Court convicts defendant of aggravated murder and robbery, ordering compensation and evidence preservation.

ECLI:LV:RPT:2023:0412.11089161517.6.S

Lietas Nr.11089161517

Lietas arhīva Nr.K77-0169-23/77

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 12.aprīlī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese D.Dzērviniece,

piedaloties prokurorei D.Lapinskai,

aizstāvim V.Sruoģim,

zvērinātai advokātei H.Purviņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/), personas kods /Personas kods

A/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 117.panta 6.punkta.

Pārbaudījusi krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa

konstatēja:

/Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/) izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu, ja tā saistīta ar

laupīšanu (slepkavība pastiprinošos apstākļos), un proti,

2017.gada 14.septembrī pēc pusnakts /Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/), atrodoties kazino /Nosaukums A/

telpās /Adrese A/, iepazinās ar /Persona B/, kur abi lietoja alkoholiskos dzērienus. /Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds

A/), skaidri zinot, ka /Persona B/ ir līdzi materiālas vērtības un nauda, kuru varētu nolaupīt, un izmantojot apstākli,

ka /Persona B/ atradās alkohola ietekmē, nolēma īstenot viņa nonāvēšanu. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu,

/Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/) 2017.gada 14.septembrī laika periodā no plkst.5.35 līdz plkst.6.09, atrodoties

uz /Adrese B/ un būdams alkohola ietekmē, vēloties aplaupīt cietušo un viņa nāves iestāšanos, tīši ar līdzi paņemto

nazi iedūra no mugurpuses /Persona B/ labā augšdelmā, kā arī, vēloties /Persona B/ nāves iestāšanos, tīši četras

reizes ar nazi izdarīja dūrienus /Persona B/ galvas labajā pusē deniņu un vaiga apvidū. /Persona A/ (iepriekš –

/Uzvārds A/) pielietotās vardarbības rezultātā cietušais /Persona B/ nokrita zemē uz ielas, pēc kā atmuguriski,

balstoties uz rokām, pusguļus stāvoklī kāpās atpakaļ, tādējādi mēģināja izvairīties no /Persona A/ (iepriekš –

/Uzvārds A/) uzbrukuma un sauca pēc palīdzības. Aizstāvēšanās nolūkā cietušais ar kājām mēģināja izdarīt

spērienus /Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/) virzienā, bet /Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/), nolūkā pārvarēt

cietušā pretošanos, lai netraucēti izdarītu laupīšanu, un vēloties /Persona B/ nāves iestāšanos, tīši ar nazi iedūra

/Persona B/ kreisā augšstilba mugurējā virsmā, izdarīja vienu griezienu ar nazi cietušā labajā plecā un trīs griezienus

ar nazi cietušā galvā sejas un labo deniņu apvidū, kā arī izdarīja vismaz četrus sitienus ar roku pa cietušā seju un

galvas kreiso pusi. Savu noziedzīgo darbību izdarīšanu /Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/) pārtrauca tikai pēc tam,

kad /Persona B/ pārstāja elpot, tas ir, tad, kad /Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/) ieskatā iestājās cietušā /Persona

B/ nāve. Realizējot savu noziedzīgo nodomu līdz galam, būdams pārliecināts, ka cietušais ir miris, /Persona A/

(iepriekš – /Uzvārds A/) pārmeklēja cietušā kabatas un tīši nolaupīja no tām /Persona B/ piederošo mobilo telefonu

NOKIA N97 ar IMEI kodu /IMEI numurs A/ 250 EUR vērtībā ar tajā esošo SIM karti 5 EUR vērtībā, un naudu ne

mazāk kā 10 EUR apmērā, lai tālāk rīkotos ar nolaupītajām mantām un naudu kā ar savu.

/Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/) prettiesisko darbību rezultātā /Persona B/ nodarīti smagi miesas

bojājumi, kas bīstami dzīvībai un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar viņa nāves iestāšanos notikuma vietā plkst.7.06, un

kas izpaudās kā durti - griezta brūce kreisā augšstilbā ar kreisās ciskas artērijas un kreisās ciskas vēnas pilniem

šķērsbojājumiem, ko pavadīja ārēja asiņošana ar iekšējo orgānu akūtu mazasinību.

/Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/) prettiesisko darbību rezultātā /Persona B/ arī nodarīti viegli miesas

bojājumi, kas attiecinot uz dzīvām personām, izraisa īslaicīgus veselības traucējumus uz laiku no 7 dienām līdz 21

dienai, un kas izpaudās kā caurejoša durti - griezta brūce labā augšdelmā, durti - griezta brūce labo deniņu apvidū,

durti - griezta brūce labās auss gliemežnīcā, durti - griezta brūce labajā pieauss rajonā, durti - griezta brūce labā

vaiga rajonā, griezta brūce apakšlūpā, griezta brūce labā plecā, griezta brūce labo deniņu - paura rajonā un griezta

brūce augšlūpā.

/Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/) prettiesisko darbību rezultātā /Persona B/ arī nodarīti maznozīmīgi

miesas bojājumi, kas izpaudās kā zemādas asinsizplūdums kreisās acs apakšējā plakstiņā, asinsizplūdums augšlūpas

gļotādā, nobrāzumi kreisās pieres - kreiso deniņu apvidū un nobrāzums deguna kreisajā virsmā.

Ar savām darbībām /Persona A/ (iepriekš – /Uzvārds A/) izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts

Krimināllikuma 117.panta 6.punktā.

Iztiesāšanā /Persona A/ iesniedza laulības apliecības kopiju par uzvārda maiņu no “/Uzvārds A/” uz /Uzvārds

A/ (lietas 5.sējuma 11.lapa). Ņemot vērā uzvārda maiņu, tiesa spriedumā, tajā skaitā, atspoguļojot un analizējot lietā

iegūtos pierādījumus, tajā skaitā tos, kas iegūti pirms uzvārda maiņas, lietos apsūdzētā uzvārdu /Uzvārds A/.

Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/ saprata viņam celtās apsūdzības būtību. Paužot savu attieksmi pret celto

apsūdzību, apsūdzētais /Persona A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 117.panta 6.punktā, neatzina. Atzina cietušās /Persona C/ (/Persona C/) pieteikumu par radītā

mantiskā zaudējuma 2877,06 EUR kompensāciju. Cietušās /Persona C/ (/Persona C/) pieteikumu par radītā morālā

kaitējuma kompensāciju 100000,00 EUR atzina daļēji – 10000,00 EUR apmērā. Cietušās /Persona D/ pieteikumu

par radītā morālā kaitējuma kompensāciju 100000,00 EUR atzina daļēji – 10000,00 EUR apmērā. Atzina cietušajām

/Persona C/ (/Persona C/) un /Persona D/ Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts kompensāciju

1900,00 EUR apmērā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/ liecināja, ka viss sācies 2017.gada 13.septembrī, kad viņa draudzene

devusies prom no dzīves vietas Ziepniekkalnā, pie draudzenes. Cik atceras, viņa draudzenes draudzenei bijusi

dzimšanas diena. Sēžot mājās nav zinājis ko darīt un ir sazvanījis savu draugu, kurš piedāvājis doties uz spēļu zāli

/Nosaukums B/. Viņam ir bijusi nauda ap 70 EUR. Ar draugu ir satikušies aptuveni ap plkst.21.00, bet precīzi

neatceras. Satikušies un devušies uz spēļu zāli. Ir spēlējuši aparātus līdz brīdim, kamēr draugs ir pateicis, ka dosies

projām. Uz to laiku viņam nauda ir bijusi tikpat daudz cik ierodoties. Viņš ir izlēmis doties uz spēļu zāli

/Nosaukums C/ centrā, /Nosaukums D/. Ierodoties tur, viņš ir spēlējis līdz kādiem 3 naktī un uz to laiku ir laimējis

naudu ap 300 EUR. Tad viņš ir izlēmis, ka vajadzētu aizvest draudzenei naudu, jo ir bijušas problēmas ar naudu un

ir vēlējies draudzenei naudu iedot. Viņš ir aizbraucis līdz draudzenei, tas ir bijis ap 3 naktī, bet uz to laiku, no vienas

līdz otrai spēļu zālei, ir pazaudējis savu telefonu. Kurā brīdī tas ir noticis, neatceras, tādēļ ir sazvanījis draudzeni no

taksista. Atbraucot ir pamanījis, ka viņa draudzene kāpj ārā no viena puiša mašīnas, ar kuru visu laiku ir bijušas

problēmas, ka puisis ir zvanījis viņa draudzenei un tas ir bijis tāds kā krāpšanas moments. Ieraugot, ka draudzene

kāpj ārā no tās mašīnas, ir bijis nikns, ir piegājis klāt, sastrīdējies, bet naudu ir iedevis maz, kādus 40 EUR.

Salamājušies, draudzene ir aizgājusi mājās, bet viņš nav zinājis kur iet un ir aizgājis uz /Nosaukums A/ spēļu zāli,

kas atrodas blakus viņa draudzenes mājai. Iegājis iekšā un devies spēlēt aparātus. Izcēlis vēl mazliet naudu un ir

sapratis, ka labāk pasēdēs un sagaidīs rītu, lai satiktos ar draudzeni /Persona E/ Lagzdiņu. Ir piesēdies pie bāra, jo ir

vēlējies dzert un ēst, ir sēdējis, ēdis, dzēris, un sarunājies ar bārmeni. Blakus viņam ir atradies cits cilvēks –

/Persona B/, ar kuru ir sapazinies. Viņam nav bijušas pretenzijas parunāties un paklausīties kādos ceļojumos ir bijis

/Persona B/. /Persona B/ ir sēdējis un dzēris alu, viņš ir dzēris dažādus dzērienus, jo viņam naudas ir bijis

pietiekami. Pēc kāda brītiņa, kad bija labi iepazinušies, /Persona B/ ir palūdzis iedot naudu, lai uzspēlētu aparātus, jo

uz to laiku /Persona B/ ir bijis nospēlējis visu naudu. Ir padomājis, ka varētu iedot naudu /Persona B/ un, lai

/Persona B/ viņam iedotu telefonu, lai varētu sazināties. /Persona B/ viņam iedevis telefonu caur kuru viņš ir iegājis

Facebook un sazinājies ar draugiem. /Persona B/ ir uztraucies par to, ka pie viņa (/Persona A/) paliek viņa (/Persona

B/) telefons un ir palūdzis, kamēr viņš (/Persona B/) spēlē, lai viņš (/Persona A/) iedot savu pasi ķīlā. Protams, pasi

viņš ir iedevis. /Persona B/ ir spēlējis aparātus, bet viņš ir sēdējis pie bāra /Persona B/ telefonā. Pēc kāda laika

/Persona B/ ir pienācis pie viņa, iespējams ir nospēlējis naudu, un ir pateicis, ka uz kādu laiku izies ārā. /Persona B/

ir aizgājis projām, paņemot telefonu un neatdodot viņa (/Persona A/) pasi. Par pasi uz to brīdi bija aizmirsis. Ir

palicis pie bāra, runājies ar bārmeni. /Persona B/ ir atnācis atpakaļ pēc kādas stundas vai pus stundas. /Persona B/

atnākot atpakaļ, ir prasījis vēl iedot telefonu, lai paskatītos vai kāds nav atbildējis, uz ko /Persona B/ ir pateicis, ka

viņam tagad ir cits telefons, jo iepriekšējais ir izlādējies vai kas cits. Caur to telefonu viņam nav sanācis nekur ieiet

vai savādāk sazināties caur internetu ar saviem draugiem. Tad ir sēdējuši, domājuši ko darīt, un viņš (/Persona B/)

viņam ir piedāvājis iet satikt kādu viņa draudzeni. Tā draudzene ir runājusi latviski un viņš ir prasījis palīdzību

sarunāt tikšanos, jo /Persona B/ latviski īsti nav runājis. Ir piekritis, jo laika viņam ir daudz, jo ir vēlējies no rīta

satikt savu draudzeni, kad viņa dosies uz skolu. Ir sarunājis /Persona B/ ar draudzeni tikšanos un ir devies ar

/Persona B/ uz to vietu, no /Nosaukums A/ Pļavniekos gar Lubānas tirgu. Pie Lubānas tirgus /Persona B/ ir pateicis,

ka piestās nokārtoties. Viņš ir darījis to pašu, un, kad /Persona B/ ir pagājis malā, viņš (/Persona A/) ir ieraudzījis, ka

uz asfalta ir pamests nazis. To nazi ir paspēris projām, pēc tam pats ir nokārtojies, un, kad ir atgriezies, /Persona B/

ir stāvējis tajā vietā, kur viņš ir paspēris nazi, bet nazis tur vairs nav atradies. Nav pievērsis tam uzmanību, jo nav

bijis pārliecināts, ka /Persona B/ ir paņēmis nazi, un ar /Persona B/ ir devušies tālāk. Dodoties tālāk uz to pusi, kur

rādījis /Persona B/, ir nokļuvuši privātmāju rajonā. Viņš (/Persona A/) ir prasījis, kur tad ir tā draudzene pie kuras

dodas. Centušies sazvanīt, bet tas nav izdevies. Viņš (/Persona A/) ir vēlējies doties jau projām, jo ārā lijis lietus un

viņš nav vēlējies staigāt lietū. Viņš teicis, ka vēlas doties projām, /Persona B/ ir teicis, ka ir jāpaliek un jāgaida, uz

ko viņš ir pateicis, ka dosies projām. Tad /Persona B/ viņam ir prasījis naudu, viņš ir atteicis, teicis, lai /Persona B/

ņem atpakaļ telefonu un atdot viņa pasi, lai viņš var doties projām. /Persona B/ ir pateicis, ka atdos pasi, ja viņš

/Persona B/ iedos naudu un viņi dosies uz aparātiem. Viņš (/Persona A/) vairāk nav vēlējies domāt par aparātiem un

ir vēlējies ātrāk nokļūt kaut kur normālā vietā, jo ir lijis lietus, un viņi bijuši jau slapji. /Persona B/ ir sākusies

agresija. /Persona B/ ir sācis viņam līst klāt, līst jau kabatās, lai naudu atrastu. Cik atceras, ir bijis moments, kad

/Persona B/ ir nācis viņam klāt, viņš ir pagrūdis /Persona B/, kurš ir nokritis, un, kad ir cēlies augšā, ir izvilcis to

nazi. Viņam (/Persona A/) dzīvē ir bijuši tādi brīži, kad uzbrūk ar nazi un mēģina apzagt, it īpaši tajos brīžos, kad

viņš ir gājis pēc spēļu zālēm. Viņš (/Persona A/) ir bijis sadurts ar nazi un viņam ir rētas, kas viss ir piefiksēts

ekspertīzēs. No bailēm ir sācis cīnieties, jo /Persona B/ ir viņam uzbrucis. Viņi ir cīnījušies, tad ir pakritis viens un

arī otrs, tad viņš ir atņēmis /Persona B/ nazi un jau tie nākamie brīži viņam vairāk nav tik labi atmiņā, jo ir bijis

nobijies un nav sapratis, kas notiek. Iespējams, atņemot /Persona B/ nazi, ir uzbrucis viņam aizsargājoties un

netīšām iedūris kājā, jo /Persona B/ ir bijis nokritis un saķēris kāju. Vispār viņam ir bijusi vajadzīga tikai pase, viņš

nav zinājis, ka viņš /Persona B/ ir ievainojis, ir domājis tikai par to, lai dabūtu pasi. Tajā laikā, kad /Persona B/ ir

nokritis zemē, viņš ir prasījis pasi, bet /Persona B/ ir kaut ko iebļāvies. Viņš (/Persona A/) ir paņēmis tikai pasi un ir

devies projām, no bailēm nesaprotot kas notiek. Viņam ir bijis afekta stāvoklis un viņš nav sapratis, kas noticis, tādēļ

ir skrējis uzreiz pie draudzenes. Nazi ir paņēmis līdzi, tikai nezina kāpēc, to uzreiz ir parādījis draudzenei.

Draudzenei ir pateicis, ka viņš nezina, kas noticis, un ir pateicis, lai ielaiž viņu dzīvoklī. Kad viņš ir ielaists dzīvoklī,

viņa draudzene kopā ar savu draudzeni ir viņu ielikušas dušā, viņš ir nomazgāts un viņam iedotas drēbes. Viņš

(/Persona A/) ir pateicis, ka viņš dosies projām, nesaprotot, kas notiek. Viņš ir aizgājis uz /Nosaukums B/ tālāk

spēlēt aparātus. Tā visa situācija viņam ir bijusi nesaprotama vēl nākamajās dienās, līdz brīdim, kad viņu aizturējusi

policija. Protams, nav vēlējies ne ievainot /Persona B/, ne arī viņu nogalināt, tas viss ir sanācis ļoti ātri un

neparedzami, ļoti nožēlo, ka tā viss ir sanācis, viņš tiešām nav vēlējies nonāvēt /Persona B/, viņam ir ļoti žēl.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem paskaidroja, ka ar /Persona B/ ir iepazinies sēžot pie bāra, kad ir

sākusies saruna. Viņš ir bijis ne pārāk stiprā alkohola reibumā, cietušais arī bijis ne stipri piedzēries. Iedzēruši viņi ir

bijuši, bet ir sapratuši visu ko dara. Viņš ir izdzēris kādus 6 kokteiļus un 2 šotus, /Persona B/ ir izdzēris kādus 2 alus.

Viņš /Persona B/ ir iedevis 10 EUR. Cietušais viņam sākumā devis vienu telefonu, tad otru telefonu. Telefons ir

palicis pie viņa (/Persona A/). Tās dienas sākumā viņam (/Persona A/) bijuši apmēram 70 EUR, varbūt mazāk,

precīzi neatceras. Nauda bijusi no turienes, ka ir ieķīlājis velosipēdu. Kad ir devies uz kazino, tur ir naudu

palielinājis. Konflikts radies dēļ tā, ka cietušais ir vēlējies naudu, bet viņš ir vēlējies pasi, un doties projām. Nazi

sākumā nav redzējis pie /Persona B/, pie uzbrukuma ir redzējis nazi. Pirms tam nazi ir redzējis mētājoties uz zemes

pie Lubānas tirgus. Tas ir Ilūkstes ielas pusē, aizmugurē Lubānas tirgum. Tur viņi ir nokārtojušies. Viņam (/Persona

A/) bijis iegriezums labās rokas pirkstiem, kad ir rāvis nazi ārā. Ļoti stipri nav bijis. Traucējumi pirkstiem ir bijuši

kādas divas nedēļas. Kautiņš ir bijis traks, tur ir bijis nazis un tā viņam nav pirmā reize. Viņam vairākas reizes ir

bijušas nervu problēmas no šādām situācijām. Pret viņu ticis pielietots spēks. Viņam sita un grūda, ir kritis un viņam

ir bijuši arī nobrāzumi pēc tam. Precīzi visus momentus un soļus pateikt nevar, neatceras. Neatceras, ka būtu pat

vienu dūrienu izdarījis /Persona B/, iespējams, tas ir noticis netīšām, jo viņš ir bijis tādā kā afekta stāvoklī. Ātros

nav izsaucis, jo ir bijis nobijies. Pirmo liecību sniegšanu neatceras, jo ir bijis alkohola reibumā, kad viņu aizturējusi

policija. Telefons ir palicis pie viņa, jo viņš ir runājis ar /Persona B/ draudzeni, jo /Persona B/ nav runājis latviski.

/Persona B/ ir zvanījis un devis viņam runāt, bet tur neviens nav cēlis klausuli, un /Persona B/ ir teicis, ka zvanīs, lai

viņš ceļ klausuli. Pasi ir paņēmis tad, kad cietušais ir nokritis zemē. Īstenībā nav sapratis, kas ir noticis un ko dara.

To, ka ņem pasi, ir sapratis. Ir paņēmis pasi, jo ir zinājis, ka pie cietušā ir viņa pase. Laikam nav bijis bail pasi ņemt.

Telefons ir atradies pie viņa un beigās, kad ir bijis pie draudzenes, ir aizgājis uz spēļu zāli, tur ir turpinājis dzert, un

pēc tam, no dokumentiem saprot, ka ir ieķīlājis telefonu lombardā, ko neatceras, jo ir atradies ļoti lielā alkohola

reibumā, ilgi nav gulējis, tāpēc nezina kāpēc ir pārdevis telefonu, iespējams ir vai nu nospēlējis, vai nodzēris naudu.

Ir tā, ka viņam ir bijis bail zvanīt policijai vai kādam stāstīt, kas ir noticis, vienmēr ir bail par sekām. Jā, ir

aizstāvējies, bet nav zinājis, kas ir noticis tālāk, vai /Persona B/ ir smagi cietis un vai vispār ir cietis, vēl ir bijis

sastrīdējies ar draudzeni. Nav nekad ziņojis policijai par uzbrukumiem arī iepriekš. Draudzenei ir prasījis iedot

jaunas drēbes, un tās drēbes ir palikušas pie draudzenes. Nezina, ko draudzene darījusi ar drēbēm ko ir atstājis, nav

neko prasījis draudzenei darīt ar drēbēm. Nav skatījies lietu un nezin cik cietušajam ir miesas bojājumu, viņam nav

drosmes skatīties lietu, zina, ka ir vairāki miesas bojājumi. Nevar izskaidrot kāpēc cietušajam ir vairāki dūrieni

galvas rajonā. Nav video no kamerām skatījies. Viņam ir psihiski traucējumi pēc visa šī un nevēlas redzēt video.

Atzīst to, ka ir veicis miesas bojājumus /Persona B/. Neatceras, ka būtu atzinis vainu. Nē, ar /Persona B/ draudzeni

nav runājis. Viņam ir licies, ka ir aizdomīgi, ka draudzene nav sazvanāma, bet /Persona B/ jau ir sazinājies un zina

kur doties. /Persona B/ ir atnācis atpakaļ uz spēļu zāli un pateicis, ka ir jādodas satikt draudzeni, un vajag viņa

palīdzību. /Persona B/ pats teica, ka nemāk latviski runāt. Tā nav taisnība, ka /Persona B/ brīvi runājis trijās valodās,

kā teica liecinieki, kas raksturoja /Persona B/ personību. /Persona B/ nav teicis, ka viņam ir nauda, viņš (/Persona

A/) nav redzējis, ka viņam ir līdzi kredītkarte, un /Persona B/ nav bijis nekāds laipnais cilvēks. Paskaidroja, ka viņš

(/Persona A/) ir agrāk sodīts, par 176.panta otro daļu, picēristam no /Nosaukums E/ picas ir atņēmuši picu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /Persona A/

pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

Tā, būdams nopratināts kā aizturētais 2017.gada 16.septembrī (lietas 1.sējuma 87. – 88.lapa), /Persona A/

liecināja, ka uz viņam uzdotajiem jautājumiem var liecināt, ka viņš narkotiku un psihiatra uzskaitē nesastāv. Grib

liecināt, ka pāris nedēļas atpakaļ viņi ar draudzeni /Persona E/ Lagzdiņu izšķīrušies un viņa no viņa (/Persona A/)

dzīvokļa /Adrese C/ pārcēlusies uz dzīvokli /Adrese D/, kur dzīvo viņas draudzene /Persona F/. Viņam bijusi cerība,

ka viņu attiecības uzlabosies, bet 13.09.2017 viņi izbeiguši savas attiecības pavisam. Sakarā ar to viņš tajā dienā

lietojis alkoholu un, ap 02.00 14.09.2017, atnācis uz /Nosaukums A/ spēļu zāli /Adrese A/. Pie bāra letes sēdējis

vīrietis ap 30 gadu vecumā un lietojis alkoholu. Viņi sākuši runāt krievu valodā un tā pavadījuši laiku līdz ap 5.00.

Starp viņiem nav bijis nekāda konflikta. Viņš pateicis, ka viņu sauc /Persona B/. Viņi lietojuši alkoholu un jokojuši.

