Court dismissed appeal against agricultural support agency decision to recover overpaid subsidies due to land area discrepancies.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42765609

A7656 – 09/43

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2009.gada 1.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

piedaloties pieteicējam M.P., pieteicēja pārstāvim V.D.,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta

dienesta pilnvarotajām pārstāvēm S.B., A.K. un D.Š.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc M.P.

pieteikuma par Lauku atbalsta dienesta direktora 2009.gada 27.marta lēmuma

Nr.6.6./P-126/826 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 29.aprīlī saņemts M.P.

(turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par Lauku atbalsta dienesta direktora

2009.gada 27.marta lēmuma Nr.6.6./P-126/826 atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2009.gada 30.aprīļa lēmumu

pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem konstatējams turpmāk minētais.

[2.1] Lauku atbalsta dienesta (turpmāk arī atbildētājs vai LAD)

Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde (turpmāk arī

Ziemeļvidzemes pārvalde) 2009.gada 11.februārī pieņēma lēmumu Nr.1.1-

16/316 „Par Agrovides saistību pārtraukšanu ar atmaksu” (turpmāk arī

Sākotnējais lēmums), lūdzot M.P. atmaksāt saistību periodā saņemto atbalstu Ls

1516,12 apmērā par to platības daļu, par kuru saistības ir pārtrauktas.

[2.2] Nepiekrītot Ziemeļvidzemes pārvaldes pieņemtajam lēmumam

pietiecējs to apstrīdēja LAD. Atbildētājs 2009.gada 27.martā pieņēma lēmumu

Nr.6.6/L-126/826 (turpmāk arī Lēmums), ar kuru Sākotnējo lēmumu atstāja

negrozītu, kā arī paziņoja, ka LAD 2009.gada 18.martā veicis ieturējumu no

atbalsta maksājumiem Ls 706,70 apmērā, lūdzot M.P. atmaksāt atlikušo atbalstu

par samazināto platību – Ls 809,42.

[3] Uzskatot Lēmumu par nepamatotu, pieteicējs iesniedza pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā. Savā pieteikumā pieteicējs nepiekrīt Lēmumam

un lūdz to atcelt. Pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[3.1] 2008.gada 3.decembrī veikta pārbaude uz vietas saimniecībā bez

īpašnieka klātbūtnes, par ko tika sastādīts platību kontroles ziņojums Nr.

Nr.09080069101 (turpmāk arī Kontroles ziņojums). Lēmumā tiek apgalvots, ka

pieteicējs ar Kontroles ziņojumu ir iepazīstināts ar Ziemeļvidzemes pārvaldes

2008.gada 15.decembra vēstuli Nr.1-10/3995. Pieteicējs šādu vēstuli nav

saņēmis un līdz ar to viņam nav dota iespēja likumā noteiktajā termiņā – piecu

darba dienu laikā – izteikt piebildes pie Kontroles ziņojuma, kā tas noteikts

Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.282 „Kārtība, kādā tiek

piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai – vides un lauku

ainavas uzlabošanai” (turpmāk arī Noteikumi Nr.282) 81.pantā.

[3.2] Pieteicējs pēc Lēmuma saņemšanas 2009.gada 15.februārī

nekavējoties interesējās Ziemeļvidzemes pārvaldē, jo nebija iepazīstināts ar

Kontroles ziņojumu. Noteikumu Nr.282 80.punkts nosaka, ka LAD 10 darba

dienu laikā ir jāinformē rakstiski pretendents par kontroles rezultātiem. LAD

Lēmumā raksta, ka nav saņemti paskaidrojumi par to, ka pieteicējs nepiekrīt

Kontroles ziņojumā fiksētajiem faktiem. Šajā sakarā pieteicējs norāda, ka viņš

Kontroles ziņojumu nebija saņēmis un šī iemesla dēļ viņam nebija pamata

sniegt paskaidrojumus.

[3.3] Pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem Ziemeļvidzemes pārvaldē tika

izsniegta Kontroles ziņojuma kopija, kurai bija pievienota arī 2008.gada

15.decembra vēstules Nr.1.1-16/3995 kopija. Iepazīstoties ar Kontroles

ziņojumu, pieteicējs vēlējās izteikt iebildes, kuras rakstiski iesniedza LAD

direktoram, jo Ziemeļvidzemes pārvaldē tās netika pieņemtas.

Kontroles ziņojumā norādīts, ka kontroli veica M.M., D.P. un piedalās

saimniecības pārstāve. Pieteicējs norāda, ka reāli saimniecības pārstāvei, M.P.

sievai N.P., Kontroles ziņojums tika iedots parakstīšanai, jo viņa nebija

informēta par saimniecības pieteikumu maksājumiem un nespēja atbildēt par

lauku blokiem, tādējādi nevar uzskatīt, ka viņa ir piedalījusies kontrolē. Līdz ar

to ir nepatiess Kontroles ziņojuma 7.punktā norādītais apgalvojums, ka kontrolē

piedalījās saimniecības pārstāvis.

[3.4] Kontroles ziņojumā ir pretrunas, proti, Kontroles ziņojuma

7.2.apakšpunktā ir teikts, ka nav konstatētas pazīmes, ka kāds no laukiem nav

bijis labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, vai zeme nav pārpurvojusies

un/vai sākusi apmežoties. Kontroles ziņojuma 7.16.apakšpunktā teikts, ka nav

konstatēts, ka zālāji netiek nopļauti vai noganīti. Turpretī Kontroles ziņojuma

12.punktā teikts, ka platība daļēji nopļauta, austrumu pusē pārpurvojusies.

Minētajā punktā teikts, ka klāt pievienotas fotogrāfijas. Pieteicējs norāda, ka tās

joprojām nav uzrādītas zemes īpašniekam.

[3.5] Būtisks pārkāpums, kura dēļ, pieteicēja ieskatā, šis Kontroles

ziņojums uzskatāms par nepilnīgu un atceļamu ir tas, ka tā 14.punkta trešajā

daļā ir neaizpildītas pretendenta piezīmes un paraksts.

[3.6] Kontroles ziņojuma 1.pielikumā norādīts, ka blokā Nr.1 (bloka

Nr.58816-34583) ar platību 0,88 ha konstatēta „atmata” ar kodu 620. Pieteicējs

norāda, ka „atmata” pēc „Lauksaimniecības enciklopēdijas”, Latvijas valsts

izdevniecība, Rīga, 1962, 208.lpp., ir neapstrādāta aramzemes platība, ko

izmanto dabiskām ganībām vai neizmanto nemaz. Atmatā aramzemi atlaiž vai

nu nelabvēlīgos ražošanas apstākļos (kari, sērgas) vai apzināti, kad ražība noslīd

tik zemu, ka neatmaksājas zemi apstrādāt. No šīs platības pieteicējs ieguva

lopbarību (skābbarību rituļos), ko var apliecināt pakalpojumu sniedzēji

zemnieku saimniecība „/Nosaukums/”. Pēc tam šajā platībā tika ganīti lopi, ko

apliecina vēl pavasarī redzami dzīvnieku izkārnījumi. Tādējādi pieteicējs

uzskata, ka šī platība nav atmata.

[3.7] Blokā Nr.3 (bloka Nr.58829-34549) pieteiktā platība 15,78 ha tika

pļauta un mitrās vietas, kā arī stāvās nogāzes tika noganītas, par ko varētu

piemērot maksājumu samazinājumu par neappļaušanu, nevis platību

neuzmērīšanu un izņemšanu no atbalsttiesīgo platību saraksta.

[3.8] Uz pieteicēja lūgumu veikt atkārtotu pārbaudi saimniecībā, LAD

paskaidrojis, ka kontrole notikusi 2008.gada 3.decembrī un situācija var

mainīties. Pieteicējs paskaidro, ka var konstatēt faktus par platību

apsaimniekošanu. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi par

vienotā platību maksājuma saņemšanu nosaka, ka kultūraugi tajā jāaudzē

veģetācijas periodā (parasti maijs līdz septembris), tas nozīmē, ka kontrolei arī

jābūt šajā laikā, nevis decembrī, kad augiem ir beidzies veģetācijas periods.

LAD paskaidrojumā runāts par augu botānisko sastāvu, bet decembrī to vērtēt

no agronomiskā viedokļa ir nekorekti.

