Court partially allowed debt collection claim but dismissed penalty claim as it did not exceed interest.

Lietas arhīva Nr. C-1275-20/8

ECLI:LV:REZT:2020:1208.C26127520.2.S

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

2020. gada 8. decembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis D. Zamjatins,

ar sekretāri I. Muhambergu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē

civillietu: PlusPlus Baltic OÜ prasība pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs griezies tiesā ar prasību piedzīt no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu 3 538,23 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 202,99 EUR

par laiku no 2019. gada 14. marta līdz 2020. gada 26. februārim, līgumsodu 34,96 EUR par laiku no 2018. gada 24. oktobra līdz 2019. gada

14. martam; samaksāto valsts nodevu 385,69 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 EUR, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskus

6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasības pieteikuma norādīts, ka 2018. gada 24. oktobrī AS “/Nosaukums A/” un /pers. B/ noslēdza Atgriezeniskā līzinga līgumu

Nr. FL24102018/0533, kas tika noslēgts transportlīdzekļa Volvo S80, izlaiduma gads 2003., reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk –

AT), iegādei.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem kopējā līzinga summa bija 3552 EUR. Līgumā tika noteikta atlīdzība par finansējuma lietošanu – procentu likme

45,6% gadā. Līzinga termiņš bija noteikts 2024. gada 24. oktobris.

Atbildētājam bija jāveic ikmēneša maksājumu saskaņā ar Līguma maksājumu grafiku.

Atbildētāja no Līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ aizdevējs 2019. gada 14. martā vienpusēji atkāpās no Līguma.

Aizdevējs pārņēma AT savā valdījumā un AT tika pārdots 2019. gada 3. aprīlī par 250 EUR.

Aizdevējs ir aprēķinājis līgumsodu (Līguma 15.3. punkts).

2018. gada 21. novembrī starp aizdevēju un PlusPlus Baltic OÜ, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiāle

Latvijā, tika noslēgts Cesijas līgums, ar kuru aizdevējs cedējis savas prasījuma tiesības pret atbildētāju PlusPlus Baltic OÜ.

Prasītājs 2019. gada 3. jūlijā nosūtīja atbildētājam paziņojumu par prasījuma tiesību nodošanu un jauno maksājuma veikšanas kārtību. Atbildētājs

nav izrādījis interesi par saistību pienācīgu izpildi un maksājumus parāda dzēšanai nav veicis.

Prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus 202,99 EUR par laiku no 2019. gada 14. marta līdz 2020. gada 26. februārim.

Prasība pamatota ar Komerclikuma 463.-467. pantu, Civillikuma 1587., 1589., 1652., 1716, 1717., 1720., 1756., 1943. pantu, Civilprocesa

likuma 1., 41., 128.-130. pantu.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, rakstiski paziņojis, ka lūdz tiesu izskatīt lietu bez prasītāja klātbūtnes tiesas sēdē. Prasību uztur pilnā

apmērā (lietas 60. lapa). Tiesa uzskata ka lieta izskatāma prasītāja pārstāvja prombūtnē.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesai nav ziņojis, paskaidrojumus sakarā ar celto prasību nav sniedzis.

Atbildētājam ir paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku, nosūtot tiesas paziņojumu uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma

56. pantu. Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienācīgi paziņots par tiesas vietu un laiku, līdz ar ko lieta izskatāma atbildētāja prombūtnē.

Motīvu daļa

Tiesa, novērtējusi prasītāja pārstāvja rakstiskus paskaidrojumus, visus lietā esošus pierādījumus kopumā, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

2018. gada 21. novembrī starp aizdevēju un PlusPlus Baltic OÜ tika noslēgts Cesijas līgums, ar kuru AS “/Nosaukums A/” cedējusi tai esošas

prasījuma tiesības pret parādniekiem (Cesijas līguma 1.,2. sadaļa) PlusPlus Baltic OÜ (lietas 27.-28. lapa), tajā skaitā pret atbildētāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1800. pantu prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības

priekšmets; bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Tādējādi, prasītāja pēc cesijas līguma noslēgšanas iegūst tiesības prasīt apmierināt iegūto prasījumu. Par cesijas līguma noslēgšanu un prasījuma

tiesības pāreju atbildētājam bija paziņots kreditora maiņas paziņojumā (lietas 29. lapa).

2018. gada 24. oktobrī AS “/Nosaukums A/” un /pers. B/ savā starpā noslēdza Atgriezeniskā līzinga līgumu Nr. FL24102018/0533 (turpmāk –

Līgums), saskaņā ar kuru AS “/Nosaukums A/” apņēmās nopirkt transportlīdzekli Volvo S80, izlaiduma gads 2003., reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), samaksājot pirkuma cenu, un pēc īpašuma tiesību iegūšanas nodot transportlīdzekli līzinga ņēmēja turējumā un

lietošanā ar tiesībām izpirkt, bet līzinga ņēmējs apņēmās paņemt transportlīdzekli nomā ar tiesībām izpirkt un samaksāt līgumā paredzētos maksājumus

saskaņā ar grafiku, pēdējo maksājumu veicot 2024. gada 24. oktobrī (lietas 9.-11. lapa). Līgumā noteiktā pirkuma cena ir 3200 EUR, Līguma

noformēšanas komisija – 352 EUR, kopējā līguma summa – 3552 EUR, kā arī tika noteikta procentu likme par finansējuma lietošanu – 45,6% gadā.

