Court dismisses appeal for late data protection specialist list entry due to missed statutory deadline.

ECLI:LV:AT:2020:0428.A420212419.6.L

Lieta Nr. A420212419, SKA-1015/2020

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2020.gada 28.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: senatores Jautrīte Briede, Vēsma Kakste, Dace Mita

rakstveida procesā izskatīja /pers. D/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 27.februāra lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība

administratīvajā lietā Nr. A420212419.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Datu valsts inspekcijas 2019.gada 24.aprīļa lēmumu Nr. 3-2.3/57-DVI atteikts iekļaut pieteicēju /pers. D/ personas datu aizsardzības

speciālistu sarakstā, jo pieteicējs ir nokavējis Fizisko personu datu apstrādes likuma pārejas noteikumu 4.punktā noteikto termiņu, līdz kuram bija

iesniedzams iesniegums par iekļaušanu sarakstā.

Pamatojoties uz pieteicēja pieteikumu, Administratīvajā rajona tiesā tika ierosināta administratīvā lieta Nr. A420212419 par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu.

[2] Ar Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 27.februāra lēmumu tiesvedība izbeigta, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta

2.punktu. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Fizisko personu datu apstrādes likuma pārejas noteikumu 4.punktā noteiktais termiņš ir materiāltiesisks, un pieteicējs termiņu rakstveida

lūguma iesniegšanai ir nokavējis.

[2.2] Likumdevējs nav paredzējis minētā termiņa atjaunošanu, kā arī lietā nav konstatējami tādi no pieteicēja gribas neatkarīgi apstākļi, kuru dēļ

pieteicējs nav varējis iesniegt attiecīgo lūgumu likumā noteiktajā termiņā un attiecīgi tiesai būtu pamats apsvērt, vai prasība ievērot termiņu pati par sevi

var novest pie cilvēktiesību pārkāpuma.

[2.3] Pieteicējam pirms Fizisko personu datu apstrādes likuma spēkā stāšanās tika piešķirta datu aizsardzības speciālista kvalifikācija. Pieteicējs

nav norādījis un tiesa nesaskata šķēršļus pieteicējam turpināt pildīt datu aizsardzības speciālista pienākumus, tostarp sava darba devēja interesēs,

neraugoties uz to, ka viņš nav iekļauts sarakstā. Tāpat apstiprinājumu negūst arguments, ka pieteicēja darba devējam ir nodarīti ievērojami zaudējumi.

Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka inspekcija ar pieteicēja neiekļaušanu sarakstā, faktiski ir atcēlusi viņa kā datu aizsardzības speciālista kvalifikāciju.

Tāpat nav pamatots arguments, ka inspekcija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

[2.4] Senāts 2020.gada 11.februāra lēmumā lietā Nr.SKA-862/2020 ir izvērtējis datu aizsardzības speciālista iekļaušanas sarakstā noregulējumu

un ar to saistīto kvalifikācijas eksāmena kārtošanas jautājumu Fizisko personu datu apstrādes likumā, skaidrojot, ka gadījumā, ja pieteicējs ir nokavējis

termiņu attiecīga lūguma par iekļaušanu sarakstā iesniegšanai, tad iekļaušana sarakstā iespējama, nokārtojot datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas

eksāmenu. Tiesības lūgt iekļaušanu sarakstā pieteicējs saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma pārejas noteikumu 4.punktu ieguva līdz ar

likuma spēkā stāšanās brīdi, taču likumā noteiktajā termiņā tās neizmantoja, tādēļ šīs subjektīvās tiesības izbeidzās. Savukārt tiesības lūgt iekļaušanu

sarakstā saskaņā ar likuma 19.panta otro daļu pieteicējs nav ieguvis, jo nav izpildījis minētajā tiesību normā ietverto priekšnoteikumu šo tiesību iegūšanai,

proti, nav nokārtojis minētajā tiesību normā noteikto kvalifikācijas eksāmenu.

[2.5] Pieteicējam kā datu aizsardzības speciālistam bija jāpārzina attiecīgās jomas normatīvais regulējums, turklāt inspekcija par nepieciešamību

iesniegt iesniegumu bija nosūtījusi atgādinājumu. Pieteicēja nepareiza izpratne par šo tiesību īstenošanas būtību nav uzskatāma par objektīvu, no pieteicēja

gribas neatkarīgu šķērsli šo tiesību īstenošanai.

[2.6] Nav pamats uzskatīt, ka termiņa neatjaunošanas gadījumā pieteicēja cilvēktiesības tiktu būtiski aizskartas.

[3] Pieteicējs par tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību, kura pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Pieteicējs nepiekrīt, ka termiņš ir materiāltiesisks un to nav iespējams atjaunot.