[3.9] Pieteicēja saimniekošanu ar bioloģiskām metodēm apliecina

sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Valsts testēšanas un

sertifikācijas centrs” izdots sertifikāts Nr.05-408-2006, kas apliecina, ka ir

sertificēta visa platība 20,50 ha, par kuru pieteicējam pienākas maksājumi.

[4] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2009.gada 2.jūnijā

saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 35. – 40.lapa). Savā

rakstveida paskaidrojumā tiesai atbildētājs pieteicēja prasījumu neatzīst un

uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu tālāk minēto apsvērumu dēļ.

[4.1] Pieteicējs uzskata, ka LAD Lēmums ir prettiesisks un atceļams.

Pieteicējs norāda, ka LAD bez viņa klātbūtnes ir veicis pārbaudi uz vietas

saimniecībā un nav devis iespēju pieteicējam sniegt paskaidrojumus par

attiecīgo situāciju, kā rezultātā LAD nepamatoti atprasa izmaksāto atbalstu par

2006., 2007.gadu un neizmaksā atbalsta maksājumus par 2008.gadu.

LAD paskaidro, ka konkrētā strīdus situācija starp pieteicēju un LAD ir

radusies par “Latvijas Lauku attīstības plāna Lauku attīstības programmas

īstenošanai 2004 - 2006”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada

30.novembra noteikumiem Nr.1002 “Kārtība, kādā ieviešams

programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības

programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam” (turpmāk arī Lauku attīstības

plāns) “Agrovides” apakšpasākuma “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”

(turpmāk – BLA) atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kas paredz pieteicēja

pienākumu nesamazināt atbalstam deklarētās platības visu saistību periodu, kā

arī deklarēt šajās platībās atbalsttiesīgas kultūras.

[4.2] 2006.gada 11.maijā Ziemeļvidzemes pārvalde saņēma pieteicēja

atbalsta iesniegumu “Platību maksājumu iesniegums 2006.gadā” un tā

pielikumu “Atbalsta iesniegums Agrovides apakšpasākumiem 2006.gadā”

(turpmāk – 2006.gada iesniegums).

LAD paskaidro, ka BLA atbalsta mērķis ir palielināt bioloģiskās

lauksaimniecības apsaimniekotās platības un sekmēt augstas kvalitātes produktu

ražošanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas tiek

apsaimniekotas ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Lauku attīstības

plāna 9.1.1.apakšnodaļā “Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības

attīstība” noteikts, kad pretendents var saņemt BLA atbalstu.

Ar 2006.gada iesniegumu pieteicējs apņēmās pildīt BLA atbalsta

saņemšanas nosacījumus piecus gadus (no 2006. līdz 2010.gadam). 2007.gada

10.maijā pieteicējs Ziemeļvidzemes pārvaldē iesniedza atbalsta iesniegumu

“Platību maksājumu iesniegums 2007.gadā” un tā pielikumu “Atbalsta

iesniegums Agrovides apakšpasākumiem 2007.gadā” (turpmāk – 2007.gada

iesniegums). 2008.gada 6.maijā Ziemeļvidzemes pārvalde saņēma pieteicēja

“Platību maksājumu iesniegumu 2008.gadā” un tā pielikumu “Atbalsta

iesniegums Agrovides apakšpasākumiem 2008.gadā” (turpmāk – 2008.gada

iesniegums). Ar 2006. un 2007.gada iesniegumu pieteicējs uz Vienoto platību

maksājumu un BLA atbalstu pieteica 20,50 ha lauksaimniecībā izmantojamās

zemes, tai skaitā, 4,72 ha ar kultūru “Patstāvīgās pļavas un zālāji” (kultūras

kods – 710) un 15,78 ha ar kultūru “Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji” (kultūras

kods-720). Ar 2008.gada iesniegumu pieteicējs uz platību maksājumu un BLA

atbalstu pieteica 20,50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, norādot kultūru

“Patstāvīgās pļavas un zālāji” (kultūras kods – 710).

[4.3] Ņemot vērā Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulā (EK)

Nr.796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju

atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura

paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr.1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā

atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un

izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (turpmāk arī Regula

Nr.796/2004) ietvertos nosacījumus, LAD ir jānodrošina atbalsta piešķiršanas

efektīva kontrole. Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un pārliecinātos, vai ir

ievēroti attiecīgie atbalsta saņemšanas nosacījumi, LAD veic pārbaudes uz

vietas saimniecībās (fiziskās kontroles) saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 23. –

32.pantu. Pārbaudes uz vietas laikā LAD veic mērījumus ar diferenciālo

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) mērinstrumentu, kur nomēra faktiski

apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, kā arī nosaka tās

faktisko izmantošanas veidu. Vadoties pēc Ministru kabineta 2007.gada

17.aprīļa noteikumu Nr.269 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas

Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” (turpmāk arī

Noteikumi Nr.269) 89.punkta, lauksaimnieks, kurš pretendē uz Vienoto platību

maksājumu, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā, ko veic

attiecīgās LAD amatpersonas. Līdz ar to, administrējot 2008.gada iesniegumu,

2008.gada 3.decembrī pieteicēja saimniecībā Ziemeļvidzemes pārvalde veica

pārbaudi uz vietas, par kuras rezultātiem tika sastādīts Kontroles ziņojums.

[4.4] LAD paskaidro, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.282 9.punktu atbalstu

par BLA var saņemt tikai par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru

ir tiesības saņemt Vienoto platību maksājumu un kas ir pieteikta vienoto platību

maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek

piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta

shēmu ietvaros. Viens no BLA atbalsta saņemšanas nosacījumiem paredz

pienākumu atbalsta pretendentam nesamazināt atbalstam deklarētās platības

visu saistību periodu un pieteikt tikai atbalsttiesīgas kultūras. Pieteicējs laukam

Nr.1 ir deklarējis savā 2008.gada iesniegumā kultūru “Pastāvīgās pļavas un

ganības”. Tomēr pārbaudes uz vietas laikā Ziemeļvidzemes pārvalde konstatēja,

ka lauka Nr.1 izmantošanas veids atbilst kultūrai “Atmata” (kultūras kods –

620), kas saskaņā ar Noteikumu Nr.269 14.pielikumu nav atbalsttiesīga uz

Vienoto platību maksājuma atbalstu. Savukārt lauka Nr.3 faktiski

apsaimniekotā platība ir 11,04 ha, nevis kā pieteicējs deklarējis savā 2008.gada

iesniegumā – 15,78 ha. Turklāt lauka Nr.4 izmantošanas veids atbilst kultūrai

“Atmata” (kultūras kods – 620), nevis kā deklarēts - kultūrai “Pastāvīgās pļavas

un ganības” un faktiski apsaimniekotā platība ir 0,78 ha, nevis kā pieteicējs

deklarējis – 2,20 ha. Līdz ar to, no lietas apstākļiem skaidri ir redzams, ka

minētās platības faktiski dabā ir mazākas (lauks Nr.3 un lauks Nr.4) un tajās

atrodas kultūra, kas nav atbalsttiesīga (lauks Nr.1 un lauks Nr.4). Tādēļ

Ziemeļvidzemes pārvalde pamatoti secināja, ka pieteicējs ir pārkāpis

priekšnosacījumus BLA atbalsta saņemšanai, kā rezultātā LAD nav tiesīgs

pieteicējam piešķirt BLA atbalstu par 2008.gadu, un LAD pienākums ir atprasīt

nepamatoti piešķiroto BLA atbalstu gan par 2006., gan par 2007.gadu.

