Court convicts drunk driver for DUI, imposes fine, license revocation, and administrative detention despite absence.

Lieta Nr. 129038919/10

ECLI:LV:RLPT:2019:1101.129038919.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 1. novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese V. Freimane

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods: /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15 panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors E.Kerevics 2019.gada 30.oktobrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PC408187, norādot protokolā, ka 2019.gada 30.oktobrī plkst.00.10, Rīgā, /pers. A/ (turpmāk arī pie administratīvās atbildības saucamā persona)

vadīja automašīnu Volvo, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa Prūšu ielu, virzienā no Rušonu ielas puses uz Maskavas ielas pusi, alkoholisko

dzērienu ietekmē, kas konstatēta ar alkometru AlcoQuant6020 Nr.A107349, verificēts līdz 2020.gada 13.martam. Minimālā alkohola koncentrācija

izelpojamā gaisā 1,4260% promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asins bioloģiskajā vidē. Sastādīts uz ziņojuma pamata.

Stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, pārkāpti Ministru kabineta noteikumi Nr.279, Ceļu satiksmes likuma

28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts, 30.panta pirmā daļa. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta LAPK 149.15panta trešajā daļā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz tiesas sēdi nav ieradusies, par lietas izskatīšanas vietu un laiku tai ir paziņots savlaicīgi, ievērojot

LAPK 260.panta nosacījumus (lietas 4., 5. lapa), taču tā nav darījusi tiesai zināmus neierašanās iemeslus, kā arī nav iesniegts lūgums atlikt lietas

izskatīšanu.

Iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja - pārstāvis

uz tiesas sēdi nav ieradies.

Šādos apstākļos, pamatojoties uz LAPK 289.2pantu un 271.panta ceturto daļu, tiesa atzīst, ka nepastāv Latvijas APK 289. 11 panta pirmajā daļā

paredzētais gadījums lietas izskatīšanas atlikšanai. Tiesa atzīst, ka iestājies pamats izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes,

kuri ir atteikušies no tiesībām ierasties uz lietas izskatīšanu un tajā piedalīties, tādējādi arī izslēdzot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.panta - tiesību uz

taisnīgu tiesu pārkāpumu.

Tā kā pie administratīvās atbildības saucamā persona uz tiesas sēdi nav ieradusies, uzskatāms, ka tā ir atteikusies arī no tiesībām piedalīties lietas

iztiesāšanā, tādējādi zaudējot tiesības personīgi veikt tiesas sēdē paredzētās darbības, piemēram, pieteikt lūgumus, kā arī iepazīties ar lietas materiāliem

(ECT 2015.gada 15.janvāra spriedums lietā „Mihelj pret Slovēniju”, 14204/07, 42.punkts), tādējādi viņa rakstveidā iesniegtais lūgums tiesā pirms

tiesas sēdes bez pamatojuma par videoieraksta izprasīšanu un iepazīšanos ar lietas materiāliem atstājams bez izskatīšanas.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas darbības kvalificētas pareizi, līdz ar to ir pamats pie

administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc LAPK 149.15 panta trešās

daļas.

Saskaņā ar LAPK 149.15 panta trešo daļu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē

konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu

no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt piecdesmit līdz tūkstoš divsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz

diviem gadiem.

Minētā tiesību norma ir ietverta LAPK 10 “A” nodaļā, kurā paredzēta atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Tātad, lai konstatētu pie administratīvās atbildības saucamās personas darbībās LAPK 149.15 panta trešajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka persona vadījusi transportlīdzekli būdama alkohola reibumā, un personas izelpotā gaisa vai asins pārbaudē

konstatētā alkohola koncentrācija asinīs kas pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles.

Saskaņā ar LAPK 272. pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši LAPK 243. panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243. panta piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas

un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

LAPK 243.1 pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3)

eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar LAPK 244. pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktā noteikts, ka personai aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja transportlīdzekļa

vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta LAPK 149.15panta trešajā daļā.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā

Nr.PC408187 fiksētajiem faktiem (lietas 5.lapa).

Lietas materiāliem pievienotais 2019.gada 30.oktobra transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB379512 apliecina, ka personas izelpā

konstatēta alkohola koncentrācija ir 1,426 promiles.

Pie administratīvās atbildības saucamai personai ir tikušas izskaidrotas LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvā atbildības sauktās personas

pienākumi un tiesības. To apstiprina personas pašrocīgs paraksts administratīvā pārkāpuma protokolā sadaļā par tiesību un pienākumu izskaidrošanu.

LAPK 248.panta ceturtās daļas nosacījumi paredz, ka personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus

paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kurus persona nav sniegusi, tādejādi netieši apliecinot darbību pareizu atspoguļojumu Valsts policijas

darbinieku lietas apstākļu izklāstam, kas redzami Valsts policijas darbinieku ziņojumos (lietas 7., 8.lapa).

Tāpat pie administratīvās atbildības saucamā persona veiktās pārbaudes rezultātu patiesumu nav apšaubījusi, to arī apliecinot ar savu parakstu.

Tādējādi tiesai nav pamats šos pierādījumus apšaubīt. Tiesa atzīst, ka gan administratīvā pārkāpuma protokols, gan citi lietā esošie pierādījumi

sastādīti, pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas darbinieki ieguva, pildot savus darba pienākumus.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās

atbildības un sodīšanai pēc LAPK 149.15 panta trešās daļas, lietā ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas

apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka personas deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/.