Galu galā viņi nolēmuši kaut kur iepazīties ar meitenēm un aizgājuši no /Nosaukums A/. Viņi staigājuši pa ielām

netālu no /Nosaukums A/, tur, kur privātmāju sektors. Viņi nav varējuši līdz galam saprast kur viņiem ir jāiet. Starp

viņiem sācies mutisks konflikts. Viņš sācis viņam (/Persona A/) bļaut virsū un teicis viņam kaut ko, viņš jau nevar

atcerēties ko tieši. Pēc tam viņš viņu (/Persona A/) pagrūdis un gribējis iesist viņam, bet viņam nav izdevies. Tad

viņš (/Persona B/) izvilcis nazi, no kurienes, viņš (/Persona A/) nav redzējis, jo bijis tumšs laiks, un viņš atradies

alkohola reibumā. Viņš (/Persona A/) atņēmis nazi un turējis rokās. Viņš vienkārši gribējis, lai viņš (/Persona B/)

nomierinātos. Bet /Persona B/ atkal mēģinājis viņam iesist ar roku, bet neiesitis. Viņš (/Persona B/) viņu (/Persona

A/) pagrūdis un viņš nokritis uz zemes. Sagriezis sev labo roku, kad izrāvis nazi no viņa (/Persona B/) rokas. Kad

viņš (/Persona A/) piecēlies, viņš (/Persona B/) atkal mēģinājis viņam iesist ar roku un viņš (/Persona A/) viņam

(/Persona B/) ar nazi iedūris, iespējams rokā. Pēc tam viņš (/Persona A/) atkāpies, bet viņš (/Persona B/) viņam

sekojis. Viņš (/Persona A/) viņam (/Persona B/) uzbrucis, jo sabijies no viņa, ka viņš (/Persona B/) atsāks uzbrukt

viņam (/Persona A/). Viņam gribējies, lai viņš (/Persona B/) netuvotos. Viņš (/Persona A/) sācis viņu (/Persona B/)

durt un sist ar nazi pa ķermeni. Viss tas noticis Rēzeknes ielā. Viņi gājuši pa braucamo ceļu un pa zaļo zonu. Kad

viņš (/Persona A/) viņu (/Persona B/) sācis durt, viņš (/Persona B/) vienu brīdi mēģinājis izvairīties un pagriezies

pret viņu ar muguru, bet viņš (/Persona A/) turpinājis viņu durt ar nazi. Viņš (/Persona B/) mēģinājis aiziet, bet viņš

(/Persona A/) viņam (/Persona B/) sekojis un sitis viņam ar nazi. Tajā brīdī viņš (/Persona A/) juties, ka nav varējis

vadīt savas emocijas un viņam ir aizvēries prāts, jo sākusies epilepsijas lēkme. Viņš atceras, ka uzbrucis viņam

(/Persona B/) aizsardzības dēļ, bet pēc tam kas noticis, viņš neatceras. Viņš sapratis, ka ir nodūris /Persona B/ tikai

pēc kāda laika A.Saharova ielā pie /Nosaukums B/. Pie /Nosaukums B/ viņš nometis nost džemperi zaļo un nazi

krūmos, un iegājis, lai nomazgātu rokas. Pēc tam atkal paņēmis džemperi un nazi, un aizgājis pie /Persona E/

/Adrese D/. Viņš slikti atceras, kā ticis pie viņas, bet atceras, ka viņa iegrūdusi viņu dušā un iedevusi citas drēbes.

Viņš aizgājis no viņas, bet nazis un viņa drēbes palikušas pie viņas. Viņš saprot ko izdarījis, bet atradies tādā

emocionālā stāvoklī, ka līdz galam nav apzinājies izdarīto. Viņš nožēlo notikušo. Viņš var papildināt, ka gadu

atpakaļ viņam uzbrukusi ar nazi personu grupa, un šajā sakarā bijis uzsākts kriminālprocess un vainīgās personas

nav tikušas atrastas. Kopš tā laika viņam ir paniskas bailes pret uzbrukumiem, īpaši ar nažiem. Viņam ir iedzimta

epilepsija, kuras lēkmes parādās baiļu vai pārlieka adrenalīna brīdī. Tajā brīdī viņš neapzinās ko dara (lietas

1.sējuma 87. – 88.lapa).

Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/ norādīja, ka savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2017.gada

16.septembrī sniegtās liecības neatceras, bijis alkohola reibumā, kad notikusi pratināšana, un vispār neredz pretrunas

savās liecībās.

Pēc liecību nolasīšanas, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, apsūdzētais paskaidroja, ka par pasi ir atcerējies

tikai tad, kad viņam ir uzdots jautājums kāpēc viņš ir rakņājies pa cietušā kabatām. Tad ir pasei taisīta ekspertīze un

tur arī ir bijušas asinis. Izmeklētāja viņam ir visu teikusi priekšā, kas ir jāstāsta. Viņš šo neatceras, jo ir bijis alkohola

reibumā, un viņš ir aizturēts, kad viņš savā dzīvoklī ir lietojis alkoholu. Viņš neatceras tādas liecības. Epilepsijas

lēkmju laikā dara neapzinātas lietas. Ja nav ilgi gulējis, vai nav izgulējies, tad straujas piecelšanās gadījumā var sākt

darīt lietas, ko pēc tam pats var neatcerēties, tas izskatās kā mēnessērdzība apmēram. Ārsti viņam ir teikuši, ka tas ir

no smadzeņu epilepsijas. Bērnībā viņam bijusi tāda saslimšana, bet dokumentus nevar atrast. Parasti alkohola

reibumā visu atceras, bet ir brīži, kad neatceras, tad uzsver, ka tā varēja būt epilepsijas lēkme, tāds kā atmiņas

zudums. Neatceras nolasītās liecības, neatceras, ka šādas liecības ir sniedzis. Neredz pretrunas liecībās. Norādīja, ka

nolasītās darbības raksturo uzbrukumu viņam. Kad cilvēkam uzbrūk, cilvēks aizsargājoties mēdz darīt neapdomīgas

lietas. Liecību sniegšanas laikā viņam ticis nodrošināts valsts advokāts. Advokāts redzējis, ka viņš ir reibumā, bet

viņš (/Persona A/) ticis pratināts.

Būdams nopratināts kā aizdomās turētais 2017.gada 12.oktobrī (lietas 1.sējuma 124.lapa), /Persona A/

liecināja, ka uz uzdotajiem jautājumiem var liecināt, ka uztur savas iepriekš sniegtās liecības un papildina, ka

2017.gada 14.septembra naktī viņam līdzi bija nauda 200 eiro apmērā, kuru viņš dabūjis spēlējot spēļu aparātos.

Viņš nezina vai /Persona B/ līdzi bijusi nauda. Kad viņi bijuši /Nosaukums A/ /Adrese A/, viņš (/Persona A/)

pasūtījis sev kokteiļus, bet viņš (/Persona B/) dzēris alu. Katrs no viņiem maksājis atsevišķi, bet viņš neatceras, vai

viņš (/Persona B/) maksājis ar skaidru naudu. Kad viņi ar /Persona B/ gājuši no /Nosaukums A/ Rīgā, pa Rēzeknes

ielu, viņš (/Persona A/) no viņa (/Persona B/) telefona, pēc viņa lūguma, zvanījis viņa (/Persona B/) draudzenei,

vārdu neatceras. Viņu sazvanīt nav izdevies. Viņš turējis /Persona B/ telefonu pie sevis, jo bijusi cerība sazvanīt

meiteni. Kad viņš nodarījis /Persona B/ durtas brūces ar nazi un viņš gulējis uz ceļa, viņa telefons un nazis palicis

pie viņa (/Persona A/). Pēc /Persona E/ apmeklējuma, kad viņš (/Persona A/) jau pārģērbies, aizgājis spēlēt uz spēļu

zāli /Nosaukums B/ /Adrese E/, tajā pašā zālē, kur mazgājis rokas un seju pēc notikušā. Tur viņš atkal dzēris un

spēlējis, pēc kā viņam beigusies nauda un viņš nolēmis ieķīlāt /Persona B/ telefonu, kurš bijis viņam līdzi. Viņš to

ieķīlājis lombardā Rīgā, Saharova ielā par 7 eiro, lai nopirktu sev cigaretes.

Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/ savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2017.gada 12.oktobrī sniegtās

liecības apstiprināja, papildināja, ka naudu, kura bijusi līdzi, ir nodzēris un nospēlējis.

Pēc liecību nolasīšanas, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, apsūdzētais paskaidroja, ka izmeklētāja viņam

ir paziņojusi par to, kas ir noticis. Un tad ir sācis runāt par brūci. Cik atceras, izmeklētāja prasījusi vai ir dūris, tad ir

prasījusi kas un kā, un viņš runājis tikai par tiem faktiem, ko izmeklētāja bija pateikusi. Nav redzējis vai cietušajam

ir asinis, kad cietušo ir pārmeklējis, jo ir bijis lietus. Asinis ir ieraudzījis jau pie spēļu zāles. Nauda sākumā viņam

bijusi mazāk, tik par cik ieķīlājis divriteni. Tad viņi ar draugu ir braukuši uz aparātiem, tur ir spēlējis, tad viens pats

ir braucis uz citu spēļu zāli, kur atceras, ka ir laimējis 300 EUR, un tad ir ieradies Pļavniekos uz spēļu zāli, kas ir

Saharova ielā. Kad ir liecības sniedzis 2017.gada 12.oktobrī, ir bijis skaidrā, jo ir bijis cietumā. Tās ir viņa liecības

un viņš tās uztur. Paskaidroja, ka aizstāvis ir piedalījies pie nopratināšanas. Jā, ir norādījis, ka uztur iepriekš sniegtās

liecības. Zvans ticis izdarīts, bet /Persona B/ draudzeni nav izdevies sazvanīt. /Persona B/ telefonā pēdējiem

zvanītajiem numuriem būtu jābūt viņa draudzenes numuram. Neatceras vai viņam ticis izskaidrots par kādu

noziegumu viņu tur aizdomās. Ierodoties Pļavnieku spēļu zālē, nauda ir bijusi 300 EUR. Tā ir kopējā summa, kas

viņam bijusi līdzi, ieskaitot summu ko ieguvis ieķīlājot velosipēdu.

Savā 2018.gada 11.jūlijā paša uzrakstītajā vaļsirdīgajā atzīšanās, kas adresēta Rīgas tiesas apgabala

prokurorei V.Šumskai (lietas 2.sējuma 59. – 61.lapa (orģinālteksts) 62. – 66.lapa (kopija)), /Persona A/ par

noziedzīgo nodarījumu, konkrētiem faktiem un apstākļiem liecināja, ka 2017.gada 13.septembrī ap plkst.16:00 no

viņu kopīgās dzīves vietas Ziepniekkalnā, /Adrese C/, viņa draudzene /Persona E/ devās pie savas draudzenes uz

Pļavniekiem Saharova ielā. Mājās palicis viens. Mājās sēdējis līdz plkst.21.00, sazvanījies ar savu draugu /Persona

G/, kas dzīvo Ziepniekkalnā. Viņš saticies pie viņa mājām un viņi kopā izdomājuši doties uz /Nosaukums B/ spēļu

zāli spēlēt aparātus. Tajā brīdī viņam bijuši 70 EUR. Devušies uz /Nosaukums B/, kas atradies pie /Nosaukums F/.

Tur aparātus spēlējuši līdz 23.00. Raimonds devies mājup, bet viņš bijis vinnējis ap 100euro un izvēlējies doties uz

centru /Nosaukums C/ casino, kas atrodas /Nosaukums D/. Uz turieni viņš devies ar taxi, braucot uz centru viņš

konstatējis, ka viņam vairs nav telefona. Viņš izvēlējies turpināt ceļu uz centru, jo domājis, ka telefons neatradīsies.

/Nosaukums C/ viņš ieradies ap 23.50 un tur vinnējis 3 stundu laikā 300 euro. Izdomājis apstāties un aizbraukt līdz

draudzenei līdz Pļavniekiem iedot viņai daļu naudas, lai viņš neatstātu visu aparātos. Pie viņas braucis ar taxi un tur

bijis 3.00 naktī. Sazvanījis viņu no takša šofera, viņa viņu sagaidījusi ārā pie kāpņu telpas. Viņa bijusi satikusies ar

vienu puisi un sēdējusi pie viņa mašīnā, puisi sauc /Persona H/. Kad viņš piebraucis, /Persona E/ izkāpusi no

mašīnas un /Persona H/ aizbraucis projām. Protams, viņam tas bijis sāpīgi to redzēt. Un viņš uzreiz sastrīdējies ar

/Persona E/ ļoti stipri un iedevis viņai tikai 40euro. Viņa iegājusi pie draudzenes, bet viņš aizgājis uz tuvāko spēļu

zāli /Nosaukums A/, kas ir /Nosaukums G/ tirdzniecības centrā. Tur iegājis ar 300euroun uzreiz aizgājis spēlēt

aparātus. Vēlējies sagaidīt rītu, satikt vēl /Persona E/ un aizvest ar taxi viņu uz skolu un pats uz mājām

Ziepniekkalnā. Beigās viņš vinnējis vēl ap 70 € un viņam kopā bijuši 370 €. Aparātus viņš atstājis un aizgājis sēdēt

pie bāra, un pasūtījis kokteiļus un ēdienu. Princips viņam bijis dzērumā nespēlēt, tāpēc viņš tikai sēdējis pie bāra.

Sēdējis, runājis ar bārmeni un klāt pienācis puisis vārdā /Persona B/, un viņš vēlējies iepazīties. Viņam jau nekas

nav bijis pret un viņš ar viņu sapazinies. Viņš (/Persona B/) bijis paņēmis vienu alu un viņš (/Persona A/) sēdējis,

ēdis un klausījies viņa (/Persona B/) stāstos. Beigās viņi nedaudz sadraudzējušies un viņš jau viņam (/Persona A/)

prasījis iedot 10 € eiro priekš aparātiem. Viņš (/Persona A/) par to palūdzis viņam (/Persona B/) iedot telefonu, jo

viņam vajadzējis ieiet “Facebook”. Viņš (/Persona B/) vēl ķīlā pajautājis pasi, viņš protams piekritis un iedevis

viņam pasi. Viņš (/Persona B/) aizgājis spēlēt aparātus un viņš (/Persona A/) tikmēr sēdējis pie bāra telefonā. Pēc

kādas pusstundas viņš (/Persona B/) atgriezies ļoti nikns un viņš paņēmis telefonu un teicis, ka ātri aizies līdz mājām

un atnāks atpakaļ. Pasi viņš laikam viņam (/Persona A/) piemirsis atdot un aizgājis. Viņš (/Persona A/) palicis viens

pie bāra. Pēc kādas pusstundas viņš (/Persona B/) atnācis jau ar citu telefonu, teicis, ka tam telefonam kaut kas

nogājis greizi. Viņš (/Persona A/) centies vēl caur to telefonu ieiet facebookā, bet tas nav bijis iespējams, jo telefons

bijis pārāk vecs modelis. Tad viņš (/Persona B/) viņam piedāvājis iet satikt kaut kādu meiteni un iet pie viņas

ciemos, bet viņam ir vajadzīga palīdzība, jo meitene ir latviete un viņš latviski slikti sapratis. Viņam (/Persona A/)

vēl ir bijis laiks līdz rītam un viņš piekritis palīdzēt, un viņi devušies viņu satikt. Viņš (/Persona B/) bija atstājis pie

viņa (/Persona A/) to telefonu, jo viņam ar to meiteni būs jārunā. Viņš ar viņu sazvanījies caur interneta programmu

whatsup, bet viņa nav atbildējusi. Viņš teicis, ka zina kur viņa dzīvo, un viņi vienkārši devušies pie viņas. Pa ceļam,

pie Lubānas tirgus, viņi piestājuši, lai pačurātu. Viņš /Persona B/ aizgājis pirmais aiz kokiem pačurāt, stāvot gaidot

pie sētas viņš pamanījis kaut kādu nazi, viņš to paņēmis un paspēris uz zāles pusi un pats aizgājis pačurāt. Kad viņš

(/Persona A/) atnācis atpakaļ, viņš pamanījis, ka nazis tur vairs nav, un viņš (/Persona A/ jau tajā brīdī sabijies un

domājis priekš kam viņam ir vajadzīgs nazis. Bet viņš nav bijis pārliecināts, ka viņš (/Persona B/) viņu tiešām ir

paņēmis, tādēļ viņš neko nav teicis un viņi devušies tālāk Rēzeknes ielas virzienā, kur ceļa gaitā /Persona B/ nav

izdevies vairs sazināties ar viņa draudzeni. Pēc mirkļa jau viņš (/Persona B/) bijis izmanījis garastāvokli un dusmās

jau teicis, lai viņi iet atpakaļ uz /Nosaukums A/ no kura aizgājuši. Viņš vēlējies turpināt spēlēt aparātus, bet viņam

(/Persona A/) vairs nav bijis tādas vēlmes un viņš nav piekritis atgriezties, un tajā brīdī radies konflikts, jo viņš

(/Persona B/) pieprasījis no viņa (/Persona A/) naudu. Tajā brīdī viņi abi bijuši alkohola reibumā un tādēļ ir sācies

kautiņš, jo /Persona B/ jau sācis līst viņam kabatās pēc naudas, bet viņš viņu centies no sevis atgrūst un beigās viņš

(/Persona A/) viņu (/Persona B/) nogrūdis uz zemes. Par nazi tajā brīdī viņš jau bija aizmirsis, bet konflikta rezultātā

viņš (/Persona A/) arī bijis palicis nikns uz viņu (/Persona B/) un sācis prasīt no viņa atpakaļ savu pasi. Kamēr viņš

(/Persona B/) piecēlies, viņam rokās ir parādījies nazis, no kurienes viņš nazi izņēmis viņš (/Persona A/) nav

pamanījis, tajā brīdī viņš ļoti nobijies, jo viņam bijuši jau divi gadījumi, kad viņam ir uzbrukuši ar nazi, un viņš

(/Persona A/) sācis viņu (/Persona B/) sist, trāpījis pa roku, un nazis izkritis no rokas. Viņš (/Persona A/) paņēmis

nazi neko tajā brīdī nedomājot, laikam domājis viņu nobiedēt, viņš precīzi neatceras, jo viss noticis tik ātri. Mēģinot

aizsargājoties un sitot viņam (/Persona B/), viņš (/Persona A/) laikam ar nazi trāpījis viņam kājā, viņš tā padomājis

tāpēc, ka viņš (/Persona B/) satvēris kāju, jo viņš redzējis asiņošanu. Viņš (/Persona A/) nav domājis viņu ievainot

vai kaut kā savādāk traumēt, tas viss noticis nejauši un pat nesaprot, kā tas viss ir varējis notikt, viņš nav domājis, ka

tas viss ir tik nopietni. Viņam bijusi doma dabūt atpakaļ savu pasi un doties projām, viņš (/Persona A/) sācis viņu

(/Persona B/) pārmeklēt, atradis pasi, paņēmis to un devies projām. Pa ceļam pamanījis, ka viņam ir sagriezta roka,

laikam labā. Nazi viņš paņēmis līdzi nedomājot tajā brīdī priekš kam. To nazi policijas darbinieki atraduši dzīvoklī

pie viņa draudzenes Saharova ielā. Draudzene viņam iedevusi citas drēbes un viņš aizgājis uz fēniksu, lai iedzertu

un nomierinātos pēc visa notikušā. Par visu to notikumu viņš grib pateikt to, ka viņš nav ne vēlējies, ne gribējis

/Persona B/ ievainot vai vēl jo vairāk nogalināt, tas viss noticis nejauši konflikta rezultātā. Viņš ļoti nožēlo, ka tā

sanācis, jau par cik viņš atzīst, ka ir nodarījis /Persona B/ smagus miesas bojājumus aiz neuzmanības, bet atkārto, ka

nav vēlējies viņa nāves iestāšanos. Vaļsirdīgu atzīšanos uzrakstījis pašrocīgi.

Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2018.gada 11.jūlijā paša uzrakstītajā

vaļsirdīgajā atzīšanās norādīto par noziedzīgo nodarījumu, konkrētiem faktiem un apstākļiem, apstiprināja.

Būdams nopratināts kā apsūdzētais 2018.gada 18.septembrī (lietas 2.sējuma 69. – 70.lapa), /Persona A/

liecināja, ka viņš pilnībā uztur visas savas liecības, kuras izklāstījis vaļsirdīgajā atzīšanās no 2018.gada 11.jūlija.

Papildus vēlas liecināt sekojošo: 2017.gada 13.septembrī, kad viņš ieradies bārā /Nosaukums B/ viņam līdzi bijusi

naudas 300 eiro aptuveni, ko viņš pirms tam bija vinnējis aparātos. Arī viņam līdzi bijusi viņa pase. Var būt arī e-

talons un kredīta līgums uz vienas A4 formāta lapas, jo augusta mēnesī viņš ir ieķīlājis savu divriteni lombardā.

Līgumu nēsājis līdzi, jo tuvojies termiņš divriteņa izpirkšanai no lombarda, un viņš gaidījis zvanu no drauga, ar kuru

bija sarunājuši, ka viņš to divriteni izpirks. Šis draugs ir /Persona K/, kurš dzīvo Ķengaragā. Precīzu adresi un

telefona numuru /Persona K/ nevar pateikt, jo neatceras. Kur tajā naktī viņš varēja pazaudēt savu telefonu, viņš

nevar pateikt, jo apmeklējis bārus, braucis ar taksometru utt. Uz Pļavnieku “/Nosaukums A/” spēļu zāli viņš ieradies

ap plkst.3.00 naktī uz 2017.gada 14.septembri. Uz to brīdi viņš jau bija izdzēris 2-3 kokteiļus viskiju ar kolu. Šajā

spēļu zālē viņš turpinājis spēlēt, spēļu aparātos vinnējis arī ap 80 eiro. Šo naudu viņš nolēmis notērēt turpat bārā.

Bārā viņš sapazinies ar puisi vārdā /Persona B/. Viņi sarunājušies, viņš nav vairāk spēlējis. /Persona B/ arī lietojis

alkoholu. Vienā brīdī viņš (/Persona A/) palūdzis viņam (/Persona B/) telefonu, lai ieietu facebook vietnē. /Persona

B/ piekritis un iedevis viņam savu telefonu “Samsung Galaxy J7” tumšā krāsā. Kā ķīlu viņš iedevis /Persona B/ savu

pasi. Tā viņi turpinājuši sēdēt bārā, lietojuši alkoholu. Viņš vēl /Persona B/ kādas trīs reizes devis naudu spēlei.

Kopā iedevis kādus 30 eiro (cik bijis līdzi “sīko” banknošu pa 10 un 5 eiro). Pēc kāda laika, vienā brīdī /Persona B/

piecēlies un pateicis, ka aiziet, bet atgriezīsies. Viņš atdevis viņam telefonu un /Persona B/ izgājis no bāra. Viņa pase

tā arī palikusi pie /Persona B/. Tajā brīdī viņš par to nemaz nav iedomājies. Aptuveni pēc pusstundas – stundas

/Persona B/ atkal ieradies bārā. Vēl pirms tam (pirms aiziešanas), sarunas laikā /Persona B/ ieminējies, ka ir viena

meitene, ar kuru viņš gribējis satikties tajā naktī, bet meitene esot latviete, kas neprot krieviski, līdz ar ko /Persona

B/ lūdzis viņu palīdzēt viņam - iet viņam līdzi un sazvanīties ar to meiteni. Vai /Persona B/ bija pieminējis tās

meitenes vārdu, neatceras. Kad viņi izgājuši no bāra ārā, /Persona B/ savā telefonā uzspiedis numuru un iedevis

telefonu viņam. Tajā brīdī viņš pamanījis, ka tas ir jau cits telefona aparāts, nevis Samsung Galaxy J7. Klausuli

neviens nav cēlis. Tad /Persona B/ uzspiedis citu numuru, bet atbilde bijusi, ka numurs neeksistē. Tas viss noticis pa

ceļam, un vienā brīdī viņi apstājušies uz Rēzeknes ielas. Viņam (/Persona A/) viss apnicis, visu laiku lijis lietus, un

viņš vairs nav gribējis nekur iet, par ko paziņojis /Persona B/. /Persona B/ uzstājis, lai viņš paliek, saruna bijusi

diezgan gara, sīkumus jau neatceras. /Persona B/ sācis psihot. Viņš (/Persona A/) teicis, lai viņš (/Persona B/) atgriež

viņam viņa pasi, bet /Persona B/ teicis (krievu valodā – atdošu pasi, ja tu iedosi naudu). Viņš taisījies aiziet, bet

/Persona B/ sācis viņu tā kā grūst atpakaļ, lai viņš netiktu projām. Viņš arī sācis viņu grūst. Tā viņi pagrūstījušies,

līdz kamēr viņš (/Persona A/) nokritis zemē. Ceļoties augšā pamanījis, ka /Persona B/ rokā ir nazis. Viņš ar rokām

un kājām mēģinājis izsist to nazi /Persona B/ no rokas ārā, lai netiktu atkal sadurts. Nazi viņš ir izsitis un pagrūdis

/Persona B/ nost. /Persona B/ noturējies kājās. Viņš satvēris nazi un, lai atbiedētu /Persona B/, vicinājis nazi.

/Persona B/ viņam mēģinājis iesist ar roku. Viņš (/Persona A/) viņam (/Persona B/) ar nazi uzbrucis, pieļauj ka tajā

brīdī, aizstāvoties, varējis iedurt viņam rokā. /Persona B/ kautiņa laikā mēģinājis sist viņam arī ar kājām. Pieļauj, ka

tieši tajā brīdī viņš (/Persona A/) varējis iedurt viņam (/Persona B/) kājā. Atceras, ka vienā brīdī /Persona B/ satvēris

kāju un nokritis uz muguras. Viņš (/Persona A/) atkal pieprasījis no viņa savu pasi. /Persona B/ vienalga nav

piekritis atgriezt viņa pasi. Kas īsti noticis tālāk, neatceras. Atradies dusmu un baiļu iespaidā. Pieļauj, ka turpinājis

viņam (/Persona B/) durt. Bet īsti atcerēties viņš (/Persona A/) vēl joprojām nevar. Kad /Persona B/ nokritis uz

zemes, sākotnēji viņš vēl turpinājis pretoties ar rokām un kājām. Bet pēc brīža /Persona B/ vairs nav veicis nekādas

kustības un nav pretojies vairs, bet vēl joprojām bijis dzīvs, viņš vairs nav dūris viņam, atmetis nazi malā. Viņš

pārmeklējis /Persona B/ kabatas, atradis savu pasi un aizgājis. Kāpēc viņš paņēmis līdzi arī nazi, nevar izskaidrot.