[4.5] Attiecībā uz pieteicēja iebildi, ka pārbaude uz vietas ir notikusi bez

viņa klātbūtnes, LAD norāda, ka jau apstrīdētajā Lēmumā ir minēts, ka saskaņā

ar Noteikumu Nr.269 96.punktu un Noteikumu Nr.282 82.punktu atbalsta

pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē lēmuma

pieņemšanu par atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiešķiršanu

konstatēto atbalsta saistību pārkāpumu dēļ. No normā iekļautā nosacījuma ir

secināms, ka piedalīšanās pārbaudē uz vietas ir atbalsta pretendenta tiesība, bet

tā neuzliek par pienākumu LAD informēt atbalsta pretendentu par pārbaudes uz

vietas veikšanu. Saskaņā ar vispārējiem pārbaudes uz vietas veikšanas

principiem, kas noteikti Regulas 796/2004 23a.pantā, pārbaudes uz vietas

iepriekšēja pieteikšana nav obligāts nosacījums. Līdz ar to nav ņemama vērā arī

pieteicēja norāde uz to, ka pārbaudes uz vietas laikā ir piedalījusies pieteicēja

sieva N.P., kas Kontroles ziņojumā minētā kā saimniecības pārstāve, bet

patiesībā nav informēta par saimniecības darbību, jo faktiski tas nekādā veidā

neietekmē pieņemtā Lēmuma būtību. Turklāt, Ziemeļvidzemes pārvalde ar

2008.gada 15.decembra vēstuli Nr.1-10/3995 “Paziņojums par kontroles

ziņojuma kopijas nosūtīšanu” informēja pieteicēju par pārbaudes uz vietas

rezultātiem, kā to nosaka Noteikumu Nr.282 80. un 81.punkts. Iepriekš minētās

tiesību normas paredz, ka LAD 10 (desmit) darba dienu laikā pēc pārbaudes uz

vietas rakstiski informē atbalsta pretendentu par kontroles rezultātiem, ja

atbalsta pretendents nav iepazinies ar Kontroles ziņojumu pēc pārbaudes uz

vietas saimniecībā. Savukārt pretendentam tiek dota iespēja iesniegt LAD

paskaidrojumus vai precizētu informāciju par Kontroles ziņojumu 5 (piecu)

darba dienu laikā pēc tā saņemšanas. Tā kā noteiktajā termiņā pēc Kontroles

ziņojuma nosūtīšanas, Ziemeļvidzemes pārvalde nesaņēma pieteicēja

paskaidrojumus, ne precizējumus, tad Ziemeļvidzemes pārvalde pamatoti

secināja, ka pieteicējs piekrīt informācijai, kas norādīta Kontroles ziņojumā.

[4.6] Pieteicējs norāda, ka nav saņēmis Ziemeļvidzemes pārvaldes

2008.gada 15.decembra vēstuli Nr.1-10/3995 “Paziņojumu par kontroles

ziņojuma kopijas nosūtīšanu”, un tādēļ viņam nebija iespējas sniegt attiecīgos

paskaidrojumus normatīvajos aktos noteiktajās 5 (piecās) darba dienās pēc

paziņojuma saņemšanas. LAD šādam apgalvojumam nepiekrīt. Vadoties no

vispārpieņemtā principa, tiek uzskatīts, ka attiecīgo pasta sūtījumu, kas šajā

gadījumā ir informatīva vēstule, adresāts saņem septītajā dienā pēc tā nodošanas

pastā. Līdz ar to šaubu gadījumā iestādei ir pienākums pierādīt, kad sūtījums

nodots pastā. Ziemeļvidzemes pārvalde 2008.gada 15.decembra vēstuli Nr.1-

10/3995 “Paziņojumu par kontroles ziņojuma kopijas nosūtīšanu” pieteicējam ir

nosūtījusi 2008.gada 15.decembrī. Faktu, ka šāda vēstule ir nosūtīta, apliecina

VAS “Latvijas Pastam” nodoto vienkāršo sūtījumu saraksts Nr.21/12 un

izraksts no Ziemeļvidzemes pārvaldes “Sarakstes ar atbalsta pretendentiem,

reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm u.c. iestādēm SAPARD, valsts un

Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas jautājumos reģistrācijas žurnāla”.

Tāpat kā iestādei ir jāargumentē fakts, ka vēstule ir nosūtīta, tāpat pieteicējam ir

jāpamato apgalvojums, ka pasta sūtījumu viņš nav saņēmis. LAD uzskata, ka

pieteicējs nav norādījis nekādu pamatotu iemeslu un argumentus, kas viņa

apgalvojumu var apliecināt.

Turklāt tas, ka pieteicējs nav saņēmis Kontroles ziņojumu, neietekmē

Lēmumu pēc būtības, jo apstrīdēšanas iesniegumā pieteicējs ir izteicis savu

viedokli, un LAD, pieņemot Lēmumu, ir izvērtējis pieteicēja iebildumus un

argumentus par Kontroles ziņojumu.

[4.7] Pieteicējs uzskata, ka Kontroles ziņojumā ir pretrunas, attiecīgi 7.2.

un 7.16.apakšpunktā minētais ir pretrunā ar 12.punktu. Turklāt pieteicējs

norāda, ka Kontroles ziņojuma 12.punktā ir minēts, ka klāt pievienotas

fotogrāfijas un tās joprojām nav uzrādītas pieteicējam, kā arī norāda, ka

Kontroles ziņojums uzskatāms par nepilnīgu, jo 14.punkta trešajā daļā

neaizpildītas ir pretendenta piezīmes un paraksts.

LAD paskaidro, ka kontrolierim pārbaudē uz vietas ir jāatzīmē

7.2.apakšpunktā atbilde: „Jā, ir konstatēti lauki, kas nav atbalsttiesīgi (NAV)”

tajos gadījumos, kad pilnībā kāds no pieteiktajiem laukiem uz 2003.gada

30.jūniju nav bijis labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, vai zeme nav

pārpurvojusies un/vai sākusi apmežoties. Kontroles ziņojuma 12.punktā

„Piezīmes” ir atzīmēts, ka „4.lauks uzmērīts, atmata, bet pārējā bloka platība

aizaugusi ar kokiem – apmežojās”. Tā kā lauks Nr.4 nav pilnībā apmežojies, bet

daļa no pieteiktā bloka platības, līdz ar to Kontroles ziņojuma 7.2.apakšpunktā

atzīme “Nē, nav konstatētas” ir atzīmēts pamatoti.

Tāpat Kontroles ziņojumā 7.16.apakšpunktā jautājumā par pazīmēm, ka

zālāji netiek noganīti un appļauti vai vismaz vienu reizi nopļauti un zāle

novākta vai sasmalcināta un izkliedēta, kontrolieris ir pamatoti norādījis atbildi

“Nē, šādas pazīmes nav konstatētas”, jo kā jau tas norādīts Kontroles ziņojuma

12.punktā “Piezīmes” – nepļaušana nav būtiska. Līdz ar to pieteicēja iebildums,

ka Kontroles ziņojumā ir konstatējamas pretrunas, ir nepamatots.

Attiecībā uz Pieteikumā izteikto pieteicēja norādi, ka LAD nav

nodrošinājis iespēju iepazīties ar pārbaudes uz vietas laikā uzņemtajām

fotogrāfijām, LAD paskaidro, ka pieteicējs šādu vēlmi iepriekš nebija izteicis.

Atbildot uz pieteicēja norādi, ka Kontroles ziņojuma 14.punkta trešajā

daļā nav pretendenta piezīmes un paraksts, LAD jau iepriekš paskaidrojis, ka

atbalsta pretendenta piedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā nav obligāts

nosacījums. Līdz ar to arī apstāklis, ka Kontroles ziņojumā nav ne pieteicēja

paskaidrojumi, ne paraksts, neietekmē Kontroles ziņojuma patiesumu un spēkā

esamību.

[4.8] Pieteicējs nepiekrīt, ka laukā Nr.1 ir kultūra “Atmata”, jo no

konkrētās platības tiek iegūta lopbarība un tiek ganīti lopi. Pieteicējs norāda, ka

laukā Nr.3 esošā platība tiek pļauta un mitrās vietās ganīta. Tādēļ uzskata, ka

LAD nepamatoti šo platību ir izņēmis no atbalsttiesīgās platības.

LAD paskaidro, ka pārbaudes uz vietas laikā konstatētais norāda, ka

2008.gada iesniegumā deklarētajos laukos Nr.1 un Nr.4 faktiski dabā ir kultūra

“Atmata”, nevis deklarētā kultūra “Pastāvīgās pļavas un ganības”, tādēļ

pamatoti ir veikta lauku bloku precizēšana un samazināta lauksaimniecībā

izmantojamās zemes platība, izslēdzot platības, kas ir aizaugušas ar krūmiem un

invazīvo latvāņu ģints augu sugu. Daļā no lauka Nr.4 konstatēts, ka tas ir sācis

apmežoties un nevar tikt uzskatīta par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, daļa

lauka Nr.3 platības ir pārpurvojusies un ciņaina.

