Legislator Case Law & Legislation
A42807609 / A42-00629-11 AI generated

Court dismisses driver's appeal against police fine and vehicle seizure, upholding original penalty decision.

Case Number A42807609 / A42-00629-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Liepāja dismissed the plaintiff's request to revoke a police decision imposing a fine and revoking driving rights. The court found that the vehicle was lawfully seized and stored, negating claims of illegal deprivation or moral damage. Consequently, the original administrative decision was left unchanged while the compensation claim was rejected.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā pārkāpumu kodeksa 149.16 panta 5. daļa; Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti: The court upholds administrative penalties for traffic violations and rejects compensation claims when the seizure and storage of the vehicle comply with statutory procedures.

Keywords

AI generated
administrative penalty revocation driving rights suspension vehicle seizure legality moral damage compensation police administrative decision

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
289.-291. panti
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta 1. punkts
Ceļu satiksmes noteikumu 50. punkta, 112. punkta un 10. punkta
LAPK 149.16 panta 5. daļa
LAPK 149.4 panta 14. daļa
LAPK 257. panta
[16.2] LAPK 257. panta pirmās daļās pirmajā teikumā noteikts, ka mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem, citstarp, šā kodeksa 254., 256.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A42807609 A42-00629-11/37

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā 2011.gada 10.janvārī.

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene,

piedaloties pieteicējam A.P., pārstāvim zvērinātam advokātam Igoram Jakušonokam, atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvjiem D.Z. un J.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.P., personas kods /personas kods/, pieteikuma daļā par Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2009.gada 29.aprīļa lēmuma Nr.015/PA600076-1 atcelšanu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000.- apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 3.martā Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes (turpmāk – Ventspils PRPP) Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks J.K. pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 015/PA600076 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru par Ceļu satiksmes noteikumu 50.punkta, 112.punkta un 10.punkta pārkāpumiem saskaņā ar L APK 149.16 panta piekto daļu un 149.4 panta četrpadsmito daļu nolēma 1) uzlikt pieteicējam naudas sodu Ls 100.-; 2) atņemt visu kategoriju transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem; 3) izņemto transportlīdzekli atgriezt īpašniekam (transportlīdzeklis izņemts lietā EZ 057508). [1.1] 2009.gada 30.martā pieteicējs sākotnējo lēmumu apstrīdēja Ventspils PRPP priekšniekam, lūdzot: 1) atcelt sākotnējo lēmumu daļā par sodu un noteikt jaunu sodu, kas nav saistīts ar transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu vai šo termiņu samazināt līdz minimālajām robeţām, kas paredzēts LAPK 149.16 panta piektās daļas sankcijā; 2) pieņemt jaunu lēmumu par automašīnas atgriešanu īpašniekam bez stāvvietas apmaksas;

1.lappuse no 18 3) atlīdzināt kaitējumu Ls 100.- apmērā sakarā ar automašīnas nelikumīgu izņemšanu. [1.2] Ventspils PRPP priekšnieka vietnieks izskatot pieteicēja sūdzību 2009.gada 29.aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 015/PA600076-1 „Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem” (turpmāk – Lēmums), ar kuru sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu un pieteicēja sūdzību noraidīja pilnā apmērā; [1.3] 2009.gada 25. maijā pieteicējs par Lēmumu atkal iesniedza sūdzību Ventspils PRPP priekšniekam, lūdzot: 1) atcelt 2009.gada 29.aprīļa lēmumu Nr. 015/PA600076-1 daļā par uzlikto sodu un noteikt jaunu sodu, kas nav saistīts ar transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu vai šo termiņu samazināt līdz minimālajām robeţām, kas paredzēts LAPK 149.16 panta piektās daļas sankcijā; 2) pieņemt jaunu lēmumu par automašīnas atgriešanu īpašniekam bez stāvvietas apmaksas; 3) atlīdzināt kaitējumu Ls 100.- apmērā sakarā ar automašīnas nelikumīgu izņemšanu. [1.4] Ventspils PRPP 2009.gada 26.maijā pieteicēja sūdzību par Lēmumu pārsūtīja Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namam. [1.5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.jūnija lēmumu pieņemts pieteicēja pieteikums daļā par Ventspils PRPP priekšnieka vietnieka 2009.gada 29.aprīļa lēmuma Nr. 015/PA600076 -1 atcelšanu, un ierosināta administratīvā lieta. [1.6] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 10.jūlija lēmumu pieņemts pieteicēja pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000.- apmērā. [1.7] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 10.jūlija lēmumu atzīts par neiesniegtu pieteicēja pieteikums daļā par automašīnas atgriešanu īpašniekam bez stāvvietas apmaksas. Pieteicējs tiesneses lēmumu šajā daļā nav pārsūdzējis, un tas stājies spēkā.

[2] Pieteicējs uzskata, ka lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir nepamatots, neobjektīvs un daļēji atceļams sekojošu iemeslu dēļ: [2.1] Lietas materiālos nav dokumentu, kas apliecina fiziskai vai juridiskai personai nodarītus zaudējumus, līdz ar to notikušais negadījums nav kvalificējams kā ceļu satiksmes negadījums atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punktam. Pieteicējs atzīst, ka, vadot automašīnu, iebraucis grāvī un nedaudz pabojājis ţogu, tomēr bojājums pēc negadījuma novērsts. Minētais mīkstina pieteicēja vainu. [2.2] Lēmumā nepamatoti norādīts, ka pieteicējs vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā. Šo apstākli atbildētājs nepamatoti atzinis par atbildību pastiprinošu, jo Ventspils tiesa, kas izskatīja lietu pēc sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola par pieteicēja izdarīto LAPK 149.15 panta trešās daļas pārkāpumu, atzinusi, ka lietā, nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, un tādējādi lietvedība izbeigta. No paša pieteicēja paskaidrojumiem izriet, ka alkoholu viņš lietojis pēc negadījuma.

2.lappuse no 18 [2.4] Pieteicējs patiešām pēc negadījuma aiz bailēm aizgājis uz meţu, bet pēc neilga laika atgriezies, līdz ar to šis apstāklis vērtējams kā atbildību mīkstinošs, kas savukārt dod tiesības prasīt mīkstināt sodu. [2.5] Lēmumā norādīts – izņemto automašīnu atgriezt īpašniekam. Mantas izņemšanas kārtību regulē LAPK 247.pants. Administratīvā pārkāpuma protokols izskatāmajā lietā pieteicējam sastādīts par pārkāpumiem, kas paredzēti LAPK 149.16 panta piektajā daļā un