/Persona B/ telefons tā arī palicis pie viņa. Atradies stresa stāvoklī. Pēc notikušā viņš devies pie draudzenes /Persona

E/, par ko jau iepriekš liecinājis. No /Persona E/ viņš devies uz bāru /Nosaukums B/ Saharova ielā, kur pavadījis

laiku līdz vakaram, turpinājis lietot alkoholu. Kad viņš ieķīlājis /Persona B/ telefonu, kas tā arī palicis pie viņa,

lombardā, viņš atradies stiprā alkohola reibumā. Izskaidrot, kāpēc viņš ieķīlājis to telefonu, viņš nevar. Par to, ka

/Persona B/ ir miris, viņš uzzinājis tikai no policijas darbiniekiem, kad viņu aizturējuši. Viņam nav bijis nodoma

noslepkavot /Persona B/, viņš nav vēlējies nogalināt viņu. Tajā brīdī viņš bijis pārbijies, īsti ne par ko nav domājis.

Viņš gribējis tikai atgūt savu pasi un aizstāvēties no /Persona B/ uzbrukuma.

Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/ savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2018.gada 18.septembrī sniegtās

liecības apstiprināja.

Pēc liecību nolasīšanas, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, apsūdzētais paskaidroja, ka baidījies, ka

cietušais ir ar nazi un ir mēģinājis viņam atņemt naudu. Kad cilvēks ir ar nazi un mēģina dabūt naudu, ir mēģinājis

pretoties, bet /Persona B/ nemaz nav tik viegli atkāpies. Viņam ir bijušas tādas pauzes, kas ir pazudušas, bet tā nav

pirmā reize, kad viņam uzbrūk ar nazi, un viņš ir izvēlējies nemukt. Notikums ir bijis sen, visu atcerēties nevar,

liecībās ir viss tik sīki, cik atceras. Konflikts ir sācies, jo viņš nav vēlējies doties atpakaļ uz spēļu zāli, un par to, ka

nav dota atpakaļ pase. Arī nauda ir bijis konflikta iemesls. Nav redzējis no kurienes cietušais ir izvilcis nazi. Nazis

bija mētājies uz zemes pie Lubānas tirgus, kas ir uz Ilūkstes ielas. Precīzi atceras, ka nazis ir mētājies uz zemes. Kad

viņš atgājis malā un pēc tam atgriezies, nazis vairāk nav atradies uz zemes. Nezina kāpēc nazi ir paņēmis līdzi, nazis

ir bijis vienkārši rokās. Neatceras, kā ir gājis projām. Neatceras, vai nazis ir bijis rokās vai kabatā. Jā, ir izdzēris tik

daudz, cik ir norādījis, iespējams ir arī vairāk izdzēris. Nevar izskaidrot, kāpēc ir aiznesis ieķīlāt telefonu, tas ir

tumšs atmiņā. Tas ir bijis alkohola reibumā, tāpēc sīkumos nevar atcerēties. Neatceras, ka būtu izdarījis tīšus

dūrienus. Liecības ko sniedzis, uztur. Nevar atbildēt, kad labāk ir atcerējies. Liecības, ko sniedzis tiesā, ir patiesākas.

Vaļsirdīgo atzīšanos ir rakstījis pašrocīgi. Liecību ir sniedzis, bet to nav lasījis. Prokurore piedāvājusi lasīt liecības,

bet viņš ir atteicies no liecības lasīšanas. Tiesas sēdē sniedzis precīzākas liecības. Nav lasījis pašas pirmās sniegtās

liecības pie izmeklētājas. Liecības, kas sniegtas pie prokurores, tikušas izlasītas.

2023.gada 6.aprīļa tiesas sēdē, savā pēdējā vārdā, apsūdzētais /Persona A/ norādīja, ka tā ir milzīga kļūda

viņa dzīvē un viņš ļoti nožēlo, viņš nekādā gadījumā nav domājis to izdarīt tīši. Viņam ir ļoti žēl no sirds tā cilvēka,

kas vairāk neatrodas starp mums. Šobrīd viņš dzīvi ir sakārtojis, viņam ir sieva ar bērnu, dzīvo jau piecus gadus

kopā. Ar šādu nastu viņam nāksies dzīvot visu mūžu, bet viņš vairāk neko nevaru padarīt, diemžēl. Viņam ļoti žēl,

ļoti nožēlo visu situāciju, ka tā ir noticis.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /Persona A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 117.panta 6.punktā, neatzīst, tiesa atzīst, ka viņa vaina citas personas tīšā

prettiesiskā nonāvēšanā, kassaistīta ar laupīšanu (slepkavība pastiprinošos apstākļos), iztiesāšanas gaitā ir pierādīta

pilnībā ar ziņām par faktiem, kas izriet no paša apsūdzētā sniegtajām liecībām, cietušo, liecinieku, un ekspertes

liecībām, un pārējiem lietas materiālos fiksētajiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512.panta otro daļu rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti

lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, to kopumā un savstarpējā saistībā, vērtējot to attiecināmību,

pieļaujamību, ticamību un pietiekamību, un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats

notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Tiesa, izskatot krimināllietu, ir ņēmusi vērā Kriminālprocesa likuma 489.panta nosacījumus, proti, saskaņā

ar procesa dalībnieku sniegto viedokli uz tiesas sēdēm aicinātas cietušās, liecinieki (izņemot lieciniekus /Persona M/

un /Persona N/, attiecībā par kuriem tika saņemts aizstāvības paziņojums, ka agrāk kriminālprocesā nopratinātos

lieciniekus /Persona M/ un /Persona N/ uz tiesu nav nepieciešamas izsaukt), kuru liecības iekļautas tiesā

izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, un tie nopratināti, uzdodot papildu jautājumus, tādējādi pirmstiesas procesa

liecībās fiksētās ziņas, kas nav jāpārbauda saskaņā ar Krimināllikuma 501.pantu, tiesa izmanto nolēmumā savu

secinājumu pamatošanai. Tāpat tiesa izmanto savu secinājumu pamatošanai agrāk kriminālprocesā nenopratinātās

un pēc aizstāvības puses lūguma uz tiesas sēdēm uzaicinātās ekspertes /Persona O/ liecībās sniegtās ziņas,

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /Persona A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir

apstiprinājusies ar šādiem pierādījumiem:

- ar cietušās /Persona D/ liecībām.

No cietušās /Persona D/ tiesas sēdē liecinātā un izskatāmajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtajām ziņām izriet, ka viņas vienīgais mazdēls /Persona B/ viņu ir atbalstījis materiāli un morāli. Kad mazdēls

atgriezies no jūras, ir devis viņai naudu. Viņa ir pensionāre, un /Persona B/ viņai ik mēnesi pircis produktus un

apmaksājis citas viņas vajadzības, kas būtiski uzlabojis viņas materiālo stāvokli. Viņa ir ļoti slima. Viņai ir

vajadzīgas dārgas zāles, viņa maksā apmēram 100 EUR par vienu injekciju, kas tiek viņai veiktas, bet tagad viņai

vairāk nav materiālās puses. Viņa apsūdzētajam nevar pieteikt materiālo kaitējumu, tāpēc piesaka morālo kaitējumu.

Meita, kura atrodas tiesas zālē, /Persona C/, aizmirsusi pateikt, ka mazdēls ir mācījies par kapteini un par to var

piestādīt dokumentus. Mazdēls pabeidzis jūras skolu un tad viņam ir ļoti palīdzējuši materiāli, jo mazdēlam tēvs nav

maksājis uzturnaudu. Kad mazdēls pabeidzis mācīties, teicis, ka tagad viņš palīdzēs vecmammai un vectēvam ar

naudu.

Atbildot uz jautājumiem, cietusī /Persona D/ paskaidroja, ka mazdēls atgriezies no jūras novembrī, tad uzreiz

aizbraucis uz Kanāriju salām, un 12. septembrī viņš atgriezies. Tā bijusi otrdiena, tad nākusi 13 - trešdiena un 14.

ceturtdienā viss ir noticis. Mazdēls atbraucis, ir viņai piezvanījis un pateicis, ka pēc pāris dienām atbrauks. Mazdēls

ir bijis labs. Viņam bijuši kārtīgi draugi, visi no jūrniekiem, sliktu draugu viņam nav bijis. Neko sliktu viņš nav

darījis, bijis kārtīgs cilvēks. Mazdēlu sauca /Persona B/. Viņai vairāk nav materiālās puses, ko mazdēls sniedzis

viņai un kas tagad viņai palīdzēs. Viņai ir daudz slimības, osteoporoze ir tādā stadijā, ka viena injekcija maksā 100

EUR, vēl viņai ir diabēts un nierēm zāles ir dārgas, ja ir vajadzīgs var piestādīt izrakstus. Mazdēls viņai bijis

vienīgais un meita arī viņai ir vienīgā, nav vairāk dzimtas turpinātāju.

- ar cietušās /Persona C/ (/Persona C/) liecībām.

No cietušās /Persona C/ (/Persona C/) tiesas sēdē liecinātā un izskatāmajā kriminālprocesā pirmstiesas

izmeklēšanā sniegtajām ziņām izriet, ka tiesas zālē atrodas viņas māte /Persona D/. Var pateikt to, ka viņai ir bijis

tikai viens dēls, kam viņa ir devusi izglītību. Pati dēlu ir audzinājusi, devusi izglītību, viņš ir pabeidzis jūras skolu

un gājis jūrā. Dēls sākumā ir ilgi bijis jūrā un pēc tam - 2 mēnešus jūrā un 2 mājās. Viņa ir saslimusi, ir uzskaitē

onkoloģijas slimnīcā, jo viņai ir lielas problēmas ar asinīm, un tā kā dēlam bijusi laba alga, lai viņa nestrādātu, viņa

12 gadus bijusi dēla apgādībā. Dēlam ir bijis dzīvoklis, viņa ar dēlu dzīvojusi vienā mājā, mašīna, un darbā viņam ir

bijis labs stāvoklis, līdz ar ko dēls ir varējis visu to atļauties un arī uzturēt viņu. Dēls strādājis jūrnieku firmā

/Nosaukums H/. Dēls ir nodarbojies ar sportu un viņam ir bijuši labi draugi. Dēls parasti nav atpūties, bet 2 gadus

atpakaļ dēls ir nolēmis doties atpūsties uz Spāniju. Dēls ir atgriezies pēc atvaļinājuma Spānijā 2017.gada

12.septembrī. 2017.gada 13.septembrī viņa ar dēlu ir satikusies. Dēls pie sevis mājās pagatavojis pusdienas un sācis

stāstīt, kā viņš ir atpūties. Viņi ir paēduši un viņa ir devusies uz mājām, un tad, no rīta, pie viņas ir ieradusies

policija, lai viņu uzaicinātu uz atpazīšanu. Viņa nav noticējusi tam visam. Dēla telefons bijis atslēgts, bet viņai ir

dēla dzīvokļa atslēgas, viņa ir aizgājusi uz dēla dzīvokli un ir ieraudzījusi, ka mobilais izlādējies stāv uz galda un

dēla mājās nav bijis. Kad viņa ir aizbraukusi uz atpazīšanu, ir ieraudzījusi, ka tas ir viņas dēls. Kad to visu ir

redzējusi, viņai veselība ir vēl vairāk pasliktinājusies. Sākumā bijusi tāda versija, ka ir braukusi mašīna, viņas dēlu

notriekusi un aizbraukusi. Pēc tam, kad ir gājusi uz policiju, viņai ir pateikuši, ka tā bijusi slepkavība. Ir domājusi,

kā tas ir varējis notikt un kāpēc dēls ir aizgājis no mājām. Sākumā ir padomājusi, ka iespējams dēlam ir beigušās

cigaretes, jo tas viss bijis netālu no mājām bijis. Pēc tam noskaidrojies, kas ir noticis, kur bijis un ka ir notikusi

slepkavība. Viņai tikušas parādītas dēla mantas un pēc mantām konkrēti ir sapratusi, ka tas ir viņas dēls.

Atbildot uz jautājumiem, cietusī /Persona C/ (/Persona C/) paskaidroja, ka dēlu sauca /Persona B/.

Atpazīšana ir bijusi 2 gadus atpakaļ, 14. vai 15.septembrī. Laikam 14.septembrī. Policija, kad ir saukuši viņu

atpazīšanai, pateikusi, ka mašīna ir uzbraukusi. Dēls ir nopircis produktus, uzpildījis mašīnu, un tajā dienā viņi

bijuši kopā. Kad dēls jau bijis mājās, zvanījis, teicis, lai nāk ciemos skatīties bildes. Viņi ir pasēdējusi, paēduši

vakariņas, un viņa ap kādiem 23.00 ir gājusi uz mājām. Tajā vakarā viņi ir izdzēruši pa bundžiņai alus. Tas bijis viss,

kas ticis izdzerts mājās. Dēls nav varējis lietot alkoholu, jo viņš ir jūrnieks, un viņam ir komisijas. Ja arī dēls

iedzēris, tad alu vai kādu kokteili. Kad viņa bijusi pie dēla, pie viņa vēl bijis draugs /Persona P/. Kad viņa ir gājusi

projām, dēls ar draugu palikuši divatā. Neviens neko par kādiem vakara plāniem nav teicis. Cik viņai ir zināms,

/Persona P/ strādā, viņam arī vajadzējis doties mājās. Pēc atpazīšanas viņa ir zvanījusi /Persona K/ un ir jautājusi kā

viss ir noticis, viņš pateicis, ka ir aizgājis mājās un neko nezina, pats bijis pārsteigts, ka tā ir noticis. Paskaidroja, ka

dēls naudu mājās glabājis. Viņa varējusi jebkurā brīdī doties pie dēla pakaļ naudai savam uzturam, ja tas bijis

nepieciešams, kad dēls ir bijis reisā. Viņai ir dēla dzīvokļa atslēgas un bijuši zināmi signalizācijas kodi. Viņa arī

gājusi puķes liet. Redzējusi pie dēla naudu un divas dienas pirms dēla atgriešanās no Spānijas, ir devusies pie dēla

pakaļ naudai. Kad dēls ir atbraucis, tajā dienā zinājis, ka viņa ir ņēmusi naudu. Dēlam nauda vienmēr ir bijusi arī uz

bankas kartes, un mājās ir bijusi tāda naudas summa, kuru viņa ir lietojusi savām vajadzībām. Makā dēls ir nēsājis

bankas karti un tajā dienā saprot, ka naudu nav ņēmis, jo, kad viss ir noticis, viņa ir pārbaudījusi un tur ir trūcis 350

EUR. Dēls nav pēdējā laikā apmeklējis spēļu zāles un nakts klubus. Dēlam nav bijusi atkarība no azartspēlēm.

Zinājusi, ka dēls varējis pa nakti doties pakaļ cigaretēm. Kad ir iegājusi dēla dzīvoklī, kad dēlu meklējusi, tur nav

bijusi signalizācija, bet, kad dēls iet projām uz ilgāku laiku, viņš vienmēr ieslēdz signalizāciju. Varējis redzēt, ka

dēls ir izgājis uz neilgu laiku un taisījies atgriezties ātri mājās, jo dzīvoklī degusi gaisma un nav bijusi uzlikta

signalizācija. Kad zvanījusi dēlam, viņš telefonu nav cēlis un uz galda ir stāvējis mobilais telefons. Viņa ir

nobrīnījusies, ka viņš ir aizgājis bez telefonu, jo parasti dēls bez telefona nekur neiet. Sākusi skatīties un redzējusi,

ka telefons ir izlādējies, un viņa ne uzreiz atcerējusies, ka dēlam ir bijis otrs telefons, kuru viņš lietojis retos

gadījumos. Pēc tam viņa ir sapratusi, ka mājās nav otra telefona. Dēls ir iegājis mājās, beigusies telefona baterija un

viņš paņēmis otru telefonu, jo tas bijis uzlādēts. Sākusi to meklēt, bet dzīvoklī to nav atradusi Kad viņai uzrādījuši

dēla mantas, telefona tur nav bijis. Tur bijušas tikai dzīvokļa atslēgas, pulkstenis, telefons nav bijis, šķiltavas un

mokasīni. Tikai to viņai ir parādījuši, bet telefona nav bijis. Kad bijusi policijā pie izmeklētāja, teikusi, ka jābūt

telefonam, kura nav. Pēc tam dēla draugi ir sākuši palīdzēt izmeklēšanā un piedāvājuši viņai pastaigāt pa

lombardiem. Sākumā iegājusi vienā lombardā, ir pateikuši, ka telefona nav, tad iegājusi otrā lombardā, un tur ir bijis

tas telefons, par ko viņa ir paziņojusi izmeklētājai. Tas telefons ir ticis izņemts no lombarda un tas bijis viņas dēla

telefons. Paskaidroja, ka dēlam bijusi draudzene, bet, kad bijis notikums, dēls ar draudzeni bijis pašķīries, bet viņi

dzīvojuši kopā ilgu laiku. Kad atnākusi mājās pie dēla, kad dēlu ir meklējusi, skatījusies, ka ir telefons, bet naudas

tur pietrūcis. Jā, ir pārbaudījusi naudu, tur ir trūcis 350 EUR. Par cik tā ir bijusi nakts, nesaprot kur dēls ir gājis un

kāpēc ir vajadzīga tāda nauda, jo dēls visur ir maksājis ar karti.

Atbildot uz jautājumiem, cietusī /Persona C/ (/Persona C/) papildus paskaidroja, ka vienu dienu līdz dēla

atbraukšanai viņai ir vajadzējis doties pie ārsta, līdz ar to ir ņēmusi naudu. Izņemot viņu neviens cits nav varējis to

naudu paņemt un viņa zinājusi kāds ir naudas atlikums. Kad viss bijis noticis, no rīta ir pārbaudījusi, tur ir trūkusi

nauda, un dēlam nav bijusi vajadzība pa nakti tērēt naudu kaut kādām savām vajadzībām. Nekādas naudas dēla

mantās nav bijis, neviena paša santīma. Dēls varējis doties projām no mājām bez skaidras naudas, jo viņam nav

paticis skaidru naudu nēsāt. Dēlam ir bijušas divas bankas kartes, no kurām dēls ir varējis veikt maksājumus. Kad

viņa konstatējusi, ka nauda nav, neko īsti nav domājusi, ir bijusi pārsteigta, jo dēls nakts laikā nav varējis tādu

naudas summu iztērēt. Kā viņa no dēla 23.00 ir aizgājusi, tad kur dēls vēl varētu doties un, par cik viņai ir zināms,

ka dēls naudu līdzi nenēsā, viņa ir bijusi ļoti pārsteigta, ka tās naudas tur nav. Tā nauda nav varējusi tā pazust.

Domā, ka dēla telefons ir izlādējies un dēls ir steidzies, nav paspējis uzlādēt telefonu un ir paņēmis otru telefonu.

Viņai ir zināms, ka otru telefonu dēls ir ņēmis līdzi jūrā, jo tajā ir bijis ļoti labs modinātājs. Viņa bijusi ļoti

izbrīnījusies, ka dēls aizgājis bez telefona, jo dēls parasti nekur bez telefona nedodas. Pēc tam ir noskaidrojis, ka

otra telefona nav. Uz doto brīdi jebkurā telefonā ir ģeolokācija un viņa zinājusi visus dēla telefona kodus. Viņa ar

draudzeni ir ieslēgusi dēla telefonu, to ir uzlādējusi un pārbaudījušas. Telefons ir parādījis, ka dēls ir gājis uz

Lubānas ielu, tad parādījis, ka dēls ir atgriezies mājās ap plkst.5.00 no rīta un telefons ir palicis mājās. Domā, ka

dēls ir atgriezies mājās, jo ir izlādējies telefons, iespējams, dēlam ir bijusi nepieciešamība kaut kur iet, tikai viņa

nesaprot priekš kam dēls ir paņēmis naudu 350 EUR un ir paņēmis savu rezerves telefonu. Zina, ka dēla pulkstenis

ir maksājis 500 EUR, par ko mājās ir dokumenti. Kad tikušas atgrieztas mantas, pulkstenis ir bijis ļoti netīrs un ar

asinīm. Viņai pulkstenis ir parādīts. Policija pulksteni ir atradusi uz ielas un pulkstenis ir kaut kur mētājies dubļos, jo

tajā vakarā ir bijis lietus. Uz dēla pulkstenis nav bijis, bet tas ir kaut kur mētājies blakus dēlam, uz zemes.

Paskaidroja, ka viņas dēls nav varējis paņemt kāda pasi ķīlā. Dēls ir bijis ļoti labsirdīgs, varējis citiem dot zvanīt no

sava telefona, iet pa ielu un kādam vecam cilvēkam iedot naudu. Cik reizes ir bijis, ka veikalā kāds bērns prasa, lai

vecāki nopērk konfektes, viņas dēls ir varējis nopirkt konfektes bērnam un iedot. Dēls vienmēr visiem ir palīdzējis

Viņas dēls ir zinājis latviešu valodu, krievu valodu un angļu valodu. Dēls ir brīvi runājis visās trīs valodās. Viņas

dēls nav tāds, lai ietu pa naktīm meklēt meitenes. Dēlam ir bijusi meitene, bet uz notikuma brīdi dēls ar savu

draudzeni bija izšķīries. Viņas dēls ir bijis kārtīgs cilvēks un viņam nav bijusi vajadzība pa nakti iet un kādu meklēt.

Dēlam ir bijusi meitene ar kuru viņš ir ilgi nodzīvojis. Dēlam ir bijuši daudzi paziņas un draugi tai skaitā meitenes,

ar kurām viņš ir varējis doties pastaigāties vai uz kino. Viņa ir zinājusi visus dēla draugus, bet nevar būt, ka dēls ir

gājis pa nakti kādu meklēt, viņam tas nav bijis vajadzīgs. Dēlam nav bijusi vajadzība staigāt ar nazi. Kad viņai ir

parādīts nazis, viņa ir gandrīz noģībusi, jo nazis ir bijis 20 cm. Nazi ir redzējusi uz foto, tas ir bijis liels virtuves

nazis, ar ko gaļu griezt. Nazis, ko viņai ir uzrādījuši, nav bijis ne dēla, ne viņas, viņiem tādi naži nekad dzīvē mājās

nav bijuši. Ja viņas dēls ir kur devies, nav gājis ar kājām, dēls ir braucis vai nu ar savu mašīnu vai izsaucis taksi. Un

tas, lai viņas dēls ietu ar kājām un līdzi vēl nēsātu nazi, nav prātam aptverami. Dēlam ar galvu viss ir bijis kārtībā.

Tas otrs dēla telefons ir bijis NOKIA, un telefonu dēls ir pircis dārgi, bet uz notikuma brīdi telefons ir maksājis 250

EUR. Tas ir bijis jau novecojis modelis, sākumā dēls ar to telefonu staigājis, pēc tam jau labāku nopircis. Dēlam

alga ir bijusi apmēram 2500 EUR mēnesī. Viņa oficiāli ir bijusi dēla apgādībā. Dēls ir viņai ne tikai ārstus

apmaksājis, bet arī sniedzis morālo palīdzību. Viņa ir uzskaitē onkoloģiskā slimnīcā un katrus 2-3 mēnešus dodas

nodot analīzes. Pieraksts pie ārsta ir lēts, jo viņa ir uzskaitē. Zāles ir dārgas, bet tās viņai dod par velti, jo viņai tās

zāles ir jālieto līdz mūža beigām. Dēls ir viņai palīdzējis, jo viņa nedrīkst pārdzīvot un uztraukties. Dēls ir

pārdzīvojis par viņas veselību un sniedzis gan morālo, gan materiālo palīdzību, jo jebkurā brīdī viņai var palikt slikti

un var būt sliktas sekas. Morālo kompensāciju tādā apmērā ir pieteikusi, jo tas ir bijis viņas vienīgais bērns un bērnu

viņai vairāk būt nevar. Viņai ir problēmas ne tikai ar asinīm, bet pēc tā gadījuma viņa divas reizes ir gulējusi

slimnīcā, kur ir tikusi nogādāta ar ātro palīdzību. Viņai tagad ir problēmas ar sirdi. Viņa nezina kā viņai tālāk dzīvot,

jo dēls ir bijis kā galva, kājas un rokas, un tagad ir palikusi bez nekā. Viņa nevar pa naktīm gulēt, viņai ir no kaut kā

bail. Viņa jau ir vērsusies pie psihologa un baidās viena dzīvot. Ar viņu kopā divus gadus ir dzīvojusi draudzene,

kura tagad ir uz savām mājām pārvākusies. Viņai ir bail palikt vienai, jo galvā visu laiku ir tas notikums, viņai ir bail

un viņa visu laiku dzer tabletes. Tas nav aprakstāmi, kā ir zaudēt dēlu un palikt vienai. Viņas mātei ir 80 gadi. Dēlu

viņa ir apglabājusi, bet kas viņu apglabās, jo viņai nav radinieku, viņai ir tikai māte palikusi. Tikai tagad viņa ir

sākusi strādā un tur ir tikai pusslodze, un viņai ir jāmaksā par dzīvokli. Materiālā kaitējuma kompensācija sastāv no

bēru izdevumiem, par zālēm, viņas tēriņiem sakarā ar notikumu un veselības pasliktināšanos. Kā arī paskaidroja, ka

pirmo reizi pie dēla naudu pārskaitījusi, kad to ņēmusi savām vajadzībām, tad, kad dēls vēl ir bijis Spānijā. 350

EUR iztrūkumu ir konstatējusi pēc dēla atpazīšanas. Kad dēls atbraucis, visur maksājis ar karti. Ar dēlu pavadījusi

visu dienu, nākamajā rītā pārbaudījusi, un naudas nav bijis. Norādīja, ka nevar atbildēt precīzi par naudas

pārskaitīšanas datumu. Naudu viņa pārskaitījusi vienu dienu pirms dēla atgriešanās. Pieņem, ka naudu ir

pārskaitījusi 12.septembrī.