Kā jau LAD ir skaidrojis Lēmumā, tad „Pļavas ir zemes teritorijas, kuru

augu valsts sastāv no daudzgadīgiem, galvenokārt, vidēji mitrumprasīgiem

lakstaugiem vai augu kopām, kuras izveidoja dažāda blīvuma un saistīguma

velēnu ar vairāk vai mazāk sakļautu zelmeni. (..) Ganības ir pļavu teritorijas,

kuras izmanto zāles lopbarības iegūšanai, zelmeni galvenokārt noganot”

(“Augkopība”, profesora Antona Ružas redakcijā (Latvijas Lauksaimniecības

universitāte, 2004, 299.lpp.)). Tādēļ, ņemot vērā pārbaudes uz vietas rezultātus

un augstāk minētās definīcijas, Pieteicēja apgalvojums, ka lauks Nr.1, kurā

konstatēta atmata, ir uzskatāms par pļavām un ganībām, jo tiek veikta lauku

nopļaušana, kas tiek izmantota skābsiena un siena iegūšanai, ir nepamatots.

Tāda pati situācija ir attiecināma uz lauku Nr.4. Pārbaudes uz vietas laikā tika

konstatēts, ka šie lauki, kas tika deklarēti kā patstāvīgās pļavas un ganības, nav

apstrādāti, t.i., nav veiktas darbības, kas norādītu uz pastāvīgu pļavu un ganību

kopšanu (krūmu, krūmu atvašu izciršana, invazīvo latvāņu ģints augu

iznīcināšana). Kultūra “Atmata” tiek norādīta tādos gadījumos, kad tiek

konstatēts, ka platība nav ilgstoši apsaimniekota, par ko liecina krūmu atvases

un izveidojies kūlas slānis. Bez tam šajos laukos konstatētais botāniskais

sastāvs, kas lielā daļā no laukiem sastāv no invazīvo latvāņu ģints augiem,

nevar tikt uzskatīts par atbilstošu patstāvīgajām pļavām un ganībām.

Tādējādi LAD secina, ka pārbaude uz vietas veikta korekti, atbilstoši

normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Noteikumu Nr.269 14.pielikumu „Kultūru

kodi” par kultūru „Atmata” 2008.gadā nav tiesības saņemt platību maksājumus.

Tā kā pieteicēja 2008.gada iesniegumā deklarētajos laukos Nr.1 un Nr.4 platību

pārbaudes laikā tika konstatēta kultūra „Atmata”, uz atbalstu tiesīgā platība

šajos laukos tika noteikta 0,00 ha apmērā. Bet jaunizveidotajā lauku blokā

Nr.58831-34544, kurā deklarēts pieteicēja lauks Nr.3, tika konstatēts, ka uz

atbalstu tiesīga ir platība 11,04 ha apmērā, nevis 15,78 ha, kā norādīts pieteicēja

2008.gada iesniegumā. Līdz ar to LAD pamatoti ir secinājis, ka, salīdzinot

2008.gada pārbaudes laikā konstatēto platību ar 2006.gada un 2007.gada

iesniegumā deklarēto, BLA saistību platība ir 7,82 ha apmērā. Tādēļ pieteicējs

2006.gadā un 2007.gadā ir saņēmis nepamatotu maksājumu par samazināto

saistību platību 7,82 ha apmērā.

[4.9] Pieteicējs uzskata, ka ir iespējams veikt atkārtotu pārbaudi uz vietas

saimniecībā, jo situācija dabā nevar mainīties tik ļoti, ka LAD amatpersonām

nebūtu iespējams noteikt, vai strīdus platības tiek atbilstoši apsaimniekotas.

LAD paskaidro, ka Kontroles ziņojumā ir fiksēta faktiskā situācija

saimniecībā uz pārbaudes veikšanas brīdi. Ņemot vērā to, ka pēc pārbaudes uz

vietas tiek veikta saimnieciskā darbība, faktiskā situācija dabā mainās, līdz ar to

atkārtota pārbaude uz vietas nesniegtu objektīvu situācijas atspoguļojumu par

2008.gada 3.decembrī konstatēto un fiksēto Kontroles ziņojumā. Pieteicēja

apgalvojums, ka tā kā veģetācijas periods ir no maija līdz septembrim, tad LAD

nemaz nevarēja veikt pārbaudi uz vietas saimniecībā 2008.gada 3.decembrī, nav

pamatots, jo platību mērījumus var veikt neatkarīgi no veģetācijas perioda. Arī

laika apstākļi 2008.gada 3.decembrī nekādi neietekmēja atmatu identificēšanu,

jo tika konstatēts, ka platības ir ilgstoši nekoptas. Tādēļ pārbaudes uz vietas

rezultāti nav apšaubāmi, norādot uz attiecīgo veģetācijas periodu.

[4.10] Papildus pieteicējs norāda, ka bioloģisko saimniekošanu viņš var

apliecināt ar SIA “Valsts Testēšanas un sertificēšanas centra” izdoto sertifikātu

Nr.05 – 408 – 2006.

Lauku attīstības plāna 9.1.1.apakšnodaļā “Apakšpasākums: Bioloģiskās

lauksaimniecības attīstība” ir noteikts, ka saimniecībām, kuras lauksaimniecībā

pielieto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, jābūt izsniegtam bioloģiskās

lauksaimniecības metodes pielietošanu apliecinošam sertifikātam. Taču šajā

pašā apakšnodaļā ir arī noteikts, ka BLA atbalstu pretendents var saņemt

pastāvot vairākiem nosacījumiem, un vieni no tiem ir – deklarēt atbalsttiesīgās

kultūras un nesamazināt saistību platību 5 (piecus) gadus. Kā jau iepriekš tika

norādīts, tad pārbaudes uz vietas rezultāti apliecina, ka pieteicējs šos

nosacījumus nav ievērojis.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto

prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem.

Atbildētāja pārstāves tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot

lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

noraidāms.

[7] Saskaņā ar APL 103.panta pirmo daļu administratīvā procesa tiesā

būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes

faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības

ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību

noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

[8] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[8.1] Pieteicējs 2006.gada 10.maijā Ziemeļvidzemes pārvaldē iesniedza

atbalsta iesniegumu „Platību maksājumu iesniegums 2006.gadā” un tā

pielikumu „Atbalsta iesniegums Agrovides apakšpasākumiem 2006.gadā”, kurā

uz Vienoto platību maksājumu un BLA atbalstu pieteica 20,50 ha

lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā, 4,72 ha ar kultūru “Patstāvīgās

pļavas un zālāji” (kultūras kods – 710) un 15,78 ha ar kultūru “Aramzemē sētie

ilggadīgie zālāji” (kultūras kods – 720) (41. – 43.lapa).

[8.2] Pieteicējs 2007.gada 10.maijā Ziemeļvidzemes pārvaldē iesniedza

atbalsta iesniegumu “Platību maksājumu iesniegums 2007.gadā” un tā

pielikumu “Atbalsta iesniegums Agrovides apakšpasākumiem 2007.gadā”, kurā

uz Vienoto platību maksājumu un BLA atbalstu pieteica 20,50 ha

lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā, 4,72 ha ar kultūru “Patstāvīgās

pļavas un zālāji” (kultūras kods – 710) un 15,78 ha ar kultūru “Aramzemē sētie

ilggadīgie zālāji” (kultūras kods – 720) (44. – 47.lapa).

[8.3] 2008.gada 6.maijā Ziemeļvidzemes pārvalde saņēma pieteicēja

“Platību maksājumu iesniegumu 2008.gadā” un tā pielikumu “Atbalsta

iesniegums Agrovides apakšpasākumiem 2008.gadā”, kurā uz Vienoto platību

maksājumu un BLA atbalstu pieteica 20,50 ha lauksaimniecībā izmantojamās

zemes, norādot kultūru “Patstāvīgās pļavas un zālāji” (kultūras kods – 710)

(lietas 48. un 51.lapa).

[8.4] Ziemeļvidzemes pārvalde, administrējot pieteicēja 2008.gada

iesniegumu, 2008.gada 3.decembrī viņa saimniecībā veica pārbaudi uz vietas,

par kuras rezultātiem sastādīja Kontroles ziņojumu (lietas 53. – 58.lapa).