149.4 panta četrpadsmitajā daļā, līdz ar ko policijas darbiniekiem nebija tiesības izņemt automašīnu un nodot to glabāšanai „Materiālās rezerves”. Pārkāpts LAPK 247.pants, lēmums par automašīnas izņemšanu ir nelikumīgs. [2.6] Lēmumā norādītais sods ir bargs, un tas neatbilst LAPK 22.pantam, līdz ar to pieteicējs lūdz sodu mīkstināt. Pieteicējs šo pārkāpumu izdarījis pirmo reizi, pastāv atbildību mīkstinošie apstākļi, pastiprinošu apstākļu nav, savu vainu par to, ka pēc negadījuma aizgājis uz meţu, neziņojot par notikušo policijai, nodarītie zaudējumi ir atlīdzināti, t.i., ţogs ir atremontēts. [2.7] Iesniedzot iesniegumu par Lēmuma apstrīdēšanu, iestādei var vienlaicīgi prasīt atlīdzinājumu. Nelikumīgi izņemot un novietojot stāvlaukumā pieteicēja automašīnu, pieteicējam nodarīts morālais kaitējums. Ar minēto rīcību pieteicējam tika liegts izmantot viņa automašīnu, kura nepieciešama gan personiskajām, gan darba vajadzībām. Turklāt, nesagaidot kamēr stāsies spēkā nolēmums lietā, „Materiālās rezerves” automašīnu ir iznīcinājušas, kas tikai pastiprina pieteicēja morālo aizskārumu. Policijas Lēmumā jautājums par atlīdzinājumu vispār netika izskatīts un par to nav pieņemts nekāds lēmums. Pieteicējs lietas ierosinātajā daļā lūdz tiesu atcelt Ventspils PRPP priekšnieka vietnieka 2009.gada 29.aprīļa lēmumu un Kārtības policijas biroja 3.nodaļas ( ceļu policijas) priekšnieka 2009.gada 3.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā daļā par uzlikto sodu, un noteikt jaunu sodu, kas nav saistīts ar transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu vai šo tiesību atņemšanas termiņu samazināt līdz minimālajām robeţām, kas paredzētas LAPK 149.16 panta piektās daļas sankcijā un atlīdzināt sakarā ar automašīnas nelikumīgu izņemšanu kaitējumu Ls 1000.- apmērā.

[3] Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvalde (turpmāk arī – Ventspils PRPP), kas saskaņā ar Valsts policijas 2009.gada 29.maija pavēli Nr.755 „Par Valsts policijas reģionālo pārvalţu struktūras izveidošanu” un 2009.gada 10.jūnija pavēli Nr.823 „Par grozījumiem Valsts policijas 2009.gada 29.maija pavēlē Nr.755” ir Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes juridisko tiesību pārņēmēja un līdz ar to atbildētājas Latvijas Republiku pārstāvošā iestāde šajā lietā, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka pieteikumu neatzīst.

3.lappuse no 18 Atbildētājs paskaidro, ka pieteicējs pēc ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas no negadījuma vietas aizgāja, pārkāpjot noteikto kārtību.

[4] Pieteicējs un pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka, tā kā bija aizdomas, ka pieteicējs ir lietojis alkoholiskos dzērienus, pieteicējam sastādīti divi administratīvie protokoli - viens par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu un notikuma vietas atstāšanu, otrs par braukšanu reibumā. Ventspils tiesa izbeidza lietu par to, ka A.P. ir it kā braucis alkohola reibumā, jo konstatēja, ka nav administratīvā pārkāpuma sastāva.Diemţēl mašīna bija izņemta.

Izrādījās, ka mašīna ir izņemta par to protokolu, kas šodien tiek pārsūdzēts. Pieteicējs uzskata, ka tiek sodīts nepamatoti un bargi. Viņam nav jāpierāda savs nevainīgums. Izskatot šo lietu un sastādot protokolu vispirms bija jākonstatē vai tiešām bija noticis ceļu satiksmes negadījums atbilstoši likuma prasībām. Lietā nav pierādījumi, ka policija būtu konstatējusi, ka kādai personai ir nodarīti zaudējumi. Ceļu policijas priekšnieks pieņemot lēmumu ir nepilnīgi izvērtējis lietas materiālus. Pieteicējs neapstrīd, ka tur bija ţogs, un ka tas bija nedaudz bojāts, bet A.P. pats atremontēja ţogu, kas netika ņemts vērā.

Zinot, ka administratīvais protokols par braukšanu reibumā ir atcelts, policijas priekšnieks tik un tā raksta, ka ir atbildību pastiprinoši apstākļi, ka satiksmes negadījums ir izraisīts reibuma stāvoklī. Kad Ventspils tiesa izbeidza lietu par braukšanu reibumā A.P. brauca uz stāvlaukumu saņemt savu automašīnu, bet izrādījās, ka tā ir izņemta par citu protokolu. Nesagaidot galīgo lēmumu stāvlaukums mašīnu nodevis metāllūţņos. Tā kā lēmums bija pārsūdzēts, policijai vajadzēja ziņot stāvlaukumam, ka ar mašīnu nedrīkst neko darīt.

Izskatās, ka tas viss bija darīts speciāli, ir ļoti aizdomīga šī situācija. Cilvēks palika bez mašīnas, cilvēks raksta sūdzību, mašīna netiek atdota, tā tiek iznīcināta un tagad prasa morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Atbalstoši APL katram ir tādas tiesības pasīt. Dokumentā par sūdzības izskatīšanu nav nekāda argumentācija par to vai ir pamatots pieteikums par atlīdzinājumu vai nav. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteicējas pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem.

Atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē pieteicēja pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem.

[5] Tiesas sēdē liecinieku statusā nopratināti P.Z. un S.D.

Motīvu daļa

[6] Tiesa lietā konstatē šādus faktus.

4.lappuse no 18 [6.1] 2009.gada 4.februārī pulksten 5.40 Ventspils PRPP notikuma reģistrācijas ţurnālā ar Nr. 159 reģistrēts ieraksts – pagaidām nenoskaidrots vadītājs ar automašīnu BMV

525 valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ [6.2] 2009.gada 4.februārī sastādīts Ceļu satiksmes negadījuma (turpmāk arī – CSNg) reģistrēšanas protokols Nr. EZ 057508 par veikto apskati laikā no pulksten 04.40 līdz 05.30 (lietas 51.lapa). [6.3] 2009.gada 4.februārī sastādīts transportlīdzekļa BMW 525 ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ izņemšanas protokols administratīvā pārkāpuma lietā, Nr. EZ 0575508 (lietas 22.lapa). [6.4] 2009.gada 4.februārī pulksten 5.30 sastādīts transportlīdzekļa BMW 525 ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 038302 izņemtā transportlīdzekļa nodošanu glabāšanai V/a „Materiālās rezerves” (lietas 52.lapa). [6.5] 2009.gada 3.martā Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors pieteicējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA600076 (turpmāk arī – protokols) par 2009.gada 4.februārī pulksten 04.30 izdarītā pārkāpuma faktu - par pārkāpumiem, kuru sastāvu pazīmes paredzētas LAPK 149.16 panta piektajā daļā un 149.4 panta četrpadsmitajā daļā (lietas 34.lapa). [6.6] 2009.gada 3.martā Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors pieteicējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 600069 pēc LAPK 149.15 panta trešās daļas - par to, ka 2009.gada 4.februārī pulksten 04.30 A.P. atrodoties alkohola ietekmē, vadīja automašīnu BMW 525, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, Ventspilī ( skat lietas 49.lapa). [6.7] 2009.gada 3.martā Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.015/PA600076 (turpmāk arī – sākotnējais lēmums), ar kuru par Ceļu satiksmes noteikumu 50.punkta, 112.punkta un 10.punkta pārkāpumiem saskaņā ar LAPK 149.16 panta piekto daļu un 149.4 panta četrpadsmito daļu nolēma:

1) uzlikt pieteicējam naudas sodu Ls 100.- ;

2) atņemt visu kategoriju transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem;

3) izņemto transportlīdzekli atgriezt īpašniekam (transportlīdzeklis izņemts lietā EZ 057508). Sākotnējā lēmumā konstatēts LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktā norādītais atbildību mīkstinošais apstāklis un LAPK 34.panta pirmās daļas 6.punktā atbildību pastiprinošais apstāklis (lietas 35.lapa). [6.8] Ventspils tiesa 2009.gada 20.martā pieņēma lēmumu lietā Nr. 140.0075.09, ar kuru nolēma lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 140.0075.09 attiecībā pret A.P. pēc Latvijas APK 149.15 panta trešās daļas izbeigt (lietas 49. – 50.lapa).

