Court convicted defendant of illegally possessing hidden camera equipment under strategic goods law and imposed community service.

Lietas arhīva Nr. K33-0124-22/5

ECLI:LV:RIRT:2022:0221.16870000321.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 21. februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese A. Briede,

piedaloties prokuroram V. Ratnikam,

aizstāvei I. Šikai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ pārkāpa sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu ierīču aprites aizliegumu.

/pers. B/, pārkāpjot Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta pirmās daļas prasības, ka fiziskajām personām aizliegts iegadāties, glabāt

un lietot Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības

pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus un programmatūras, izmeklēšanā

precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā, nelikumīgi iegādājās ierīci “Wifi Hidden Camera”, ar pamācību, CD disku, “MicroSD” karti un apaļas formas

plastmasas turētāju.

Minēto ierīci /pers. B/ nelikumīgi glabāja līdz 2020. gada 1. oktobrim, kad /pers. B/ dzīvesvietā /adrese/, sankcionētas kratīšanas laikā Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki to atrada un izņēma.

Ar 2021. gada 3. marta Valsts drošības dienesta atzinumu Nr. /atzinuma numurs/ konstatēts, ka izņemtā ierīce “Wifi Hidden Camera” ir uzskatāma

par tādu, kas primāri paredzēta slēptai videonovērošanai vai videodokumentēšanai. Ierīces shēmas platei ir pievienots vads ar antenu un plakans kabelis

ar kameras moduli ar “adatas acs” tipa lēcu (pinhole lens). Ierīce var veikt video ierakstu. Ierakstītā informācija tiek saglabāta atmiņas kartē. Konfigurēt

un vadīt ierīci iespējams ar viedtālruņa vai datora palīdzību, kuros uzinstalēta atbilstoša lietotne. Ar lietotnes palīdzību iespējams skatīties video arī

tiešsaistes režīmā. Ierīce funkcionē un ir darba kārtībā. Ierīces komplektācijā ir iekļautas speciālas melnas plastmasas apģērba pogu un skrūvju galvas

imitācijas, kas paredzētas kameras maskēšanai. Ierīce “Wifi Hidden Camera” atbilst Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645

“Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu” pielikuma 10A905.b.1 sadaļā “Sevišķā veidā veicamiem operatīvās

darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciālas radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumenti, komponentes un programmatūra” punktā

“iekārtas un ierīces slēptai videonovērošanai un videodokumentēšanai” iekļautajām precēm. Atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 1. panta

1. punktā noteiktajam, minētā ierīce ir stratēģiskas nozīmes prece, jo ir iekļauta Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un

pakalpojumu sarakstā.

Tādā veidā /pers. B/ izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā nelikumīgi iegādājās un līdz 2020. gada 1. oktobrim nelikumīgi glabāja savā

dzīvesvietā /adrese/, speciāli radītu ierīci “Wifi Hidden Camera”, ar pamācību, CD disku, “MicroSD” karti un apaļas formas plastmasas turētāju, kas

izmantojama sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem, tas ir, slēptai videonovērošanai vai videodokumentēšanai, līdz ar to /pers. B/

pārkāpa sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu ierīču aprites aizliegumu.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Apsūdzētais /pers. B/ tiesas izmeklēšanā savu vainu Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā neatzina.

Apsūdzētais tiesas sēdē liecināja, ka 2018. gada 18. novembrī ar laulāto /pers. C/ intensīvi meklēja kameru. /pers. C/ negāja bērna kopšanas

atvaļinājumā un lai bērnu varētu novērot, kad istabā vai ārā guļ, vai viņš neraud, vai nav sagriezies, pēc iespējās ātrāk vajadzēja nopirkt videokameru.