- ar liecinieka /Persona R/ liecībām.

No liecinieka /Persona R/ tiesas sēdē liecinātā un izskatāmajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtajām ziņām izriet, ka viņš dzīvo privātmājā /Adrese B/. 2017.gada 14.septembra rītā, ap plkst.7.00, ticis

pamodināts ar palīgā kliedzieniem krievu valodā. Pamodies, piegājis pie loga, un nolēmis paskatīties, kas ir kliedzis.

Tajā dienā lijis lietus un bijis tumšs, un nav uzreiz ieraudzījis cilvēku guļot ceļa malā, Rēzeknes ielā. Ieraugot

cilvēku, ir piegājis pie telefona un piezvanījis 112. Ģērbjoties, lai nokāptu lejā, pēc kādām piecām minūtēm

piezvanījis atkārtoti, uz ko viņam ir pateikuši, ka izsaukums ir pieņemts un mašīna jau ir ceļā. Pēc tam bijuši

policijas darbinieki. Esot uz ielas, ir redzējis gulošu cilvēku asins peļķē un asins pēdas, kas ir vedušas uz krustojumu

Zvārtavas ielai un Rēzeknes ielai. Asins ir bijušas kādus 30 metrus, kā piles un lielas peļķes. Ir redzējis krustojumā

pirmos asins traipus, pēc 30 metriem, kur bijis līķis, ir bijušas vēl asinis, tas sanāk, ka divās vietās. Pa vidu ir bijuši

apavi. Cilvēks ir skrējis ar vienu kurpi un viena kurpe atradusies vidū. Viņu ir pratinājusi policija, kas ir

interesējušies par video ierakstiem. Mājas piebraucamajam ceļam ir novirzītas divas videonovērošanas kameras, kas

aprīkotas ar kustību sensoriem. Tai laikā, kad kustība nenotiek, ieraksts netiek veikts. Videoierakstus par 2017.gada

14.septembri no plkst.05.50-06.40 policijai ir izsniedzis.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem liecinieks /Persona R/ paskaidroja, ka ātrā palīdzība ir atbraukusi pirmā

un tad jau policija. Asins pēdas ir redzējis. Ir redzējis divas vietas, kur ir asinis, un attālums ir bijis kādus metrus 30.

Policija ir vērsusies ar lūgumu, ja ir šī iecirkņa videonovērošanas kameru uzņēmumi, lai tos izsniegtu un policija

visu ir izņēmusi. Nav skatījies konkrēto video. Videoierakstus ir nodevis policijai, atbildējis uz jautājumiem, kur ir

uzņēmumi bijuši, un viss. Papildināja, ka sākumā cilvēku nav redzējis, bet, kad ir redzējis, tas ir bijis viens cilvēks,

kas guļ uz asfalta. Cilvēks gulējis nekustīgs. Cilvēks nav kustējies, bet viņam nav bijis zināms vai cilvēks ir bijis

dzīvs. Viņš bijis vienīgais kas izgājis paskatīties kas notiek. Kā arī paskaidroja, ka uz tās ielas, kur viņš dzīvo, ir

daudz kameras, bet ne visi ir pratināti. Kliedzienus ir dzirdējuši daudzi, bet policija ne visus ir pratinājusi. No

sarunas ar kaimiņiem ir sapratis, ka cilvēki ir tikušies vienā vietā un konflikts ir noticis citā vietā. Domā, ka neviens

nav redzējis, visi ir dzirdējuši kliedzienus un meklējuši kur ir. Nezina māju, uz kurām ir kameras, numurus. Var jau

vizuāli apskatīties kameras, bet domā, ka ierakstus neviens neglabā. Paskaidroja, ka ātrā palīdzība atbraukuši pēc

kādām 6 minūtēm. Kā arī paskaidroja, ka nav pārliecināts, ka bijis pirmais, kas zvanījis 112. Kad ir zvanījis otru

reizi, ir licies, ka kāds cits arī ir zvanījis.

- ar liecinieces /Persona S/ liecībām.

Lieciniece /Persona S/ tiesas sēdē liecināja, ka ir redzējusi apsūdzēto. Apsūdzēto ir redzējusi /Nosaukums A/

Casino /Adrese A/, pie tirdzniecības centra /Nosaukums G/. Lūdza nolasīt liecības, jo ir pagājis laiks, un darbā ir

liela cilvēku plūsma, un apsūdzētais nav pastāvīgais klients. Ir sniegusi liecību, ka šis vīrietis kopā ar citu vīrietis ir

sēdējuši kazino un dzēruši kopā. Abi vīrieši ir iepazinušies tieši kazino, tieši tajā nakts maiņā. Notikums bijis kādus

divus gadus atpakaļ. Viens no vīriešiem runājis krieviski un otrs latviski, un tas ir licies neparasti. Norādīja, ka ir

strādājusi kasē, vairāk ir redzējis bārmenis. Vai ir bijuši laimesti, neatceras, bet ir video ieraksti. Vīrieši kādos 4-5 no

rīta kopā aizgājuši. Alkoholu ir lietojuši un bijuši reibumā. Nevar pateikt vai vīrieši alkoholu ir lietojuši visu laiku.

Viņi ir sēdējuši pie bāra letes un runājušies savā starpā. Vīrieši ir atnākuši pa vienam. Liekas, ka pirmais ir atnācis

tas vīrietis, kas nav. Tas otrs vīrietis bija devies pakaļ naudai, bet ko viņš ir dzēris, nav redzējusi. Viņai nav zināms

kāpēc vīrietis ir aizgājis. Liekas, ka otrs vīrietis ir atnācis vēlāk, bet var sajaukt. Vīriešiem, sēžot bārā, nav bijis

konfliktu. Neatceras vai kāds ir otram pircis alkoholu. Neatceras, ka apsūdzētais būtu mainījis naudu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /Persona S/

pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

Tā, būdama nopratināta kā lieciniece 2017.gada 15.septembrī, /Persona S/ liecināja, ka liecības vēlas sniegt

krievu valodā. Par viņai uzdoto jautājumu būtību grib liecināt, ka strādākazino /Nosaukums A/ /Adrese A/ par

bārmeni.Strādājano 13.09.2017. 21:00 līdz 14.09.2017. 09:00. 13.09.2017. pēc 21:00 bija daudz tautas, un ap 22.00

vai 23:00 atnācis puisis - gadi 30, tumši īsi mati, melnīgsnējs, garš, uz sejas bija ūsas un bārda, kā rugāji. Viņš bija

viens, ģērbies melnā sporta kreklā. Uz kreisās rokas viņam bija pulkstenis. Viņa to nepētīja, bet viņš vairākas reizes

sarunā pievērsa tam uzmanību. Viņš bija manāmi iedzēris, jo ļoti daudz runāja, ne konkrēti ar kādu, bet vispār ar to,

kurš gadījās blakus. Vienā brīdī viņam beidzās nauda kartītē, un viņš izgāja pēc naudas. Atgriezās un turpināja

iedzert. Laiku, kad viņš izgāja, viņa neatceras. Šis jaunais cilvēks uzvedās skaļi, bet ne agresīvi, ko dzēra, tagad

neatcerēsies. Runāja krievu valodā. Ap apmēram 00:00 atnāca jauns cilvēks - gadi 20, gaiši mati, ar caurumu

kreisajā ausī (lielu), apaļām lūpām, sportiskas miesasbūves, ja ieraudzīs, abus varēs atpazīt. Šis puisis piesēdās pie

bāra letes un sāka iedzert. Viņa redzēja, ka šie divi puiši savā starpā sarunājas, bet, par ko, viņa nesaprata. Dzirdēja,

ka puisis, kurš atnāca, runāja latviski, bet, kad kontaktējās ar pirmo puisi, runāja krieviski ar akcentu, bet puisis

centās runāt latviski, bet ar grūtībām. Viņi abi bija iedzēruši, bet nekonfliktēja, bet ap 04:00 vai 05:00 kopā aizgāja.

Pēc tam neatgriezās. Viņa var kaut ko palaist garām vai aizmirst, jo cieši viņus nevēroja (lietas 1.sējuma 51.-

52.lapa, tulkojums 53.lapā).

Būdama papildus nopratināta kā lieciniece 2017.gada 15.septembrī, /Persona S/ liecināja, ka liecības vēlas

sniegt krievu valodā. Pēc būtības grib liecināt, ka šodien pēc fotogrāfijām ir atpazinusi puišus, par kuriem sniegusi

liecības. Grib papildināt, ka viņa neredzēja, ka kāds no viņiem aparātos laimētu lielu naudu, kaut gan viņi ir gājuši

pie aparātiem(lietas 1.sējuma 58.lapa, tulkojums 59.lapā).

Turklāt, pēc liecinieces /Persona S/ nopratināšanas pirmstiesas procesā 2017.gada 15.septembrī, tika veiktas

uzrādīšanas atpazīšanai pēc fotogrāfijām, bet iegūtās ziņas tika fiksētas protokolos par uzrādīšanu atpazīšanai, ar

uzziņām. Tā, no 2017.gada 15.septembra protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām (lietas 1.sējuma 54.

– 55.lapa) fiksētajām ziņām izriet, ka lieciniecei /Persona S/ tika uzrādītas trīs fotogrāfijas un lieciniece norādījusi

uz fotogrāfiju Nr.3 (ar Nr.3 apzīmēta /Persona B/ fotogrāfija), sniedzot ziņas, ka pēc sejas ovāla, frizūras, bārdas un

ūsas formas, acu un lūpas formām atpazīst kā personu, par kuru viņa devusi liecību, un proti, kā personu, kura pirmā

pienākusi uz /Nosaukums A/ /Adrese F/ 13.09.2017 ap plkst.22.00-23.00. Savukārt no 2017.gada 15.septembra

protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām (lietas 1.sējuma 56. - 57.lapa) izriet, ka lieciniecei /Persona S/

uzrādītas trīs fotogrāfijas un lieciniece norādījusi uz fotogrāfiju Nr.2 (ar Nr.2 apzīmēta /Persona A/ fotogrāfija),

sniedzot ziņas ka atpazinusi pēc lūpu formas, ausu formas, frizūras, sejas ovāla, kā vīrieti, par kuru viņa devusi

liecības, un proti, kā vīrieti, kurš uz /Nosaukums A/ otrais atnācis ap plkst.00:00 14.09.2017.

Tiesas sēdē lieciniece /Persona S/ savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības apstiprināja,

papildināja, ka viņai liekas, ka vīrietis ir vēlējies samaksāt, bet ir pietrūkusi nauda. Vīrietis ir aizgājis, tad atnācis, un

ir varējis samaksāt. Neatceras vai vīrietis ir maksājis ar skaidru naudu, vai ar karti. Neatceras kurš ir spēlējis

aparātus, jo abi ir bijuši zālē, kur atrodas aparāti.

- ar liecinieces /Persona E/ liecībām.

Lieciniece /Persona E/ tiesas sēdē liecināja, ka no tiesas zālē esošajām personām viņai ir pazīstams

apsūdzētais. Viņi ir bijuši dzīvesbiedri. Tas viss ir noticis apmēram pirms 2 gadiem, septembrī. Kādu laiku jau nav

dzīvojusi kopā ar /Persona A/ (/Persona A/), ir dzīvojusi pie /Persona F/ Pļavniekos. Tad vienu rītu /Persona A/ ir

atnācis, viņa ir izgājusi kāpņu telpā, kur ir atradies /Persona A/s un viņš ir bijis viss asinīs. Ir prasījusi, kas ir noticis

un /Persona A/s ir teicis, ka ir sakāvies. Tad viņa /Persona A/ ir ielaidusi mājās, jo nav ļāvusi tādam iet projām, ir

likusi /Persona A/m nomazgāties. /Persona A/m ir bijis līdzi arī nazis, ko viņa ir atņēmusi. Pēc tam /Persona A/s ir

nomazgājies un devies projām, kā arī viņa ir apsaitējusi /Persona A/m pirkstu, jo tas ir bijis satraumēts. Un tad, jau

nākamajā vai aiznākamajā dienā, bija atbraukusi kriminālpolicija. Tajā laikā ir visu noliegusi un ir teikusi, ka nav

/Persona A/ satikusi, bet pēc tam ir piezvanījusi savai mammai un tad viņa ir devusies uz skolu, pēc kā viņai ir

atbraukuši pakaļ un viņa ir devusies sniegt liecības. Sīkāk vairāk neko neatceras, jo tas ir bijis ļoti sen, ja varētu, tad

būtu labi nolasīt liecības.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem lieciniece /Persona E/ paskaidroja, ka ierodoties /Persona A/ ir raudājis,

ir trīcējis, un ir izskatījies, ka būtu sajucis prātā. Ļoti saraustīti ir stāstījis un sākumā viņa nav sapratusi kas ir noticis.

Nazis ir bijis iebāzts aiz biksēm vai šortiem. Tad, kad viņa /Persona A/ ir ielaidusi mājās un likusi pārģērbties, ir

ieraudzījusi nazi un to atņēmusi. Kad /Persona A/ ir gājis projām, ir lūdzis nazi atdot un teicis, ka nazis nevarot

palikt pie viņas, vai ka /Persona A/ tas ir vajadzīgs. Viņa nazi /Persona A/ nav devusi, /Persona A/ īsti nav lauzies un

ir vienkārši aizgājis projām. Nazis ir bijis garš, ar melnu kātu, tā kā virtuves nazis. Kad ir ieradusies policija, viņai

nav teikts, kas ir noticis un kādā lietā. Tā ir sanācis, ka ir gribējies /Persona A/ aizstāvēt. Paskaidroja, ka /Persona A/

pazinusi kādus 3-4 gadus, kopā viņi ir dzīvojuši gadu. Var teikt, ka ir bijušas grūtas dienas, /Persona A/ ir ļoti paticis

spēlēt azartspēles un iet uz lombardiem, bet /Persona A/ ir ļoti jauks cilvēks. /Persona A/ nekad nav nodarījis pāri

viņai, vai kādam viņas tuviniekam. Reizi pa reizēm ir gadījies, ka /Persona A/ ir atnācis mājās pēc aparātu

spēlēšanas, ir bijuši gadījumi, kad pat neatnāk uz mājām vai atnāk pēc divām dienām, un viņa uzreiz ir jutusi, ja

/Persona A/ ir lietojis alkoholu. Ir gadījies arī, ka /Persona A/ ir bijis sapīpējies marihuānu, bet ne dienu dienā.

Papildināja, ka tajā rītā, kad /Persona A/ atnācis, dzīvoklī vēl ir bijusi /Persona F/. No sākuma /Persona F/ ir

gulējusi, nav zinājusi, ka viņa ir /Persona A/ ielaidusi. Kad /Persona A/ ir mazgājies, viņa ir aizgājusi pamodināt

Amandu un ir pateikusi kas notiek. Pēc tam viņas abas izmazgājušas drēbes, mēģinājušas izmazgāt. Neatceras vai

dienu, vai divas pēc tam, /Persona A/ nav sazinājies, bet ir tikai sociālajos tīklos rakstījis. Un arī tajā dienā, kad

policija ir bijusi pie /Persona A/, viņš ir viņai zvanījis un teicis, ka pie viņa kāds mēģina ielauzties, pēc kā viņa ir

zvanījusi uzreiz /Persona A/ mammai. Neatceras vai /Persona A/ ir ko stāstījis par notikumu. Policija viņai ir

pateikusi, ka iespējams /Persona A/ ir redzējis cilvēku pēdējo reizi, un pirmais, ko viņa ir iedomājusies, ka /Persona

A/ iespējams ir nogalinājis cilvēku. Par to vai /Persona A/ ir ko stāstījis vairāk, neatceras, jo tas ir bijis sen, un

neatceras, par ko viņi ar /Persona A/ ir sarakstījušies. Atceras tikai to, ka /Persona A/ ir zvanījis un teicis, ka policija

ir pie viņa durvīm, un viss. Apstiprināja, ka /Persona A/ ir ieradies dzīvoklī, kur viņa ir dzīvojusi kopā ar citu

meiteni Amandu. Tas dzīvoklis pieder tās meitenes mammai. Tā meitene tajā dzīvoklī dzīvojusi kopā ar savu

draugu, un tajā dienā draugs jau no rīta ir bijis darbā. Dzīvoklī kādu laiku ir dzīvojuši trijatā, lai viņai nebūtu

jādodas dzīvot atpakaļ pie vecākiem. Nav tur dzīvojusi ilgu laiku. /Persona A/ ir zinājis dzīvokļa adresi, jo ir ar

/Persona A/ pie /Persona F/ gājuši ciemos, vakariņās. Kā arī paskaidroja, ka ir gadījies, ka /Persona A/ lieto ne tikai

marihuānu, bet ir lietojis arī tā kā “ripas” sarunu valodā. Atceras, ka /Persona A/ atnācis mājās pēc tam, kad nav bijis

mājās kādas divas trīs dienas, knapi ir varējis paelpot un viņa ir vēlējusies saukt ātro palīdzību. Viņai nav zināms kas

tas ir bijis, bet liekas, ka /Persona A/ ir bijis “sašņaucies”, bet tāda ir bijusi tikai viena reize. /Persona A/ ir nesis

mantas no mājām ārā. Kā jau ir teikusi, ir bijuši grūti laiki, un viņa ar to ir ļoti cīnījusies, ka /Persona A/ ir nesis

viņas mantas uz lombardu. Gan telefonu, gan Xbox, gan TV, gan portatīvo datoru, un tas ir iemesls kāpēc viņa ir

aizgājusi no /Persona A/. Viņa ir atgriezusies no laukiem un atkal māja ir bijusi tukša. Tas neraksturo pozitīvi, ir

redzējusi, ka /Persona A/ nožēlo un saprot, ka tā ir slimība, kas ir jāārstē. /Persona A/ ir solījies laboties un tā katru

reizi, bet viņa vienkārši ir naiva un visam ticējusi, jo ir mīlējusi un domājusi, ka var labot. Jā, zādzības ir bijušas kā

šķiršanās iemesls. Papildus paskaidroja, ka rītā, kad /Persona A/ ieradies, ir prasījusi viņam kas ir noticis, un

/Persona A/ ir teicis, ka ir sakāvies. Noteikti ir uzdevusi viņam jautājumus - kur un kā, bet to visu jau neatceras, jo

tas ir bijis milzīgs šoks, tagad ir pagājuši divi gadi un viņa par to nedomā un neatceras. Viņa ir no /Persona A/

izšķīrusies un viņš ir bijis palicis naudu parādā. Uz doto brīdi jau neatceras cik dienas pirms notikuma vai vienu

dienu pirms notikuma, /Persona A/ ir atnācis un atdevis 30 vai 50 EUR. Liekas ir atnācis vakarā, bet tas ir bijis

pirms notikuma. Un tā laikam ir bijusi pēdējā reize, kad ir /Persona A/ redzējusi pirms notikuma. Papildināja, ka

viņai nav bijis bail ņemt no /Persona A/ nazi, jo no viņa nebaidās. Nazi /Persona A/ ir atdevis, bet ir prasījis atpakaļ,

bet viņa nav nazi atdevusi un viss. Kā arī paskaidroja, ka ir bijuši konflikti ar /Persona A/, vārdiski, ir bijis, ka viņa

pat /Persona A/ ir pļauku iesitusi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /Persona E/

pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

Tā, būdama nopratināta kā lieciniece 2017.gada 15.septembrī, /Persona E/ liecināja, ka par minēto faktu var

liecināt, ka viņa pazīst divus gadus /Persona A/, dzimis 1997.gadā, viņam nesen palikuši 20 gadi. Pagājušajā gadā

viņi sākuši ar viņu dzīvot kopā, Ziepniekkalnā, /Adrese C/. Kad viņa ar viņu (/Persona A/) iepazinusies, viņa zināja,

ka viņš lietojis narkotikas, bet tikai pīpējis zālīti, Nodzīvojot gadu, viņš izmainījies un sācis lietot amfetamīnu. Viņa

sākusi manīt, ka viņai pazūd no dzīvesvietas viņas vērtīgās lietas. Uzzinājusi, ka viņš viņas lietas sācis ieķīlāt

lombardos, arī ieķīlājis viņas mobilo telefonu. Bet par šiem gadījumiem viņa iesniegumu policijā nav rakstījusi un

nerakstīs. Sakarā ar to, ka viņš pēdējā laikā sācis pazust spēļu zālēs, kur nospēlējis naudu, viņa ar viņu nolēmusi

šķirties, un pirms divām nedēļām viņi šķīrušies. Kad viņi izšķīrušies, viņa no dzīvokļa Ziepniekkalnā, kuru viņi

kopā īrējuši, aizbraukusi ar visām mantām. Viņš tur palicis dzīvot. Pa šīm divām nedēļām viņa ar viņu satikusies un

sazvanījušies, jo viņa uztur ar viņu kontaktu, jo viņš arī viņai ir parādā, par to, ka nospēlējis viņas naudu spēļu zālēs.

/Persona A/ ir tēvs, kurš dzīvo Pļavniekos, bet šobrīd tēvs šo dzīvokli izīrē un pats dzīvo kaut kur citur, kur konkrēti,

viņai nav zināms. 2017.gada 14.septembrī ap plkst.08.00 no rīta, kur viņa dzīvoja kopā ar savu esošo draugu

/Persona T/, /Adrese D/, kad viņas draugs /Persona T/s aizgājis darbā, viņš viņai piezvanījis, ka pie viņu durvīm stāv

/Persona A/. /Persona T/ viņai nav teicis kādā stāvoklī viņš bijis, kādas viņam bijušas drēbes. Viņa atvērusi durvis un

ieraudzījusi /Persona A/. Viņš bijis apģērbts: džinsos zilā krāsā, melnas krāsas kreklā, zaļā krāsā ar melniem

punktiem jaka bijusi ar kapuci. Jaka bijusi aizvērta ar rāvējslēdzēju. Zem jakas viņa ieraudzījusi naža rokturi, kas

bijis iebāzts (asmens) zem džinsu biksēm. Džinsu bikšu priekšpuse bijusi iesmērēta ar traipiem, kas bijuši līdzīgi

asinīm; džinsu bikšu kabatas (priekšā) arī bijušas ar traipiem, kas ir līdzīgi asinīm. /Persona A/ viņai lūdzis iedot

viņam citas drēbes, un viņa viņam teikusi, ka var iedot citas drēbes, un piedāvājusi viņam ieiet dzīvoklī un iet dušā.

