Court orders father to pay child support in minimum amount despite claiming no income.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's claim of inability to pay and ordered him to provide child support in the statutory minimum amount. Although the defendant admitted owing support but cited unemployment and rural living conditions as barriers, the court found the plaintiff's claim valid based on the father's legal duty to support his children. Consequently, the judgment mandates specific monthly payments for both children, calculated as a percentage of the state's minimum wage, while also ordering the payment of state fees and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179; Civil Procedure Law 193: A parent's duty to support children persists regardless of income or cohabitation status, and the court must determine the specific amount of support owed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29 4590 16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 16.jūnijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Ķeire
ar sekretāri A.Zeiboldi
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu
uzturam.
Tiesa
konstatēja:
2016.gada 11.aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk spriedumā, prasītāja) maza apmēra
prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk spriedumā, atbildētājs), kurā prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus pušu kopīgo bērnu
uzturam: 2009.gada 25.februārī dzimušās /pers. C/ uzturam un 2012.gada 16.oktobrī dzimušā /pers. D/ uzturam valstī noteiktajā minimālajā apmērā.
Rakstveida paskaidrojumus par prasību atbildētājs tiesai nav iesniedzis.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.maija tiesneses lēmumu nolemts lietu izskatīt tiesas sēdē.
Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja, lūdza no atbildētāja bērnu uzturam piedzīt uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā un paskaidroja,
ka ar atbildētāju dzīvo atsevišķi , prasītāja viena pati uztur bērnus, kuri dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas pilnīgā viņas apgādībā, bet atbildētājs bērnu
uzturēšanā nepiedalās, motivējot ar to, ka viņam nav ienākumi. Prasītāja strādājot SIA /nosaukums/ un viņas ienākumi esot ap 370 euro mēnesī, kā arī
pabalsti, ko viņa saņemot par bērniem. Prasītāja, uzskata, ka arī bērnu tēva pienākums ir uzturēt savus bērnus.
Atbildētājs prasību atzina, paskaidroja, ka viņš piekrīt, ka bērniem uzturlīdzekļi ir jāmaksā, bet nespēj to izdarīt, jo ir bez patstāvīga darba un
ienākumiem. Dzīvo laukos, kur ir problemātiski atrast darbu.
Noklausījusies pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Ņemot vērā to, ka atbildētājs prasību tās uzturētajā daļā atzina pilnībā, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, motīvu daļā
iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Saskaņā ar Civillikuma 179.pantu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Civillikuma 177.panta ceturtā daļa noteic, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdiena apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,
spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir
prioritāras.
No lietas materiāliem ir konstatējams, ka prasītāja un atbildētājs ir vecāki 2009.gada 25.februārī dzimušajai /pers. C/ un 2013.gada 16.oktobrī
dzimušajam /pers. D/ (l.l. 10,11) .
Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītāja viena uztur un aprūpē pušu kopīgos bērnus, bet atbildētājs savu bērnu uzturēšanā nepiedalās,
uzturlīdzekļus nemaksā.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus pušu kopīgo bērnu uzturam, apmērā, kas atbilst Ministru kabineta valstī noteiktajam
minimālajam uzturlīdzekļu apmēram.
Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru,kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi
no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumam.
Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr. 37 ''Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam''
2.punktam, katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā, kas bērnam no viņa piedzimšanas
līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir 25 procenti Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt bērnam no 7 gadu vecuma
sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai- 30 procenti no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 ''Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros
un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu'' 2.punktā ir noteikts, ka no 2016.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika
ietvaros ir 370 euro.
Sniegt uzturlīdzekļus savu bērnu uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā ir atbildētāja beznosacījuma pienākums, kas nav
apspriežams saistībā ar atbildētāja materiālo stāvokli.