[8.5] Ziemeļvidzemes pārvalde 2008.gada 15.decembrī sagatavoja

pieteicējam adresētu paziņojumu par kontroles ziņojuma kopijas nosūtīšanu

Nr.1.1-16/3995 un tajā pašā dienā nosūtīja to pieteicējam (lietas 52, 59. –

62.lapa).

[8.6] Ziemeļvidzemes pārvalde 2009.gada 11.februārī pieņēma Sākotnējo

lēmumu, ar kuru pieteicējam, konstatējot atbalstam pieteiktās platības

samazinājumu par 7,82 ha, uzlikts par pienākumu atmaksāt saistību periodā

saņemto atbalstu par to platības daļu, par kuru saistības pārtrauktas – Ls

1516,12, atmaksu veicot līdz 2008.gada 19.martam (lietas 12. – 14.lapa).

[8.7] Nepiekrītot Ziemeļvidzemes pārvaldes Sākotnējam lēmumam,

pieteicējs 2008.gada 25.februārī sagatavoja apstrīdēšanas iesniegumu, kas

Lauku atbalsta dienestā saņemts 2008.gada 27.februārī. Iesniegumā pieteicējs

norāda, ka nav saprotams, kādēļ nav ņemti vērā: 1) lauks ar bloka Nr.58816-

34583, kura platība 0,88 ha, pēc pārbaudes – 0,00 ha; 2) lauks ar bloka Nr.

58840-34536, kura platība 1,64 ha vispār nav ņemta vērā; 3) lauks ar bloka Nr.

58840-34536, kura platība 15,78 ha uzmērīta tikai daļēji; 4) lauks ar bloka

Nr.58847-34507, kura platība 2,20 ha, pēc pārbaudes – 0,00 ha (lietas 27. un

28.lapa).

[8.8] Lauku atbalsta dienesta direktors ar Lēmumu atstāja negrozītu

Ziemeļvidzemes pārvaldes Sākotnējo lēmumu. Vienlaicīgi Lēmumā norādīts, ka

2009.gada 18.martā, veicot maksājuma uzdevumu Nr.77889, veikts ieturējums

Ls 706,70 apmērā. Tādējādi pieteicējam nepieciešams atmaksāt atlikušo

atbalstu par samazināto saistību platību – Ls 809,42 (lietas 7. – 11.lapa).

[9] Pieteicējs pārsūdz Lēmumu, jo uzskata, ka atbildētājs, veicot pārbaudi

uz vietas viņa 2008.gada iesniegumam uz Vienoto platību maksājumu un BLA

atbalstu, nepamatoti konstatēja, ka: 1) laukā Nr.1 (0,88 ha platībā) kultūras

„Pastāvīgās pļavas un ganības” (kultūras kods – 710) vietā atrodas kultūra

„Atmata” (kultūras kods – 620); 2) laukā Nr.3 uzmērīta platība 11,04 ha,

tādējādi platību samazinot par 4,74 ha; 3) laukā Nr.4 (2,20 ha platībā) kultūras

„Pastāvīgās pļavas un ganības” (kultūras kods – 710) vietā atrodas kultūra

„Atmata” (kultūras kods – 620).

Savukārt atbildētājs uzskata, ka veiktajā pārbaudē uz vietas konstatētais

atbilst reālajai situācijai dabā, līdz ar to Lēmums ir tiesisks un pamatots.

Tādējādi tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par samazināto lauka

Nr.4 platību (lietas 83.lapa). Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājs pamatoti

secinājis, ka laukos Nr.1 un N.4 atrodas kultūra „Atmata” (kultūras kods – 620),

līdz ar to pieteicējs nav tiesīgs par šiem laukiem saņemt Vienoto platību

maksājumu un BLA atbalstu, kā arī to, ka daļa no lauka Nr.3 platības ir

pārpurvojusies un ciņaina, līdz ar to uz atbalstu tiesīgā platība samazināma no

15,78 ha uz 11,04 ha.

[10] Saskaņā ar Latvijas Lauku attīstības plāna Lauku attīstības

programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam, kas apstiprināts ar Ministru

kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1002 „Kārtība, kādā

ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku

attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam" (turpmāk – Lauku

attīstības plāns), 9.1.1.apakšnodaļu, pasākuma „Bioloģiskās lauksaimniecības

attīstība” mērķis ir palielināt bioloģiskās lauksaimniecības apsaimniekotās

platības un sekmēt augstas kvalitātes produktu ražošanu lauksaimniecībā

izmantojamās zemes platībās, kas tiek apsaimniekotas ar bioloģiskās

lauksaimniecības metodēm.

Minētajā apakšnodaļā, kā viens no nosacījumiem atbalsta saņemšanai, ir

noteikts, ka pretendents uzņemas agrovides saistības attiecīgajā platībā piecus

gadus, tai skaitā, pirmajā maksājuma apstiprināšanas gadā.

Pieteicējs 2006.gada 10.maijā Ziemeļvidzemes pārvaldē iesniedzis

atbalsta iesniegumu Vienoto platību maksājumam un BLA atbalstam.

Iesniegumā uz Vienoto platību maksājumu un BLA atbalstu pieteikti 20,50 ha

lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Parakstot šo iesniegumu, pieteicējs

apņēmies pildīt iepriekšminētās saistības piecus gadus, proti, no 2006. līdz

2010.gadam, tai skaitā, katru gadu iesniegt atbalsta iesniegumu par saistību

platību, norādot arī apsaimniekoto platību.

Ar 2006.gada 10.maija un 2007.gada 10.maija iesniegumiem pieteicējs uz

Vienoto platību maksājumu un BLA atbalstu pieteica 20,50 ha lauksaimniecībā

izmantojamās zemes, tai skaitā, 4,72 ha ar kultūru “Patstāvīgās pļavas un zālāji”

(kultūras kods – 710) un 15,78 ha ar kultūru “Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji”

(kultūras kods – 720). Savukārt ar 2008.gada 6.maija iesniegumu uz Vienoto

platību maksājumu un BLA atbalstu pieteicējs pieteica 20,50 ha

lauksaimniecībā izmantojamās zemes, norādot kultūru “Patstāvīgās pļavas un

zālāji” (kultūras kods – 710).

Tātad, pieteicējs uzņēmies saistības, ka norādītajā platībā (20,50 ha)

atrodas kultūra – „Patstāvīgās pļavas un zālāji”.

[11] Eiropas Savienības Komisijas (turpmāk – Komisija) 2004.gada

21.aprīļa Regulas Nr.796/2004 29.punkts noteic, ka efektīvi jāpārrauga

atbilstība to atbalsta shēmu noteikumiem, ko pārvalda, piemērojot integrēto

sistēmu. Tādēļ, lai nodrošinātu saskaņotu pārraudzības līmeni visās dalībvalstīs,

ir sīki jāizstrādā kritēriji un tehniskās procedūras administratīvo pārbaužu un

pārbaužu uz vietas veikšanai attiecībā uz atbilstības kritērijiem, kas noteikti

saistībā ar atbalsta shēmām, un attiecībā uz savstarpējas atbilstības saistībām.

Turklāt, attiecībā uz atbilstības kritēriju ievērošanas pārbaudēm, pārbaudes uz

vietas parasti jāveic bez brīdinājuma. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis apņemas

apvienot dažādās šajā Regulā paredzētās pārbaudes.

Noteikumu Nr.269 89.punkts noteic, ka lauksaimnieks, kurš pretendē uz

vienoto platības maksājumu, papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu

platībām vai papildu valsts tiešo maksājumu par lopbarības platībām, var tikt

izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta

dienesta amatpersona.

Noteikumu Nr.282 8.nodaļa reglamentē pārbaudes kārtību uz vietas

saimniecībā. Minēto noteikumu (noteikumu redakcijā, kas bija spēkā līdz

2009.gada 9.aprīlim) 77.punkts noteica, ka par katru veikto pārbaudi uz vietas

saimniecībā sagatavo kontroles ziņojumu saskaņā ar regulas Nr.796/2004

28.panta 1.punktu. Šo noteikumu 78.punts noteica, ja atbalsta pretendents neļauj

Lauku atbalsta dienesta amatpersonai veikt pārbaudi uz vietas saimniecībā,

Lauku atbalsta dienesta amatpersona to atzīmē kontroles ziņojumā un atbalsta

pretendenta iesniegums tiek noraidīts saskaņā ar regulas Nr.796/2004 23.panta

2.punktu. Savukārt šo noteikumu 82.punkts noteica, ka atbalsta pretendenta

nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē lēmuma pieņemšanu

par atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiešķiršanu konstatēto atbalsta

piešķiršanas nosacījumu vai saistību pārkāpumu dēļ un neatbrīvo atbalsta

pretendentu no atbildības.