Lai gan administratīvās sodāmības ir dzēstas, šīs ziņas ir izmantojamas kā aizdomās turētās personas raksturojošs materiāls, kas neizraisa juridiskas

sekas, proti:

Persona pēdējo reizi ir saukta pie administratīvās atbildības 2018.gada 21.februārī par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts LAPK

149.24 panta divdesmit pirmajā daļā, sods izpildīts 2018.gada 19.martā. Atbilstoši LAPK 38.panta nosacījumiem, pie administratīvās atbildības saucamā

persona atzīstama par administratīvi nesodītu.

Atbilstoši LAPK 33.un 34.pantam pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa

nekonstatēja.

Tāpat tiesa nekonstatēja LAPK 31.panta otrajā daļā paredzētos apstākļus, kas liegtu pie administratīvās atbildības saucamajai personai piemērot

administratīvo arestu.

Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai nosakāms sods, pietuvinot to

sankcijā noteiktā minimālai soda robežai.

LAPK 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka personām par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas

tiesības. Savukārt LAPK 293.pantā paredzēts aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, ko piemēro atpūtas kuģu vadītājiem,

kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana. Šā panta trešajā daļā noteikts, ka atpūtas

kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību

atņemšanas termiņam.

LAPK 312.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka transportlīdzekļu [..]vadītāji [..] uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas,

kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu. Ja transportlīdzekļa [..] vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu [..] vadīšanas tiesības, izvairās nodot

vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli [..] laikā, kad transportlīdzekļu[..] vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija vai Valsts

robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība

LAPK 258.panta trešā daļa noteic, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti

ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 35.punktam, ja transportlīdzekļa vadītājam medicīniskajā pārbaudē konstatē Ceļu satiksmes

likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai šo noteikumu 27.3., 27.4., 27.5., 27.6., 27.7., 27.9.,

27.11. un 27.12. apakšpunktā minēto stāvokli, medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz transportlīdzekļa vadītājs, iemaksājot attiecīgo naudas summu

tās iestādes budžeta kontā, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 5. un 6.punktu, ja iestāde, kuras darbinieks veica

personas pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai nosūtīja personu uz medicīnisko pārbaudi (turpmāk -

iestāde), nosūta institūcijai (amatpersonai) izskatīšanai lietas materiālus par administratīvo pārkāpumu, materiāliem pievieno šo noteikumu 3.punktā

minētos izdevumus apliecinošos dokumentus un informāciju par iestādes budžeta kontu, kurā personai jāiemaksā izdevumiem atbilstošā summa.

Institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (turpmāk - lēmums), rakstiski informē personu par pienākumu 30 dienu

laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, labprātīgi segt lēmumā norādītos izdevumus; iestādes budžeta kontu, kurā ir veicama iemaksa; lēmuma

piespiedu izpildi, ja labprātīgi netiks segti lēmumā norādītie izdevumi.

Kā redzams no lietas materiāliem, pie administratīvās atbildības saucamajai personai alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikta transportlīdzekļa

vadītāja pārbaude un konstatēta alkohola koncentrācija 1,4260 promiles izelpas gaisā (lietas 9.-11.lapa), līdz ar to izdevumi 15,65 EUR apmērā par

pārbaudi alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai jāsedz pie administratīvās atbildības saucamai personai.

LAPK 257.panta pirmā daļa noteic, ka [..] izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

[ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4panta septītajā daļā, 149.5panta piektajā daļā vai 149.15pantā (izņemot sestajā

daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod

glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ievērojot norādīto transportlīdzeklis Volvo, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kas izņemts 2019.gada 30.oktobrī un nodota glabāšanā

valsts aģentūrai „Nodrošinājuma valsts aģentūra”(lietas 12.-15.lapa) atdodams pie administratīvās atbildības saucamai personai pēc naudas soda

samaksas.

Ņemot vērā LAPK 308.panta pirmās daļas nosacījumus, kas noteic, ka lēmumu par transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu

izpilda uz to pilnvarotas iestādes (amatpersonas) kārtībā, kāda noteikta šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos, lietā izņemtā /pers. A/ autovadītāja

apliecība Nr. /numurs/ nosūtāma Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Atbilstoši LAPK 299.1panta pirmajai daļai pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Saskaņā ar LAPK 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un lēmums nav

pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 213., 274., 275., 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta

pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.15 panta trešajā daļā

un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm, naudas sodu 950 EUR (deviņi simti piecdesmit euro) apmērā, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības un atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem, un gadījumā, ja /pers. A/ nav atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, aizliegt tās iegūt

uz 2 (diviem) gadiem.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129038919/10.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ pēc naudas soda nomaksas nekavējoties klātienē, pasta sūtījumā vai elektroniski iesniegt maksājumu apliecinošu

dokumentu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, norādot lietas numuru.

Izņemto transportlīdzekli Volvo, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, atdot /pers. A/ pēc naudas soda samaksas.

Sprieduma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Nosūtīt iznīcināšanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai /pers. A/, personas kods: /personas kods/, autovadītāja apliecību Nr. /numurs/.

Sprieduma izpildi par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirknim.

Noteikt, ka /pers. A/, personas kods: /personas kods/, labprātīgi 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā jāiemaksā 15,65 EUR (piecpadsmit

euro 65 centi) Valsts policijas kontā – saņēmējs: Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, bankas kods: TRELLV22, konta

Nr.LV96TREL2140091033000, iemaksas mērķis: /pers. A/, 2019.gada 30.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC408187.

Pēc pārbaudes izdevumu nomaksas, nekavējoties iesniegt maksājumu apliecinošu dokumentu Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā, Gaujas ielā 15, Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums tiks sastādīts 2019.gada 1.novembrī un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 4.novembrī.

Tiesnese V.Freimane