Court orders full child support payment from father to mother based on minimum statutory amount.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the mother's claim for monthly child support against her estranged father in a small claims proceeding. The father provided no written defense, while the mother argued for support based on the statutory minimum amount and her limited income. The court ruled in her favor, ordering immediate payment of 96 EUR monthly and awarding state court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 205.panta 1.punkts; Civilprocesa likuma 34.panta 1.punkta 'a' apakšpunkts; Civilprocesa likuma 35.panta 3.punkts; Civilprocesa likuma 42.panta 1.punkts; Civilprocesa likuma 193.pants; Civilprocesa likuma 250.25.pants; Civilprocesa likuma 250.27.pants: In child support cases, the court may order immediate execution and award state court costs, with support calculated from the date of the claim's filing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C07060814
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2014.gada 7.oktobrī
Aizkraukles rajona tiesa:
tiesnese L.Kanaviņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 15.jūlijā /pers. B/ cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu 2004.gada 6.jūlijā
dzimušā dēla /pers. D/ uzturam.
Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka kopdzīvē ar atbildētāju 2004.gada 6.jūlijā dzimis dēls /pers. D/. Kopdzīve ar atbildētāju pārtraukta
2010.gadā. Bērns atrodas prasītājas aprūpē. Kopš kopdzīves pārtraukšanas atbildētājs materiālu palīdzību bērna uzturēšanai sniedzis neregulāri. Pēdējā
gada laikā atbildētājs nav sniedzis materiālu palīdzību dēla uzturēšanai. Prasītāja norāda, ka februārī atbildētājs nopirka dēlam mobilo telefonu 17 EUR
vērtībā un veica maksājumus kartes papildināšanai. Dēls ir ciemojies pie tēva dažas nedēļas nogales un arī daļēji skolas brīvlaikos. Prasītājas vienīgie
ienākumi ir bērna kopšanas pabalsts 11,38 EUR mēnesī. Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja pienākums ir sniegt uzturlīdzekļus dēla uzturam vismaz valstī
noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna /pers. D/ uzturam 96 EUR mēnesī, bet ne mazāk kā
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteiktajā apmērā līdz bērna
astoņpadsmit gadu vecumam, sākot no prasības iesniegšanas dienas. Lūdz noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Prasība pamatota ar Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra
noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.
Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka - ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2014.gada 21.jūlijā prasītājai un atbildētājam ir
izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, pusēm ir nosūtīta informācija par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu
tiesnesim (lietas 13.-14. lapa).
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesnese s L.Kanaviņas 2014.gada 15.septembra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā
2014.gada 7.oktobrī. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2014.gada 18.septembrī pusēm ir nosūtīts paziņojums par datumu, kad
sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 22.-25.lapa).
Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa paredz, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tiesas korespondence atbildētājam nosūtīta saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu uz deklarēto
dzīvesvietas adresi (lietas 20.lapa) un uz prasības pieteikumā norādīto faktiskās dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumenti atbildētājam nosūtīti Civilprocesa
likuma 56.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā, un atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam uzskatāms, ka tiesas dokumenti
izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. B/ prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
2004.gada 6.jūlijā dzimis /pers. D/. Bērna vecāki ir /pers. C/ un /pers.B/(pēc laulības noslēgšanas - /uzvārds/) (lietas 8.-9.lapa).
No prasības pieteikumā norādītā un Rīgas Ziemeļu Izpilddirekcijas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas izziņām (lietas 10.-11.lapa)
secināms, ka bērns dzīvo kopā ar prasītāju un viņa veic bērna aprūpi un uzraudzību.
No lietas materiālos esošās 2014.gada 4.jūlija VSAA Rīgas pilsētas Latgales nodaļas izziņas redzams, ka prasītājas ienākumi ir ģimenes valsts
pabalsts – no 2007.gada 1.janvāra 11,38 EUR mēnesī (lietas 12.lapa).
No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētājs nesniedz materiālu palīdzību bērna uzturēšanā. Iebildumi šim apgalvojumam un pierādījumi
pretējam tiesā nav iesniegti.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša
aizsardzība un gādība. Šī likuma 10.pants paredz bērna tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un
intelektuālo attīstību, katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Vecāku pienākums apgādāt nepilngadīgu bērnu ir absolūts, un bērnam ir jānodrošina iespēja saņemt pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi,
mājokli, attīstīt savas fiziskās un intelektuālās spējas atbilstoši vecumam un interesēm.
Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai
abiem vecākiem. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un
mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteikts minimālo
uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam, un
attiecībā uz bērniem līdz 7 gadu vecumam tas ir 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša algas, bet no 7 līdz 18 gadu vecuma
sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālā darba alga 2014.gadā ir 320 EUR mēnesī. Līdz ar
to minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam no septiņu gadu vecuma uz lietas izskatīšanas brīdi ir 96 EUR mēnesī.
Minētie Ministru kabineta noteikumi paredz minimālo uzturlīdzekļu apmēru neatkarīgi no vecāku spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Līdz
ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja /pers. C/ piedzenami uzturlīdzekļi dēla /pers. D/ uzturam valstī noteiktajā minimālajā apmērā, t.i., 96 EUR mēnesī, bet
ne mazāk ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tas nozīmē, ka, palielinoties valstī noteiktajai minimālajai
darba algai, attiecīgi palielinās uzturlīdzekļu apmērs.
Prasītāja lūgusi piedzīt uzturlīdzekļus no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas – 2014.gada 15.jūlija. Civilprocesa likuma 1.pants paredz, ka
katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Dotajā
gadījumā prasītāja ir vērsusies savu aizskarto tiesību aizsardzībai tiesā ar prasības pieteikumu 2014.gada 15.jūlijā, un, ņemot vērā judikatūru (Augstākās
tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedums lietā Nr.SKC-556), uzturlīdzekļi piedzenami no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas – 2014.gada
15.jūlija, kā to ir lūgusi prasītāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā
daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai. Prasītāja prasības pieteikumā šādu lūgumu ir izteikusi, tādējādi spriedumā
nosakāms, ka tas ir izpildāms nekavējoties.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja piedzenama valsts nodeva, kas nosakāma saskaņā ar
Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu. Tā kā uzturlīdzekļu gada maksājumu summa ir
1152 EUR (96 EUR x 12mēneši), tad no atbildētāja piedzenamās valsts nodevas apmērs ir 172,80 EUR (15% no 1152 EUR). Turklāt no atbildētāja
piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saistīti ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu to faktiskajā apmērā - 4,44 EUR (lietas
2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, kas nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka atbildētājam daļā
par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 42.panta pirmo daļu,
193.pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu, 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt pilnīgi.
Sākot no 2014.gada 15.jūlija līdz bērna pilngadībai piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas
kods/, uzturlīdzekļus 2004.gada 6.jūlijā dzimušā dēla /pers. D/ uzturam 96 EUR (deviņdesmit sešus euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 172,80 EUR (viens simts septiņdesmit divus euro un 80
centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,44 EUR (četrus euro un 44 centus).
Noteikt /pers.C/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada
7.oktobra, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese L.Kanaviņa