Court allows debt collection claim against defendant who failed to provide written explanations or contest facts.

Lietas arhīva Nr. C-1803-18/5

ECLI:LV:RPPT:2018:0319.C68484917.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 19.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Šalta izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” prasību vienkāršotajā

procedūrā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 25.septembrī SIA “Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā pret /pers. A/ (turpmāk

arī atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 9.janvārī starp SIA “VIA SMS” un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru

atbildētājam piešķirts aizdevums 569,15 euro apmērā.

2013.gada 27.decembrī starp prasītāju un SIA “VIA SMS” noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

Atbildētāja parāds sastāv no pamatparāda 531,74 euro un aprēķinātajiem likumiskajiem procentiem 149,66 euro apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1756., 1763., 1775., 1779., 1798., 1800., 1805., 1934., 1935., 1946.pantiem.

2017.gada 30.novembrī atbildētājam nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Rakstveida paskaidrojumi no atbildētāja nav

saņemti.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir apmierināma šādu apstākļu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību

un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 9.janvārī starp SIA “VIA SMS” un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru

atbildētājam izsniegts aizdevums 569,15 euro apmērā, nosakot atmaksas termiņu uz 12 mēnešiem.

2013.gada 27.decembrī starp prasītāju un SIA “VIA SMS” noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Prasītāja ir izpildījusi savas saistības, savukārt atbildētājs nav pildījusi savas saistības pilnā apmērā, kā rezultātā atbildētājam ir izveidojies parāds

par neatmaksāto pamatsummu 531,74 euro apmērā.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 27.decembrī SIA “VIA SMS” kā cedents un prasītāja kā cesionārs noslēdza Cesijas līgumu, kurā

puses vienojās, ka cedents nodod cesionāram savus prasījumus pret debitoriem, tai skaitā pret atbildētāju.

Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas

tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās

būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja

tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Atbildētājam par prasījuma tiesību cesiju ir paziņots 2014.gada 16.maijā nosūtot paziņojumu uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi tiesības prasīt no atbildētāja līguma izpildi.

Civillikuma 1759.pantā noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas

norunas parādniekam jāmaksā nokavējuma procenti. Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 9.janvāra līdz 2017.gada 18.septembrim 149,66 euro apmērā.

Atbildētājs ir vairākkārt brīdināts par parādsaistībām, tomēr atbildētājs tās nav izpildījis.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tādēļ no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pamatparāds 531,74

euro un likumiskie procenti 149,66 euro, pavisam kopā 681,40 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus

procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus,

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva 102,21 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

3,30 euro apmērā, pavisam kopā 105,51 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 204. pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

SIA „Julianus Inkasso Latvija” prasību vienkāršotajā procedūrā pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija” pamatparādu 531,74 euro, likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada

9.janvāra līdz 2017.gada 18.septembrim 149,66 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 105,51 euro, pavisam kopā 786,91 euro (septiņi simti astoņdesmit

seši euro 91 euro cents).

Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % (seši procenti) no simta gadā no parāda pamatsummas, par laiku

līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 19.martā.

Tiesnese M.Šalta