5.lappuse no 18 [6.9] Pieteicējs par sākotnējo lēmumu iesniedza sūdzību Ventspils PRPP priekšniekam, vienlaicīgi lūdzot atlīdzināt viņam morālo kaitējumu Ls 1000. – apmērā sakarā ar automašīnas nelikumīgu izņemšanu ( lietas 32.lapa). [6.10] 2009.gada 29.aprīlī Ventspils PRPP priekšnieka vietnieks, izskatot pieteicēja sūdzību par sākotnējo lēmumu, pieņēma lēmumu Nr.015/PA600076-1, ar kuru sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu, un pieteicēja sūdzību noraidīja pilnā apmērā (lietas 29. – 31.lapa).

[7] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs izdarījis administratīvos pārkāpumus, par kuriem viņš saukts pie administratīvās atbildības un sodīts. Lietā ir strīds par to, vai uzliktais sods par izdarītajiem pārkāpumiem ir samērīgs ar pieteicēja izdarītajiem pārkāpumiem. Lietā ir arī strīds par automašīnas izņemšanas tiesiskumu, kas ir pamatā prasījumam par morālā kaitējuma atlīdzināšanu pieteicējam.

[8] APL 81.panta piektajā daļā noteikts, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. Tiesa konstatē, ka Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka 2009.gada 3.marta lēmums savu galīgo noformējumu atbilstoši APL 81.panta piektajā daļā noteiktajam, ir ieguvis ar Ventspils PRPP priekšnieka vietnieka 2009.gada 29.aprīļa lēmumu Nr. 015/PA 600076-1 „Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem”. Līdz ar to tiesa atsevišķi nelemj par sākotnējā lēmuma tiesiskumu, bet pārbaudot administratīvā akta galējā noformējuma - Ventspils PRPP priekšnieka vietnieka 2009.gada 29.aprīļa lēmuma Nr. 015/PA 600076-1 tiesiskumu, vērtē visu procesu kopumā. Izskatāmā prasījuma priekšmets ir administratīvā akta atcelšana.

[9] Sākumā tiesa pārbauda, vai papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 12 mēnešiem pieteicējam piemērota pamatoti.

[10] LAPK 149.16 panta piektajā daļā noteikts, ka par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību (..) transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas. LAPK 149.4 panta četrpadsmitajā daļā noteikts, ka par citu, LAPK neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

6.lappuse no 18 Tiesa konstatē, ka papildsods pieteicējam piemērots par LAPK 149. 16 panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu. No LAPK 149.16 panta piektās daļas tiesību normas sankcijas izriet, ka likumdevējs iestādei minētās tiesību normas piemērošanā ir piešķīris plašu rīcības brīvību, proti, paredzējis iestādei izlemt par pārkāpējam piemērojamā soda apmēru, kā arī par papildsoda – transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanas piemērošanu un ilgumu, uz kādu tiesības atņemamas. Tā kā pieteicējs uzskata, ka papildsods viņam piemērots nepamatoti bargs, tiesai ir jālemj par administratīvā akta satura lietderību attiecībā uz piemēroto papildsodu. Šajā gadījumā, kad iestāde, pieņemot lēmumu par transportlīdzekļa tiesību atņemšanu uz divpadsmit mēnešiem ir izmantojusi rīcības brīvību, tiesai ir jāvērtē Lēmumā norādīto iestādes izdarīto lietderības apsvērumu tiesiskums, neatkarīgi no pieteicēja norādītajiem apstākļiem, bet tomēr izvērtējot tos.

[11] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajai daļai, apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību (65.pants), iestāde, citstarp, lemj par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobeţošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums. Tiesību teorijā atzīts, ka iestādes rīcības brīvība ir likumā (normatīvā aktā) iestrādāts mehānisms, kura mērķis ir panākt, ka konkrētajā gadījumā iestājas nevis likumā paredzētās standarta sekas, bet gan – ka iestāde pati var izvēlēties konkrētajam gadījumam piemērotākās sekas. Tātad tas ir noteikts likumdošanas mehānisms, sava veida kompetences norma, kas pilnvaro iestādi likuma noteiktajos ietvaros pašai izvēlēties tiesiskās sekas. Lietderības apsvērumi ir materiāli apsvērumi, kuri iestādei jāizdara, izmantojot tai piešķirto rīcības brīvību. Lietderības apsvērumu mērķis ir panākt, lai iestāde, izmantojot savu rīcības brīvību, no vairākām iespējamām tiesiskajām sekām izvēlētos tieši konkrētajā gadījumā piemērotākās sekas. Iestādes rīcības brīvība ir ietvars, kas pilnvaro iestādi atrast pareizās tiesiskās sekas, bet lietderības apsvērumi ir saturs, ar ko šis ietvars tiek piepildīts. (..) Apsvērumiem, kas balstās uz apsvērumos pareizā apjomā iekļauto faktu klāstu, ir jābūt objektīviem, tas nozīmē, ka secinājumiem, kas izdarīti no faktiem, jābūt skaidriem un pārliecinošiem un ka atsevišķu faktu un argumentu vērtējums nedrīkst būt pretrunā ar vispāratzītu sabiedrības vērtību skalu un ar juridisko vērtējumu hierarhiju demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmā (Levits E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. Funkcijas likumā, piemērošana konkrētā gadījumā, kontrole augstākā iestādē un tiesā // Likums un Tiesības, 2003, Nr.7, 194.–202.lpp.). No minētā tiesa secina, ka rīcības brīvības apstākļos iestādei savs lēmums ir jāpamato, lai jebkura trešā persona varētu konstatēt lēmuma pieņemšanas argumentāciju.