Meklēja kameru Latvijā, neko neatrada, meklēja “Amazon” Vācijas mājas lapā, kur klāsts ir milzīgs. Konkrēto kameru uz to brīdi “Amazon”

ieteica izvēlēties. Neiedziļinājās kameras parametros, jo bilde, kuru varēja redzēt, bija liela, un daudz nedomājot kameru iegādājās 2018. gada

18. novembrī. Samaksāja par to 32,99 euro un piegādes maksa no Vācijas bija 7,19 euro, kopā samaksāja 40,18 euro. Nedomāja, ka tā ir kāda

stratēģiska iekārta. Iedziļinoties Ministru kabineta noteikumos Nr. 645 “Nacionālās Stratēģiskās nozīmes preču un pakalpojumu saraksts”, tad šī iekārta

nav speciāli izstrādāta, pielāgota, pārveidota, ieslēpta un maskēta. Tā ir kamera mājas, ofisa drošībai. Pēc bildes nevar saprast, ka kamerai ir samazināti

izmēri vai tā ir kādā veidā bīstama iegādei un par to draud kriminālatbildība. Nenojauta, ka kaut kas tamlīdzīgs var būt. Kad kameru saņēma, konstatēja,

ka kameras darbības rādiuss ir līdz 10 metriem, to var ieslēgt, bet tā filmē sliktā kvalitātē un nevarēja to savienot ar telefonu. Līdz ar ko tā nebija

izmantojama. Kamera pēc būtības būtu jāizmet ārā, bet 2018. gadā to ielika atvilktnē un nav to aizticis. Kameras parametros iedziļinājās tikai, kad tika

izvirzīta apsūdzība. Baterijas termiņš kamerai bija kādas 15 minūtes, rādiuss bija 10 metri, nevar slēpti nofilmēt. Kameru piegādāja kurjers, ievedot to

Latvijā, izejot muitas un robežsardzes procedūras. Ja būtu kaut kas aizdomīgs, tad noteikti vērstu uzmanību, dotu ziņu un preci nepiegādātu.

Uzskata, ka kratīšana dzīvesvietā notika, jo bija iesaistījies politikā, un viņa politiskā apvienība ieguva vienu mandāta vietu pašvaldību vēlēšanās.

Apsūdzētajam ir maģistra grāds uzņēmējdarbībā, ir bijusi pielaide valsts noslēpumiem. Piecus gadus bija zemessargs līdz 2021. gada oktobrim,

zemessardze nepagarināja līgumu. Trīs gadus no tiem bija speciālās uzdevumu nodaļas zemessargs, kur sadarbībā ar speciālo uzdevumu vienību un citiem

instruktoriem viņiem veica apmācību izdzīvošanai “X stundas” apstākļos. Vairs nav zemessargs, bet viņu gaida atpakaļ, jo tur strādājis daudzus gadus, ir

daudz dažādas apliecības, gan spridzināšanā, gan šaušanā, gan maskēšanās. Ir noderīga persona zemessardzē, bet šobrīd viņam nevar pagarināt līgumu,

jo uzsākts kriminālprocess.

/pers. B/ neapšauba lietas materiālos esošo Valsts drošības dienesta atzinumu, jo tur strādā augsta līmeņa speciālisti, bet, ja runā par kameras

darba kārtību, tad darba kārtībā tā bija, bet to nevarēja savienot pat ar telefonu. Kameras rādiuss bija 10 metri, tas nav nekas slepens un baterijas

derīguma termiņš bija 15 minūtes. Vācijas “Amazon” mājas lapā ir vismaz 50 tādas kameras, kuras visas būtu pakļaujamas aizliegumam un

kriminālprocesam, ja kāds tās būtu iegādājies. Kamera nav speciāli pielāgota, tā būtu pielāgota, ja apsūdzētais to būtu kaut kur iešuvis. Kamera ir

diezgan liela. Kamera nav speciāli pārveidota, kāda tā ir no rūpnīcas, tāda tā arī ir, tā nav ieslēpta, nav maskēta. Uzskata, ka kamera neatbilst Ministru

kabineta noteikumiem Nr. 645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu”. /pers. B/ kā speciālo uzdevumu nodaļas

zemessargs ir veicis video filmēšanu, ir veicis pretizlūkošanu un izlūkošanu gan filmējot, gan nefilmējot. Ir filmējis ar video reģistratoru no mašīnas un ir

izmantojis savām vajadzībām, rakstot par to atskaites.