Saskaņā ar Komerclikuma 463. panta pirmo daļu līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga

ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga

ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību.

Minētā panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka līzinga līgumam piemēro Civillikuma un šā likuma noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav

pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos – ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums izpirkt līzingā nodoto lietu.

Atbilstoši Civillikuma 1587. pantam katrai līgumslēdzējai pusei ir pienākums izpildīt tiesīgi noslēgto līgumu. Neviena no pusēm nevar vienpusējā

kārtā atkāpties no līguma, ja tāda tiesība nav pielīgta atbilstoši Civillikuma 1589. pantam.

2018. gada 24. oktobra Aizdevuma nodošanas – pieņemšanas akts apstiprina, ka AS “/Nosaukums A/” izmaksāja transportlīdzekļa cenu

3200 EUR (lietas 20. lapa), tādējādi izpildot savas saistības pret atbildētāju, un atbildētājs ir saņēmis Transportlīdzekli, kas atbilst Civillikuma

2033. pantam.

Saskaņā ar Līguma noteikumu 2.1. punktu Transportlīdzekļa pirkuma cena tika samaksāta, pārskaitot to uz Transportlīdzekļa pārdevēja kontu

(lietas 13., 20. lapa). Saskaņā ar Līguma noteikumu 7.1. punktu, atbildētājs apņēmās veikt Transportlīdzekļa izpirkuma maksājumus un Procentu

maksājumus Grafikā noteiktajos termiņos, apmēros un valūtā (lietas 14. lapa).

2019. gada 14. martā AS “/Nosaukums A/” sakarā ar atbildētāja maksājumu kavējumu, par ko lietā nav strīda, atkāpās no minētā līguma (lietas

21. lapa), kas atbilst Civillikuma 1589. pantā noteiktajam, un pieprasīja veikt kopējā parāda pilnīgu samaksu 7 darba dienu laikā.

Transportlīdzeklis tika atgriezts un pārdots trešajai personai 2019. gada 3. aprīlī par 250 EUR, kas apstiprināts ar 2019. gada 3. aprīļa pavadzīmi

Nr. 20190495 (lietas 25. lapa). Atbildētājs šo summu nav apstrīdējis likumā noteiktajā kārtība (Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa).

Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem prasību pamatojošiem apstākļiem un pamatiem. Tiesai nav pamata uzskatīt,

ka Finanšu līzinga līguma noteikumi, kas pamato prasījumu, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. pantu, būtu atzīstami par netaisnīgiem

līguma noteikumiem. Līdz ar ko, pamatojoties uz Civillikuma 2033., 2035. pantu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pamatparāds 3538,23 EUR

(lietas 23. lapa).

Prasītājas tiesību prasīt likumiskos procentus nosaka Civillikuma 1759. panta 1. punkts: procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma

pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs pieļāvis nokavējumu, tāpat nav pierādījumu tam, ka parāda vai procentu samaksa tika veikta. Tādējādi, no

atbildētāja prasītājas labā, pamatojoties uz Civillikuma 1759. panta 1. punktu un 1765. pantu piedzenami likumiskie procenti 202,99 EUR par laiku no

2019. gada 14. marta līdz 2020. gada 26. februārim.

Tiesa uzskata, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.

Civillikuma 1716. panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā.

Atbildētāja pienākums maksāt līgumsodu 0,5% no kavētās summas par katru nokavējuma dienu par Līguma nepildīšanu īstā laikā ir noteikts

noteikumu 15.3. punktā (lietas 16. lapa).

Tomēr par svešā kapitāla lietošanu tika aprēķināti likumiskie procenti 202,99 EUR, kas ir piedzenami.

Saskaņā ar Civillikuma 1722. pantu līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā,

kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā

apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu (Civillikuma 1779. pants) summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Prasītā līgumsoda apmērs ir 34,96 EUR, kas acīmredzami nepārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža, līdz ar

to aizdevējas tiesība prasīt līgumsoda piedziņu nav radusies un, secīgi, šīs prasības nav arī prasītājai, tādēļ prasījums par līgumsoda piedziņu ir noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, Civillikuma 1765. panta pirmo un otro daļu un ņemot vērā to, ka atbildētājs ir patērētājs (Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts), prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet faktiski

nepiedzītas pamatparāda summas par laiku no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenama samaksātās valsts nodevas proporcionālā daļa 382,12 EUR, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,32 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 194., 195., 2041. pantu, tiesa

nosprieda:

PlusPlus Baltic OÜ prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, PlusPlus Baltic OÜ, reģistrācijas numurs 12273105, labā pamatparādu 3538,23 EUR,

likumiskos nokavējuma procentus 202,99 EUR par laiku no 2019. gada 14. marta līdz 2020. gada 26. februārim, samaksātās valsts nodevas

proporcionālo daļu 382,12 EUR, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļu 5,32 EUR, kopā 4 128,66 EUR (četri tūkstoši viens simts divdesmit astoņi

un 66/100 euro).

Parāda samaksa veicama uz ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiāles Latvijā kontu LV76HABA0551041569842 AS “Swedbank”.

Noteikt PlusPlus Baltic OÜ tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet faktiski nepiedzītās pamatparāda

summas par laiku no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.

Prasību daļā par līgumsoda 34,96 EUR (trīsdesmit četri un 96/100 euro) piedziņu noraidīt.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā apelācijas kārtībā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020. gada 8. decembrī.

Tiesnesis: D. Zamjatins