs due to guilty plea.

Kriminālprocess Nr.11095129816

Lieta K31-444-16/4

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 6.decembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

tiesnese D.Treija,

piedaloties prokurorei G.Ķapsnai,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. C/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā izdarīšanā.

Tiesa konstatēja

Aprakstošā daļa

/pers. C/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā šādos apstākļos:

2016.gada 4.septembrī ap plkst.21.06 /pers. C/, atrodoties SIA “MAXIMA Latvija” veikalā “MAXIMA” (R-100) Mūkusalas ielā 73, Rīgā,

mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma izdarīt svešas kustamas mantas zādzību.

Īstenojot savu nodomu, /pers. C/ uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, no veikala stenda paņēma preci:

divus vīnus “Agdam Italiana”, katra vērtība 2,19 euro, kopējā vērtībā 4,38 euro;

vienu mājas desu “Melnais Barons” 1,29 euro vērtībā;

240 g gaļas sveramos salātus (cena par 1 kg 3,99 euro) 0,96 euro vērtībā;

vienu 2 l tilpuma 7% alu “Apinītis Lauku” 1,99 euro vērtībā;

vienu “Kantrvusta desa” (JGK) 280 g 2,54 euro vērtībā;

vienu iepirkuma maisiņu 0,07 euro vērtībā.

/pers. C/ paņēma preces 11,23 euro vērtībā, kuras sākumā salika iepirkuma grozā, bet pēc tam pārlika iepirkuma maisā, tādā veidā paslēpjot un

nesamaksājot par paslēptajām precēm kasē, pēc kā no veikala telpām izgāja.

Tādā veidā /pers. C/ slepeni nolaupīja svešu kustamu mantu 11,23 euro vērtībā un ar savām darbībām nodarīja SIA “MAXIMA Latvija” materiālo

zaudējumu 11,23 euro vērtībā, t.i., nelielā apmērā.

Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Iztiesāšanas laikā apsūdzētais savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Lūdza neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam pilnībā saprotama

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Prokurore uzturēja apsūdzētā lūgumu – neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.

Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 499.pantam, nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita

šādas pārbaudes neizdarīšanai, kā arī tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam izvirzītajā un uzturētajā

apsūdzībā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi un viņa vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. C/ atzīstams par vainīgu un sodāms

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. C/ 2016.gada 4.septembrī izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 180.panta

pirmās daļas klasificējams kā tīšs mazāk smags noziegums.

No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka /pers. C/ ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām darbībām ir vērsies pret īpašumu, apdraudot

cietušā SIA “MAXIMA Latvija” mantiskās intereses, prettiesiski iegūstot savā īpašumā svešu mantu nelielā apmērā.

Ievērojot to, ka izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā nozagtās preces atgūtas bez bojājumiem un nodotas cietušā īpašumā, kaitējuma

kompensācija lietā nav pieteikta.

Tiesas sēdē, pārbaudot apsūdzētā /pers. C/ personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimis /datums/– Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis, bez

reģistrētas deklarētas un faktiskas dzīvesvietas, neprecējies, apgādībā esošu personu nav (lietas 35., 36., 37., 38.lapa); ar 9.klašu izglītību, algotu darbu

nestrādā; pēc apsūdzētā vārdiem – ir persona bez noteiktas dzīvesvietas un veselības traucējumiem; ir reģistrēti 77 administratīvie pārkāpumi (lietas 101.-

103.lapa); uz lietas izskatīšanas brīdi apsūdzētajam ir 9 likumīgā spēkā stājušies notiesājoši spriedumi, no kuriem 6 sodāmības dzēstas (lietas 104.-107.,

145.-150.lapa):

1. Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2004.gada 1.aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 55.panta pirmo

daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2004.gada 12.aprīlī.

Sodāmība dzēsta.

2. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2004.gada 17.maija spriedumu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 55.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes

laiku uz 1 gadu 6 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2004.gada 28.maijā. Sodāmība dzēsta.

3. Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2004.gada 26.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 51.panta

pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2004.gada 3.novembrī. Sodāmība dzēsta.

4. Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2005.gada 17.maija spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto

daļu, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6 mēnešiem un ar policijas kontroli uz 1 gadu 6 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2006.gada

9.janvārī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2008.gada 20.martā. Sodāmība dzēsta.

5. Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2009.gada 9.aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 51.panta pirmo

daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 6 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2009.gada 21.aprīlī. Ar Jēkabpils rajona tiesas 2010.gada

7.janvāra lēmumu grozīts spriedums un noteikts – brīvības atņemšana uz 2 gadiem 3 mēnešiem. Lēmums stājies likumīgā spēkā 2010.gada

29.janvārī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2011.gada 26.aprīlī. Sodāmība dzēsta.

6. Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2012.gada 5.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 8.oktobrī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2012.gada 10.novembrī. Sodāmība dzēsta.

7. Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 7.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 176.panta pirmās daļas, ar brīvības

atņemšanu uz 1 gadu 9 mēnešiem un ar policijas kontroli uz 2 gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2014.gada 8.martā. Atbrīvots pēc soda

izciešanas 2015.gada 8.aprīlī. Sodāmība nav dzēsta.

8. Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2015.gada 9.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 11 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2015.gada 15.decembrī. Sodāmība

nav dzēsta.

9. Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 29.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 1 mēnesi. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2016.gada 26.februārī.

Atbrīvots pēc soda izciešanas 2016.gada 19.jūlijā (lietas 110.-111.lapa). Sodāmība nav dzēsta.

Tiesas sēdē apsūdzētais, atzīstot savu vainīgumu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, norādīja, ka zādzības pamatā bija grūtie materiālie un

sociālie apstākļi, jo ir persona bez noteiktas dzīvesvietas un legāliem ienākumiem, turklāt apsūdzētajam ir alkoholisma atkarība, kas traucē pastāvīgi

strādāt algotu darbu un saņemt zināmus ienākumus, lai atturētos no zādzību izdarīšanas. Tā kā noziegumam ir piedēvējams gadījuma raksturs, tad par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu lūdza noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā, nosakot to sankcijas zemākajā apmērā.

Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā

nodarījuma izdarīšanas laikā.

Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības

atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, atzīst, ka

/pers. C/ par izdarīto noziegumu ir nosakāms brīvības atņemšanas sods, kā to tiesas debatēs lūdza arī prokurore un pret ko neiebilda pats apsūdzētais.

Lemjot jautājumu par kriminālsoda piemērošanu, tiesa vērtē, ka apsūdzētais ir vairākkārt sodīta persona par dažāda rakstura noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu, kuriem nav piedēvējams gadījuma raksturs. Jauns noziedzīgs nodarījums ir izdarīts nepilnu divu mēnešu laikā pēc atbrīvošanās no

apcietinājuma, nedzēstas sodāmības laikā, kas būtībā norāda uz to, ka iepriekš noteiktais kriminālsods nav sasniedzis Krimināllikuma 35.pantā definētos

ģenerālās un speciālās prevencijas uzdevumus, ko faktiski apstiprina soda efektivitātes kritērijs – recidīvs.

Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka apsūdzētais ir gados jauns cilvēks, kurš atrodas ekonomiski aktīvā darbspējīgā vecumā, taču /pers. C/

raksturīgākās personības īpatnības norāda uz to, ka viņš joprojām nav motivēts integrēties sociālā vidē, lai pieņemtu savā dzīvē racionālākus,

saprātīgākus un ilgtermiņā adekvātākus lēmumus fundamentālai personības izaugsmei – resocializācijai. Tā vietā /pers. C/ savus sociālos aspektus

tendenciozi risina ar prettiesiskām darbībām, turpinot personības degradācijas negatīvās tendences.

Tā kā apsūdzētais ir persona bez noteiktas dzīvesvietas un legāliem ienākumiem, turklāt pirmstiesas kriminālprocesā ir apzināti ignorējis

kriminālprocesa ietvaros noteiktos apsūdzētās personas pamatpienākumus, tad tiesa piekrīt prokurores viedoklim par Krimināllikuma 180.panta sankcijā

paredzēto alternatīvo sodu piemērošanas neiespējamību /pers. C/, tādēļ soda efektivitātes kritēriju sasniegšanas nolūkā, apsūdzētajam ir pamatoti

nosakāms panta sankcijā paredzētais bargākais soda veids – brīvības atņemšana, jo tikai tādā veidā tiks ievērots taisnīguma princips, kas sevī ietver arī

prasības, kas nepieciešamas taisnīgai lietas izskatīšanas procedūrai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu,

savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai

pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu,

taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda noteikšanas, jo

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.pantam, viens no kritērijiem, lai krimināllietu varētu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, ir apsūdzētā vainas atzīšana

un izdarītā nožēlošana.