Viņš noņēmis visas drēbes: zaļu jaku, melno kreklu, zilās džinsu bikses. Viņa iedevusi viņam citas mantas. /Persona

A/ viņai izskaidrojis, ka viņš ir sakāvies. Viņam labās rokas, bet tieši viņa neatceras, jo bijusi šokā, kad viņa

ieraudzījusi /Persona A/ tādā stāvoklī, bet viņam uz rokas (vai kreisās, vai labās) bijis neliels griezums. /Persona A/

viņai pateicis, ka pats sagriezis sev roku. Viņa paņēmusi no sava džempera saiti, nogriezusi to, un iebintējusi

/Persona A/ roku, bet nevar atcerēties kādu, jo rokas griezums ļoti asiņojis /Persona A/. Kad /Persona A/ noģērbies,

viņš nolicis nazi, kurš bijis viņam zem biksēm, kad viņš atnācis, uz veļas mašīnu. Viņš apģērbies tīrās drēbēs un

paņēmis šo nazi no veļas mašīnas, un ielicis to zem tīrām biksēm, bet viņa to atņēmusi, un viņš nav pretojies un

mierīgi to atdevis. /Persona A/ viņai lūdzis izmazgāt viņa drēbes, bet viņš nav solījis, ka atnāks pēc izmazgātām

drēbēm. Pēc kā viņš aizgājis projām. Šīs mantas viņa ielikusi veļas mašīnā un izmazgājusi. Bet, kad izmazgātas šīs

drēbes, kuras viņš atstājis: zilās džinsu bikses, zaļo jaku un melo kreklu, viņa izņēmusi no veļas mašīnas,

ieraudzījusi, ka kāds traips palicis, un šīs drēbes pakarinājusi uz balkona, žāvēties. Kaut kur ap 11.00 pie viņas uz

dzīvokli atnākuši policisti un sākuši jautāt par /Persona A/, vai bijis atnācis, un uzdevuši citus jautājumus. Viņa

atbildējusi, ka /Persona A/ bijis no rīta, ar viņu viss bijis kārtībā, un viņa noklusējusi par to, ka /Persona A/ atstājis

savas netīrās drēbes ar nazi pie viņas. Viņa nezina kāpēc viņa noslēpusi šo informāciju, jo bijusi ļoti nobijusies, gan

par /Persona A/, gan par sevi. Pirms, kad atnācis policists, viņa noslēpusi šo nazi ar /Persona A/ drēbēm skapī, jo

policisti viņu pabrīdinājuši par to, ka atnāks, zvanot viņai pa mobilo telefonu. Kad policisti aizbraukuši, viņa uzreiz

pazvanījusi savai mātei Jolantai Rudzītei un izstāstījusi šo situāciju. Mamma viņai uzreiz pateikusi, steidzīgi

jāuzzina, kurš bijis atnācis no policistiem un pateikt par drēbēm. Viņa no šīs situācijas, jo bijusi šokā, nav

uzprasījusi policista vārdu un uzvārdu. Iedevusi mammai policistu mobilo telefonu, no kura viņai zvanījuši uz viņas

mobilo telefonu, pirms atnākt. Tad mamma noskaidrojusi policista datus, un viņi visi kopā atbraukuši sniegt

liecības, un viņa paņēmusi šīs mantas, kuras atstājis /Persona A/ kopā ar nazi, lai izsniegtu tos policijai. Kad

/Persona A/ nazi atnesis viņai, viņa to apskatījusi, un asinis nav redzējusi. Apskatījusi tāpēc, ka visa šīs situācija

viņai likusies aizdomīga. Un kad atbraukuši policisti, viņa secinājusi, ka kaut kas ir noticis. /Persona A/ var raksturot

kā mierīgu cilvēku, viņš ne ar vienu nav konfliktējis, kad dzēris alkoholu, arī viņam nav bijis konfliktu. Bet, kad

viņš pie viņas atnācis 14.septembrī ap plkst.08.00 no rīta, viņai licies, ka viņš ir sajucis prātā, jo viņš visu laiku

smējies un stāstījis, ka ir sakāvies, un turpinājis smieties. Grib precizēt, ka jaka bijusi tumši zaļā krāsā, tāpēc

izskatās, ka ar melniem punktiņiem, un vēl viņa izsniedz dvieli ar, kuru pēc dušas /Persona A/ slaucījies. Ap kādiem

plkst.15.00, /Persona A/ atkal atnācis un prasījis viņai naudu, viņa teikusi, ka nedos, prasījis viņai telefonu, teikusi,

ka nedos, tad viņš teicis, ka ņems nazi, kuru viņš atstājis, viņa teikusi, ka nedos. /Persona A/ viņai teicis, ka stāvēs

un nekur neies, kamēr viņa neatnesīs vai mobilo telefonu (viņas) vai nazi. Viņa teikusi, ka neko nedos. Bet pēc kāda

laika viņš tomēr ir aizgājusi. Pēc tam viņš ir atnācis ap plkst.20.00, un viņas draugs atvēris durvis. /Persona A/

pateicis, ka viņiem nav naudas un iedevis /Persona T/ 30,00 eiro un aizgājis. No kurienes viņam bijusi šī nauda, viņš

nav teicis. Vairs viņš nav atnācis, un viņa viņu nav redzējusi. Grib precizēt, ka viņa izsniedz dvieli kurā bijis ietīts

nazis, nevis to, ka viņu ir izmantojis /Persona A/ pēc dušas (lietas 1.sējuma 60. – 63.lapa).

Tiesas sēdē lieciniece /Persona E/ savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības apstiprināja.

Pēc liecību nolasīšanas, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, lieciniece /Persona E/ paskaidroja, ka noteikti ir

liecībās teikusi par raudāšanu, jo /Persona A/ ir raudājis, smējies, un runājis aplinkus. Bet tajā laikā, kad ir bijusi uz

pratināšanu, tā sieviete ir tik ātri rakstījusi. Nē, negrib paskaidrot, ka policija nav visu pierakstījusi, un pieturas pie

tām liecībām, kas ir sniegtas. Paskaidroja, ka nezina kā sauc narkotikas, jo tajā laikā, kad sniegusi liecības, ir teikusi

tai sievietei - “ripas” un, iespējams, ka viņa tā ir pierakstījusi. Liecības ir lasījusi, bet pēc tām piecām minūtēm nav

zinājusi kā sauc narkotikas, un līdz ar to ir piekritusi. Jā, liecības uztur pilnā apmērā, jo šodien jau neatceras, jo viss

jau ir sajucis pa dienām. Paskaidroja, ka /Persona T/ ir tagadējais /Persona F/ vīrs. Ir teikusi, ka /Persona T/ ir

vienkārši draugs, nevis partneris. Tajā rītā /Persona T/ ir izgājis kāpņu telpā, par cik ir steidzies uz darbu, un ir

redzējis, ka ir /Persona A/. /Persona T/ ir ieskrējis atpakaļ mājās pateikt, ka viņu gaida /Persona A/. /Persona T/ tad ir

redzējis no rīta /Persona A/. Papildināja, ka licies, ka /Persona A/ parādu ir atdevis pirms tam, bet sanāk, ka pēc

notikuma. /Persona A/ nav neko paskaidrojis kas tā ir par naudu, ir atdevis un viss. Liekas, ka tajā laikā /Persona A/

nav strādājis. Ir licies aizdomīgi, tas, ka no rīta cilvēks ir ieradies viss asinīs un vakarā ir atnācis atdot parādu. Nav

/Persona A/m jautājusi no kurienes viņam ir nauda. Ir pieņēmusi, ka ir aizgājis uz azartspēlēm, jo tā ir vienmēr, ka

tad /Persona A/ ir nauda, un tad atkal nav. Paskaidroja, ka tad, kad /Persona A/ ir ieradies pēc naža, neatceras ko

/Persona A/ ir teicis. Ir bijis tā, ka viņa ir nogājusi lejā ap plkst.15 un satikusi /Persona A/ ārā. Viņi ir stāvējuši un

/Persona A/ ir prasījis nazi, bet viņa ir atteikusies to dot. Tad ir teikusi, lai /Persona A/ dodas projām un vairāk

nerādās. /Persona A/ ir teicis, ka neies nekur un paliks, viņa ir atteikusi un devusies projām, bet /Persona A/ ir palicis

stāvēt. /Persona A/ viņai ir prasījis mobilo un nazi. No sākuma mobilo, un tad ir teicis, ka vismaz nazi. Kad /Persona

A/ ir ieradies pa nakti pirms visa notikuma, viņa ir bija devusies uz kino kopā ar /Persona T/, Amandu un viņu

draugu Pāvelu. Viņi ir braukuši ar divām mašīnām un viņa ir atradusies mašīnā pie Pāvela. Tad viņi ir piebraukuši

pie mājās un tur ir bijis /Persona A/. Viņa izkāpusi ārā no Pāvela mašīnas. /Persona A/ ir saniknojies. Viņa neatceras,

kas ir bijis tālāk. /Persona A/ ir bijis dusmīgs, apbēdināts, ka viņa ir cita vīrieša mašīnā. Tad viņa ar /Persona A/ ir

pastrīdējusies un aizgājusi uz dzīvokli. Sanāk, ka viņa /Persona A/ bija redzējusi iepriekšējās dienas vakarā un tad -

nākamajā rītā /Persona A/ ir atnācis ar nazi.

- ar liecinieces /Persona F/ (iepriekš – /Uzvārds F/) liecībām.

Lieciniece /Persona F/ (iepriekš – /Uzvārds F/) tiesas sēdē liecināja, ka viņas pirmslaulību uzvārds ir

/Uzvārds F/. No tiesas zālē esošajām personām viņai ir pazīstams apsūdzētais /Persona A/ (/Persona A/). Viņš viņai

ir pazīstams, jo ir bijis viņas draudzenes /Persona E/ draugs. Atceras, ka no rīta ir pamodusies, sākusi taisīties uz

skolu, un tad viņas tagadējais vīrs ir ieradies atpakaļ mājās un pateicis, ka /Persona E/ gaida /Persona A/. Viņa ir

turpinājusi taisīties uz skolu. Tad /Persona E/ ir palūgusi atļauju vai /Persona A/ var ienākt nomazgāties. /Persona A/

ir ienācis, ir redzējusi uz drēbēm asinis, un /Persona A/ ir teicis, ka ir sakāvies. /Persona A/ ir iegājis iekšā,

nomazgājies, un devies projām. Viņa īsti nav bijusi klāt, ir darījusi savas rīta gaitas.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem lieciniece /Persona F/ (iepriekš – /Uzvārds F/) paskaidroja, ka viņas

draugs ir /Persona T/. Tas ir viņas pašreizējais vīrs. Paskaidroja, ka tad, kad /Persona A/ ir ienācis dzīvoklī, ir

/Persona A/ redzējusi, bet ar /Persona A/ ir runājusi /Persona E/. /Persona A/ ir bijis savāds, viņš ir smējies ļoti

dīvaini, neadekvāti pēc viņas domām. Viņa ir gājusi projām tālāk no viņiem, nav vēlējusies tur būt klāt, jo ar

/Persona A/ nekad nav bijušas labas attiecības. Nezina vai /Persona A/ ir bijis alkohola reibumā, jo viņu nav ostījusi

un nav jutusi. /Persona A/ līdzi ir bijis nazis. Liels virtuves nazis tas ir bijis. Nazis /Persona A/ ir bijis ielikts biksēs,

pie nabas, un /Persona E/ viņam ir to nazi atņēmusi. Jā, /Persona A/ ir nazi labprātīgi atdevis. Liekas, ka to nazi ar

/Persona E/ ietinušas kaut kādā lupatā un kaut kur nolikušas. Kur nolikušas neatceras, bet liekas, ka nazis ir bijis tīrs,

nav bijušas asinis. Nezina vai /Persona A/ ir nazi prasījis atpakaļ, tas ir jāprasa /Persona E/i. /Persona A/ ir

nomazgājies un uzreiz ir aizgājis projām. Papildināja, ka /Persona A/ ir arī pārģērbies. Ja pareizi atceras, tad ir

/Persona A/ iedevušas zilu vesti un melnas bikses. Ar viņu /Persona A/ vairāk nav kontaktējies, par /Persona E/ viņai

nav zināms, jo viņa ar /Persona E/ vairāk īsti nekontaktējas, tikai tik, cik darba jautājumos. Tajā dienā liekas, ka

vairāk ar /Persona A/ nav kontaktējusies. Neatceras vai /Persona A/ ir bijušas uz ķermeņa kādas traumas.

Paskaidroja, ka par narkotikām neko nezina, nezina vai /Persona A/ ir lietojis alkoholu, bet zina, ka /Persona A/ ir

paticis staigāt pa naktīm un uz spēļu zālēm /Nosaukums B/. Nezina vai /Persona A/ ir atkarīgs, nav ārsts, bet liekas,

ka /Persona A/ ir spēlējis bieži. Kā arī paskaidroja, ka /Persona E/ ir viņas draudzene un ir bieži ar /Persona A/

strīdējusies. Viņi ir strīdējušies par lombardiem, un par to, ka /Persona A/ pa naktīm staigā. Viņa ir mācījusies ar

/Persona E/ vienā klasē. Paskaidroja, ka tad, kad /Persona A/ ir devies projām, viņa kopā ar /Persona E/ ir aizgājusi

uz skolu. Kā arī paskaidroja, ka /Persona A/ ir teicis ka ir sakāvies, un liekas, ka tajā pašā dienā vai nākamajā dienā

ar /Persona E/ ir aizbraukušas uz policiju. Ir bijis ieradies no policijas viens vīrietis pie viņām ar /Persona E/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /Persona F/

(iepriekš – /Uzvārds F/) pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

Tā, būdama nopratināta kā lieciniece 2017.gada 15.septembrī, /Persona F/ (iepriekš – /Uzvārds F/) liecināja,

ka uz uzdotiem jautājumiem var liecināt, ka kopā ar viņu viņas divistabu dzīvoklī /Adrese D/ , dzīvo viņas

draudzene /Persona E/, dz. 1999.g. Pāris nedēļas atpakaļ /Persona E/ izšķīrusies ar savu draugu /Persona A/ un līdz

ar to viņa pārcēlusies pie viņas. 2017.gada 14.septembrī, ap plkst.7.45, viņas draugs /Persona T/, kurš gājis no

dzīvokļa uz darbu, ieraudzījis /Persona A/ koridorā. Viņš paziņojis /Persona E/ un viņa pasaukusi /Persona A/ uz

dzīvokli. Viņa arī izgājusi no savas istaba un ieraudzījusi, ka viņš stāvējis pie ieejas durvīm, bikses un ar nazi aiz

siksnas. Viņa (/Persona F/ (iepriekš – /Uzvārds F/)) palūgusi, lai viņš viņai atdod nazi. Viņš atdevis un viņa ielikusi

nazi rozā krāsas dvielī uz virtuvi. Nazis bijis tīrs, asins nav bijušas redzams. Viņa arī ieraudzījusi viņa drebēs, proti,

zaļas krāsas jaku uz viņas veļas mašīnas vannas istabā, un sapratusi, ka viņš ģērbies nost tieši tur. Viņš stāvējis un

smējies kā trakais. Viņas ar Renātu uzprasījušas, kas noticis, bet viņš neko nav paskaidrojis, tikai pateicis, ka bijis

kautiņš. Pēc tam viņš atstājis arī savas džinsu bikses, bet /Persona E/ viņam iedevusi savas melnās džinsu bikses un

viņa (/Persona F/ (iepriekš – /Uzvārds F/)) iedevusi T- kreklu gaišā krāsā un spilgti zilo vesti. /Persona A/ palūdzis

izmazgāt viņa drēbes un teicis, ka vēlāk atnāks pakaļ. /Persona E/ viņam apsējusi kreiso roku, jo tur bijis pušums.

Viņš atradies dzīvoklī kopumā apmēram 15-20 minūtes. Visu to laiku viņš īpaši neko nav stāstījis, tikai smējies. Pēc

izskata bijis saprotams, ka viņš atrodas alkohola reibuma stāvoklī. Pēc tam viņš aizgājis. Kad viņš aizgājis, viņa

ielikusi viņa drebēs veļas mašīnā mazgāties. 2017.gada 14.septembrī, ap plkst.15:00, kad viņas ar Renātu gājušas no

skolas, viņai piezvanīja /Persona A/ un pabrīdinājis, ka piebrauks, lai paņemtu nazi. Cik viņa zina, viņam telefona

nav un viņš zvanījis no taksistiem. Viņš viņas sagaidījis pie viņas mājas kāpņu telpas. Viņa nav bijusi blakus, kad

viņš runājis ar /Persona E/, jo aizgājusi mājas. Pēc neilgu laiku /Persona E/ iegājusi dzīvokli pakaļ savam

džemperim un ūdenim. Viņa to iznesusi un atdevusi /Persona A/, kurš gaidījis pie durvīm. Viņa arī pateikusi, ka viņš

prasījis viņas telefonu. Viņa (/Persona F/ (iepriekš – /Uzvārds F/)) pati izgājusi no dzīvokļa un pateikusi /Persona A/,

ka nebūs viņam ne telefona, ne naža, un lai viņš iet prom. Viņš aizgājis. Tajā pašā dienā, ap plkst.20:00, /Persona A/

atkal pienācis. Durvis atvēris /Persona T/, parunājis ar viņu, un /Persona A/ aizgājis. /Persona T/s pateicis, ka

/Persona A/ iedeva viņam naudu 30 eiro, lai iedod /Persona E/, jo bijis aizņēmies, un aizgājis. Drebes un nazis

palikuši viņas dzīvoklī, un šodien viņa labprātīgi tos izsniegusi policijas darbiniekiem. Par /Persona A/ viņa vairs

neko nav dzirdēja un nav kontaktējusies ar viņu. Kas īsti noticis, viņai nav bijis zināms, viņa domājusi, ka viņš tikai

kaujas (lietas 1.sējuma 64.lapa).

Tiesas sēdē lieciniece /Persona F/ (iepriekš – /Uzvārds F/) savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās

liecības apstiprināja.

Pēc liecību nolasīšanas, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, lieciniece /Persona F/ (iepriekš – /Uzvārds F/)

paskaidroja, ka liecībās ir norādīts, ka /Persona E/ ir dzīvojusi viņas mājā, bet /Persona E/ bija pie viņas palikusi pa

nakti pāris dienas, un tas ir arī viss. Papildināja, ka tas notikums ir bijis septembrī un /Persona E/ ir pāris reizes

palikusi pa pie viņas nakti, jo viņa /Persona E/ ir atbalstījusi, lai /Persona E/i nebūtu tik vientuļi viņa ir palikusi pa

nakti. To nevar nosaukt par dzīvošanu, jo nav bijušas visas /Persona E/ mantas tur. Paskaidroja, ka par nazi

neatceras, iespējams viņa nazi paņēmusi, iespējams /Persona E/, bet atceras, ka nazis ir bijis ietīts. Viņai ir bijis bail

no /Persona A/, jo viņš ir kā trakais smējies un skatījies, un līdz ar to viņa nav vēlējusies iet klāt. Iespējams, ka nazi

ir viņa ņēmusi, bet domā, ka tā nav varējusi būt viņa. Kā arī paskaidroja, ka viņai liekas, ka /Persona A/ nav bijis

alkohola reibumā. Iespējams, tā sieviete vienkārši ir tā pierakstījusi. Nav /Persona A/ smaržojuši, nezina vai

/Persona A/ ir bijis alkohola reibumā. Papildināja, ja liecībās ir norādīts par alkoholu, tad tā ir. Bet pēc diviem

gadiem jau neatceras kā ir bijis. Paskaidroja, ka pret viņu /Persona A/ nekad nav izturējies agresīvi.

- ar liecinieces /Persona U/ liecībām.

No lieciniece /Persona U/ tiesas sēdē liecinātā un izskatāmajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtajām ziņām izriet, ka 2017.gada 14.septembrī viņa atradusies savā dzīvesvietā /Adrese G/, otrajā stāvā. un ap

plkst. 06.15 no rīta caur atvērto otrā stāva logu dzirdējusi, ka ārā ļoti skaļi kliedz vīrietis krievu valodā – palīdziet,

viņš mirstot. Kliedziens atkārtojies 2-3 reizes. Ir paskatījusies pa logu, bet tajā dienā ir bijis slikts laiks un skatu vēl

ir aizklājusi ābele, kas aug tieši ar zariem pret logu. Ir skatījusies caur lietu un zariem, un ir redzējusi divus vīriešus,

abi bijuši vējjakās ar kapucēm galvās. Viens vīrietis stāvējis pret viņu ar seju, bet otrs (cietušais) ar muguru. Kā

licies, viens vīrietis otru ir balstījis aiz muguras, turējis apķerot to lāpstiņu rajonā. Padomājusi, ka cilvēkam palicis

slikti Viņai licies, ka ir kaut kas noticis un ka viņam sniedz palīdzību, un līdz ar to viņa ir nogājusi nost no loga. Pēc

kādām 10 vai mazāk minūtēm ir atkal paskatījusies pa logu un ieraudzījusi, ka viens vīrietis guļ uz zemes un otrs ir

aizbēdzis. Tad ir pagājis vēl kāds laiks, kad viņa ir sagatavojusies iet ārā uz ielas. Pēc tam, kad izgājusi ārā uz ielas,

ir redzējusi, ka ir daudz asinis un ir notikusi slepkavība.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem lieciniece /Persona U/ papildināja, ka nav redzējusi, ka kāds skrietu

projām. Paskaidroja, ka tad, kad vēlāk izgājusi uz ielas, jau bija atbraukusi ātrā palīdzība un policija, redzējusi

daudz asinis. Cietušais jau bijis ātrās palīdzības mašīnā. Paskaidroja, ka viņa dzīvo privātmājā. Viņu mājā ir

kameras. Liekas, ka policija ir visus ierakstus paņēmusi, bet tieši slepkavība tur nav bijusi fiksēta, tikai varējis

redzēt kas brauc garām mājai. Norādīja, ka ir grūtu pateikt, bet iespējams pa logu ir novērojusi abus vīriešus minūtes

divas. Kad otru reizi skatījusies, viens vīrietis ir gulējis uz zemes. Tagad jau nevar pateikt vai vīrietis, kas ir gulējis

uz zemes, ir kustējies, jo ir bijusi slikta redzamība un kopš notikušā ir pagājis ilgs laiks. Palicis guļot tas vīrietis,

kuru balstījuši, kuru ir redzējusi no muguras, ko otrs vīrietis pieturējis. Paskaidroja, ka otrajā reizē, kad paskatījusies

pa logu, otru vīrieti nav redzējusi. Kā arī paskaidroja, ka liekas, ka visi dienesti ir piebraukuši 5.30 vai 5.45. Kad

otru reizi ir skatījusies pa logu, vēl dienesti nav bijuši atbraukuši, bet dienesti ir bijuši, kad viņa ir izgājusi ārā. Par

to, ka tā ir bijusi slepkavība, secinājusi pēc tā, ka ir bijušas daudz asinis un cilvēkam ir sniegta palīdzība, kā arī pēc

tam ir lasījusi internetā, ka tā ir bijusi slepkavība un cilvēks nav izdzīvojis. Pēc tam arī policijas darbinieks ir bijis

atbraucis un viņa ir uzzinājusi, ka cilvēks nav izdzīvojis. Kā arī paskaidroja, ka notikums ir bijis no rīta un vēl nav

bijis gaišs, gaisma ir tikai aususi. Tumšs vairāk nav bijis un jau kaut ko ir bijis iespējams redzēt.

- ar liecinieka /Persona V/ liecībām.

Liecinieks /Persona V/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš strādā Valsts policijas /Struktūrvienība A/. Precīzi

datumu neatceras, bet viņa dežūras laikā ir bijis izsaukums, ka uz ielas ir atrasts cilvēka līķis. Pildot savus dienesta

pienākumus ir izbraucis uz adresi, liekas, ka tā bijusi Rēzeknes iela, kur uz vietas ir jau bijusi ātrā palīdzība un ir

bijuši patruļdienesta darbinieki. Ir veicis sākotnējās darbības, kas ir nepieciešamas saistībā ar notikumu. Detalizēti

visu neatceras un nevar izstāstīt, bet atceras, ka tikai nākošajā dienā uzzinājuši, ka ir bijusi slepkavība, nevis, kā

sākotnēji ir bijis domāts, ceļu satiksmes negadījums.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem liecinieks /Persona V/ paskaidroja, ka sākumā bijis domāts, ka ir bijis

ceļu satiksmes negadījumus. Ir bijis tā, ka ir atbraukuši uz notikuma vietu un tur ir bijuši patruļdienesta darbinieka,

kas viņam ir uzrādījuši it kā cietušā apavu, ja nemaldās, vienu, kas ir bijis krustojumā vienā vietā, bet pats cietušais

ir atradies citur - apmēram kādus 10-15 metru attālumā, asins pēdas ir bijušas citur. Kad ir runājis ar ātrās palīdzības

darbiniekiem, ir nopratis, ka cietušajam nav konstatēti smagi miesas bojājumi. Protams, cietušais ir bijis drēbēs un

nav bijis uzreiz saskatāms, bet cik atceras, ir bijuši skrāpējumi uz sejas. Sākumā ir licies, ka tas ir ceļu satiksmes

negadījums. Ir mēģinājuši aptaujāt vietējos iedzīvotājus, jo tur ir privātmāju sektors un tur daudzām mājām ir

bijušas kameras. Viena no iedzīvotājām telefonā ir uzrādījusi ierakstu, kurā ir redzams, ka viens vīrietis cietušo ir

mēģinājis it kā pacelt, bet nav bijusi laba kvalitāte un tas nav īsti bijis saprotams. Liekas, ka paši iedzīvotāji nākuši

ārā un, ņemot vērā, ka tas ir bijis agrs rīts, nav bijis iespējams cilvēkus modināt, jo tas ir bijis ap 4-5 rītā, bet

cilvēkus, kuri ir braukuši uz darbu, ir mēģinājuši aptaujāt uz vietas. Liekas, ka vīrietis ir uzrādījis ierakstu, kas ir no

kamerām. Neatceras cik cilvēkus uz vietas ir paspējuši aptaujāt. Cietušā vīrieša personību ir pārbaudījis viņš, jo cik

atceras, ka nav bijuši dokumenti, bet ir bijusi bankas karte un, pārbaudot vārdu, uzvārdu pēc datu bāzes, ir saņēmis

attēlu, kas ir bijis līdzīgs cietušajam. Cietušā vārdu un uzvārdu neatceras. Video ierakstā ir bijušas divas personas.