No minētajām tiesību normām ir secināms, ka atbilstību Eiropas

Savienības atbalsta shēmu noteikumiem pārrauga Lauku atbalsta dienests. Viens

no pārraudzības veidiem ir pārbaude uz vietas saimniecībā, kurā pretendenta

piedalīšanās nav obligāta. Pārbaudes uz vietas rezultāts ir Lauku atbalsta

dienesta amatpersonas sastādīts kontroles ziņojums.

[12] No izskatāmās administratīvā lietas materiāliem konstatējams, ka

2008.gada 3.decembrī Ziemeļvidzemes pārvalde veica fizisko kontroli

pieteicēja 2008.gada iesniegumā deklarētajiem laukiem, sastādot kontroles

ziņojumu Nr.09080069101 (lietas 53. – 58.lapa). No minētā kontroles

ziņojuma, kuru 2008.gada 3.decembrī sastādījuši Lauku atbalsta dienesta

inspektori M.M. un D.P., ir secināms, ka laukam Nr.1 (bloka Nr.58816-34583)

un Nr.4 (bloka Nr.58847-34507), kas deklarēti ar izmantošanas veidu

„Pastāvīgās pļavas un ganības” (kultūras kods – 710), faktiski esošais

izmantošanas veids ir „Atmata” (kultūras kods – 620), savukārt laukam Nr.3

(bloka Nr.58840-34536) apsaimniekotā platība ir 11,04 ha (deklarētā platība

15,78 ha).

[12.1] Pieteicējs, nepiekrītot pārbaudēs uz vietas konstatētajam, norāda,

ka laukos Nr.1 un Nr.4 tiek pļauts un tiek ganīti lopi, līdz ar to šos laukus nevar

uzskatīt par atmatām.

Lēmumā atbildētājs izskaidro kultūru „Pastāvīgās pļavas un ganības”,

norādot, ka pļavas ir zemes teritorijas, kuru augu valsts sastāv no

daudzgadīgiem, galvenokārt, vidēji mitrumprasīgiem lakstaugiem vai augu

kopām, kuras izveidoja dažāda blīvuma un saistīguma velēnu ar vairāk vai

mazāk sakļautu zelmeni. (..) Ganības ir pļavu teritorijas, kuras izmanto zāles

lopbarības iegūšanai, zelmeni galvenokārt noganot” (“Augkopība”, profesora

Antona Ružas redakcijā (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004,

299.lpp.)). Atbildētājs Lēmumā arī norāda, ka ņemot vērā pārbaudes uz vietas

rezultātus un augstāk minētās definīcijas, Pieteicēja apgalvojums, ka lauks Nr.1

un Nr.4, kurā konstatēta atmata, ir uzskatāms par pļavām un ganībām, jo tiek

veikta lauku nopļaušana, kas tiek izmantots skābsiena un siena iegūšanai, ir

nepamatots. Pārbaudes uz vietas laikā tika konstatēts, ka šie lauki, kas tika

deklarēti kā patstāvīgās pļavas un ganības, nav apstrādāti, t.i., nav veiktas

darbības, kas norādītu uz pastāvīgu pļavu un ganību kopšanu (krūmu, krūmu

atvašu izciršana, invazīvo latvāņu ģints augu iznīcināšana). Kultūra “Atmata”

tiek norādīta tādos gadījumos, kad tiek konstatēts, ka platība nav ilgstoši

apsaimniekota, par ko liecina krūmu atvases un izveidojies kūlas slānis. Bez

tam šajos laukos konstatētais botāniskais sastāvs, kas lielā daļā no laukiem

sastāv no invazīvo latvāņu ģints augiem, nevar tikt uzskatīt par atbilstošu

patstāvīgajām pļavām un ganībām.

Arī tiesas sēdē atbildētāja pārstāves norādīja uz to, ka abos minētajos

laukos aug latvāņi. Līdz ar to saskaņā ar Noteikumu Nr.269 11.1.apakšpunktā

noteikto, proti, ka Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā

izmantojamo zemi saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kultūru kodiem

(14.pielikums), ja zeme ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada

30.jūnijā un tajā nav krūmu vai invazīvo latvāņu ģints augu sugu, pieteicējs par

laukiem Nr.1 un Nr.4 nav tiesīgs saņemt ne Vienoto platības maksājumu, ne arī

BLA atbalstu.

Kā apstiprinājumu iepriekš minētajam, atbildētāja pārstāves tiesas sēdē

iesniedza fotouzņēmumus, ko LAD amatpersonas izdarījušas 2008.gada

3.decembrī pieteicēja saimniecībā veiktās pārbaudes uz vietas laikā (lietas 76. –

81.lapa).

Ņemot vērā izskatāmās lietas materiālus, tai skaitā arī tiesas sēdē

iesniegtos fotouzņēmumus, tiesai nav pamata apšaubīt Kontroles ziņojumā

konstatēto faktu, ka lauku Nr.1 (bloka Nr.58816-34583) un Nr.4 (bloka

Nr.58847-34507), kas deklarēti ar izmantošanas veidu „Pastāvīgās pļavas un

ganības” (kultūras kods – 710), faktiski esošais izmantošanas veids ir „Atmata”

(kultūras kods – 620). Šo faktisko apstākli ir konstatējušas Lauku atbalsta

dienesta amatpersonas, tātad attiecīgās jomas speciālisti, kuru pienākums ir

veikt efektīvu Eiropas Savienības atbalsta pasākumu pārraudzību. Lai gan

Lauku atbalsta dienesta amatpersonu sastādītie dokumenti (arī ziņojumi) nav

paši par sevi uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr šādu

amatpersonu sastādītajiem dokumentiem par apstākļiem, kas konstatēti, tiem

pildot savus amata pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Tiesa

uzskata, ka Lauku atbalsta dienesta darbiniekiem nav pamata norādīt reāliem

apstākļiem neatbilstošus faktus, savukārt pieteicējs ir ieinteresēts noliegt

saistību nepildīšanu, lai nebūtu jāatmaksā saņemtais atbalsta maksājums.

Tādējādi tiesa konkrētajā gadījumā augstāku ticamību piešķir Lauku

atbalsta dienesta amatpersonu platību kontroles ziņojumā konstatētajam, nevis

pieteicēja pieteikumā un pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē paskaidrotajam. Līdz ar

to tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti norādījis, ka pieteicēja laukos Nr.1 un

Nr.4 faktiskais izmantošanas veids ir „Atmata” (kultūras kods – 620), nevis

„Pastāvīgās pļavas un ganības” (kultūras kods – 710)

[12.2] Regulas Nr.796/2004 30.panta 2.punkts noteic, ka

lauksaimniecības zemes gabala kopējo platību var ņemt vērā, ja to pilnīgi

izmanto saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai reģiona ierastajām normām. Citos

gadījumos ņem vērā faktiski izmantoto platību.

Atbildētājs Lēmumā norādījis, ka pārbaudes uz vietas laikā, veicot

mērījumus ar diferenciālo Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS)

mērinstrumentu, tika nomērīta faktiski apsaimniekotā lauksaimniecībā

izmantojamās zemes platība, izslēdzot platības, kas ir aizaugušas ar krūmiem un

izvazīvo latvāņu ģints augu sugu. Savukārt Kontroles ziņojuma sadaļā

„Piezīmes” norādīts: „3.lauks uzmērīts pa robežzīmēm apstrādāto. Laukā

ārpusbloka elementi 1,14 ha. Platība daļēji nopļauta, lauka nogāzes tikai

apganītas. Austrumu daļā platība pārpurvojās, ciņaina, kuras platība nav

uzmērīta. Nepļaušana nav būtiska”.