Tā kā apsūdzētajam ir atzīts viens atbildību mīkstinošs un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, zādzība izdarīta nelielā apmērā, kas uz nozieguma

izdarīšanas brīdi nepārsniedza valstī noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas apmēru; apsūdzētajam nav konstatēti tādi veselības traucējumi, kas

liegtu izciest tiesas noteikto sodu, tad tiesa secina, ka /pers. C/ par izdarīto noziegumu ir nosakāms Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā

paredzētais brīvības atņemšanas sods, kas pietuvināts panta sankcijas vidējam apmēram, ar mērķi – veicināt apsūdzētā atbildību resocializācijas

pasākumu īstenošanā.

Kriminālprocesa ietvaros /pers. C/ aizturēts no 2016.gada 4.septembra līdz 2016.gada 5.septembrim, kā arī atradās apcietinājumā no 2016.gada

9.novembra līdz lietas izskatīšanai tiesā – 2016.gada 6.decembrim, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu ieskaitāms apsūdzētā soda

termiņā (lietas 61., 65., 132.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 1.novembra lēmumu /pers. C/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums (lietas 120.-

122.lapa).

Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmā daļa noteic, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas

pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs

pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Ievērojot to, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms brīvības atņemšanas sods un uz lietas izskatīšanas brīdi nav mainījies

Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmajā daļā noteiktais drošības līdzekļa piemērošanas pamats, turklāt tiesai ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu

izvairīties no sprieduma izpildes, tad /pers. C/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums, – līdz sprieduma stāšanās spēkā atstājams negrozīts.

Kriminālprocesā par cietušo atzīts SIA “MAXIMA Latvija”, kurš Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā kaitējuma

kompensāciju par /pers. C/ prettiesisko darbību rezultātā nodarīto mantisko zaudējumu nav pieteicis, jo nozagtās preces atgūtas bez bojājumiem un

nodotas cietušā SIA “MAXIMA Latvija” rīcībā (lietas 3., 11., 12., 34.lapa).

Pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētā aizstāvību īstenoja zvērināta advokāte S.Makaruka, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta un

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību”, no valsts līdzekļiem izmaksājami 30 euro (lietas 119., 125.-126.lapa).

Lemjot jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu par zvērinātas advokātes darbu, tiesa ņem vērā, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesas 2016.gada 1.novembra lēmums par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – tika pieņemts atbilstoši Kriminālprocesa likuma

274.panta trešās daļas un 83.panta trešās daļas nosacījumiem, kas noteic, ja apsūdzētais izvairās vai slēpjas, jautājumu par apcietinājuma piemērošanu

var izlemt viņa prombūtnē, taču aizstāvja piedalīšanās šajā gadījumā ir obligāta.

Tā kā minētais jautājums tika skatīts obligātās aizstāvības kārtībā, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta otro daļu un 368.panta piekto

daļu, tiesa secina, ka apsūdzētais ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas 3 0 euro apmērā valsts labā par zvērinātas advokātes darbu

pirmstiesas kriminālprocesā, un minētie procesuālie izdevumi ir sedzami no valsts līdzekļiem.

Lietā nav uzlikts arests mantai, par kuru būtu pieņemams lēmums, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 366.pantam.

Lietiskie pierādījumi – CD disks aploksnē, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – iznīcināms pēc sprieduma stāšanās spēkā; preces – divi

vīni “Agdam Italiana”, desa “Melnais Barons”, sveramie salāti 0,240 g, 2 l alus “Apinītis Lauku”, desa “Kantrvusta” 280 g, iepirkuma maisiņš, kas

nodotas SIA “MAXIMA Latvija” rīcībā, – atdodamas SIA “MAXIMA Latvija”.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.pantu, 512.pantu, 520.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un noteikt sodu – īslaicīga brīvības

atņemšana uz 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. C/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanas laiku no 2016.gada 4.septembra līdz 2016.gada

5.septembrim un apcietinājumu no 2016.gada 9.novembra līdz 2016.gada 6.decembrim.

/pers. C/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums, – atstāt negrozītu līdz sprieduma stāšanās spēkā.

/pers. C/ no procesuālo izdevumu samaksas 30 euro (trīsdesmit euro) apmērā valsts labā par zvērināta advokāta darbu pirmstiesas procesā,

sedzot tos no valsts līdzekļiem.

Lietiskos pierādījumus – CD disku aploksnē, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā; preces – divus

vīnus “Agdam Italiana”, desu “Melnais Barons”, sveramos salātus 0,240 g, 2 l alu “Apinītis Lauku”, desu “Kantrvusta” 280 g, iepirkuma maisiņu, kas

nodotas SIA “MAXIMA Latvija” rīcībā, – atdot SIA “MAXIMA Latvija”.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2016.gada 20.decembra.

Tiesnese D.Treija