[3] Tiesas izmeklēšanā, veicot pierādījumu pārbaudi, vērtējot visus pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā iegūtos pierādījumus kopumā un savstarpējā

saistībā, tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina pilnībā pierādīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Apsūdzētā noziedzīgās

darbības ir pareizi kvalificētas, līdz ar ko pastāv Kriminālprocesa likuma 520. pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

[4] Lietā nav strīda, ka 2020. gada 1. oktobrī apsūdzētā dzīvesvietā /adrese/, sankcionētas kratīšanas laikā mājas pirmā stāva darba galda atvilktnē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki atrada un izņēma kameru “Wifi Hidden Camera” ar pamācību, CD disku, “MicroSD” karti un

apaļas formas plastmasas turētāju. Minēto pierāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Otrās nodaļas /amats/ /pers.D/ ierosinājumā par

kratīšanas izdarīšanu cita kriminālprocesa ietvaros norādītās ziņas (lietas 6.-7. lapa), Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2020. gada 31. augusta

lēmumā norādītās ziņas, apmierinot ierosinājumu par kratīšanas veikšanu (lietas 8. lapa), 2020. gada 1. oktobra kratīšanas protokolā norādītās ziņas

(lietas 11.-22. lapa) un izņemto mantu apskates laikā iegūtās ziņas (lietas 23.-31. lapa).

[5] Ar 2021. gada 3. marta Valsts drošības dienesta atzinumā Nr. /atzinuma numurs/ sniegtajām ziņām pierādīts, ka komplektā ir balta kartona

kastīte, kurai pielīmēta uzlīme ar svītrkodu un numuru “/numurs/” un tajā esošās ierīces nosaukumu “Wifi Hidden Camera”, CD disks ar ierīces lietošanas

instrukciju un programmatūru, ierīces lietošanas instrukcija, microSD tipa atmiņas karšu lasītājs un microSD tipa atmiņas karte “Kingston” ar apjomu

64GB, apģērba pogu un skrūvju galvas imitācijas (septiņas) no melnas plastmasas, ierīce melnā plastmasas korpusā.

Ierīce sastāv no shēmas plates melnas plastmasas korpusā. Shēmas platei ir pievienots vads ar antenu un plakans kabelis ar kameras moduli ar

“adatas acs” tipa lēcu (pinhole lens). Ierīces vienā sānā atrodas divi slēdži, gaismas diodes un microSD tipa atmiņas kartes ligzda. Ierīces galā atrodas

USB pieslēgvieta. Ierīces izmēri (neskaitot antenas un kameras vadu) ir 65×30×16±1 mm. Ierīces kopējais svars ir 30,9±0,1 g.

Izpētot ierīci, noskaidrots, ka tā ir rūpnieciski izgatavota. Iespējamā izcelsmes valsts ir Ķīna. Ierīce var veikt videoierakstu. Ierakstītā informācija

tiek saglabāta atmiņas kartē. Konfigurēt un vadīt ierīci iespējams ar viedtālruņa vai datora palīdzību, kuros uzinstalēta atbilstoša lietotne. Ar lietotnes

palīdzību iespējams skatīties video arī tiešsaistes režīmā. Pārbaudot ierīci, konstatēts, ka pēc akumulatora baterijas uzlādes, ievietojot atmiņas karti, tā

funkcionē un ir darba kārtībā.

Ierīce ir uzskatāma par tādu, kas primāri paredzēta slēptai videonovērošanai vai videodokumentēšanai. Ierīces komplektācijā ir iekļautas apģērba

pogu imitācijas, kas paredzētas kameras maskēšanai. Ierīce atbilst Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645 “Noteikumi par

Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu” pielikuma 10A905.b.1 sadaļā “iekārtas un ierīces slēptai videonovērošanai un

videodokumentēšanai” iekļautajām precēm.