Pieteicējs nepiekrīt pārbaudēs uz vietas konstatētajam, ka lauka Nr.3

(bloka Nr.58840-34536) apsaimniekotā platība ir 11,04 ha (deklarētā platība

15,78 ha). Vienlaicīgi pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka par platību

nevar pateikt, jo nav iespējams to kontrolēt, tādējādi daļēji nepiekrīt par

samazinājumu laukā Nr.3 (lietas 83.lapa).

Atbildētāja pārstāves tiesas sēdē iesniedza 2008.gada lauku bloka karti,

kurā attēloti pieteicēja lauki Nr.1, Nr.2, Nr.3 un Nr.4 (lietas 75 lapa).

Vienlaicīgi viņas norādīja arī uz to, ka saskaņā ar šo karti lauka Nr.2 un Nr.3,

ieskaitot arī minēto lauku zemes platības, kas nav pieteiktas atbalstam, kopējā

platība ir 17,03 ha, kas ir mazāka par pieteicēja pieteikto lauka Nr.2 un Nr.3

platību kopsummu – 17,42 ha (1,64 + 15,78).

No izskatāmajā lietā esošās 2008.gada lauku bloka kartes tiesa konstatē,

ka pieteicēja lauku Nr.2 un Nr.3 kopējā platība, ieskaitot arī aptuveni 1 – 1,5 ha

lielo zemes platību, kas nav pieteikta atbalstam, kopsumma ir 17,03 ha, tātad

mazāka nekā pieteicējs to ir norādījis atbalsta iesniegumos.

Ņemot vērā šajā apakšpunktā minēto, kā arī izskatāmās lietas materiālus

kopumā, tai skaitā arī tiesas sēdē iesniegto lauka Nr.3 fotouzņēmumu (lietas

78.lapa), tiesai nav pamata apšaubīt platību Kontroles ziņojumā konstatēto

faktu, ka lauku Nr.3 (bloka Nr.58840-34536) apsaimniekotā platība ir 11,04 ha.

Šo faktisko apstākli ir konstatējušas Lauku atbalsta dienesta amatpersonas,

kurām, tiesas ieskatā, nav pamata norādīt reāliem apstākļiem neatbilstošus

faktus. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti samazinājis uz atbalstu

tiesīgo lauka Nr.3 platību no 15,78 ha uz 11,04 ha.

[13] Noteikumu Nr.282 8.nodaļas (noteikumu redakcijā, kas bija spēkā

līdz 2009.gada 9.aprīlim) 79.punkts noteica, ka atbalsta pretendents drīkst

iepazīties ar kontroles ziņojumu un papildināt to ar saviem novērojumiem, kā

arī ar parakstu apliecināt savu klātbūtni pārbaudē uz vietas saimniecībā. Minēto

noteikumu 80.punkts noteica, ja atbalsta pretendents nav iepazinies ar kontroles

ziņojumu pēc pārbaudes uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienests 10

darbdienu laikā pēc pārbaudes saimniecībā rakstiski informē atbalsta

pretendentu par kontroles rezultātiem. Savukārt šo noteikumu 81.punkts

noteica, ka atbalsta pretendents piecu darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma

saņemšanas var iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu

informāciju par kontroles ziņojumu (81.punkts).

No minētajām tiesību normām secināms, ka gadījumā, ja atbalsta

pretendents piedalās veiktajā pārbaudē, viņš kontroles ziņojumā par šo faktu

parakstās. Tomēr, ja atbalsta pretendents nav iepazinies ar kontroles ziņojumu

pēc pārbaudes uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienests 10 darbdienu laikā

pēc pārbaudes saimniecībā rakstiski informē to par kontroles rezultātiem. Pie

tam atbalsta pretendents piecu darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma

saņemšanas var iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu

informāciju par kontroles ziņojumu.

No izskatāmās lietas materiāliem konstatējams, ka 2008.gada 3.decembrī

veiktajā pārbaudē uz vietas pieteicēja saimniecībā piedalījusies viņa sieva N.P.,

kura šo faktu apliecinājusi ar savu parakstu Kontroles ziņojumā. Tātad veiktajā

pārbaudē uz vietas atbalsta pretendents (pieteicējs) nav piedalījies. Tiesa arī

konstatē, ka Ziemeļvidzemes pārvalde 2008.gada 15.decembrī sagatavoja

pieteicējam adresētu paziņojumu par kontroles ziņojuma kopijas nosūtīšanu

Nr.1.1-16/3995 (lietas 52.lapa) un tajā pašā dienā nosūtīja to pieteicējam.

Kaut arī pieteicējs gan pieteikumā, gan arī tiesas sēdē norādīja, ka nav

saņēmis Kontroles ziņojumu, tiesa konstatē, ka atbildētājs ar Latvijas Pastam

nodoto vienkāršo sūtījumu sarakstu Nr.21/12 un izrakstu no Ziemeļvidzemes

pārvaldes sarakstes reģistrācijas žurnāla (lieta Nr.1.1-10) ir pierādījis faktisko

apstākli – Kontroles ziņojuma nosūtīšanu pieteicējam (lietas 59. – 62.lapa).

Tādējādi konstatējams, ka atbildētājs Kontroles ziņojumu pieteicējam nosūtījis

astotajā darbdienā pēc veiktās pārbaudes viņa saimniecībā, līdz ar to, izpildot

minētajās tiesību normās noteikto pienākumu. Līdz ar to noraidāms kā

nepamatots ir pieteicēja arguments par to, ka atbildētājs nav nosūtījis viņam

Kontroles ziņojumu.

[14] Pieteicējs norāda, ka Kontroles ziņojumā ir pretrunas, attiecīgi 7.2.

un 7.16.apakšpunktā minētais ir pretrunā ar 12.punktu. Turklāt pieteicējs

norāda, ka Kontroles ziņojums uzskatāms par nepilnīgu, jo 14.punkta trešajā

daļā neaizpildītas ir pretendenta piezīmes un paraksts.

Atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka kontrolierim

pārbaudē uz vietas ir jāatzīmē 7.2.apakšpunktā atbilde: „Jā, ir konstatēti lauki,

kas nav atbalsttiesīgi (NAV)” tajos gadījumos, kad pilnībā kāds no pieteiktajiem

laukiem uz 2003.gada 30.jūniju nav bijis labā lauksaimniecības un vides

stāvoklī, vai zeme nav pārpurvojusies un/vai sākusi apmežoties. Kontroles

ziņojuma 12.punktā „Piezīmes” ir atzīmēts, ka „4.lauks uzmērīts, atmata, bet

pārējā bloka platība aizaugusi ar kokiem – apmežojās”. Tā kā lauks Nr.4 nav

pilnībā apmežojies, bet tikai daļa no pieteiktā bloka platības, līdz ar to

Kontroles ziņojuma 7.2.apakšpunktā atzīme „Nē, nav konstatētas” ir atzīmēta

pamatoti. Tāpat Kontroles ziņojumā 7.16.apakšpunktā jautājumā par pazīmēm,

ka zālāji netiek noganīti un appļauti vai vismaz vienu reizi nopļauti un zāle

novākta vai sasmalcināta un izkliedēta, kontrolieris ir pamatoti norādījis atbildi

„Nē, šādas pazīmes nav konstatētas”, jo kā jau tas norādīts Kontroles ziņojuma

12.punktā „Piezīmes” – nepļaušana nav būtiska. Līdz ar to pieteicēja iebildums,

ka Kontroles ziņojumā ir konstatējamas pretrunas, ir nepamatots. Savukārt

attiecībā par to, ka Kontroles ziņojuma 14.punkta trešajā daļā nav pretendenta

piezīmes un paraksts, atbildētājs paskaidrojumā norādījis, ka atbalsta

pretendenta piedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā nav obligāts

nosacījums. Līdz ar to arī apstāklis, ka Kontroles ziņojumā nav ne pieteicēja

paskaidrojumi, ne paraksts, neietekmē Kontroles ziņojuma patiesumu un spēkā

esamību.