Augumus nevar novērtēt, jo viens ir sēdējis un ir izskatījies, ka mēģina pacelt. Norāda, ka visu, kas kur ir bijis, ir

parādījuši patruļdienesta darbinieki, asinis vēl ir bijušas citā vietā, Neatceras vai ir redzējis pulksteni, neatceras, jo

divi gadi pagājuši. Neatceras vai ir veicis notikuma vietas apskati, jo atceras, ka ir izsaukta arī ceļu policija un

pieļauj, ka ir rakstījis tikai dienesta ziņojumu. Papildināja, ka lijis lietus un asinis ir peldējušas, bet kopējās platības

ziņā skatoties, asinis ir bijušas daudz. Cik atceras, cietušais ir bijis mitrs, jo lietus ir bijis stiprs tajā rītā. Ir tāda

iespēja, ka, ja cietušajam uz sejas ir bijušas asinis, lietus tās ir noskalojis. Paskaidroja, tad, kad ir atbraucis, cietušais

ir bijis mediķu mašīnā. Stāvot uz ielas ir skatījies mašīnā no sāna uz cietušo. Lai noskaidrotu cietušā personību,

mediķi ir iedevuši maisiņu kurā, ja nemaldās, ir bijusi SEB bankas kredītkarte. Pēc kartes ir pārbaudījuši. Kolēģi

viņam ir parādījuši kur ir bijis cietušais, kur apavi un kur ir asinis, un viss ir bijis dažādās vietās. Viņš uz vietas nav

apskatījis uz ielas cietušo un nav bijusi iespēja novērtēt cietušā bojājumus. Tikai no sāniem redzējis cietušā seju. Kā

arī paskaidroja, ka tālāk nav piedalījies lietas izmeklēšanā, nākamajā dienā ir uzzinājis no kolēģiem, ka ir slepkavība

un tad viņš ir pratināts kā liecinieks. Paskaidroja, ka ir ziņojis dežūrdaļai un dežūrdaļa ir izsaukusi ceļu policiju. Kad

ir ieradies uz notikuma vietu, ir bijuši patruļdienesta darbinieki un ātrā palīdzība. Tā ir bijusi viņu iecirkņa kārtības

policija. Viņš ir devies uz notikuma vietu kā dežurējošais inspektors. Nevar pateikt kas ir bijis ātrāk - ātrā palīdzība

vai patruļdienesta darbinieki. Nezina vai ārsti no ātrās palīdzības ir nopratināti. Paskaidroja, ka notikums ir bijis

2017.gada rudens pusē, jo ārā ir bijis lietains laiks un dzeltenas lapas. Cietušo cilvēku ir redzējis ar apģērbu un ir

redzējis tikai cietušā seju. Ja cilvēks atrodas medicīniskās palīdzības mašīnā, tiek uzdoti jautājumi ārstiem kas ir

konstatēts. Uz to brīdi ārsti neko nav varējuši pateikt. Pēc tam saprotot, ka tā ir bijusi slepkavība likās, ka ārsti paši

nav konstatējuši brūces. Norādīja, ka video uz vietas apskatījies, bet bijusi doma par ceļu policiju, kas jau veiks

tālākās darbības. Viņš tikai uzrakstījis ziņojumu un noskaidrojis cietušā datus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona V/

pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

Tā, būdams nopratināts kā liecinieks 2017.gada 15.novembrī, /Persona V/ liecināja, ka viņš strādā par

kriminālpolicijas nodaļas inspektoru Valsts policijas /Struktūrvienība A/.14.09.2017. plkst.6.20 VP /Struktūrvienība

A/ ticis saņemts izsaukums, ka pēc adreses /Adrese B/, uz ceļa guļ vīrietis. Atbraucot plkst.07.00 uz doto adresi,

kopā ar VP /Struktūrvienība A/ inspektoru /Persona Z/, uz vietas atradušies VP /Struktūrvienība B/ 131.ekipāža-

/Persona AA/, /Persona AB/,NMP 114.brigāde, ārsts /Persona AC/, NMP 121.brigāde, ārsts /Persona AD/, un NMP

199.reanimācijas brigāde. Cietušais vīrietis atradies NMP 114. brigādes automašīnas salonā. Uz ceļa, pretī mājai

/Adrese B/, bijusi redzama asins peļķe. No patruļdienesta darbiniekiem noskaidrots, ka apmēram 20 metru attālumā

(Zvārtavas un Rēzeknes ielu krustojumā) no vietas, kur gulējis vīrietis, ticis atrasts, ceļa vidus, atslēgas, un viena

kurpe, kas atradusies peļķē. No mājas /Adrese G/ iznākusi iedzīvotāja /Persona U/, (t./Telefona numurs A/), un

paziņojusi, ka apmēram plkst.06.30 viņa redzējusi uz ceļa divus vīriešus. Ko viņi darījuši, viņa nav redzējusi, jo

skatu aizsedz koki, bet dzirdējusi kliedzienus “Palīgā”. Uz mājas Rēzeknes ielā 39 sienas, virs garāžas, atrodas

videokamera, no kuras iznācis vīrietis /Persona R/ tālr./Telefona numurs B/, kurš paziņojis, ka var uzrādīt

videokameras ierakstu savā mobilajā telefonā. Apskatot videoierakstu, redzams, ka ap plkst.06.02 uz ceļa atrodas

divas personas, un viena persona mēģina pacelt otro personu, bet, tā kā videoieraksta kvalitāte nav bijusi laba,

nevarēja saprast vai viens vīrietis mēģina pacelt otru vīrieti, vai nē. Kā arī nav bijušas saskatāmas videoierakstā

esošo personu sejas. Videoierakstā bijis arī redzams, ka garām braukusi automašīna tumšā krāsā, bet valsts numurs

automašīnai nav bijis redzams. Pie cietušā tikusi atrasta bankas karte ar vārdu, uzvārdu /Persona B/. Caur PDP

apskatot bildi un salīdzinot seju ar cietušo, kad viņš gulējis NMP automašīnā,viņš atpazinis viņu, kā noskaidrotu

vīrieti ar personas datiem kā /Persona B/, p/k /Personas kods B/,kura deklarēta dzīves vietas adrese ir /Adrese H/.

Atpazīšanas mirklī uz zoda bijis miesas bojājums, kā skrāpējums. Cietušā apģērbs bijis apgriezts, lai atkailinātu

krūšu kurvi, bet uz krūšu kurvja daļā nekādus miesas bojājumus viņš nav saskatījis. Apskatot cietuša kājas, bijis

redzams, ka kreisā kāja ceļa apvidū bijusi asiņaina un asins bijušas sarecējušas. Uzdodot jautājumu NMP

darbiniekiem, no kā varējusi iestāties nāve, uz ko viņi atbildējuši, ka cietušo varējusi notriekt automašīna. Kādi ir

miesas bojājumi cietušajam, NMP darbinieki nav paziņojuši. Sakarā ar to, ka informācija bija tas, ka vīrietim nāves

iemesls, iespējams, bijis ceļu satiksmes negadījums, un, ņemot vēra notikuma vietas apstākļus, tika izsaukti ceļu

policijas darbinieki. Ceļu policijas darbiniekiem visa sākotnēja informācija tikusi nodota un notikuma vietas

turpmākas darbības palicis veikt ceļu policijas darbinieks, bet līķis līdz ceļu policijas darbinieku ierašanās notikuma

vietā, bijis nogādāts uz morgu ar NMP automašīnu. Cietušā personīgas mantas tikušas nodotas ceļu policijas

darbiniekam. 17.09.2017.viņš, atrodoties darbā, uzzinājis, ka /Persona B/ ir miris nevis CSNg, bet miris no smagiem

miesas bojājumiem, kas tikuši izdarīti ar nazi. Cietušā atpazīšanas laikā pēc PDP bildes, grieztas brūces nebija

pamanītas. Sākotnējais pieņemtais lēmums bijis pamatojoties uz NMP darbinieku izteiktajam pieņēmumiem (lietas

1.sējuma 209.lapa).

Tiesas sēdē liecinieks /Persona V/ savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības apstiprināja.

- ar liecinieka /Persona P/ liecībām.

Liecinieks /Persona P/ tiesas sēdē liecināja, ka no tiesas zālē esošajām personām viņam ir pazīstama /Persona

C/. Nezina ar ko sākt. 13.datumā ir tikušies, 14.datumā ir pratinājuši, jo ir teikts, ka ir avārija notikusi, ir notriekts uz

ceļa. Kad ir bijis morgā, nav izskatījies, ka ir notriekts, un ir brīnījies, ka viņu pratina ceļu policija. Nākošajā reizē ir

izsaukts uz Ķengaraga iecirkni un ir paskaidrojuši, kas ir noticis, un viņš ir bijis pēdējais, kas ir redzējis /Persona B/

dzīvu. Tajā vakarā /Persona B/ bija atbraucis no Spānijas, vēlējies padalīties ar iespaidiem. Ir teicis, ka ilgi sēdēt

nevar, jo uz darbu jāiet, ir nopircis 4 alus pudeles, ko nav izdzēruši, ir sēdējuši, runājuši. /Persona B/ nav tas cilvēks

ar ko varētu konfliktēt, tāpēc /Persona B/ ir bijis daudz paziņu, jo ar viņu nav bijis iespējams konfliktēt. Ar /Persona

B/ bijis pazīstams no 1996.gada. /Persona B/ atceras no bērnības, jo tas ir viens no cilvēkiem, ar kuru viņa dēls ir

kontaktējies, kurš ir sasniedzis dzīvē mērķi un strādājis. /Persona B/ ir bijis labs darbs, laba alga, un /Persona B/

vecumā ir maz tādu cilvēku. Ar /Persona B/ ir bieži tikušies, kontaktējušies un braukuši kopā atpūsties. Pazīst

/Persona B/ kādus 20 gadus. Ja kāds pateiktu, ka /Persona B/ ir konfliktējis, tam neticētu. Kā kas tāds ir varējis

notikt, viņam ir grūti pateikt.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem liecinieks /Persona P/ paskaidroja, ka pēdējo reizi ar /Persona B/ ir ticies

13.datumā. Tas ir bijis 2018.gada 13.septembrī. /Persona B/ tajā dienā ir bijis jautrs, ir tikko atbraucis no Spānijas,

kur bija pavadījis divas nedēļas. Tajā vakarā viņš un /Persona B/ ir satikušies, pie garāžām nolikuši mašīnas, un

gājuši pie /Persona B/ uz mājām. /Persona B/ nav bijis iereibis. Viņi, kad tikušies, ir bijuši divatā, /Persona B/ neko

par saviem vakara plāniem nav teicis, /Persona B/ ir pat gribējis viņu uz mājām pavadīt, bet viņš ir pateicis ka

nevajag iet, jo ārā ir lietus, ka aizies pats. /Persona B/ ir palicis mājās un plānu viņam nav bijis. Viņa klātbūtnē

/Persona B/ neviens nav zvanījis sarunāt kādu tikšanos. Viņš ir gājis projām ap 23.00, to atceras, jo ir vēlējies

noskatīties čempiona līgas apskatu, kas beidzas apmēram 23.30. Paskaidroja, ka kopā ar /Persona B/ nav bijis spēļu

zālēs. /Persona B/ ir teicis, ka iet uz spēļu zālēm iedzert, bet viņš nav redzējis, ka /Persona B/ spēlētu. Ar /Persona

B/ nav bijis kopā spēļu zālēs. Ja /Persona B/ ir gājis uz spēļu zāli, viņš līdzi ir ņēmis ne vairāk kā 30 EUR. Norādīja,

ka parasti cilvēki, kas spēlē, ir parādos, bet /Persona B/ vienmēr ir bijusi nauda. Papildināja, ka pats ir azartspēļu

pretinieks un tādās vietās neiet. Paskaidroja, ka /Persona B/ ar viņa māti ir bijušas lieliskas attiecības, /Persona B/

mātei vienmēr ir palīdzējis, viņi nekad nav strīdējušies. Viņam nav zināms vai /Persona B/ ir māti uzturējis, bet ir

zināms, ka /Persona B/ mātei ir palīdzējis. Paskaidroja, ka viņa dēls ir /Persona AE/, bet viņi nekontaktējušies, jo

dēls ir izvēlējies citu ceļu, bet tas uz lietu neattiecas. /Persona B/ ar viņa dēlu gadus 10 nav kontaktējušies. Viņš ar

/Persona B/ ir ticies, kā vecpuiši. Nav jutis, ka ir liela vecuma starpība, ir dalījušies ar iespaidiem un ir bijusi sajūta,

ka viņš ar /Persona B/ ir viena vecuma. Paskaidroja, ka /Persona B/ ir kontaktējies ar kaimiņiem, vienmēr ir atradis

kontaktu ar cilvēkiem. Cik ir zinājis /Persona B/, nekad nav redzējis, ka /Persona B/ konfliktētu, /Persona B/ ir

mācējis izvairīties no tā visa. Viņš nav tāds cilvēks kas māk izvairīties un /Persona B/ ir pat viņu bremzējis. Nav

redzējis, ka /Persona B/ līdzi nēsātu aukstos ieročus. /Persona B/ ir bijis ļoti mierīgs cilvēks un ir ar visiem varējis

atrast kopīgu valodu. Kā arī paskaidroja, ka /Persona B/ ir taupīgi veicis pirkums un nopietni pret tiem attiecies.

/Persona B/ viņam ir rādījis kādi viņam ir pulksteņi, bet pulksteņa vērtību noteikt nevar, jo pats pulksteņus nenēsā.

/Persona B/ pulksteņus vedis no komandējumiem. Papildināja, ka /Persona B/ ir bijušas brūces no naža un zilumi arī

nav bijuši kā no mašīnas un tāpēc ir uztaisījis skandālu ceļu policijā. Ir visu redzējis, kā /Persona B/ ir izskatījies pēc

nāves. Uz kājas ir bijušas brūces, sākumā ir domājis, ka nav /Persona B/, bet ir redzējis uz rokas /Persona B/

tetovējumus un kājā ir bijuši naža dūrieni. /Persona B/ ir bijis grūti pazīt. Viņš ir bijis apjucis, jo ne katru dienu ir

jādodas uz morgu atpazīt cilvēku. Norādīja, ka ir atpazinis pēc apģērba, kas ir blakus stāvējis, un tad jau ir sapratis,

ka tas ir /Persona B/. Kā arī papildināja, ka viņi ar /Persona B/ ir tikušies reizi nedēļā, vai pie viņa vai pie /Persona

B/, vienkārši pasēdējuši parunājuši, protams ir arī mazliet alkoholu lietojuši, bet ne daudz Kā arī paskaidroja, ka viņi

ir palīdzējuši viens otram gatavot, viņš ir vēris vaļā atvilktnes un nažus ir redzējis.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem liecinieks /Persona P/ papildus paskaidroja, ka policijā nazi atpazīšanai

nav uzrādījuši, ir tikai uzdevuši jautājumus vai /Persona B/ mājās ir bijis nazis ar konkrētas krāsas rokturi, bet krāsu

neatceras. Paskaidroja, ka nav atcerējies kādi vispār /Persona B/ naži mājās ir bijuši. Kā arī paskaidroja, ka pirmo

reizi dzird, ka /Persona B/ ķīlā ņemtu citu cilvēku dokumentus. Zina, ka cilvēki no /Persona B/ ir aizņēmušies

naudu, bet pat parāda zīmes /Persona B/ nav ņēmis. Kad ir runājuši ar /Persona B/ pa naudu, /Persona B/ ir teicis, ka

cenšas naudu neaizdot, lai nezaudētu paziņas. Tāpēc arī ir teicis, ka /Persona B/ ļoti nopietni ir attiecies pret visiem

pirkumiem un naudas tēriņiem. Papildināja, ka reisos /Persona B/ ir bijis divus mēnešus un divus mēnešus ir bijis

mājās. Kad /Persona B/ ir bijis mājās, ir tikušies apmēram reizi nedēļā. Paskaidroja, ka /Persona B/ ir pilnībā zinājis

krievu, latviešu un angļu valodas. Viņš ar /Persona B/ ir kontaktējies krievu valodā. Darbā /Persona B/ ir

kontaktējies angļu valodā. Ir dzirdējis ka zvana no darba vakaros, un /Persona B/ ir runājis angļu valodā. Par valodas

zināšanām ir viņa paša secinājums, bet uzskata, ka bez angļu valodas tādā darbā kurā ir strādājis /Persona B/, nav

ņēmuši darbā. Ja viņi kaut kur ir gājuši, /Persona B/ ir runājis latviešu valodā. Norādīja, ka labi atceras, ka

pirmstiesā ir tādas pašas liecības sniedzis, ka viņam nekas nav bijis zināms par /Persona B/ plāniem. Nekādu plānu

/Persona B/ nav bijis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona P/

pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

Tā, būdams nopratināts kā liecinieks 2017.gada 16.novembrī, /Persona P/ liecināja, kaliecības vēlas sniegt

krievu valodā. Par uzdoto jautājumu būtību grib liecināt, ka viņš bijis /Persona B/labs paziņa jau daudzus gadus.

Viņam ir zināms, ka viņš strādājis par jūrnieku un, kad viņš nav bijis reisā, viņi kopā pavadījuši laiku. Dažreiz viņi

bijušinakts klubos. /Persona B/ bijis ļoti draudzīgs un konfliktos nav piedalījies. Viņš iedzēris, bet ne pāri mēram.

/Persona B/ bijis ļoti sabiedrisks un viegli iepazinies un sagājies ar cilvēkiem.Viņš nekad nav redzējis, ka viņš

(/Persona B/), ejot uz klubu vai bāru, ņemtu sev līdzi pašaizsardzības līdzekļus, piemēram, nazi. Ir bijis pie /Persona

B/ mājās dzīvoklī adresē: /Adrese H/.Viņš dažreiz palīdzējis uzklāt galdu un redzējis pie viņa virtuvē nažu

komplektu - dažāda izmēra, lieti no balta metāla. Pilnībā metāla. Citus nažus viņš nav redzējis. Viņš zinājis, ka

/Persona B/ uzturējis savu mammu un rūpējies par viņu. 2017.gada 13.septembrī /Persona B/ uzaicinājisviņupie

sevis ciemos, jo viņš dienu iepriekš atgriezies no atvaļinājuma no Spānijas. Ap 19.00 /Persona B/ ar mašīnu

piebraucis pēcviņa, un viņi braukuši pie viņa, pa ceļam aizbraucot uz garāžu un veikalu. Viņi pie viņa mājās

parunājušies, un /Persona B/ mamma arī bijusi. Apmēram 22.30 /Persona B/ mamma aizgājusi pie sevis uz mājām,

unviņš arī sācis taisīties un aizgājis. Kamēr viņi sēdējušipie /Persona B/ mājās, tad izdzēruši nedaudz alus - pa 0,5 1.

Pirms viņaaiziešanas /Persona B/ runājis, ka ies uz spēļu zāli. Viņš konkrēti nav teicis uz kurieni ies, betviņš

(/Persona P/) nojautis, ka viņš ies uz /Nosaukums A/ uz “/Nosaukums G/” Saharova un Lubānas ielu stūrī, jo viņš

bieži tur mēdzis būt un tas ir netālu no mājām. Viņš centies viņu atrunāt, jo bijis jau vēls un bijuši slikti laika

apstākļi. /Persona B/ parasti izmantojis telefona numuru /Telefona numurs C/ un telefonu Samsung. Agrāk /Persona

B/ izmantojis telefonu NOKIA N97, bet kur viņš to glabājis, kad pārstājis izmantot, viņamnav zināms. Par to, ka

/Persona B/ ir nogalināts,viņš uzzinājis2017.gada 14.septembrī no viņa mammas un bijis ar viņu uz atpazīšanu

morgā (lietas 1.sējuma 207.lapa, tulkojums 208.lapa).

Tiesas sēdē liecinieks /Persona P/ savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības apstiprināja,

papildināja, ka /Persona B/ nav bieži gājis uz spēļu zālēm, pēc /Persona B/ vārdiem. /Persona B/ ir ņēmis 20-30

EUR un gājis uz spēļu zālēm. Par to, cik līdzi ņem naudu, /Persona B/ pats ir teicis.

- ar liecinieces /Persona Z/ liecībām.

Lieciniece /Persona Z/ tiesas sēdē liecināja, ka viņa strādā Valsts policijā, /Struktūrvienība A/, un 2017.gadā

ir strādājusi dežūrdaļā. No rīta ir saņēmuši izsaukumu, ka guļ vīrietis. Uzreiz ar kolēģi ir izbraukuši uz notikuma

vietu, kur ir atradusies ātrās palīdzības un reanimācijas mašīnas. Ar viņiem ir sācis runāt viens no ātrās palīdzības

darbiniekiem un ir teicis, ka cietušais atrodas reanimācijas mašīnā, un viņiem tikusi parādīta vieta, kur vīrietis ir

gulējis. Ir sākuši noskaidrot, kas ir noticis. Pēc tam ir gājuši apsekot teritoriju, netālu uz ceļa ir atraduši vairākas

mantas, liekas, ka tur bijusi kurpe, bet viņai nav zināms, kam tā kurpe pieder, nav zinājuši vai tas ir cietušā. Pēc tam

ir parunājuši ar vienu vīrieti, kas ir paskaidrojis, ka viņam pieder māja, kur blakus atrasts cietušais, un ir video

kamera. Ir parādīts video ieraksts, bet par cik ir bijis tumšs, nav bijis iespējams saprast, kas ir noticis. Runājot ar

kolēģi, ir nolēmuši, ka iespējams cietušo ir notriekusi mašīna. Ir piegājuši pie ātrās palīdzības mašīnas, durvis ir

atvērusi sieviete. Ir bijis redzams, ka mašīnā atrodas cietušais, bet cietušo nav redzējusi tieši, jo tur pretī vēl ir

stāvējušas ārstes. Viņi ir prasījuši vai ir iespējams, ka cietušo ir notriekusi mašīna, ārsts ir teicis, ka varbūt, ka

notriekusi mašīna. Liekas, ka cietušajam ir bijušas kājas traumas, bet var arī sajaukt ar kādu citu gadījumu. Ir

nolēmuši, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums un cietušo ir notriekusi mašīna. Viņa ir izsaukusi ceļu policiju un

ar kolēģi ceļu policijai ir parādījuši kur uz ceļa ir atradušās cietušā mantas, kur gulējis cietušais, ka pie liecinieka ir

video ieraksts, un ir aizbraukuši. Kad ir atkal bijusi viņas maiņa, ir uzzinājusi, ka cietušajam ir vairākas durtas

brūces sejā.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem lieciniece /Persona Z/ paskaidroja, ka neatceras cik cilvēki ir iznākuši uz

ielas, atceras tikai vīrieti, kas telefonā ir parādījis video ierakstu. Iespējams ka vēl sieviete ir iznākusi uz ielas.

Paskaidroja, ka pašu cietušo nav redzējusi, jo cietušajam ir sniegta medicīniskā palīdzība reanimācijas mašīnā, un

nav traucējusi. Nezina vai cietušais ir bijis dzīvs, ir redzējusi ka ārsti strādā un domā, ka ārsti ir mēģinājuši cietušo

glābt. Papildināja, ka notikums ir bijis nakts laikā. Neatceras kādā mēnesī, ir bijis auksti. Adresi neatceras, tas ir

bijis privātmāju rajons. Vietu, kur gulēja cietušais, ir norādījis ātrās palīdzības darbinieks. Kā arī paskaidroja, ka

domā, ka ir rakstījusi ziņojumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /Persona Z/

pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

Tā, būdama nopratināta kā lieciniece 2017.gada 15.novembrī, /Persona Z/ liecināja, kastrādā par

kriminālpolicijas nodaļas inspektoru Valsts policijas /Struktūrvienība A/. 14.09.2017. plkst.6.20 VP /Struktūrvienība

A/ ticis saņemts izsaukums, ka pēc adreses /Adrese B/ uz ceļa guļ vīrietis. Atbraucot plkst.07.00 uz doto adresi,

kopā ar VP /Struktūrvienība A/ inspektoru /Persona V/, uz vietas atradušies VP /Struktūrvienība B/ 131.ekipāža -

/Persona AA/ , /Persona AB/, NMP 114.brigāde, ārsts /Persona AC/, NMP 121.brigāde, ārsts /Persona AD/, un NMP

199.reanimācijas brigāde. Cietušais vīrietis atradies NMP 114.brigādes automašīnas salonā. Uz ceļa, pretī mājai

/Adrese B/, bijusi redzama asins peļķe. No patruļdienesta darbiniekiem noskaidrots, ka apmēram 20 metru attālumā

(Zvārtavas un Rēzeknes ielu krustojumā) no vietas, kur gulējis vīrietis, ticis atrasts, ceļa vidus, atslēgas, un viena

kurpe, kas atradusies peļķē. No mājas /Adrese G/ iznākusi iedzīvotāja /Persona U/ /Persona U//Persona U/ (t.

/Telefona numurs A/), un paziņojusi, ka apmēram plkst.06.30 viņa redzējusi uz ceļa divus vīriešus. Ko viņi darījuši,

viņa nav redzējusi, jo skatu aizsedz koki, bet dzirdējusi kliedzienus “Palīgā”. Uz mājas Rēzeknes ielā 39 sienas, virs

garāžas, atrodas videokamera, no kuras iznācis vīrietis /Persona R/ tālr. /Telefona numurs B/, kurš paziņojis, ka var

uzrādīt videokameras ierakstu savā mobilajā telefonā. Apskatot videoierakstu redzams, ka ap plkst.06.02 uz ceļa

atrodas divas personas, un viena persona mēģina pacelt otro personu, bet, tā kā videoieraksta kvalitāte nav bijusi

laba, nevarēja saprast vai viens vīrietis mēģina pacelt otru vīrieti, vai nē. Kā arī nav bijušas saskatāmas

videoierakstā esošo personu sejas. Videoierakstā bijis arī redzams, ka garām braukusi automašīna tumšā krāsā, bet

valsts numurs automašīnai nav bijis redzams. Pie cietušā tikusi atrasta bankas karte ar vārdu, uzvārdu /Persona B/.

