Court dismisses eviction claim because tenant no longer occupies the property after court-ordered entry.

ECLI:LV:RIRTJ:2017:1221.C33399017.1.S

Lietas arhīva Nr. C-3990-17/25

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2017.gada 21.decembrī

Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams:

tiesnesis Raimonds Buls,

ar tiesas sēdes sekretārēm Gitu Skroderi un Sabīni Dubkēviču, piedaloties prasītājas pārstāvim advokātam Albertam Vaģelim, atbildētājai /pers.

A/, atbildētājas /pers. B/ pārstāvei /pers. C/, iztiesāja atklātā tiesas sēdē civillietu- /pers. D/ prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par izlikšanu no

nekustamā īpašuma.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 27.februārī prasītāja cēla tiesā prasību pret iepriekšminētajām atbildētājām, iesniedzot prasības pieteikumu par izlikšanu no

nekustamā īpašuma.

[2] Prasības pieteikumā ietverts šāds prasījums: pieņemt spriedumu par /pers. B/ un /pers. A/ izlikšanu no nekustamā īpašuma /adrese/, bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas. Piedzīt no atbildētājām tiesāšanās izdevumus.

[3] Prasības pieteikumā- citu apstākļu starpā- norādīts, ka prasītāja 2016.gada 1.jūlijā nopirka no AS “Danske bank” dzīvokļa īpašumu /adrese/.

Ar tiesas lēmumu, kas nebija izpildīts prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā laikā, noteikts ievest prasītāju iepriekšminētā nekustamā īpašuma valdījumā.

Norādīts arguments, ka prasītājai piederošajā dzīvokļa īpašumā bez tiesiska pamata dzīvo atbildētājas, kurām prasītāja ir paziņojusi, ka šis dzīvokļa

īpašums ir nepieciešams prasītājai un, ka prasītāja nevēlas ar atbildētājām noslēgt īres līgumu. Norādīts arguments, ka atbildētāju rīcība aizskar prasītājas-

kā nekustamā īpašuma īpašnieces- tiesības.

[4] Atbildētājas iesniedza rakstveida paskaidrojumi par prasību, kurā norādīts, ka atbildētājas neatzīst prasību. Paskaidrojumā- cita starpā-

norādīts, ka atbildētājas prasītājai piederošajā dzīvokļa īpašumā, kuru prasītāja nopirka 2016.gadā, dzīvo kopš 1981.gada, pamatojoties uz 1981.gadā

noslēgto īres līgumu. 1997.gada 4.novembrī ar dzīvojamās telpas īrnieku /pers. E/ tika noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums uz nenoteiktu laiku.

[5] Tiesas sēdē, kas notika 2017.gada 7.decembrī, kurā tika uzsākta un arī pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, prasītājas pārstāvis prasību

uzturēja, paskaidrojumā norādot prasības pieteikumā norādītos apstākļus. Prasītājas pārstāvis apstiprināja, ka strīda izšķiršanas laikā atbildētājas nedzīvo

prasītajai piederošajā dzīvokļa īpašumā /adrese/, un, ka dzīvoklis atrodas prasītājas faktiskā valdījumā.

[6] Iepriekšminētajā tiesas sēdē atbildētāja /pers. A/ un atbildētājas /pers. B/ pārstāve prasību neatzina, paskaidrojumā norādot apstākļus, ka

atbildētājas dzīvokli /adrese/ atbrīvoja pēc tam, kad 2017.gada 24.augustā tiesu izpildītāja palīgs izpildīja tiesas lēmumu par prasītājas ievešanu

nekustamā īpašuma valdījumā, pēc kā dzīvoklis kļuva dzīvošanai nederīgs. Tāpēc atbildētājas dzīvokli atbrīvoja, noīrēja citu dzīvojamo telpu, kur šobrīd

dzīvo. Atbildētājas atdeva dzīvokļa /adrese/ atslēgas.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausījusies iepriekšminēto lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

nepamatota un noraidāma, tālāk norādītu motīvu dēļ.

[8] Tiesa nodibināja, ka starp pusēm nav strīda par faktu, ka prasītājai pieder nekustamais īpašums /adrese/.

[8.1] Tiesa nodibināja arī apstākļus, ka strīda izšķiršanas dienā nenotiek neviena tiesvedība starp pusēm par dzīvojamās telpas /adrese/ īres tiesisko

attiecību atzīšanu atbildētājām vai īres tiesisko attiecību nodibināšanu starp pusēm.

[8.2] Tiesa ar tiesas sēdē nolasītajiem rakstveida pierādījumiem- tiesu izpildītāja sastādītiem dokumentiem-, kurus prasītājas pārstāvis nelūdza

pievienot lietas materiāliem, nodibināja apstākļus, ka 2017.gada 24.augustā tiesu izpildītājs ir izpildījis tiesas lēmumu par prasītājas ievešanu nekustamā

īpašuma /adrese/ valdījumā.

[8.3] Tiesa nodibināja, ka prasītājas pārstāvis tiesas sēdē neapstrīdēja faktu, ka atbildētājas, pēc iepriekšminētās tiesu izpildītāja darbības

veikšanas, ir atbrīvojušas prasītājai piederošo nekustamo īpašumu un to vairs nelieto.

[9] Civillikuma 1039.pants noteic, ka īpašnieks var aizliegt visiem citiem lietot vai izmantot īpašnieka lietu.

[9.1] Nodibinot iepriekšminētos apstākļus, konstatējams, ka atbildētājas vairs nelieto prasītājai piederošo nekustamo īpašumu, kuru atbildētājas ir

atbrīvojušas, un šobrīd prasības pieteikumā norādītais nekustamais īpašums, no kura prasītāja prasa izlikt atbildētājas, atrodas prasītājas pilnīgā varā, un

prasītāja rīkojas ar šo nekustamo īpašumu.

[9.2] Strīda izšķiršanas laikā vairs nepastāv prasītājas civilo tiesību aizskārums, tāpēc tiesa secina, ka prasītājas prasība- par atbildētāju izlikšanu no

nekustamā īpašuma- ir nepamatota, tāpēc un pamatojoties uz Civilprocesa likuma (turpmāk- CPL) 93.panta pirmo daļu, tiesa noraida prasību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz CPL 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu, tiesa

no s p r ie d a

noraidīt pilnīgi /pers. D/ prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par izlikšanu no nekustamā īpašuma.

Spriedumu 20 dienu laikā no 2017.gada 21.decembra, kad ir sastādīts pilns tiesas spriedums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas instances tiesai adresēto apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) Raimonds Buls