Ierīce, atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma I nodaļas 1. panta 1. punktam, ir stratēģiskas nozīmes prece, jo ir iekļauta Latvijas

Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā (lietas 34.-35. lapa).

[6] Lieciniece/pers. C/ tiesas sēdē liecināja, kad viņu aicināja sniegt liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, viņai pateica par

kameru, bet nepateica, par kuru kameru runā. “Amazon” ir pirkuši divas kameras. Par konkrēto kameru /pers. B/ pateica, ka ir nopircis kameru. Viņi

mēģināja kameru ieslēgt pirmajā stāvā, lai paskatītos, kā tā darbojas, bet tā negāja. Tas ir viss, ko lieciniece par to kameru zin, tad to nolika un aizmirsa

par to. 2019. gadā meklēja citu cilvēku, kur nopirkt kameru un arī “Amazon” nopirka kameru. Pirmo kameru viņiem uzdāvināja vīramāte, viņa nopirka to

no sava sakaru operatora un uzdāvināja, tā arī negāja. Otrā neveiksmīgā kamera ir tā, kuru nopirka vīrs. Trešo kameru lieciniece paprasīja vienai

māmiņai, kādu viņa lieto, un to arī nopirka. Tikai trešā nopirktā kamera strādāja un to arī lietoja.

Kad saprata, ka vīram ir lielas problēmas dēļ šīs mazās kastītes, lieciniece piedalījās seminārā kā grāmatvedis, kuru pasniedza Valsts drošības

dienests. Tur uzzināja, ka ir Stratēģiskās nozīmes preču kontroles nodaļa. Viņai pašai radās interese, ja viņas klients būtu nopircis šādu kameru un

pajautātu viņai, vai drīkst šo kameru ievest Latvijā un par to nebūs kriminālatbildība. Šādu jautājumu uzdeva Stratēģiskas nozīmes preču eksporta

kontroles nodaļas cilvēkiem Latvijas Ārlietu ministrijā. Viņiem uzdeva jautājumu, ka vēlas noskaidrot, vai preci var ievest Latvijā, un pielika klāt “linku”,

kuru viņi varētu atvērt vaļā, lai būtu viens pret viens, kādu kameru viņi iegādājās. Uzrakstīja, ka ir ārpakalpojumu grāmatvede un pārbauda šo preci. Uz

ko viņai /pers. E/, Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas vadītājs Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, atbildēja, ka šāda kamera netiek

kontrolēta. Ja pie viņas grieztos klients un jautātu, vai šādu kameru var ievest Latvijā, viņa atbildētu, ka var, jo viņai ir atbildējusi šāda liela iestāde. Kad

bija Valsts drošības dienesta seminārā, viņiem skaidroja, ka par precēm, kuras drīkst ievest, kuras nav divējādības nozīmes preces, ir jāprasa Ārlietu

ministrijai vai Finanšu izlūkdienestam. Viņa prasīja to arī Finanšu izlūkdienestam, bet tur neatbildēja, tāpēc griezās Ārlietu ministrijā.

Kameru iegādājās /pers. B/, un viņi saprata, ka kameru vispār nevarēja palaist, nevarēja ieslēgt. Nebija vērts sūtīt kameru atpakaļ uz Vāciju.

Nezin, kāpēc /pers. B/ izvēlējās tieši tādu kameru. Apsūdzība ir celta par vienu kameru, pārējās divas kameras ir mājās, ar vienu bērns spēlējas un

pēdējo, kuru veiksmīgi nopirka, iedeva brālim. Nezin, kāpēc kratīšanas laikā tika izņemta tikai viena kamera.