7.lappuse no 18 [12] Tiesa konstatē, ka atbildētājs, pamatojot papildsoda piemērošanas lietderību, ir norādījis: 1) uz vainu mīkstinošu apstākli – ka pieteicējs vainu izdarītajā pārkāpumā ir atzinis pilnībā, paskaidrojot, ka 2009.gada 4.februārī lietojis alkoholiskos dzērienus, pēc tam vadījis savu transportlīdzekli BMW 525, ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, un kad pamanījis, ka viņa vadīto automašīnu stādina Ventspils pašvaldības policijas darbinieki, tad nobijies un nolēmis bēgt, bet braucot pa Saules ielu pie atrakciju parka „Meţa kaķis” nav ticis galā ar transportlīdzekļa vadību, jo braukšanas ātrums bijis liels un iebraucis atrakciju parka ţogā. Pēc negadījuma A.P. ieskrējis meţā, kur viņu vēlāk aizturēja pašvaldības policijas darbinieki. A.P. atzinis, ka rīkojies tā, jo bijis alkoholisko dzērienu ietekmē ( lietas 30.lapa); 2) uz atbildību pastiprinošu apstākli – Ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana alkohola ietekmē, ko apliecina pieteicēja paša sniegtie paskaidrojumi un medicīniskās pārbaudes protokols ( lietas 30.lapa). 3) Lēmumā, papildus minētajam, norādīts: „Ņemot vērā, ka A.P. izdarīja rupju ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē un ar savām darbībām radīja satiksmei ļoti bīstamas avārijas situāciju, kā arī izraisīja CSNg, bojājot atrakciju parka „Meţa kaķis” ţogu, pēc kā, ar mērķi izvairīties no atbildības no CSNg vietas aizbēga, J.K. pieņēma lēmumu sodīt A.P. ar naudas sodu Ls 100.- apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 12 ( divpadsmit) mēnešiem” (lietas 30.lapa).

[13] Pārbaudot faktiskos apstākļus, uz kuriem atbildētājs balstījis Lēmumu daļā par sodu, tiesa atzīst, ka atbildētājs tos ir konstatējis pareizi. Tiesa šādu secinājumu izdara, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus – Ventspils PRPP Notikuma reģistrācija ENŢ Nr: 159 (lietas 36.lapa), Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ 057508 (lietas 51.lapa); Administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 34.lapa); Ventspils pašvaldības policijas kārtībnieka P.Z. dienesta ziņojumu (lietas 38.lapa) un tiesas sēdē sniegtās liecības, Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākā inspektora M.B. dienesta ziņojumu (lietas 46.lapa); Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka J.K. dienesta ziņojumu (lietas 44.lapa), Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākā inspektora J.P. dienesta ziņojumu (lietas 45.lapa), medicīniskās pārbaudes protokolu alkohola ietekmes noteikšanai Nr. 7 ( lietas 42.-43.lapa), medicīniskās pārbaudes protokolu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai Nr. 9 ( lietas 47.lapa), ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus Nr. 859 (lietas 48.lapa), Ventspils tiesas 2009.gada 20.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā ( lietas 49. – 50.lapa), pieteicēja 2009.gada 5.februāra paskaidrojumu (lietas 40.lapa, tulkojums

8.lappuse no 18 no krievu valodas lietas 41.lapā); pieteicēja rakstveidā sniegtos paskaidrojumus iesniegumā policijai un pieteikumā tiesai, un mutvārdos sniegto paskaidrojumu tiesai. [13.1] Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā (lietas 51.lapa) konstatēts, ka 2009.gada 4.februārī plkst.04:30 Ventspilī nenoskaidrots automašīnas BMW 525 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadītājs, vadot automašīnu pa Saules ielu virzienā no Krustkalna ielas uz Vārves pagastu, izvēlējās nepareizu braukšanas ātrumu, kā rezultātā nobrauca no brauktuves un iebrauca ţogā, bojājot to.

Transportlīdzekļa vadītājs no notikuma vietas aizgāja, par notikušo neziņojot. [13.2] Administratīvā pārkāpuma protokolā (lietas 34.lapa) konstatēts, ka 2009.gada 4.februārī plkst.04:30 Ventspilī pieteicējs vadīja transportlīdzekli BMW 525 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa Saules ielu virzienā no Krustkalna ielas uz Vārves pagastu un izvēlējās nepareizu braukšanas ātrumu, kā rezultātā nobrauca no brauktuves. Pēc ceļu satiksmes negadījuma vadītājs aizgāja no notikuma vietas, pārkāpjot noteikto kārtību. [13.3] Ventspils pašvaldības policijas kārtībnieka P.Z. dienesta ziņojumā (lietas 38.lapa) norādīts turpmākais „Šā gada 4.februārī plkst.4:30 patrulējot pa Katoļu ielu, pamanījām a/m BMW, kura, izbraucot no daudzstāvu māju pagalma bez pagrieziena signāla, šķērsoja krustojumu pie luksofora sarkanās gaismas, nogrieţoties uz Inţenieru ielas.

Nolēmām doto a/m apturēt un pārbaudīt. Tika ieslēgtas bākugunis un ar zizli norādīts autovadītājam apturēt a/m. Dotās automašīnas vadītājs strauji nobremzēja, nogriezās no Inţenieru ielas pa labi uz Puķu ielu un lielā ātrumā sāka bēgt. No Puķu ielas a/m nogriezās pa labi uz Riņķu ielu, pēc tam pa kreisi uz Saules ielu. Vadītājs turpināja palielināt ātrumu un brauca slēpošanas kalna virzienā. Pie atrakciju parka ,,Meţa kaķis” vadītājs nenovaldīja a/m vadību, pēc kā ietriecās atrakciju parka ţogā un ieslīdēja grāvī.

Pēc avārijas vadītājs izlīda no avarējušās a/m BMW v/n /reģistrācijas numurs/ un ieskrēja meţā, kur (..) tika aizturēts. Uz vietas tika izsaukta ceļu policija, kas pēc īsa brīţa ieradās un ceļu policijas inspektors J.P. palūdza vadītāju nogādāt VP deţūrdaļā”. [13.4] Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākā inspektora M.B. dienesta ziņojumā (lietas 46.lapa) norādīts turpmākais: „2009.gada 4.februārī plkst.04.35 (..)no Ventspils PRPP deţūrdaļas tika saņemta informācija par CSNg Ventspils pilsētā , Saules ielā pie atrakciju parka ,,Meţa kaķis”.