KrPN inspektors /Persona V/ caur PDP, apskatot bildi un salīdzinot seju ar cietušo, kad viņš gulējis NMP

automašīnā, atpazinis viņu kā noskaidrotu vīrieti ar personas datiem kā /Persona B/, p/k /Personas kods B/,kura

deklarētā dzīves vietas adrese ir /Adrese H/. Stāvot blakus NMP automašīnai, caur atvērtām durvīm /Persona B/

līķiviņa redzējusi no kreisā sāna. Bijis redzams, ka uz zoda bijis miesas bojājums, kā skrāpējums. Cietušā krūšu

kurvis bijis atkailināts, nekādi miesas bojājumi viņa nav saskatījusi. Vairāk viņa neko nav redzējusi. Uzdodot

jautājumu NMP darbiniekiem no kā varējusi iestāties nāve, uz ko viņi atbildējuši, ka cietušo varējusi notriekt

automašīna. Kādi ir miesas bojājumi cietušajam, NMP darbinieki nav paziņojuši. Sakarā ar to, ka informācija bija

tas, ka vīrietim nāves iemesls, iespējams, bijis ceļu satiksmes negadījums, un ņemot vēra notikuma vietas, apstākļus,

tikuši izsaukti ceļu policijas darbinieki. Ceļu policijas darbiniekiem visa sākotnējā informācija tikusi nodota un

notikuma vietas turpmākas darbības palicis veikt ceļu policijas darbinieks, bet līķis līdz ceļu policijas darbinieku

ierašanās notikuma vietā bijis nogādāts uz morgu ar NMP automašīnuCietušā personīgās mantas tikušas nodotas

ceļu policijas darbiniekiem. 17.09.2017.viņa, atrodoties darbā, uzzinājusi, ka /Persona B/ ir miris nevis CSNg, bet

mirisno smagiem miesas bojājumiem, kas tikuši izdarīti ar nazi. Sākotnējais pieņemtais lēmums bijis pamatojoties

uz NMP darbinieku izteiktajam pieņēmumiem (lietas 1.sējuma 210.lapa).

Tiesas sēdē lieciniece /Persona Z/ savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības apstiprināja.

Pēc liecību nolasīšanas, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, lieciniece /Persona Z/ paskaidroja, ka neatceras

jau par atslēgām, līdz ar to, arī par pulksteni neatceras neko. Norādīja, ka tad, kad viņa ir pratināta, tad ir zinājuši, ka

cietušais ir līķis, bet, kad ir bijusi notikuma vietā, nav zinājusi vai cietušais ir vai nav miris. Paskaidroja, ka ar

bankas karti ir nodarbojies viņas kolēģis, kas kaut kur ir saņēmis to karti, un viņa ir sēdējusi mašīnā, kad kolēģis ir

atnācis. Kolēģis ir bijis iekšā reanimācijas mašīnā, apskatījis cietušo, un tad ir atnācis ar karti un ir pārbaudījuši. Pati

karti nav ņēmusi, domā, ka karte ir paņemta no ātrās palīdzības darbiniekiem.

- ar liecinieka /Persona AF/ liecībām.

No liecinieka /Persona AF/ tiesas sēdē liecinātā un izskatāmajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtajām ziņām izriet, ka no tiesas zālē esošajām personām un videokonferences telpās esošajām personām

liecinieks /Persona AF/ atpazīst cilvēku, kas atrodas ir videokonferences telpā (liecinieks tiesas sēdē norādīja uz

apsūdzēto /Persona A/), ir viņu pāris reizes redzējis, jo ir strādājis par apsargu spēļu zālē /Nosaukums B/ /Adrese E/.

2017.gada septembrī no 13.septembra plks,.08.00 līdz 14.septembra plkst.08.00 ir strādājis, bet kurš no bārmeņiem

un kasieriem strādājis, viņš neatceras. Norādīja, ka 2018.gada 31.janvārī atpazīšanas laikā viņam bijušas uzrādītas

triju jaunekļu fotogrāfijas, starp kuriem viņš atpazinis vienu jaunekli fotogrāfijā Nr.2. Viņš nezina, kā viņu sauc, bet

viņš skaidri zina, ka redzējis viņu šajā spēļu zālē. Viņš viņu atpazinis pēc matu sakārtojuma (gaiši mati – “ezītis),

pēc acīm (uzacis – nedaudz pārkarus), viņam ir kalsnēja miesasbūve, un viņš ir neliela auguma. Neatceras, kad

konkrēti ir redzējis zālē šo puisi, bet precīzi zina, ka pēdējo 6 mēnešu laikā. Pieļauj, ka varējis redzēt viņu

2017.gada 14.septembrī, agri no rīta, pirms maiņas beigām. Liecināja, ka, ja cilvēks būtu ienācis acīmredzami

sasmērējies, viņš noteikt nebūtu viņu ielaidis nomazgāties. Videoieraksts zālē netiek uzglabāts ilgāk par 24 dienām.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem liecinieks /Persona AF/ paskaidroja, ka strādājis uz Saharova ielas ir

vairākas spēļu zāles gan /Nosaukums B/, gan /Nosaukums K/, gan /Nosaukums A/, gan /Nosaukums M/. Domā, ka

apsūdzētais ir gājis arī citās spēļu zālēs, ja ir gājis uz /Nosaukums B/, ir redzējis apsūdzēto kā klientu. Nevar pateikt

cik bieži ir nācis apsūdzētais, ir strādājis vienu dienu un 3 dienas brīvas. Viņš ir strādājis 7-8 reizes mēnesī.

Neatceras par personas uzvedību, jo tādu cilvēku ir daudz, un, ja cilvēks neko nav pārkāpis, kāpēc cilvēks būtu

jāatceras.

- ar liecinieces /Persona AG/ liecībām.

No liecinieces /Persona AG/ tiesas sēdē liecinātā un izskatāmajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtajām ziņām izriet, ka no tiesas zālē esošajām personām viņai ir zināms apsūdzētais /Persona A/. Viņa ir bijusi

procesa virzītāja pirmstiesas kriminālprocesā. /Persona B/ piederošo rokas pulksteni kā procesa virzītāja saņēmusi

no Ceļu policijas kopā ar materiālu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu kopā ar pārējām cietušā mantām. Kurā

vietā pulkstenis ticis atrasts, netika piefiksēts, bet pēc protokola, ko sastādījusi Ceļu policija, netālu no cietušā.

Paskaidroja, ka liecinieks /Persona R/ sākotnēji uz telefonu pārfilmēto videokameru ierakstu iesniedzis Ceļu

policijā, bet pēc tam liecinieks to iesniedzis sniedzot liecību. Attiecībā uz to, ka konkrētajā videoierakstā iztrūkst 5

minūtes, norādīja, ka tāds videoieraksts bijis jau no sākuma un, pēc liecinieka teiktā, filmēšana notiek tikai tad, ja ir

kustība Norādīja, ka neatceras dienu, kad ir aizturēts apsūdzētais. Atceras, ka ir apsūdzēto pratinājusi. Neatceras vai

apsūdzētais ir bijis kādā reibuma stāvoklī, bet noteikti viss ir fiksēts kriminālprocesa materiālos. Neatceras kādā

stāvoklī ir bijis /Persona A/. /Persona A/ ir aizturējuši operatīvie darbinieki un viņa ir pratinājusi. Neatceras vai tieši

aizturēšanas brīdi viņa ir bijusi klāt. Varētu būt, ka ir kopā ar operatīvajiem darbiniekiem braukusi uz aizturēšanu,

bet kā bijis šajā gadījumā, neatceras. Atceras, ka ir pratinājusi, bet labāk būtu atsvaidzināt atmiņu, jo tas jau ir bijis

sen. Norādīja, ka kā lieciniece kriminālprocesā nav pratināta, jo ir bijusi procesa virzītāja, iespējams pēc lietas

nodošanas prokuratūrā ir pratināta. Neatceras vai lēmums par procesa uzsākšanu ir bijis viņas. Neatceras pēc kāda

panta process ticis uzsākts. Norādīja, ka, ja ziņojums tiks nolasīts, iespējams kaut ko atcerēsies. Paskaidroja, ka, ja ir

rakstīts, ka kameras īpašnieks nav atrasts, tad tā arī bijis. Cik atceras, kaut kādi videoieraksti bijuši pievienoti, bet

kādi tieši, neatceras. Kā arī papildināja, ka cietušā telefons ticis izņemts no lombarda, kuru tur ieķīlājis apsūdzētais.

Telefona modeli neatceras. Kā arī paskaidroja, ka neatceras cik reizes ir pratinājusi /Persona A/, ir veikusi liecību

pārbaudi, nopratināšanu, bet cik reizes, neatceras, kā arī nevar pateikt ko liecinājis apsūdzētais.

- ar liecinieka /Persona AH/ liecībām.

Liecinieks /Persona AH/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš strādā /Struktūrvienība C/. Arī 2017.gada septembrī

strādājis turpat. Sakarā ar darbu brauc uz izsaukumiem. Rēzeknes ielu pazīst, bet izsaukumu uz šo ielu neatceras.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona AH/

pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

Tā, būdams nopratināts kā liecinieks 2018.gada 16.maijā, /Persona AH/ liecināja, ka2017.gada septembrī (un

joprojām) viņš strādāVP /Struktūrvienība B/ par jaunāko inspektoru. 2017.gada 14.septembrīviņš bijis norīkojuma

ekipāžas 3009 sastāvā. Izsaukumus uz notikumu vietām viņš saņēmis no OVG dežūrdaļas. Īsti jau neatceras, bet agri

no rīta, ticis saņemts izsaukums uz /Adrese B/, kur, pēc sākotnējās informācijas, esot bijis notriekts cilvēks. Kadviņš

ieradies uz izsaukuma vietu, tur jau bijuši kriminālpolicijas darbinieki no kāda iecirkņa. Ne līķa, ne ārstu vairs uz

vietas nav bijis. Kriminālpolicijas darbinieks /Persona V/ iedevisviņam maisiņu ar cietušā mantām, kā arī viņš uz

vietas rakstījis ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, kurā uzzīmējisnotikuma vietas shēmu ar

precīziem mērījumiem. Tajā brīdī uz vietu bija atbraucis viņu izziņas inspektors /Persona AK/, pēc kura lūguma viņš

shēmā fiksējis arī vietas, kur tikuši atrasti cigarešu izsmeši un plastmasas pudele. Noformēto protokolu, uzrakstīto

ziņojumu par notikumu un maisiņu ar mantām viņš uzreiz uz vietas atstājaJeškinam, pēc kāviņš (/Persona AH/)

aizbraucis. Iepazīstoties ar ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu EZ333944 un ziņojumu no 2017.gada

14.septembra, kas atrodas krimināllietas materiālos, apliecina, ka šos dokumentus sastādījis viņšaugstāk norādītos

apstākļos. Protokola sadaļā “notikuma apraksts ” fiksētais laiks 2017.gada 14.septembrī plkst.7.17 — ir laiks, kad

par notikumu tikusi saņemta informācija RRP OVG dežūrdaļā, t.i. tas ir izsaukuma laiks. Cietušā datus un vietu, kur

atradies līķis, kā arī to, ka bijusi asins peļķe, viņam paziņojuši uz vietas atradušies kriminālpolicijas darbinieki. Viņš

jau neatceros, vai redzējis asinis, bet visu laiku lijis lietus, un ūdens varējis noskalot pēdas (lietas 2.sējuma 35.lapa).

Tiesas sēdē liecinieks /Persona AH/ savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības apstiprināja.

Pēc liecību nolasīšanas, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, liecinieks /Persona AH/ paskaidroja, ka daļēji

atceras, ka ir tāda lieta bijusi, bet, kad ir uzzinājis, ka tā ir slepkavība, uzmanību vairāk nav pievērsis. Sākotnējā

informācija ir bijusi, ka ir notriekts cilvēks. Nevar pateikt no kurienes ir uzzinājis, ka tā ir bijusi slepkavība. Kā arī

paskaidroja, ka tad, kad viņš ir ieradies, uz vietas vairāk nav bijis ne cietušais, ne ātrā palīdzība, ir bijuši tikai

kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki.

- ar liecinieka /Persona M/ liecībām.

No liecinieka /Persona M/ izskatāmajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, kuru

izmantošanai aizstāvība ir piekritusi, izriet, ka/Persona B/ bijisviņa māsas dēls pa mātes līniju. Viņi bieži

komunicējuši un viņiem bijušastuvas radnieciskas attiecības. /Persona B/ bijis vienīgaisviņa māsas /Persona C/ dēls.

Viņš gājis jūrā, labi pelnījis, un palīdzējis materiāli un morāli savai mammai un vecmātei. 2017.gada 13.septembrī

ap plkst.23.30 viņamuz manu telefonu /Telefona numurs D/ zvanījis /Persona B/ no sava telefona /Telefona numurs

C/.Viņš zinājis, ka viņš (/Persona B/) ir Rīgā.Viņi parunājušipar dzīvi, viņš izstāstījis par braucienu uz Spāniju, un

sacījis, ka atrodas mājās ar savu draugu Aleksandru /Persona P/. Viņš sacījis, ka bija atnākusi ciemos viņa mamma,

bet jau ir aizgājusi uz mājām. Par saviem plāniem uz vakaru viņš nav teicis. Viņš dažkārt pavadījis laiku spēļu zālēs,

bet vairāk - komunicēšanās dēļ, nekā priekš spēles.Viņš zinājis, ka /Persona B/ ir otrs abonenta numurs, bet kāds

konkrēti,viņš nav zinājis. Zinājis, ka /Persona B/ izmantojis telefonu SAMSUNG, un parasti otra telefona viņam

līdzi nav bijis.Viņambijis zināms, ka pirms dažiem gadiem /Persona B/ bijis telefons NOKIA N97, bet, vai viņš to

lietojis pēdējā laikā,viņš nav zinājis. /Persona B/ bijis ļoti pozitīvs un komunikabls. Cikviņam zināms, /Persona B/

bijis gāzes baloniņš, bet pat to viņš līdzi nav nēsājis.Viņš mēdzisbūt pie /Persona B/ mājās, bet viņa virtuves

piederumus aprakstīt nevar (lietas 1.sējuma 247. – 248.lapa, tulkojums 249.lapa).

- ar liecinieka /Persona N/ liecībām.

No liecinieka /Persona N/ izskatāmajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, kuru

izmantošanai aizstāvība ir piekritusi, izriet, ka viņš ir/Persona A/ tēvs. Laikā, kad /Persona A/ bijis

pirmklasnieks,viņi ar /Persona A/ māti šķīrušies, un dēls palicis dzīvot kopā ar viņu. Dēls nodzīvojis kopā ar viņu un

vecāko brāli līdz pilngadībai. Viņustarpā bijušas sīkas nesaskaņas, kā rezultātā /Persona A/ aptuveni gadu atpakaļ

aizgājis dzīvot citur, pie kādas meitenes Ziepniekkalnā. Līdz ar toviņu komunicēšanās ar /Persona A/ gandrīz

pārtrūkusi. Dēls reizēm zvanījisviņam no dažādiem telefoniem, viņi tikušies centrā, viņš lūdzis naudu. Reizēm viņš

to arī viņam devis. Pēdējo reizi viņš ar dēlu ticies aptuveni mēnesi pirms tās dienas pagājušajā gadā (datumu

neatceras), kad viņam piezvanījuši no policijas un paziņojuši par to, ka dēls ir aizturēts par slepkavību. Tajā pēdējā

tikšanas reizē viņš bijaiedevis /Persona A/ naudu, cik tieši, vairs neatceras. Var būt, ap 50 eiro. Vairāk viņš neko

nevar papildināt.

- ar ekspertes /Persona O/ liecībām.

Eksperte /Persona O/ tiesas sēdē liecināja, ka atceras, ka kriminālprocesā ir veikusi ekspertīzi. Līķi atceras.

Atceras, ko ir rakstījusi ekspertīzes secinājumos. Kopumā ir bijušas 11.brūces, grieztas un durti grieztas. Kā ir

norādīts viņas atzinumā, viena brūce bijusi tā, kura izsaukusi smagu asiņošanu un ir bijusi par nāves cēloni. Nāves

cēlonis ir bijusi noasiņošana. Ja būtu apstādināta asiņošana, cilvēks izdzīvotu. Pārējās 10 brūces nav bijušas

bīstamas dzīvībai, tie bijuši viegli miesas bojājumi, kas nav bīstami cilvēka dzīvībai. Viegli un maznozīmīgi, jo

parasti bojājumi tiek sadalīti pa pakāpēm. Eksperts nevar noteikt kā ir cilvēks ieguvis miesas bojājumus, bet cilvēks

nevar krītot iegūt grieztus un durti grieztus bojājumus. Ja runa iet par maznozīmīgiem bojājumiem - zemādas

asinsizplūdums acs rajonā, nobrāzumi, tie radušies cieta, trula priekšmeta rezultātā, bet kādā ceļā, to noteikt nevar.

Lietā ar mirušiem cilvēkiem nevar novērtēt apreibuma pakāpi, tas ir skaitlisks rādītājs. Vienam cilvēkam tas ir

daudz, vienam maz, viens var staigāt, brīvi runāt, bet cits jau nevar piecelties. Paskaidroja, ka dzelzs daudzums ir

domāts hemoglobīna saturs asinīs. Norādīja, ka katram cilvēkam viss ir individuāli. Pēc viņas prakses līdzīgos

gadījumos, cilvēks ar līdzīgiem bojājumiem kājā noasiņo 20 minūšu laikā, kas arī ir atkarīgs no tā vai cilvēks guļ,

vai kustas, vai aizskar brūci, un citiem, tas ir aptuvenais laiks. Kā bijis šajā gadījumā, nav zināms. Ja cilvēks ir

kustējies, tad sirds strādā straujāk un visa asins cirkulācija notiek ātrāk. Paskaidroja, ka cilvēks pats nav spējīgs sev

sniegt palīdzību tikai kaut ko piespiežot pie brūces, pats nevar izglābties, ir vajadzīga medicīniskā palīdzība.

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas fotogrāfijās no notikuma vietas (lietas 1.sējuma 6. – 8.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017.gada 14.septembra Ceļu satiksmes reģistrēšanas protokolā

Nr./Protokola numurs A/, no kura izriet, ka 2017.gada 14.septembrī plkst.7.17 /Adrese B/, noticis ceļu satiksmes

negadījums, kura rezultātā no gūtajām traumām gājis bojā /Persona B/. Protokolā fiksēta notikuma vieta, notikuma

vietā un blakus tai atrastie priekšmeti. Norādīts, ka līķis atradies AMP brigādes transportā, lietus apstākļi, kas

iespējams izskalojuši pēdas. Protokolam pievienoti DNB karte uz /Persona B/ vārda, atslēgu saišķis ar piekariņu,

šķiltavas, /Nosaukums A/ Casino karte, rokas pulkstenis, kreisā kurpe (lietas 1.sējuma 12.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017.gada 14.septembra notikuma vietas Rēzeknes un Zvārtavas ielu

krustojums, Rīgā, apskates protokolā, shēmā un pievienotajā fototabulā (lietas 1.sējuma 17.- 21.lapa);

No apskates protokola izriet, ka 2017.gada 14.septembrī, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159. – 164.panta

prasības, piedaloties ekspertam, tika izdarīta notikuma vieta Rēzeknes un Zvārtavas ielas krustojums, Rīgā.

Krustojuma labajā pusē, virzienā no Rēzeknes ielas uz Dārzciema ielas pusi, atrodas koks, pie koka atrodas “Camel”

cigarešu paciņa ar deviņām cigaretēm. Turpinot apskati pa Rēzeknes ielu virzienā uz Ilūkstes ielu, blakus adresei

/Adrese B/, uz ceļa braucamās daļas ir redzami vairāki sarkanbrūni asinīm līdzīgi pleķi, kas atrodas aptuveni 35

metru attālumā no iepriekš minētā koka, Rēzeknes un Zvārtavas ielas krustojumā. Apskates laikā tiek veikta

notikuma vietas fotografēšana. Apskates laikā nekas netika izņemts;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti /Persona B/ līķa 2017.gada 14.septembra apskates protokolā (lietas

1.sējuma 23.lapa);

No apskates protokola izriet, ka 2017.gada 14.septembrī, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159. – 164.panta

prasības, tika izdarīta /Persona B/ līķa, kas atrodas Gaiļezera morgā Rīgā, Hipokrāta ielā apskate. Apskate tika

veikta diennakts tumšajā laikā pie mākslīgā apgaismojuma. Tika apskatīts /Persona B/ līķis. Līķim kreisās uzacs

rajonā redzama asiņaina brūce. Asiņaina brūce redzama arī uz labā deniņa, uz labā vaiga un uz apakšlūpas, kā arī

virs labās auss. Vīrietim ir īsi, aptuveni 2 cm gari mati, tumši. Ir tumšas ūsas un uz zoda tumša bārda, kas savienojas

ar ūsām. Uzģērbtas melnas apakšbikses. Kājās līdz ceļgaliem nošļukušas tumši zilas džinsu bikses, ar melnu ādai

līdzīga materiāla siksnu. Labās kājas pēdā uzvilkta tumši zilas zamšādas kurpe. Kreisās kājas pēda ir basa. Kreisās

kājas ceļgals klāts ar vairākām brūcēm, kurām apkārt ir asinis. Apskates laikā nekas netika izņemts. Filmēšana un

fotografēšana netika veikta;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas notikuma vietas pēc adreses /Adrese B/, 2017.gada 15.septembra

apskates protokolā, shēmā un pievienotajā fototabulā (lietas 1.sējuma 24. – 27.lapa).

No apskates protokola izriet, ka 2017.gada 15.septembrī, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159. – 164.panta

prasības, piedaloties ekspertam, tika izdarīta notikuma vietas pēc adreses /Adrese B/, apskate. Apskate tika veikta

diennakts gaišajā laikā pie dabīga apgaismojuma. Apskatāmā teritorija no vienas puses ierobežota ar teritorijas pēc

adreses /Adrese B/ žogu, no otras puses ierobežota ar mājas /Adrese K/ žogu un teritorijas garums 40 m. Proti,

mājas /Adrese B/, vārtu attālums ap 13 metri no vārtiem uz ielas smilšainās pamales atrodas sarkanbrūnas krāsas

traipi ar izmēriem 10cm x 10cm. Uz apmales pretī mājai /Adrese B/, attālumā ap 11 m no žoga un ap 1,5 m no

iebraucamā ceļa atrodas akmens ar izmēriem 25cm x 30 cm ar sarkanbrūnas krāsas vielas traipiem, līdzīgiem

asinīm. Attālumā ap 9 m no /Adrese B/ teritorijas vārtiem un iebrauktuves betona apmales atrodas sarkanbrūnas

krāsas vielas traipi, līdzīgi asinīm. Apskates laikā no ielas brauktuves apmales tika izņemtas asinīm līdzīgās vielas

pēdas. No akmens tika izņemtas asinīm līdzīgās vielas pēdas. No iebrauktuves apmales tika izņemtas asinīm līdzīgās

vielas pēdas. Izņemtās pēdas iepakotas trīs “Copan” konteineros, aploksnē kas fiksēta ar “Security Seal L14-

0637272”. Tika veikta fotografēšana;

- saskaņā ar 2017.gada 9.novembra Eksperta atzinumā (mirušā tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr.1049 ar

pielikumiem secināto:

1. /Persona B/ nāve ir vardarbīga, iestājās 2017.gada 14. septembrī plkst.07:06 (pēc NMP pavadlapas datiem)

no durti - griezta kreisā augšstilba ievainojuma ar kreisās ciskas artērijas un kreisās ciskas vēnas pilniem

šķērsbojājumiem, ko pavadīja ārējā asiņošana ar iekšējo orgānu akūtu mazasinību un šoku.

2. /Persona B/ līķa izmeklēšanas gaitā tika konstatēti 7 durti - grieztas (nosacīti apzīmētas ar Nr.1, līdz Nr.7)

un 4 grieztas (nosacīti apzīmētas ar Nr.8 līdz Nr.11) brūces.

Durti - griezti ievainojumi:

• Durti griezta brūce (nosacīti apzīmēta ar Nr. 1) lokalizējas kreisā augšstilba mugurējā virsmā, 54 cm

attālumā no pēdu apakšējām virsmām, tai atbilstošais ievainojuma kanāls ir 15±2 cm garš, iet caur labā augšstilba

ādu, zemādas tauku slāni, iziet cauri augšstilba iekšēji - mugurējās virsmas muskuļiem, veidojot kājas lielo

asinsvadu - kreisās ciskas artērijas un ciskas vēnas pilnus šķērsbojājumus, ievainojuma kanāls beidzās minēto

asinsvadu tuvumā esošajos muskuļos, ievainojuma kanāls iet no mugurpuses uz priekšpusi, nedaudz no kreisās uz

labo pusi un no apakšas uz augšu.