[7] Tiesas rodas šaubas, ka ar liecinieces e-pastā norādītajām ziņām Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas

pārstāvis pēc interneta veikalā minētajiem tehniskajiem parametriem varēja pilnībā noteikt kameras tehniskos datus. Tiesas ieskatā e-pastā sniegtās ziņas

lieciniecei, ka ierīce netiek kontrolēta, nekalpo par pierādījumu ierīces patiesām tehniskām iespējām un ierīces faktisko stāvokli. Pierādāmās ziņas par

ierīces tehniskajiem parametriem varēja konstatēt tikai redzot un apskatot ierīci kompetenta iestāde, sastādot atbilstošu atzinumu. Izskatāmajā lietā,

ievērojot Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta un 15. panta noteikumus, kompetentā institūcija bija Valsts drošības dienests, kam procesa

virzītājs nosūtīja izņemtās mantas atzinuma sniegšanai (lietas 32., 33. lapa).

Turklāt lieciniece liecināja, ka e-pasts Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļai nosūtīts, kad saprata, ka vīram ir

problēmas, bet lietā noskaidrots, ka kamera tika iegādāta līdz 2020. gada 1. oktobrim. Tādējādi tiesas ieskatā pastāv šaubas, vai tehniskā informācija

par videokameru interneta veikalā pēc 2020. gada 1. oktobra bijusi tāda pati, kā laikā, kad tā tika iegādāta, un vai tā bija tik pilnīga interneta veikala

norādītajās ziņās, ka pēc tām varēja noteikt ierīces patieso stāvokli.

[8] Tiesa, vērtējot apsūdzētā liecības, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512. panta otrās daļas 5. punktu sprieduma pamatošanai ņem vērā arī

apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanā prokuratūrā liecināto, ka ierīci iegādājās 2019. gada nogalē, lai veiktu saimniecisko darbību, lai kontrolētu atkritumu

apsaimniekošanas laukumus, kuros reizēm tika izgāzti nelikumīgi atkritumi (lietas 62.-65. lapa).

Tiesa secina, ka apsūdzētais nav bijis konsekvents savā aizstāvības pozīcijā. Apsūdzētais liecībās izteicis divas dažādas versijas par kameras

iegādes mērķi. Tiesa apsūdzētā liecības vērtē kā savu darbību subjektīvu izskaidrojumu ar nolūku izvairīties no kriminālatbildības un soda.

Tiesa, vērtējot liecinieces /pers. C/ liecības, ņem vērā, ka viņa kā apsūdzētā laulātā ir ieinteresēta, lai /pers. B/ netiktu saukts pie kriminālatbildības

un sodīts. Tiesa liecinieces /pers. C/ liecības vērtē kā subjektīvas, no kurām nav gūstamas objektīvas ziņas par ierīces iegādes apstākļiem un tās

tehniskajiem parametriem.

Turklāt, aplūkojot ierīces izskatu, tās formu, izmēru, apģērba pogu un skrūvju galvas imitācijas ierīces iespējamai maskēšanai, tiesa piedod lielāku

ticamību apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, ka ierīce bija paredzēta saimnieciskās darbības vajadzībām, vairāk slēptai videonovērošanai.

Papildus tiesa pievērš uzmanību iegādātās ierīces nosaukumam “Wifi Hidden Camera”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “Wifi slēptā kamera”

(https://translate.tilde.com/#/) . Tādējādi tiesa netic apsūdzētā norādītajam, ka internetā nevarēja saprast ierīces izmērus un kameras parametros

neiedziļinājās. Tiesas ieskatā tieši kameras nosaukums liecina par ierīces pielietojumu slēptai, nemanāmai videonovērošanai, ko apsūdzētais, pasūtot ierīci,

apzināti izvēlējies. Tiesas ieskatā slēpta videonovērošana nebūtu nepieciešama maza guļoša bērna novērošanai, kas liecina par apsūdzētā un liecinieces

tiesā sniegto liecību neatbilstību patiesajiem kameras iegādes mērķiem.