Ierodoties notikuma vietā kopā ar KPB 3.nodaāls jaunāko inspektoru J.P., tika konstatēts, ka transportlīdzeklis BMW 525 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ir iebraucis atrakciju parka ,,Meţa kaķis” ţogā, bojājot to un vadītājs no notikuma vietas aizgājis. J.P. sāka aizpildīt CSNg reģistrēšanas protokolu. Pēc neilga brīţa no „Meţa kaķa” meţa iznāca pašvaldības policijas darbinieki, kuri bija aizturējuši personu, kurš bija ļoti agresīvs un pretojās policijas darbiniekiem. Sarunā ar aizturēto personu aizturētā persona paskaidroja, ka transportlīdzeklis BMW 525 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ esot viņa, kā arī no minētās personas bija jūtama alkohola smaka un aizturētā persona

9.lappuse no 18 paskaidroja, ka transportlīdzekli viņš nav vadījis. (..) Piedāvājot A.P. veikt pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotā gaisā ar alkometru, A.P. atteicās. (..) J.P. pašvaldības policijas darbiniekiem palūdza, lai A.P. nogādā Ventspils PRPP deţūrdaļā. (..) Ierodoties Ventspils PRPP deţūrdaļā, izrādījās, ka A.P. bija izdemolējis aizturēšanas telpu Tā kā A.P. atteicās no alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudes uz vietas, A.P. tika nogādāts Ventspils slimnīcā ekspertīzes veikšanai uz alkohola un narkotisko vai psihotropo vielu esamību organismā. (..) Tā kā A.P. nebija visi ekspertīzes rezultāti, pārkāpuma protokols netika sastādīts.” [13.5] Pieteicēja 2009.gada 5.februāra paskaidrojumā (lietas 40.lapa, tulkojums no krievu valodas lietas 41.lapā) norādīts turpmākais:

„4.februārī es iekļuvu ceļu satiksmes negadījumā. Tāpēc, ka negribēju, ka mani aptur, jo nebiju piesprādzējies ar drošības jostu. Protams, tādu notikumu pagriezienu es negaidīju. Viss notika tāpēc, ka baidījos. Pēc ceļu satiksmes negadījuma es aizbēgu meţā un izdzēru apmēram 400 g degvīna, pēc kā atgriezos pie policijas darbiniekiem vietā, kur notika ceļu satiksmes negadījums. Izdarīto noţēloju un esmu gatavs atlīdzināt zaudējumus valstij”. [13.6] Ventspils tiesas 2009.gada 20.marta lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.140.0075.09 (lietas 18.

– 19.lapa) konstatēts, ka Medicīniskās pārbaudes protokols alkohola ietekmes noteikšanai Nr.7 nav pieļaujams kā pierādīšanas līdzeklis lietā, līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka A.P. konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1 promili. Tādējādi secināts, ka A.P. nav izdarījis LAPK 149.15 panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu. [13.7] Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka J.K. dienesta ziņojumā (lietas 44.lapa) norādīts turpmākais: „2009.gada 3.martā Ventspils PRPP no Ventspils slimnīcas tika saņemti medicīniskās pārbaudes protokoli uz A.P., no kuriem bija redzams, ka A.P. asinīs 2009.gada 4.februārī plkst.7.45 ir konstatētas 1,42 promiles alkohola.

Narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas asinīs nav konstatētas. 2009.gada 3.martā A.P. tika izsaukts uz Ventspils PRPP un viņam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA600069 par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē pēc LAPK 149.15 panta trešās daļas, kurš saskaņā ar LAPK 213.pantu tika nosūtīs izskatīšanai uz Ventspils tiesu, kā arī vienlaicīgi viņam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA600076 par CSNg izraisīšanu 2009.gada 4.februārī un par CSNg vietas atstāšanu, pārkāpjot noteikto kārtību, attiecīgi, pēc LAPK 149.16 panta piektās daļas un 149.4 panta četrpadsmitās daļas, kurš saskaņā ar LAPK 214.pantu tika izskatīts Ventspils PRPP.

Administratīvās pārkāpuma lietas Nr.PA600076 izskatīšanas laikā 2009.gada 3.martā A.P. savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā un paskaidroja, ka 2009.gada 4.februārī pa nakti lietojis alkoholiskos dzērienus, pēc tam vadījis savu transportlīdzekli BMW 525, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, un, kad pamanījis, ka viņa vadīto automašīnu stādina Ventspils pašvaldības policijas darbinieki, tad nobijies un nolēmis bēgt, bet, braucot pa Saules ielu, pie

10.lappuse no 18 atrakciju parka ,,Meţa kaķis” nav ticis galā ar transportlīdzekļa vadību, jo braukšanas ātrums bijis ļoti liels, un iebraucis atrakciju parka ţogā. Pēc negadījuma A.P. ieskrējis meţā, kur viņu vēlāk aizturēja pašvaldības policijas darbinieki. A.P. atzina, ka rīkojies tā, jo bijis alkoholisko dzērienu ietekmē. Tas, ka A.P. savu vainu izdarītajā pārkāpumā atzina, Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks J.K. vērtējis kā vainu mīkstinošu apstākli, bet to, ka viņš CSNg izraisīja atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, ko apliecināja pats A.P. un tas arī bija redzams no medicīniskās pārbaudes protokola Nr.7, kā vainu pastiprinošu apstākli, saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 6.punktu, ko apliecina veiktie ieraksti lēmumā Nr. 015/PA 600076.

Ņemot vērā, to, ka A.P. izdarīja rupju ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, un ar savām darbībām radīja satiksmei ļoti bīstamas avārijas situācijas, kā arī izraisīja CSNg, bojājot atrakciju parka ,,Meţa kaķis” ţogu, pēc kā, ar mērķi izvairīties no atbildības, no CSNg vietas aizbēga, Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks J.K. pieņēmis lēmumu sodīt A.P. ar naudas sodu 100,- Ls apmērā atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 12 (divpadsmit) mēnešiem.

Sakarā ar to, ka no CSNg vietas CSNg lietas Nr.EZ057508 ietvaros tika izņemts A.P. piederošais transportlīdzeklis BMW 525 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, tad saskaņā ar LAPK.274.1 panta pirmās daļas 2.punktu Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks pieņēmis lēmumu lietā Nr.EZ 057508 izņemto transportlīdzekli BMW 525 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ atgriezt īpašniekam. [13.8] Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākā inspektora J.P. dienesta ziņojumā (lietas 45.lapa) norādīts turpmākais:

„Šā gada 4.februārī ap plkst.04.35 no Ventspils PRPP deţūrdaļas tika saņemta informācija, ka Ventspilī, Saules ielā pie atrakciju parka ,,Meţa kaķis” ir avarējusi BMW markas automašīna, kuras vadītājs aizbēdzis no negadījuma vietas. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka transportlīdzeklis BMW 525 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ir iebraucis atrakciju parka ,,Meţa kaķis” ţogā, bojājot ţogu un transportlīdzekli, vadītāja negadījuma vietā nebija. Es sāku aizpildīt CSNg reģistrēšanas protokolu.

Pēc neilga laika no meţa iznāca pašvaldības policijas darbinieki ar aizturēto A.P., kurš bija ļoti agresīvs un pretojās pašvaldības policijas darbiniekiem, pie tam bija redzams, ka viņš ir alkoholisko dzērienu ietekmē, jo no izelpas bija jūtama spēcīga alkohola smaka un viņš grīļojās. A.P. no alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudes uz vietas ar alkometru atteicās un tā kā bija jānoformē CSNg reģistrēšanas protokols, jaunākais inspektors J.P. pašvaldības policijas darbiniekiem palūdzis A.P. nogādāt Ventspils PRPP deţūrdaļā.