Ņemot vērā šajā punktā minēto un Kontroles ziņojumā ierakstīto, tiesa

nekonstatē pretrunas starp Kontroles ziņojuma 7.2., 7.16.apakšpunktā un

12.punktā norādīto. Savukārt attiecībā par Kontroles ziņojuma 14.punkta trešās

daļas neaizpildīšanu tiesa norāda, ka šo Kontroles ziņojuma daļu aizpilda tikai

tajā gadījumā, ja pretendents personīgi saņem Kontroles ziņojumu, kas

konkrētajā gadījumā nenotika, tādējādi šai Kontroles ziņojuma daļai arī

nevajadzēja būt aizpildītai.

Līdz ar to pieteicēja argumenti ir nepamatoti un noraidāmi.

[15] Pieteicējs arī norāda, ka Kontroles ziņojuma 12.punktā ir minēts, ka

tam klāt pievienotas lauku fotogrāfijas, tomēr tās joprojām nav uzrādītas

pieteicējam.

Atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteicējs šādu

vēlmi iepriekš nebija izteicis, līdz ar to LAD nav iepazīstinājis pieteicēju ar

pārbaudes uz vietas laikā uzņemtajām fotogrāfijām.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 61.pantu administratīvā

procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli

jebkurā procesa stadijā.

No izskatāmās lietas materiāliem tiesa nekonstatē, ka pieteicējs būtu

izteicis vēlmi izmantot šīs tiesības un iepazīties pārbaudes uz vietas laikā

uzņemtajām fotogrāfijām, līdz ar to pieteicēja arguments atzīstams par

nepamatotu un noraidāms.

[16] Pieteicējs atbildētājam lūdzis veikt atkārtotu pārbaudi uz vietas

saimniecībā, bet LAD to nav veicis. Pieteicējs uzskata, ka bija iespējams veikt

atkārtotu pārbaudi uz vietas saimniecībā, jo situācija dabā nevar mainīties tik

ļoti, ka LAD amatpersonām nebūtu iespējams noteikt, vai strīdus platības tiek

atbilstoši apsaimniekotas.

Savukārt atbildētājs paskaidrojumā norādījis, ka Kontroles ziņojumā ir

fiksēta faktiskā situācija saimniecībā uz pārbaudes veikšanas brīdi. Ņemot vērā

to, ka pēc pārbaudes uz vietas tiek veikta saimnieciskā darbība, faktiskā

situācija dabā mainās, līdz ar to atkārtota pārbaude uz vietas nesniegtu objektīvu

situācijas atspoguļojumu par 2008.gada 3.decembrī konstatēto un Kontroles

ziņojumā fiksēto. Atbildētājs arī norādījis, ka pieteicēja apgalvojums, ka tā kā

veģetācijas periods ir no maija līdz septembrim, tad LAD nemaz nevarēja veikt

pārbaudi uz vietas saimniecībā 2008.gada 3.decembrī, nav pamatots, jo platību

mērījumus var veikt neatkarīgi no veģetācijas perioda. Arī laika apstākļi

2008.gada 3.decembrī nekādi neietekmēja atmatu identificēšanu, jo tika

konstatēts, ka platības ir ilgstoši nekoptas. Tādēļ pārbaudes uz vietas rezultāti

nav apšaubāmi norādot uz attiecīgo veģetācijas periodu.

No izskatāmās lietas materiāliem tiesa secina, ka LAD, izvērtējot

2008.gada 3.decembra pieteicēja saimniecībā veiktās pārbaudes laikā

konstatēto, secināja, ka Kontroles ziņojums un tam pievienotās fotogrāfijas

sniedz objektīvu situācijas atspoguļojumu, līdz ar to atkārtota pārbaudes

veikšana nav nepieciešama.

Tiesa norāda, ka Noteikumu Nr.282 8.nodaļa (noteikumu redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2009.gada 9.aprīlim), kas noteica pārbaudes kārtību uz vietas

saimniecībā, neregulēja jautājumu par atkārtoto jeb papildus pārbaudes

veikšanu. Līdz ar to LAD, saņemot pieteicēja lūgumu veikt atkārtoto pārbaudi,

nebija pienākums to veikt, tādējādi pieteicēja arguments ir nepamatots un

noraidāms.

[17] Saskaņā ar Noteikumu Nr.269 14.pielikumu „Kultūras kodi”

(pielikums Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.281 redakcijā),

par kultūru „Atmata” (kultūras kods – 620) 2008.gadā nebija tiesības saņemt

platību maksājumus. Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr.282 9.punktu atbalstu

par BLA var saņemt tikai par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru

ir tiesības saņemt Vienoto platību maksājumu un kas ir pieteikta Vienotā platību

maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek

piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta

shēmu ietvaros.

Tādējādi, ņemot vērā minētajās tiesību normās noteikto, kā arī sprieduma

12.punktā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti secinājis, ka pieteicējs par

laukiem Nr.1 un Nr.4 nav tiesīgs saņemt ne Vienoto platību maksājumu, ne arī

BLA atbalstu, kā arī atbildētājs pamatoti samazinājis uz šo atbalstu tiesīgo lauka

Nr.3 platību par 4,74 ha, t.i., no 15,78 ha uz 11,04 ha. Vienlaicīgi tiesa arī atzīst,

ka atbildētājs pamatoti secinājis, ka salīdzinot 2008.gada 3.decembra pārbaudē

uz vietas konstatēto platību laukos Nr.1 (bloka Nr.58816-34583), Nr.2 (bloka

Nr.58823-34576), Nr.3 (bloka Nr.58840-34536) un Nr.4 (bloka Nr.58847-

34507) ar pieteicēja 2006., 2007. un 2008.gada iesniegumos deklarēto, BLA

saistību platība laukā Nr.1 ir mazāka par 0,88 ha, laukā Nr.3 ir mazāka par 4,74

ha un laukā Nr.4 ir mazāka par 2,20 ha. Līdz ar to atbildētājs pamatoti secinājis,

ka pieteicējs 2006. un 2007.gadā saņēmis nepamatotus maksājumus par

samazināto saistību platību 7,82 ha (0,88 + 4,74 + 2,20).

[18] Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.817/2004, ar ko

paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK)

Nr.1257/1999 par Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda atbalstu

lauku attīstībai, 71.panta 2.punkts noteic, ka nepamatota maksājuma gadījumā

finansējuma saņēmējam ir pienākums šo summu atmaksāt. Lauku attīstības

plāna 11.pielikuma „Sankcijas un sodi Lauku attīstības plāna ietvaros” sadaļā

„Vispārēji pārkāpumi un sodi attiecībā uz visiem vai atsevišķiem pasākumiem”

noteikts, ka viss saņemtais atbalsts, t.sk., saskaņā ar Civillikumu aprēķinātie 6

procenti gadā tiek atmaksāti Lauku atbalsta dienestam, ja saistības tiek

pārtrauktas.

Savukārt, Regulas Nr.796/2004 73.panta 2.punkts noteic, ka dalībvalstis

var nolemt, ka nepamatots maksājums jāatgūst, atskaitot atbilstošo summu no

jebkura avansa vai maksājuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1782/2003 III un IV

sadaļā minētajām atbalsta shēmām, kas attiecīgajam lauksaimniekam izmaksāts

pēc dienas, kad pieņemts lēmums par summas atgūšanu. Lauksaimnieks tomēr

var atmaksāt minēto summu, negaidot atskaitījumu.

No Lēmuma konstatējams, ka 2009.gada 18.martā, veicot maksājumu

uzdevumu Nr.77889, ir noticis ieturējums Ls 706,70 apmērā no pieteicējam

pienākošā atbalsta maksājuma. Tādējādi atbildētājs ir atzinis, ka pieteicēja

atlikušās finansiālās saistības pret Lauku atbalsta dienestu ir Ls 809,42 (lietas

10.lapa).

Tādējādi, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti ieturējis Ls 706,70 no

pieteicējam pienākošā atbalsta maksājuma.

[19] Ņemot vērā spriedumā konstatētos faktiskos un tiesiskos apstākļus,

tiesa atzīst, ka Lauku atbalsta dienesta direktora 2009.gada 27.marta lēmums

Nr.6.6./P-126/826 ir pamatots un tiesisks. Līdz ar to pieteicēja prasība atcelt šo

lēmumu ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. –

291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt M.P. pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta direktora

2009.gada 27.marta lēmuma Nr.6.6./P-126/826 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2009.gada 1.decembrī.

Tiesnesis (paraksts) G.Ploriņš

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis_______________G.Ploriņš

Valmierā, 2009.gada 1.decembrī