Tiesas ieskatā nav nozīmes apsūdzētā norādītajam, ka kamera nav bijusi lietojama, pats apsūdzētais ierīci nav speciāli pārveidojis, nav to ieslēpis

vai maskējis, bet tāda bija no rūpnīcas. Tiesa par objektīvām atzīst ziņas, kas sniegtas kompetentas iestādes, Valsts drošības dienesta, atzinumā, ka ierīce

var veikt videoierakstu, ka pēc akumulatora baterijas uzlādes, ievietojot atmiņas karti, tā funkcionē un ir darba kārtībā. Ierīce ir uzskatāma par tādu, kas

primāri paredzēta slēptai videonovērošanai vai videodokumentēšanai.

[9] Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 1. panta 1. punktā noteikts, ka stratēģiskas nozīmes preces ir sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas,

materiāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas ietverti (..) Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes

preču un pakalpojumu sarakstā.

Minētā likuma 3. pants noteic, ka Latvijas Republikas Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu nosaka Ministru kabinets.

Atbilstoši likuma 5.1 pantam, fiziskajām personām aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču

un pakalpojumu sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas,

ierīces vai instrumentus un to komponentus un programmatūru.

Atbilstoši Valsts drošības dienesta atzinumam, izņemtā ierīce atbilst minētajiem kritērijiem.

[10] Saskaņā ar 2007. gada 25. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un

pakalpojumu sarakstu” 2. punktu nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto preču un pakalpojumu pārvietošanai,

eksportam, importam un tranzītam nepieciešama Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegta licence.

Noteikumu pielikuma 10A905. sadaļā iekļautas sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītas vai

pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumenti, komponentes un programmatūra. Piezīmē norādīts, ka kontrolei tiek pakļauts 10A905. sadaļā minēto iekārtu,

ierīču, instrumentu, komponenšu un programmatūras imports, pārvietošana no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ražošana, lietošana un glabāšana.

10A905. sadaļas b) punkta 1. apakšpunktā iekļautas iekārtas un ierīces slēptai videonovērošanai vai fotodokumentēšanai un videodokumentēšanai:

fotokameras un videokameras, kurām piemīt kāda no turpmāk minētajām pazīmēm: tās ir speciāli izstrādātas, pielāgotas vai pārveidotas slēptai

videonovērošanai vai fotodokumentēšanai un videodokumentēšanai; tās ir maskētas kā citi priekšmeti, iekārtas vai ierīces; tās ir ieslēptas vai maskētas

citā priekšmetā, iekārtā, ierīcē, konstrukcijā vai līdzīgā ierīcē; to izmērs ir 40×40×40 mm vai mazāks; to diametrs ir 25 mm vai mazāks; tās ir aprīkotas ar

“adatas acs” tipa lēcu (pinhole lens).

Noteikumu pielikums paredz izņēmumus, kad 10A905. sadaļas “b” apakšpunktu nepiemēro, kurus tiesa nekonstatē apsūdzētā dzīvesvietā

atrastajai ierīcei.

Lietā ir pierādīts, ka izņemto ierīci apsūdzētais iegādājās un glabāja savā dzīvesvietā. Ierīce ir paredzēta slēptai videonovērošanai un

videodokumentēšanai, tai ir “adatas acs” tipa lēca (pinhole lens), un tā atbilst 2007. gada 25. septembra Ministru kabineta noteikumos

Nr.645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu” minētajiem kritērijiem.

[11] Tiesa atzīst par nepamatotiem aizstāves iebildumus, ka ierīce primāri paredzēta slēptai novērošanai, bet var pielietot arī citām vajadzībām, ka

tā bijusi acīmredzami nederīga, tai nav saiknes ar sevišķā veidā veiktiem pasākumiem, jābūt saistībai ar operatīvo izsekošanu, iekļūšanu, ka līdzīga veida

kameras ir minētas likumā, bet konkrēta nav iekļauta. Aizstāve nesaredz apsūdzētā rīcībā nedz bīstamību, nedz kaitējumu.