A.P. teica, ka viņš nav vadījis transportlīdzekli, tāpēc līdz lietas apstākļu noskaidrošanai, CSNg reģistrēšanas protokolā ticis norādīts, ka pagaidām nenoskaidrots transportlīdzekļa vadītājs ir izraisījis CSNg. Tā kā nebija noskaidrots CSNg izraisītājs, tad transportlīdzeklis BMW 525 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tika nogādāts

11.lappuse no 18 maksas stāvlaukumā un nodots glabāšanā V/A ,,Materiālās rezerves” līdz pilnīgu negadījuma apstākļu noskaidrošanai. Pēc CSNg reģistrēšanas protokola sastādīšanas jaunākais inspektors J.P. aizbraucis uz Ventspils PRPP deţūrdaļu, kur, kā izrādījās, A.P. bija izdemolējis aizturēšanas telpu un par šo nodarījumu pret A.P. tika uzsākts kriminālprocess par huligānismu. Tā kā A.P. atteicās no alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudes uz vietas, tad tika pieņemts lēmums viņu nogādāt Ventspils slimnīcā ekspertīzes veikšanai uz alkohola un narkotisko vai psihotropo vielu esamību organismā.

Tā kā 2009.gada 4.februārī visi ekspertīzes rezultāti nebija zināmi, tad A.P. administratīvā pārkāpuma protokols netika sastādīts. [13.9] Liecinieks P.Z. tiesas sēdē liecināja, ka pieteicēju zina tikai no konkrēta gadījumā. Tajā laikā un tagad P.Z. strādājis Pašvaldības policijā. Pašvaldības policijā liecinieks strādājot apmēram 18 gadus. P.Z. liecināja: „2009.gada 4. februārī mēs kopā ar S.D. patrulējam, pamanījām mašīnu, kas nepārliecinoši brauca. Nolēmām apturēt to. Nobraucām blakus ar ieslēgtām bākugunīm.

Es attaisīju logu un ar zizli norādīju, lai apstājas. Jaunietis paskatījās un centās aizmukt no mums, iegrieţoties šķērsielā. Mēs viņam sekojām. Jaunietis laikam nepamanīja, ka priekšā ir guļošais policists un ietriecās atrakcijas parka ţogā. Kad mēs piebraucām, viņš ieskrēja meţā. Tas bija pinuma ţogs , un tam bija bojātu kādi divi, trīs pinumi. Mašīna atradās atrakciju parka iekšpusē. Pēc tam mēs izsaucām Ceļu policiju. Mēs palikām pie mašīnas. Atbrauca Ceļu policisti. Ceļu policisti gāja meklēt vadītāju.

Vadītājs bija vienā dţemperītī. Varbūt palika auksts. Bet ilgi viņš meţā neuzkavējās, nāca ārā. Es neatceros pēc cik ilga laika atbrauca Ceļu policija, diezgan ātri. Man liekas, ka mēs vadītāju aizvedām un Valsts policiju. Jā, bija pazīmes, ka vadītājs varētu būt alkohola reibumā. Viņš grīļojās un nesakarīgi runāja. Vadītājs no meţa iznāca kopā ar Ceļu policistiem ». uz jautājumiem liecinieks atbildēja sekojoši : « Automašīnu mēs gribējām apturēt, jo vadītājs nepārliecinoši to vadīja. Var būt, ka viņš bija tikko nolicis tiesības un tāpēc nepārliecinoši brauca, bet tas ir jāpārbauda.

Nepārliecinoša braukšana izpauţas tā, ka neparāda pagriezienu, iebrauc pretējā joslā. Mēs vadītājam nesekojām meţā, jo mums nebija gaismas ierīces. Ceļu policijas atbrauca ar lukturiem. Ar vadītāju pārsvarā runāja Ceļu policija. Mēs viņu tikai iesēdinājām savā mašīnā. Kad mēs viņu aizvedām uz Valsts policiju, tur telpā tik tiešām bija jūtama alkohola smaka. Aizdomas par to, ka persona varētu būt alkohola reibumā mums radās tad, kad mēs sākām viņam sekot. Bet alkohola smaku sajutām, kad sēdinājām viņu mašīnā ». [13.10] Liecinieks S.D. tiesas sēdē liecināja, ka pieteicēju personīgi nepazīst, vizuāli atceras;

Valsts policija nav liecinieka darba devējs, S.D. gan laikā, kad notika notikums, gan tagad, strādā Ventspils pašvaldības policijā. Liecinieks liecināja: „2009.gada 4. februārī tumšajā diennakts laikā kopā P.Z. patrulējām pa Saules ielu, un krustojumā ar Inţeniera ielu redzējām automašīnu. Par cik automašīnu vadītājs vadīja nepārliecinoši, mēs nolēmām

12.lappuse no 18 pārbaudīt autovadītāju. Ieslēdzam bākugunis un nostājamies blakus. Iedegās luksofora zaļā gaisma, un mēs turpinājām braukt blakus autovadītājam. Autovadītājs neredzēja mūs vai negribēja redzēt, bet viņš neapstājās. Mēs tā braucām pa Inţenieru ielu līdz Puķu ielai. Tad strauji pa labi autovadītājs iegriezās Puķu ielā. Mēs atpakaļgaitā padevām atpakaļ, centāmies autovadītāju panākt. Mēs sapratām, ka tas ir mukšanas mēģinājums. No Puķu ielas autovadītājs nogriezās uz Riņķu ielu, nogriezās uz Saules ielu, turpināja braukt līdz Lemberga Hūtei.

Tur ir uzkalns, bija augsts laiks un piekalnē ceļš bija slidens, tā kā uz kalnu pūta sniegu. Automašīnu sanesa un tā ietriecās ţogā. Kad automašīna ietriecās ţogā, autovadītājs ieskrēja meţā. Par notikušo mēs pa rāciju ziņojām ceļu policijai. Viņi lika palikt pie automašīnas. Mēs norādījām virzienu, kur autovadītājs aizgāja. Pēc kāda laika Ceļu policija mūs pasauca, lai atpazīstam autovadītāju”. Uz jautājumiem liecinieks atbildēja turpmāk norādīto: “Autovadītāju aizturēja Ceļu policija, mēs nē.

Es neatceros to momentu vai autovadītājs no meţa iznāca pats vai viņu izveda Ceļu policija. Mums bija izsaukums, un kad mēs piebraucām, Ceļu policija bija jau viņu izvedusi”. Liecināja, ka Ceļu policijas darbinieki teikuši, ka pieeticēju izveduši no meţa viņi. Liecinieks liecināja: „Vairāk kā 15 minūtes pagāja, kamēr ieradās Ceļo policija un izveda autovadītāju ārā no meţa. Ţogam tika radīti bojājumi. Tas bija pītais drāšu ţogs. Kādi divi posmi tam bija bojāti. Praktiski mašīna bija uzkārusies ţogā.

Pēc tam ţogs bija sataisīts, es gan nezinu, kas to sataisīja. Personīgi mums nekāds kontakts ar A.P. nebija. Viņš kontaktējās ar Ceļu policiju. Kamēr atbrauca Ceļu policija, mēs visu laiku bijām avarējušās mašīnas tuvumā. No Ceļu policijas atbrauca divi policisti. Pēc tam, kad vadītājs iznāca no meţa, viņu aizveda uz Valsts policiju. Uz iecirkni viņu aizvedām mēs ar savu ekipāţu. Es nezinu, kādas darbības notikuma vietā veica Ceļu policija. Mums ir tiesības pārbaudīt vadītāju uz alkoholu. Mēs tikai ekspertīzi nevaram veikt.