[3.2] Tiesa ir atsaukusies uz Senāta lēmumu, bet nav vērtējusi pieteicēja argumentus no cilvēktiesību viedokļa, proti, tiesībām saņemt izglītību. Tiesa

nav vērtējusi, ka pieteicējam nav iespēju nokārtot Fizisko personu datu apstrādes likuma 19.panta otrajā daļā norādīto kvalifikācijas eksāmenu, jo

Ministru kabinets nav pieņēmis noteikumus, kas attiektos uz datu aizsardzības speciālistu sarakstu, kvalifikāciju un tamlīdzīgi.

[3.3] Pieteicējs bija jāiekļauj datu aizsardzības speciālistu sarakstā saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 18.panta pirmo daļu.

[3.4] Iespējas atjaunot kvalifikāciju ir tikai sarakstā iekļautajiem speciālistiem. Nav pamata apgalvot, ka pieteicēja kvalifikācija netiek apšaubīta.

[3.5] Tiesa nav vērtējusi inspekcijas darbības, maldinot pieteicēju par publisku reģistru un neinformējot par sekām, kādas iestāsies, ja iesniegums

netiks uzrakstīts.

Motīvu daļa

[4] Senāts piekrīt pirmās instances tiesas norādītajam, ka Fizisko personu datu apstrādes likuma pārejas noteikumu 4.punktā noteiktais termiņš ir

materiāltiesisks termiņš, kura atjaunošana tiesību normās nav paredzēta. Lai gan pieteicējs blakus sūdzībā ir norādījis, ka nepiekrīt tam, ka termiņš ir

materiāltiesisks un to nav iespējams atjaunot, pieteicējs nav sniedzis izvērstāku sava argumenta pamatojumu.

[5] Lietā nav strīda, ka pieteicējs termiņu iesnieguma par iekļaušanu datu aizsardzības speciālistu sarakstā iesniegšanai ir nokavējis. Pieteicējs kā

termiņa nokavēšanas apstākļus norāda inspekcijas rīcību, pieteicējam adresētajā atgādinājumā par iespēju iesniegt iesniegumu iekļaušanai sarakstā

ietverot, pēc pieteicēja domām, maldinošu norādi par publiski pieejamu reģistru, kā arī neinformējot par sekām, kas iestāsies, ja iesniegums netiks

iesniegts minētajā termiņā.

Senāts atzīst, ka Fizisko personu datu apstrādes likuma normas pietiekami skaidri paredz gan to, ka inspekcija iekļauj sarakstā tās personas, kuras

nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenu, un šis saraksts ir publiski pieejams (Fizisko personu datu apstrādes likuma 18.pants), gan to, kādā kārtībā

sarakstā iekļaujamas personas, kuras bija iekļautas datu aizsardzības speciālistu reģistrā pirms Fizisko personu datu apstrādes likuma spēkā stāšanās

(Fizisko personu datu apstrādes likuma pārejas noteikumu 4.punkts). Jāpiekrīt tiesas lēmumā norādītajam, ka pieteicējam kā datu aizsardzības

speciālistam bija jāparzina šo jomu regulējošie normatīvie akti. Pieteicēja norādītie apstākļi neliecina par objektīviem šķēršļiem iesniegt iesniegumu likumā

paredzētajā termiņā.

Tāpat pieteicējs norāda uz tiesību uz izglītību aizskārumu, kas radīts ar pieteicēja neiekļaušanu datu aizsardzības speciālistu sarakstā. Pieteicējs

norāda arī to, ka mācībām veltījis laiku un sekmīgi nokārtojis eksāmenu, kā arī viņa darba devējs apmaksājis mācības ar mērķi palielināt izredzes uzvarēt

iepirkumu konkursos, tādējādi darba devējam esot nodarīti zaudējumi.

Pieteicēja norādītajiem apstākļiem nav būtiskas nozīmes. Kā jau norādīts, nav konstatējami apstākļi, kas būtu lieguši pieteicējam iesniegt

iesniegumu sešu mēnešu termiņā un kas tādējādi varētu norādīt, ka prasība ievērot termiņu varētu pati par sevi novest pie pamattiesību pārkāpuma. Nevis

termiņa piemērošana ir bijis cēlonis pieteicēja neiekļaušanai sarakstā, bet gan pieteicēja paša rīcība, neiesniedzot attiecīgu iesniegumu (sal. Senāta

2020.gada 11.februāra lēmums lietā Nr. SKA-862/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0211.A420224819.5.L)).