[11.1] Atbilstoši Valsts drošības dienesta atzinumā norādītajam, ierīce funkcionē un ir darba kārtībā.

Slēpta videonovērošana atbilst sevišķā veidā veicamiem operatīvās izmeklēšanas pasākumiem. Atbilstoši Operatīvās darbības likums 7. panta

ceturtajai daļai, operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem,

operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem), operatīvā publiski nepieejamas

vietas videonovērošana, operatīvā darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā, operatīvā iekļūšana un ilgstoša operatīvā

novērošana (izsekošana) veicama tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.

[11.2] Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzētais “(..) noziegums skaitās par pabeigtu ar brīdi, kad izdarīts normas dispozīcijā norādīto

priekšmetu aprites aizlieguma pārkāpums (formāls sastāvs).” (V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Otrais

papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 344. lapa, 17. punkts).

Tādējādi apsūdzētā darbībās nav nepieciešams konstatēt radīto kaitējumu, nav nepieciešamas iestājušās sekas, lai atzītu, ka apsūdzētais izdarījis

Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo noziedzīgu nodarījumu.

[12] Tiesas spriešanā ietilpst ne tikai pienākums lemt par celtās apsūdzības pamatotību, bet arī pienākums ievērot vispārējos kriminālprocesa

pamatprincipus, kas noteikti Kriminālprocesa likuma 1. pantā, proti, krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums. Tiesai jāpanāk šis noregulējums,

rīkojoties materiālo un procesuālo tiesību normu ietvaros, proti, atsevišķos gadījumos pēc savas iniciatīvas grozot apsūdzību atbilstoši tiesas

noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka arī tiesa var grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp

apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu (Senāta Krimināllietu departamenta 2012. gada

11. oktobra lēmums lietā Nr. SKK-379/2012).

Tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 455. panta trešajā daļā ietverto nosacījumu par tiesas tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības

atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, uzskata par iespējamu un nepieciešamu grozīt apsūdzētajam /pers. B/ celto apsūdzību. Tiesa no

prokurora uzturētās apsūdzības izslēdz ierīces iegādāšanās laiku “bet ne vēlāk kā 2015. gada 3. decembrī”, jo tiesas ieskatā apsūdzībā norādītais laiks

nav pamatots ar lietā esošajiem pierādījumiem. Apsūdzētais prokuratūrā liecināja, ka kameru iegādājās 2019. gadā, tiesā liecināja, ka iegādājās

2018. gada novembrī. Tiesa atzīst, ka nedz pirmstiesas izmeklēšanā, nedz iztiesāšanā objektīvi pierādījumi par kameras iegādes laiku un vietu nav iegūti,

tādējādi ierīces iegādes vieta un laiks precīzi nav noskaidroti.

Tiesas ieskatā šādi apsūdzības grozījumi nepasliktina apsūdzētā stāvokli un nepārkāpj viņa tiesības uz aizstāvību, bet grozījumi atbilst pierādītajiem

noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem.

[13] Saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīgā nodarījuma

sastāva pazīmes.

“No subjektīvās puses noziedzīgais nodarījums ir tīšs, jo vainīgais apzinās savas rīcības kaitīgumu un apzināti izdara pantā norādītās darbības.”

(V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019,

344. lapa, 18. punkts).

Uz subjektīvās puses esamību norāda apsūdzētā faktiskās darbības, proti, pēc kameras nosaukuma, formas, vizuālā izskata, detaļām, izmēra bija

saprotams, ka ierīce paredzēta nepamanāmai, slēptai novērošanai un, zinot minētos datus, ierīci /pers. B/ to iegādājās un atstāja glabāšanā dzīvesvietā.

Krimināllikuma 237.1 panta “otrajā daļā ietvertais noziedzīgais nodarījums (mazāk smags noziegums) ir vērsts pret jurisdikcijas interesēm

noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un izmeklēšanas procesā.” (V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Otrais

papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 341. lapa, 1. punkts).