Pazīmes bija tādas, ka A.P. varētu būt alkohola reibumā. Bija nepārliecinoša uzvedība, smaka. Mēs bijām viņam blakus, var taču just alkohola smaku. Pārsvarā ar A.P. kontaktējās Ceļu policija, es tikai viņu ieliku mašīnā. Ja es viņu aiz rokas aizvedu līdz savai mašīnai un iesēdinu mašīnā , vai tad es neredzu, ka cilvēks ir alkohola reibumā? Uz notikuma brīdi es policijā biju strādājis kādus 15 gadus”.

[14] Lietā nav strīda par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā pieteicējs, vadot transportlīdzekli BMW 525 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Ventspilī, pa Saules ielu, virzienā no Krustkalna ielas uz Vārves pagastu, izvēlējās nepareizu braukšanas ātrumu, kā rezultātā nobrauca no brauktuves un iebrauca atrakciju parka „Meţa kaķis” ţogā, bojājot to, un ka pieteicējs no notikuma vietas aizgāja. [14.1] Fakts, ka atrakciju parka ţogs CSNg rezultātā ticis bojāts, apstiprina paša pieteicēja un viņa pārstāvja sniegtie paskaidrojumi, Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.EZ 057508 norādītais un shēma, no kuras redzams pieteicēja automašīnas stāvoklis pret ţogu (lietas 51.lap), proti, tā atradusies daļēji atrakcija parka iekšpusē, policijas

13.lappuse no 18 darbinieku ziņojumos - paskaidrojumos norādītais, un tiesa sēdē sniegtās policijas darbinieku liecības. [14.2] Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē apstiprināja, ka ţogs, kurā pieteicējs iebrauca, nepieder viņam. Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicējs CSNg rezultātā ir bojājis trešās personas mantu. Tomēr šis apstāklis saskaņā ar LAPK 34.pantā sniegto apstākļu izskaitījumu, nav atzīstams par atbildību pastiprinošu, bet, ņemot vērā CSN 50.punktā noteikto, kā jārīkojas transportlīdzekļa vadītājam, ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, un tai skaitā arī noteikto transportlīdzekļa pienākumu palikt negadījuma vietā un par ceļu satiksmes negadījumu paziņot policijai, ir administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvās puses satura sastāvdaļa. [14.3] Atbildētājs ar pierādījumiem par pretējo nav pierādījis to, ka pieteicējs trešās personas mantai nodarītos zaudējumus nebūtu novērsis.

Līdz ar to CSNg seku novēršana atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli. [14.4] Lietā atrodas pretrunīgas ziņas ar to, vai pieteicējs atzinis, ka pirms notikums lietojis alkoholiskos dzērienus. [14.4.1] No pieteicēja 2009.gada 5.februāra paskaidrojuma policijai izriet, ka pieteicējs alkoholiskos dzērienus lietojis tikai pēc notikuma. Pieteicējs paskaidrojis, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma aizbēdzis meţā un izdzēris apmēram 400 g degvīna, pēc kā atgriezies pie policijas darbiniekiem CSNg vietā (lietas 40.lapa). [14.4.2] Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks J.K. dienesta ziņojumā norādījis, ka administratīvās pārkāpuma lietas Nr.PA600076 izskatīšanas laikā 2009.gada 3.martā pieteicējs savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzinis pilnībā un paskaidrojis, ka 2009.gada 4.februārī pa nakti lietojis alkoholiskos dzērienus, pēc tam vadījis savu transportlīdzekli (..) (lietas 44.lapa). [14.4.3] No policijas darbinieku sniegtajiem ziņojumiem izriet, ka kontaktējoties ar pieteicēju, no viņa bijusi jūtama alkoholam raksturīga smaka, pēc liecinieka S.D.

Liecinātā – uzvedība bijusi nepārliecinoša, pēc P.Z. liecinātā – pieteicējs grīļojās un nesakarīgi runāja. [14.4.4] Izvērtējusi minētos pierādījumus tiesa secina, ka tie liecina, ka pēc iznākšanas no meţa pieteicējs bijis stāvoklī, kas liecina par iespējamu alkohola reibumu, un šo faktu apliecina medicīniskās pārbaudes rezultāti, kaut arī medicīniskā pārbaude, kā atzinusi Ventspils tiesa, veikta nevis Ministru kabineta 2005.gada 11,janvāra noteikumu Nr. 15 noteiktajā kārtībā, bet Ministru Kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 394 kārtībā.

Tomēr tiesa no lietā esošajiem pierādījumiem negūst apstiprinājumu atbildētāja Lēmumā un J.K. ziņojumā

14.lappuse no 18 norādītajam, ka pieteicējs automašīnu arī vadījis alkohola reibumā. Tiesa nekonstatē, ka pieteicējs, kā paredzēts LAPK 260.pantā, pie administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas būtu sniedzis rakstveida paskaidrojumu. Protokols nesatur arī atzīmes, ka pieteicējs no paskaidrojuma sniegšanas būtu atteicies. Līdz ar to, tā kā pieteicēja rakstveida paskaidrojumā, kas sniegts uzreiz pēc notikuma norādītais (skat sprieduma [13.5] punktā) atšķiras no tā, ko norāda persona, kura pieņēmusi Lēmumu, un, ņemot vērā pieteicēja pozīciju lietā, nav iespējams pārbaudīt, vai un kāpēc pieteicējs savus paskaidrojumus par lietas faktiskajiem apstākļiem būtu mainījis, iztrūkstot pieteicēja rakstveida paskaidrojumam tiesai nav iespējams izslēgt šaubas par Lēmuma pieņēmēja ziņojumā norādītā patiesumu attiecībā uz pieteicēja atzīšanos. Līdz ar to tiesa atzīst, ka fakts, ka pieticējs jau CSNg izraisīšanas brīdī bijis alkohola reibumā, ar lietas materiāliem neapstiprinās. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietā par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams pieteicēja atrašanās alkohola ietekmē.