Tādējādi, ņemot vērā, ka prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus no atbildētāja bērnu uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, tiesa,
ņemot vērā Augstākās tiesas Tiesu prakses apkopojumā ''Par ģimenes tiesību normu piemērošanu'' paustās atziņas, atzīst, ka spriedumā nav
nepieciešams norādīt un vērtēt bērnu uzturam nepieciešamo ikmēneša uzturlīdzekļu aprēķinu, kā arī pušu mantisko stāvokli.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai nav jāpierāda fakts, ka bērniem ir nepieciešams ēdiens, apģērbs, mājoklis un veselības aprūpes nodrošināšana,
ka bērniem ir nepieciešama kopšana. Turklāt pienākums nodrošināt minēto gulstas uz abiem vecākiem.
Kā norādījis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC- 556, iztulkojot Latvijas Republikas Satversmes
92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma normām, kas regulē ģimenes tiesiskās attiecības, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu
uzturam tie ir piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību
aizsardzības realizāciju tiesā.
Līdz ar to tiesa kā ar tiesas sprieduma uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi nosaka prasības celšanas brīdi, tas ir prasības celšanas
brīdi tiesā, konkrētajā gadījumā, 2016.gada 11.aprīli.
Ņemot vērā minēto, no atbildētāja uzturlīdzekļi ir piedzenami no dienas, kad prasības pieteikums iesniegts tiesā, tas ir, no 2016.gada 11.aprīļa līdz
bērnu pilngadībai.
Ievērojot minēto no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi bērnu uzturam šādā apmērā:
2012.gada 16.oktobrī dzimušā /pers. D/ uzturam sākot no 2016.gada 11.aprīļa 92,50 euro ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25 procentu apmērā no
Ministru kabineta valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz /pers. D/ sasniegs septiņu gadu vecumu, bet no /pers. D/ septiņu gadu vecuma
sasniegšanas līdz pilngadībai, ne mazāk kā 30 procentus no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2009.gada 25.februārī dzimušās /pers. C/ uzturam sākot no 2016.gada 11.aprīļa līdz /pers. C/ pilngadībai 111 euro ik mēnesi, bet ne mazāk
kā 30 procentus no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, prasības apmierināšanas gadījumā tiesas izdevumi, ja prasītāja no to samaksāšanas bijis
atbrīvota, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Prasītāja pie prasības celšanas uz likuma pamata ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (Civilprocesa likuma 43.panta pirmās
daļas 3.punkts).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma
par vienu gadu.
Maksājumu kopsumma par vienu gadu ir 2442 euro. Valsts nodeva ir 332,42 euro (CPL 34.panta pirmās daļas pirmā punkta „b” apakšpunkts-
320,10 euro plus 4% no no summas, kas pārsniedz 2134,00 euro ).
No atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 332,42 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,52 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, ir nosakāms termiņš 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193. un 204.1, pantiem, tiesa
no s pri e da :
Maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus 2012.gada 16.oktobrī
dzimušā /pers. D/, personas kods /personas kods/ , uzturam sakot noi 2016.gada 11.aprīļa 92,50 euro (deviņdesmit divus euro un 50 centus) ik
mēnesi, bet ne mazāk kā 25 procentu apmērā no Ministru kabineta valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz /pers. D/ sasniegs septiņu gadu
vecumu, bet no /pers. D/ septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz pilngadībai, ne mazāk kā 30 procentus no valstī noteiktās minimālās mēneša darba
algas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus 2009.gada 25.februārī
dzimušās /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam sākot 2016.gada 11.aprīļa ik mēnesi, 111 euro (vienu simtu un vienpadsmit euro) ik
mēnesi, bet ne mazāk kā 30 procentus no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 332,42 euro (trīs simti trīsdesmit divi 42 centi)
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,72 euro (pieci euro 72 centi)
apmērā.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138,
konta Nr. LV55TREL 1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva lietā Nr. 29 4590 16, un
maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam: Tiesu administrācija,
NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr. Nr. 29 4590 16 un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas
Spriedumu, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese /paraksts/ D.Ķeire