Objektīvā puse izpaudās /pers. B/ iegādājoties un glabājot sevišķā veidā veicamu operatīvās darbības noteikumiem speciāli radītu ierīci bez

attiecīgas licences, tādējādi pārkāpjot tādu ierīču aprites aizliegumu.

[14] Izvērtējusi pierādījumus kopumā, tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, un atzīst, ka apsūdzētais izdarīja

Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Iztiesāšanas laikā tiesai neradās šaubas par apsūdzētā vainu, kas būtu vērtējamas par labu apsūdzētajam, atbilstoši Kriminālprocesa likuma

19. panta trešajai daļai.

[15] Atbilstoši Krimināllikuma 46. panta otrajai daļai, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību. Atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags

noziegums, panta sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko

darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš nav sodīts. Noskaidrots, ka apsūdzētajam ir deklarētā dzīvesvieta, ir maģistra grāds

uzņēmējdarbībā, strādā SIA “/SIA nosaukums/” par sastatņu montētāju, precējies, ir trīs nepilngadīgi apgādājamie.

Tiesa nekonstatē /pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu un Krimināllikuma 48. panta pirmajā daļā minētos

atbildību pastiprinošus apstākļus.

[16] Apsūdzētajam ir jāsaņem taisnīgs, atbilstošs sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tādējādi aizsargājot sabiedrības drošību un atjaunojot

taisnīgumu. Sodam jālīdzsvaro gan apsūdzētā, gan sabiedrības intereses. Soda piemērošanai jāveicina soda prevencijas uzdevuma izpilde, jānostiprina

gan vainīgās personas, gan citu personu pārliecība par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

[17] Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, ka noziedzīgs nodarījums vērsts pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību,

pret jurisdikcijas interesēm noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un izmeklēšanas procesā, un izvērtējot apsūdzētā personību, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam

piemērojams sabiedrībā izciešams sods sabiedrisko darbu veidā, kā to lūdza valsts apsūdzības uzturētājs. Kā arī obligāti piemērojams panta sankcijā

paredzētais papildsods, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos, apsūdzētajam atņemot tiesības veikt jebkādas darbības ar stratēģiskas nozīmes

precēm.

Tiesa atzīst, ka ar šādu soda veidu ir panākams Krimināllikuma 35. pantā noteiktais soda mērķis – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Soda mēra noteikšanā tiesa ņem vērā, ka nav konstatēti apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākļi un atbildību pastiprinoši apstākļi.

[18] Apsūdzētajam/pers. B/ drošības līdzeklis pirmstiesas procesā nav piemērots, tiesa nesaskata Kriminālprocesa likuma 241. panta pirmajā daļā

noteikto pamatu drošības līdzekļa piemērošanai.

[19] Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktam, kā nevērtīgi iznīcināmi lietiskie

pierādījumi “Wifi Hidden Camera”, 10 Support IOS 1 Android/PC kastītē, papildus pamācība, optiskais disks, mikro SD karte, apaļas formas

plastmasas turētājs, kas glabājas Valsts drošības dienestā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu tiesa

nosprieda

atzīt /pers. B/ par vainīgu Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt viņu ar sabiedrisko darbu uz

170 (viens simts septiņdesmit) stundām, atņemot tiesības veikt jebkādas darbības ar stratēģiskas nozīmes precēm uz 2 (diviem) gadiem.

Soda izpildei /pers. B/ jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10 darba dienu laikā no

dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.

Nepiemērot drošības līdzekli.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt lietiskos pierādījumus: “Wifi Hidden Camera”, 10 Support IOS 1 Android/PC kastītē, papildus pamācību,

optisko disku, mikro SD karti, apaļas formas plastmasas turētāju, kas glabājas Valsts drošības dienestā.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai

protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2022. gada 11. martā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese A. Briede