[15] Izvērtējusi atbildētāja veikto lietderības apsvērumu pamatojumu kopsakarā ar nodarījuma faktu, tiesa, jā jau norādīja spriedumā iepriekš atzīst, ka izraisītais CSNg un tā rezultātā bojātā trešās personas manta ir administratīvā pārkāpuma objektīvās puses elementi, līdz ar to tie paši par sevi nevar saturēt pamatojumu soda samērīgumam. Pieteicēja subjektīvo pusi raksturo pieteicēja bailes no policijas un mērķtiecīga vēlme izvairīties no atbildības, ko tiesa atzīst par pierādītu ar lietas materiāliem, kā arī garīgā nelīdzsvarotība, uzreiz pēc notikuma nevis saprātīgi novērtējot situāciju un atbilstoši rīkojoties, bet iebēgot meţā un tur izderot 400 gr alkohola. Tiesas ieskatā, pieteicēja rīcība, skaidrā prātā šādi rīkojoties, lai arī nav atbildību pastiprinošs apstāklis, var ietekmēt atbildētāja lietderības apsvērumus par pieteicējam piemērojamo sodu. Pie kam, ņemams vērā, ka CSNg pieteicējs izraisīja mēģinot izveirīties no policijas, ko apliecina policijas darbinieku P.Z. un S.D. sniegtie rakstveida paskaidrojumi Ventspils PRPP priekšniekam (lietas 38. – 39.lapa) un viņu sniegtās liecības tiesas sēdē. Šādos apstākļos, neatkarīgi no tā, ka nav pierādīts atbildību pastiprinošais apstāklis – alkohola reibums, neatkarīgi no tā, ka pieteicējs jau sniedzot paskaidrojumu 2009.gada 5.februārī nodarīto noţēlojis un sabojāto ţogu salabojis, pieteicējam uzliktais sods – naudas sods, kas ir piecas reizes mazāks par maksimālo likumdevēja noteikto, kā papildsodu piemērojot transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku, kas ir par pusi mazāks, kā likumā paredzētais, ir samērīgs ar viņa izdarīto administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to tiesa nesaskata pamatu pieteikuma apmierināšanai daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 12 mēnešiem.

15.lappuse no 18 [16] Pārbaudot, vai transportlīdzeklis BMW 525 ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pieticējam 2009.gada 4.februārī izņemts tiesiski un pamatoti, tiesa konstatē turpmāko. [16.1] Policijas darbinieka 2009.gada 4.februārī sastādītajā transportlīdzekļa izņemšanas protokolā norādīts „transportlīdzekļa izņemšanas protokols administratīvā pārkāpuma lietā Sērija EZ Nr.057508”, aktā kā pamatojums transportlīdzekļa izņemšanai norādīts LAPK 257.panta pirmā un trešā daļa, un norādīts, ka tiek izņemts transportlīdzeklis BMW 525 ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, transportlīdzekļa vizuālajā apskatē konstatētis :”bojāts pēc CSNg”;

„ar kuru izdarīja administratīvo pārkāpumu, par ko paredzēta atbildība LAPK 149 CSNg” ( lietas 22.lapa). [16.2] LAPK 257. panta pirmās daļās pirmajā teikumā noteikts, ka mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem, citstarp, šā kodeksa 254., 256. un 256.1 pantā norādīto institūciju amatpersonas. LAPK 254.pantā noteikti gadījumi kādos un amatpersonas kuras var administratīvi aizturēt personu.

LAPL 254.panta 1.punktā noteikts, ka administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, drīkst tikai institūcijas (amatpersonas), kuras tam pilnvarotas ar likumu - policijas darbinieki (amatpersonas), citstarp gadījumos, ja pārkāpti satiksmes noteikumi. No LAPL 256. un 256.1 pantiem izriet, ka personas apskati, mantu apskati un administratīvā pārkāpuma vietas apskati var veikt policijas amatpersonas. Tā kā lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2009.gada 4.februārī, vadot transportlīdzekli neizvēlējās pareizu braukšanas ātrumu, kā rezultātā nobrauca no brauktuves un iebrauca ţogā, bojājot to, un no CSNg vietas aizgāja, pārkāpjot noteikto kārtību, tādējādi izdarot administratīvos pārkāpumus, kuru sastāvu pazīmes atbilst LAPK 149.16 panta piektajā daļā un LAPK 149.4 panta četrpadsmitajā daļā.

Nav strīda arī par to, ka pieteicējam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols arī par to, ka transportlīdzekli, ar ko izraisījis CSNg, viņš vadīja alkohola ietekmē, tādējādi izdarot pārkāpumu, kura pazīmes paredzētas LAPK 149.15 panta trešajā daļā. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka policijas darbiniekiem bija pamats izņemt pieteicējam viņam piederošo transportlīdzekli kā pārkāpumu izdarīšanas rīku. [16.3] LAPK 257. panta pirmās daļās otrajā teikumā noteikts, ka izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ievērojot to, ka atbildētājs pieteicēju saucis pie administratīvās atbildības ne tikai par LAPK 149.4 panta četrpadsmitajā daļā un 149.16 panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma

16.lappuse no 18 izdarīšanu, kurā pieņemts Lēmums izskatāmajā lietā, un kura atcelšana ir izskatāmās administratīvās lietas priekšmets, bet arī par LAPK 149.15 panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, tiesa atzīst, ka izņemtā transportlīdzekļa nodošana glabāšanā veikta administratīvās lietas, kas ierosināta par LAPK 149.15 panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, ietvaros. Tādējādi, kaut arī izskatāmā lieta nav par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē (LAPK 149.15 panta trešā daļa), tiesa vispārīgi atzīst, ka izņemot pieteicējam transportlīdzekli un nododot to glabāšanai, LAPK 257.panta pārkāpumi nav pieļauti.

[17] Pieteicējs atlīdzinājumu prasa sakarā ar transportlīdzekļa prettiesisku izņemšanu un nodošanu glabāšanā. Tā kā prasījums par atlīdzinājumu ir nesaraujami saistīts prasījumu pamatlietā, un tiesa atzinusi, ka transportlīdzeklis pieteicējam izņemts un nodots glabāšanā tiesiski, nav pamata pieteicēja prasījuma apmierināšanai arī daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

[18] Pieteicējs prasījuma daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu norāda arī uz to, ka viņam ir informācija, ka nesagaidot laiku, kad lēmums stāsies spēkā, transportlīdzeklis ir iznīcināts, un tas pastiprina pieteicēja morālo kaitējumu. Pierādījumus tam, ka atbildētājs pieņēmis lēmumu par pieteicējam izņemtā transportlīdzekļa iznīcināšanu ne pieteicējs, ne atbildētājs lietā nav iesnieguši, līdz ar to tiesai nav iespējams pārliecināties par norādītā pamatotību. Vienlaikus tiesa norāda, ka LAPK 257.panta trešais un ceturtais teikums nosaka, ka, ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets. Kārtību kādā atbildīgā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par izņemtās mantas nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai, nosaka Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumi Nr. 580 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 580). Ievērojot Noteikumos Nr. 580 paredzēto tiesisko regulējumu, tiesa atzīst, ka mantas iznīcināšanas vai realizācijas tiesiskums ir pārbaudāms atsevišķi no mantas izņemšanas. Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka pieteicējs iestādē būtu vērsies ar pretenzijām par automašīnas iznīcināšanu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka mantas iznīcināšanas vai realizēšanas tiesiskums nav pārbaudāms tiesā ierosinātās izskatāmās administratīvās lietas ietvaros.

17.lappuse no 18 [19] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet pieteicēja pieteikums, tai skaitā daļā par atlīdzinājumu, noraidāms pilnībā.

Rezolutīvā daļa:

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246. -251.pantu, 289.-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt pilnībā A.P. pieteikumu tā ierosinātajā daļā. Atstāt negrozītu Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2009.gada 29.aprīļa lēmumu Nr.015/PA600076-1 „Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem”. Spriedumu divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Sērdiene

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas Tiesnese S.Sērdiene Liepājā 2011.gada 10.janvārī.

18.lappuse no 18