[6] Pieteicējs norāda, ka datu aizsardzības speciālistu sarakstā viņš bija iekļaujams saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 18.panta

pirmo daļu, jo ir izpildījis šajā pantā minētās prasības, proti, nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 18.panta pirmā daļa noteic, ka, lai identificētu datu aizsardzības speciālistus, kuri ir nokārtojuši

kvalifikācijas eksāmenu, un nodrošinātu to, ka informācija par datu aizsardzības speciālistiem ir pieejama, Inspekcija kārto datu aizsardzības speciālistu

sarakstu. Sarakstā iekļauj tikai tās personas, kuras ir nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenu.

Minētā norma vispārīgi nosaka, kas ir datu aizsardzības speciālistu saraksts un kādas personas tajā iekļaujamas, tomēr tā pati par sevi nepiešķir

tiesības tikt iekļautam sarakstā.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Senāta 2020.gada 11.februāra lēmumā lietā Nr. SKA-862/2020 secināto, jau ir norādījusi, ka personai

subjektīvās tiesības tikt iekļautai sarakstā var rasties saskaņā Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 4.punktu (ja persona bija

iekļauta datu aizsardzības speciālistu reģistrā vēl pirms šā likuma spēkā stāšanās un nebija no tā izslēgta, un šajā punktā noteiktajā termiņā iesniedza

attiecīgu lūgumu) vai saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu (ja persona, kura neatbilst pārejas noteikumu 4.punktā norādītajām pazīmēm vai kura

atbilst minētajām pazīmēm, bet kura ir nokavējusi šajā punktā noteikto termiņu attiecīga lūguma iesniegšanai, nokārto datu aizsardzības speciālista

kvalifikācijas eksāmenu).

Kā jau konstatēts tiesas lēmumā, tiesības lūgt iekļaušanu sarakstā pieteicējs likumā noteiktajā termiņā neizmantoja, tādēļ šīs subjektīvās tiesības

izbeidzās. Savukārt tiesības lūgt iekļaušanu sarakstā saskaņā ar likuma 19.panta otro daļu pieteicējs nav ieguvis, jo nav izpildījis minētajā tiesību normā

ietverto priekšnoteikumu šo tiesību iegūšanai, proti, nav nokārtojis minētajā tiesību normā noteikto kvalifikācijas eksāmenu.

[7] Pieteicējs norāda, ka viņam nav iespēju nokārtot Fizisko personu datu apstrādes likuma 19.panta otrajā daļā norādīto kvalifikācijas eksāmenu,

jo Ministru kabinets nav pieņēmis noteikumus, kas attiektos uz kvalifikācijas eksāmenu.

Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu kvalifikācijas eksāmenu kārtību nav izdoti, savukārt Fizisko personu datu apstrādes likuma pārejas

noteikumu 5.punkts noteic, ka Ministru kabinets līdz 2021.gada 30.jūnijam izvērtē šajā likumā ietvertā regulējuma par datu aizsardzības speciālista

kvalifikācijas eksāmena lietderību un iesniedz Saeimai izvērtējumu par iespēju atteikties no šā eksāmena.

Līdz ar to jāpiekrīt, ka jautājums par kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu šobrīd nav līdz galam noregulēts. Tomēr pieteicēja norādītajam varētu būt

būtiska nozīme tad, ja pieteicējs varētu turpināt veikt datu aizsardzības speciālista pienākumus tikai pēc tam, kad būtu nokārtojis likuma 19.panta otrajā

daļā paredzēto kvalifikācijas eksāmenu.

Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 17.pantu datu aizsardzības speciālista pienākumus drīkst veikt persona, kura atbilst datu regulas

37.panta 5.punktā noteiktajiem kritērijiem. Pārzinis vai apstrādātājs par datu aizsardzības speciālistu var norīkot personu, kura šajā likumā noteiktajā

kārtībā ir iekļauta inspekcijas datu aizsardzības speciālistu sarakstā, vai citu personu.

Savukārt datu aizsardzības speciālistu saraksta mērķis ir identificēt un nodrošināt informācijas pieejamību par tiem speciālistiem, kuri ir nokārtojuši

kvalifikācijas eksāmenu, nevis piešķirt tiesības veikt datu aizsardzības speciālista pienākumus.

Tātad pieteicēja neiekļaušana datu aizsardzības speciālistu sarakstā neliedz pieteicējam veikt datu aizsardzības speciālista pienākumus. Pieteicēja

gadījumā nespēja nokārtot kvalifikācijas eksāmenu ietekmē tikai to, vai pieteicējs ir iekļauts datu aizsardzības speciālistu sarakstā. Nav konstatējams, ka

tādā veidā būtiski tiktu aizskartas pieteicēja tiesības vai tiesiskās intereses.

[8] Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas lēmums atstājams negrozīts, bet pieteicēja blakus sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu un 324.pantu, Senāts

nolēma

atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 27.februāra lēmumu, bet /pers. D/ blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

(paraksts) (paraksts) (paraksts)

J. Briede V. Kakste D. Mita