Minētais durti - grieztais ievainojums pēc sava rakstura pieskaitāms SMAGIEM miesas bojājumiem, kā

bīstams dzīvībai un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos.

• Durti - grieztas brūces (nosacīti apzīmētas ar Nr. 2 un Nr. 3) lokalizējas labā augšdelma mugurējā - iekšējā

virsmā, veido caurejošu labā augšdelma bojājumu, 127 cm attālumā no pēdu apakšējām virsmām. Brūce, kas

nosacīti apzīmēta ar Nr. 2 ir ieejas brūce, savukārt brūce, kas nosacīti apzīmēta ar Nr.3 ir izejas brūces, Atbilstošais

ievainojuma kanāls iet pa zemādas mīkstiem audiem horizontāli no labās uz kreiso pusi, Ievainojuma kanāla garums

4,4±1 cm.

• Durti - griezta brūce (nosacīti apzīmēta ar Nr. 4) lokalizējas labo deniņu apvidū, 167 cm attālumā no pēdu

apakšējām virsmām, tai atbilstošais ievainojuma kanāls iet no labās uz kreiso pusi, nedaudz no priekšpuses uz

mugurpusi un nedaudz no augšas uz apakšu, tā garums 5±1 cm, kanāls iet caur ādu, ieiet zemādā, kur izbeidzas.

• Durti - griezta brūce (nosacīti apzīmēta ar Nr. 5) labās auss gliemežnīcas priekšējā daļā, 164 cm attālumā no

pēdu apakšējām virsmām, tai atbilstošais ievainojuma kanāls iet no labās uz kreiso pusi, nedaudz no mugurpuses uz

priekšpusi un nedaudz no augšas uz apakšu, tā garums 2,5±0,5 cm, kanāls iet caur labās auss gliemežnīcas ādu,

skrimšlaudiem iziet un beidzas zemāk esošajos mīkstajos audos.

• Durti - griezta brūce (nosacīti apzīmēta ar Nr. 6) lokalizējas labajā pieauss rajonā, 164 cm attālumā no pēdu

apakšējām virsmām, tai atbilstošais ievainojuma kanāls ir 2±0,5 cm garš, iet horizontāli no labās uz kreiso pusi,

nedaudz no priekšpuses uz mugurpusi. Kanāls iet caur ādu, ieiet zemādā, kur arī beidzas.

• Durti - griezta brūce (nosacīti apzīmēta ar Nr. 7) lokalizējas labā vaiga rajonā, 163 cm attālumā no pēdu

apakšējām virsmām, tai atbilstošais ievainojuma kanāls iet no labās uz kreiso pusi, nedaudz no mugurpuses uz

priekšpusi un nedaudz no augšas uz apakšu. Kanāla garums 3,5±0,5 cm garš, tas iet caur ādu, ieiet zemādā un

beidzas labā vaiga mīkstajos audos.

Grieztas brūces:

• Griezta brūce (nosacīti apzīmēta ar Nr. 8) lokalizējas apakšlūpas - zoda rajonā, 160 cm attālumā no pēdu

apakšējām virsmām, bez ievainojuma kanāla, ar zemādas mīksto audu bojājumu.

• Griezta brūce (nosacīti apzīmēta ar Nr. 9) lokalizējas labā pleca augšējā virsmā, 155 cm no pēdu apakšējām

virsmām, bez ievainojuma kanāla.

• Griezta brūce (nosacīti apzīmēta ar Nr. 10) labo deniņu - paura rajonā, bez ievainojuma kanāla.

• Griezta brūce (nosacīti apzīmēta ar Nr. 11) augšlūpas vidusdaļas gļotādā, bez ievainojuma kanāla.

Norādītie durti - grieztie ievainojumi un grieztās brūces pēc sava rakstura, kā katrs atsevišķi, tā arī kopumā,

pieskaitāmi VIEGLIEM miesas bojājumiem, kas, attiecinot uz dzīvām personām, izraisa īslaicīgus veselības

traucējumus uz laiku no 7 dienām līdz 21 dienai.

3. Durti - grieztie ievainojumi nodarīti ar duroši - griezošu naža veida priekšmetu, kuram bija asmens ar

smaili, asa griezoša mala un taisnstūrveidīga 0,15±0,05 cm plata muguriņa, iespējams ar nelīdzenumiem. No brūču

pamatgriezumu garumiem var secināt, ka naža asmens platums vislielākajā iegremdējamajā līmenī bija 3±0,3 cm.

Grieztās brūces radās asa griezoša priekšmeta iedarbības rezultātā.

4. Ādas fragmentos ar brūcēm no /Persona B/ līķa labā augšdelma un kreisā augšstilba rentgena

fluorescentrajā spektrālā analīzē tika konstatēts paaugstināts dzelzs daudzums, salīdzinot ar kontroles paraugu.

5. Brūces (kas nosacīti apzīmēta ar Nr. 1) sienās tika konstatētas melnas un zilas tekstilšķiedras un viena

tumši pelēka blīva mikrodaļiņa. Brūču (kas nosacīti apzīmētas ar Nr. 2 un Nr. 3) sienās tika konstatētas melnas

krāsas tekstilšķiedras un pelēkas, melnas un dzeltenīgas krāsas smiltīm līdzīgas daļiņas.

6. Bez tam /Persona B/ līķa izmeklēšanas gaitā tika konstatēti MAZNOZĪMĪGI miesas bojājumi: zemādas

asinsizplūdums kreisās acs apakšējā plakstiņā, asinsizplūdums augšlūpas gļotādā, nobrāzumi kreisās pieres - kreiso

deniņu apvidū, nobrāzums deguna kreisajā virsmā, kas radušies cieta, trula priekšmeta (priekšmetu) iedarbības

rezultātā.

7. Visi augstāk minētie miesas bojājumi varēja rasties neilgi pirms /Persona B/ nāves iestāšanās 2017. gada

14. septembrī.

8. Apģērba bojājumi atbilst bojājumiem uz cietušā ķermeņa.

9. /Persona B/ līķa asinīs konstatētas 1,29%o etilspirta, urīnā 2,08%o etilspirta. /Persona B/ līķa asinīs nav

konstatēti: barbiturāti, atropīns, skopolamīns, strihnīns, pahikarpīns, veratrīns, kodeīns, dihidrokodeīns, papaverīns,

morfīns, etilmorfīns, diacetilmorfīns, brucīns, hinīns, platifillīns, akonitīns, koniīns, rezerpīns, efedrīns, efedrons,

kokaīns un tā metabolīti, promedols, amfetamīns, metamfetamīns, MDA, MDMA, MDEA, MBDB, diprazīns,

fenciklidīns, fentanils, ketamīns, metadons, tramadols, benzheksols, difenhidramīns, 1,4-benzodiazepīna,

dibenzazepīna, pirazolona, butirofenona, tioksantēna, fenotiazīna atvasinājumi, tricikliskie antidepresanti, zopiklons,

zolpidēms, zaleplons, dipiridamols, drotaverīns, klonidīns, P-adrenoblokatori. Urīnā nav konstatēti: morfīns,

etilmoriīns, diacetilmorfīns, kodeīns, dihidrokodeīns, tramadols, 1,4-benzodiazeplna atvasinājumi un karbamazepīns

(lietas 1.sējuma 29. – 35.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas CD-R “Verbatim” ar videonovērošanas kameru ierakstiem no privātmājas

/Adrese B/, kas pievienots pie /Persona R/ nopratināšanas protokola 15.09.2017., 2018.gada 3.janvāra apskates

protokolā un fotogrāfijās (lietas 1.sējuma 37. – 49.lapa).

No apskates protokola izriet, ka 2018.gada 3.janvārī, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159. – 164.pantu

prasības, ir izdarīta viena CD-R diska “Verbatim” ar videonovērošanas kameru ierakstiem no privātmājas /Adrese

B/, kas pievienots pie /Persona R/ nopratināšanas protokolam, apskate. Apskates laikā izmantots monitors “DELL”,

dators “DELL”. Apskate tika veikts diennakts gaišajā laikā pie jaukta apgaismojuma, pēc adreses /Adrese M/, VP

/Struktūrvienība A/, 109.kabinetā. Disks “Verbatim” ir ievietots papīra aploksnē baltā krāsā ar SECURITY SEAL

NR.0843534. CD-R disks “Verbatim” viena puse ir metāliskā krāsā, otra puse ir baltā krāsā ar uzrakstiem CD-R,

80min 700 MB, 52x. Atverot doto disku datorā “DELL”, tajā atrodas mape ar nosaukumu: “14.09.17”, mapē ar

nosaukumu “14.09.17” atrodas (88) astoņdesmit astoņi faili ar nosaukumiem [..].Visi 44 faili ar videoierakstiem un

44 faili ar fotoattēliem tika apskatīti un konstatēts, ka uz videoierakstiem redzama notikuma vieta, t.i., skats no

privātmājas puses uz ielu. Videoieraksti ir līdzīgi, bet izmeklēšanai lietderīga informācija ir uz sešiem

videoierakstiem.

Atverot failu ar nosaukumu: “admin_Garaz ulica_20170914060722_20170914060735_429198. mp4’

melnbalta videoieraksta, ir redzams, ka plkst.06:07:22 persona, kas līdzīga pēc apģērba (melna īsa jaka) cietušai, guļ

uz zemes pie braucamā ceļa un otra persona, kura līdzīga pēc apģērba (tumšs krāsas sporta džemperis ar kapuci)

aizdomās turētajam, veic kustības novirzītas uz pirmo personu ar labo roku uz priekšu un atpakaļ, kuras ir līdzīgas

kustības, kad veic dūrienus. Netālu piebrauca automašīna, apstājas uz neilgu laiku, bet numurzīmes, krāsu un

automašīnas modeli nevar identificēt.

Atverot failu ar nosaukumu: “admin_Garaz ulica_ 20170914060740_20170914060802_430236.mp4”

melnbalta videoieraksta, plkst.06:07:43 redzams, ka automašīna brauc prom. Plkst.06:08 persona, kura līdzīga pēc

apģērba aizdomās turētai personai, apsēžas blakus cietušai personai, kura guļ uz muguras uz zemes un pārmeklē

viņu.

Atverot failu ar nosaukumu “admin_Garaz ulica_20170914060817_20170914060835_433924.mp melnbalta

videoieraksta, redzams, ka plkst.06:08 līdzīga pēc apģērba aizdomās turēta persona mēģināja vilkt, turot plecu

rajonā, personu, kura ir līdzīga pēc apģērba cietušajam un pēc pāris sekundēm atkal pārmeklē.

Atverot failu ar nosaukumu “admin_Garaz ulica_20170914060901_20170914060912_436589.mp4

melnbalta videoieraksta, ir redzams, ka plkst.06:09 līdzīga pēc apģērba aizdomās turētajam persona izvilka no

cietušās personas drēbēm kaut kādas mantas, paskatīja un ielika sev kabatā, pēc kā aizgāja prom no notikuma vietas.

Atverot failu ar nosaukumu “admin_Garaz ulica_20170914061013_20170914061049_437334.mp4

melnbalta videoieraksta, var redzēt, ka plkst.06:10 cietušā persona viena guļ uz zemes.

Atverot failu ar nosaukumu “admin_Garaz ulica_20170914062424_20170914063059_1216572.mp4:

melnbalta videoieraksta, var redzēt, ka plkst.06:24 piebrauca Valsts policijas automašīna.

Pie protokola pievienotas 11 foto izdrukas;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017.gada 15.septembra izņemšanas protokolā (lietas 1.sējuma 66.lapa).

No izņemšanas protokola izriet, ka 2017.gada 15.septembrī, ievērojot Kriminālprocesa likuma 187. –

188.pantu prasības, /Adrese D/, /Persona F/ ir labprātīgi izsniegusi nazi ar plastmasas rokturi un aptuveni 20 cm

garu asmeni, kas ietīts sarkanā dvielī, tīras džinsu bikses, kreklu un zaļu jaku, kas izņemti pievienošanai lietai;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017.gada 15.septembra kratīšanas protokolā (lietas 1.sējuma 72. –

74.lapa).

No kratīšanas protokola izriet, ka 2017.gada 15.septembrī, klātesot /Persona A/, /Persona AM/, /Persona

AN/, /Persona AO/, /Persona AP/, ievērojot Kriminālprocesa likuma 181. – 185.pantu, izdarīta kratīšana /Adrese C/,

pie /Persona A/. /Persona A/ uzaicināts izsniegt kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus, tam nepiekrita. Sakarā ar

to tika izdarīta kratīšana dzīvoklī /Adrese C/. Kratīšanas rezultātā tika atrasts: 1. istabā iebūvējamā sienas skapī

augšējā plauktā pa labi zem somas tika atrasts ierocim (pistolei ar atveri) līdzīgs priekšmets (security seal

L140662534); 2. istabā pie iebūvējamā sienas skapja uz grīdas tika atrasta tumši pelēka ādas jaka (security seal

L140662535); 3. tumši pelēkas ādas jakas kabatā tika atrasts kredīta līgums N/Numurs A/ ar asins līdzīgām pēdām

(security seal L140662536). Kratīšanas laikā atrastie priekšmeti tika iepakoti, apzīmogoti un izņemti;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti /Persona A/ 2017.gada 15.septembra aizturēšanas protokolā (lietas

1.sējuma 77.lapa).

No aizturēšanas protokola izriet, ka 2017.gada 15.septembrī plkst.21.40, /Adrese C/, tika aizturēts /Persona

A/. Aizturētajam vizuāli redzami skrāpējumi uz labās un kreisās rokas, sūdzības par veselību nav. Aizturētais

/Persona A/ ir piekritis aizturēšanas pamatotībai, Uzaicināts aizstāvis Vita Tanasi;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas divu DVD-R ar videonovērošanas kameru ierakstiem no /Nosaukums A/

2018.gada 3.janvāra apskates protokolā un faila ar nosaukumu “Lubanas Klienti” izdrukā (lietas 1.sējuma 110. –

111.lapa).

No apskates protokola izriet, ka 2018.gada 3.janvārī, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159. – 164.pantu

prasības, tika izdarīta DVD-R disku – 2 gab., ar videonovērošanas kameru ierakstiem no /Nosaukums A/ /Adrese A/

apskate. Apskates laikā tika izmantots monitors “DELL”, dators “DELL”.Apskate tika veikta diennakts gaišajā laikā

pie jaukta apgaismojuma, pēc adreses /Adrese M/, VP /Struktūrvienība A/, 109.kabinetā. Apskatīts DVD-R

disks„TITANIUM” ar videonovērošanas kameru ierakstiem Rīgā, /Adrese A/,„/Nosaukums A/”, kas bija pieprasīts

un pievienots kriminālprocesā Nr.11089161517. Apskate veikta izmantojot monitoru „DELL” un datoru „DELL”.

Disks „TITANIUM” ir ievietots papīra aploksnē baltā krāsa. DVD-R disks „TITANIUM” viena puse ir metāliskā

krāsā, otra puse ir balta krāsa ar uzrakstiem: DVD-R, 120min 4,7 GB, 4x/8x/16x, un ar uzrakstīto tekstu “Lubānas

Policijas pieprasījums Bārs + foto”. Atverot doto DVD-R disku datorā „DELL”, tajā atrodas trīs faili ar

nosaukumiem: „LUBANAS IP2 BAR1-NVS-09-14-17 00.51.04”, „LUBANAS IP2 BAR1-NVS-09-14-17

00.51.04_01”, „LUBANAS IP2 BAR1-NVS-09-14-17 00.51.04_02”, “Lubanas Klienti”. Faili ar

nosaukumiem: „LUBANAS IP2 BAR1-NVS-09-14-17 00.51.04”, „LUBANAS IP2 BAR1-NVS-09- 14-17

00.51.04_01”, „LUBANAS IP2 BAR1-NVS-09-14-17 00.51.04_02” atvērās ar ,,VLCmedia player”

programmu. Atverot failu ar nosaukumu “LUBANAS IP2 BAR1-NVS-09-14-17 00.51.04”,krāsainā

videoierakstā, ir redzams, ka plkst.00:51 persona, kas līdzīga cietušajam – /Persona B/ sēž pie bāra,

plkst.00:51 ienāca persona līdzīga aizdomās turētam – D.Lembergam-Miglavam, no plkst.00:52 līdz

plkst.05.32 ik pa laikam abas personas sēdēja pie bāra kopā un sarunājās, kopā gāja ārā no “/Nosaukums A/”

telpas uz ielu. Plkst.02.07 redzams, ka abas personas sēž pie bara un sarunājas.Atverot failu ar nosaukumu

„LUBANAS IP2 BAR1-NVS-09-14-17 00.51.04_02” krāsainā videoierakstā, ir redzams plkst.05:32 abas

personas izgāja no “/Nosaukums A/” telpas un aizgāja. Atverot failu ar nosaukumu “Lubanas Klienti”ar

“Fotoattēli” programmu, var redzēt abas personu sejas. Persona, līdzīga cietušajam /Persona B/, ģērbusies

melna īsa jakā bez kapuci, melna T-kreklā, džinsu bikses. Persona, līdzīga aizdomās turētajam /Persona A/,

ģērbusies sporta džemperis (baika) ar kapuci tumši zaļā krāsā.Otrais „TITANIUM” DVD-R disks ,viena puse

ir metāliskā krāsā, otra puse ir baltā krāsāar uzrakstiem: DVD-R, 120min 4,7 GB, 4x/8x/16x, un ar uzrakstīto

tekstu “Lubānas Policija pieprasījums Ara Kamera” .Atverot doto DVD-R disku datorā „DELL”, tajā atrodas

viens fails ar nosaukumu: ”Lubanas-Ara-09-14-17 04.21.57”. Atverot failu ar nosaukumu ”Lubanas-Ara-09-

14-17 04.21.57” ar melnbalto ierakstu var redzēt, ka plkst.04:22 abas iepriekš minētas personas izgāja no

“/Nosaukums A/”telpas un aprunājas uz ielas. Pēc tam plkst.05:07, plkst.05:24, var redzēt viņus abus ārā pie

ieejas “/Nosaukums A/ Plkst.05:35 var redzēt, ka personas izgāja no “/Nosaukums A/”un aizgāja prom.

Apskates laika tika veikta izdruka no faila ar nosaukumu “Lubanas Klienti” un fotoizdruka pievienota pie

apskates protokola;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2017.gada 12.oktobra izņemšanas protokolā un fotoattēlos (lietas

1.sējuma 113. – 118.lapa).

No apskates protokola izriet, ka 2017.gada 12.oktobrī, klātesot /Persona AR/, ievērojot

Kriminālprocesa likuma 187. – 188.pantu, /Struktūrvienība D/ /Adrese N/, pie māsas palīga /Persona AR/

notikusi līķa mantu izņemšana. Pievienošanai lietai izņemti 1) melna virsjaka ar rāvējslēdzēju un nosaukumu

JACK&JONES L izmēra. 2) melns T-krekls S izmēra, priekšējā daļā ir uzraksts “Max DRIVE”, 3) tumši zilas

džinsu bikses “FRANZ izmērs 30x34”, 4) melna josta ar sprādzi “LV”, 5) melnas apakšbikses ar gumiju kur

uzrakstīts “UOMO” izmērs 175x95 cm, 6) zila kurpe “Antonio Belltti” izmērs 41, uz malas iekšpusē ir ciparu

“SH1360”.

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti rokas pulksteņa SEIKO, kas tika pievienots 2017.gada 14.septembra

CSN reģistrēšanas protokolam, fototabulā (lietas 1.sējuma 119.lapa);

- saskaņā ar 2017.gada 7.novembra Eksperta atzinumā (lietisko pierādījumu tiesu medicīniskā

ekspertīze) Nr.207B ar pielikumiem secināto:

Uz naža, kas izņemts 15.09.2017. /Adrese D/, asmens (objekts 1) un asmens un spala savienošanās

vietas (objekts 2) asinis netika atrastas, uz spala (objekts 3) tika atrastas asinis un sviedri.

Veicot DNS izmeklēšanu, tika noteikts, ka objektā 3 ir sajaukta divu vai vairāku personu DNS, starp kuriem

vismaz viens ir vīrietis. Salīdzinot iegūto DNS profilu pēc 15 salīdzināmiem lokusiem ar:

- mirušā /Persona B/ DNS profilu, 12 lokusos tika konstatētas viņam raksturīgās alēles,

- /Persona A/ DNS profilu, visos lokusos tika konstatētas viņam raksturīgās alēles.

Līdz ar to neizslēdzas /Persona B/ un /Persona A/ asiņu un/vai sviedru sajaukums šajā objektā (lietas

1.sējuma 157. – 159.lapa);

- saskaņā ar 2017.gada 18.decembra Eksperta atzinumā (lietisko pierādījumu tiesu medicīniskā ekspertīze)

Nr.43/2017 ar pielikumiem secināto:

1. Uz izmeklēšanai nodotās /Persona A/ virsjakas priekšējā un mugurējā virsmā ir konstatēti daudzi virsjaka

materiāla virsējā slāņa plīsumi, labās piedurknes paduses apvidū un labās apakšējās kabatas lejasdaļā tika konstatēt

vīles izirumi. Visi minētie virsjakas materiāla bojājumi radās virsjakas materiāla pārstiepuma rezultātā un nevarēja

rasties izmeklēšanai nodotā naža iedarbības rezultātā.

2. Uz izmeklēšanai nodotās /Persona A/ virsjakas tika konstatētas nospiedumu un smērējumu veida asinīm

līdzīgas pēdas.Ja izmeklētās pēdas ir asins pēdas, tad nospiedumi un smērējumi ir radušies statiska (pieskaroša) un

dinamiska (slīdoša) kontakta rezultātā ar virsmu, miesas daļu (daļām) vai priekšmetu (priekšmetiem), kas bija pārklāt

ar asinīm.

3. Noteikt, kādā stāvoklī atradās /Persona B/ķermenis minēto asins pēdu rašanas laikā, šajā gadījumā nav

iespējams.

4. Izteikties par /Persona A//Persona A/ brūču rašanas mehānismu nav iespējams, jo /Struktūrvienība

D//Struktūrvienība D/ TMKL izpētei netika nodoti atbilstoši bioloģiskie materiāli (lietas 1.sējuma 162. – 167.lapa);

- saskaņā ar 2017.gada 6.decembra Eksperta atzinumā (lietisko pierādījumu tiesu medicīniskā ekspertīze)

Nr.40/2017 ar pielikumiem secināto:

1. Uz ādas fragmenta no /Persona B/ līķa kreisā augšstilba tika konstatēta viena caurejoša durti griezta brūce

ar zemādas asinsizplūdumu. Uz ādas fragmenta no /Persona B/ labā augšdelma tika konstatētas divas caurejošas

durti grieztas brūces ar kopēju kanālu zemādas taukaudos un ar zemādas asinsizplūdumu. Uz /Persona B/ džinsu

bikšu kreisās staras mugurējās virsmas tika konstatēts viens caurejošs durti griezts bojājums. Uz /Persona B/ jakas

labās piedurknes tika konstatēti divi caurejoši durti griezti auduma bojājumi.

2. Durti grieztas brūces ar zemādas asinsizplūdumiem uz abiem ādas fragmentiem no /Persona B/ līķa un

durti griezti auduma bojājumi jakas labas piedurknes un džinsu bikšu kreisās staras apvidos tika nodarīti ar duroši

griezošu naža veida priekšmetu, kuram bija asmens ar smaili, asa griezoša mala untaisnstūrveidīga, 1,5±0,5 mm

plata muguriņa, iespējams, ar nelīdzenumiem; no brūču pamatgriezumu garumiem var secināt, ka naža asmens

platums vislielākā iegremdējuma līmenī bija 30±3 mm.

3. Caurejošu durti grieztu brūču uz ādas fragmentiem no /Persona B/labā augšdelma un kreisā augšstilba, kā

arī caurejošu durti grieztu bojājumu uz /Persona B/ jakas labās piedurknes un/Persona B/džinsu bikšu kreisās staras

nodarīšanas iespējamība ar ekspertīzei nodotā naža asmeni nav izslēgta. Duroši griezoša priekšmeta identifikācija

tika veikta pēc vispārējām pazīmēm.

4. Uz /Persona B/jakas labā pleca apvidū tika konstatēti caurejošs pleca lentītes durti griezts bojājums un

caurejošs pleca daļas auduma bojājums, uz /Persona B/ T-krekla labā pleca apvidū tika konstatēts caurejošs durti

griezts bojājums. Minētie auduma bojājumi tika nodarīti ar duroši griezošu naža veida priekšmetu, kuram bija

asmens ar smaili, asu griezošu malu, taisnstūrveidīgas formas 1,5±0,5 mm platu muguriņu ar relatīvi labi izteiktām

šķautnēm; naža asmens platums vislielākā iegremdējuma līmenī jakas audumā bija 27±3 mm, vislielākā

iegremdējuma līmenī T-krekla audumā - 20±3 mm; minēto bojājumu nodarīšanas iespējamība ar ekspertīzei nodotā

naža asmeni nav izslēgta pie nosacījuma, ka noticis nepilns naža asmens iegremdējums. Duroši griezošā priekšmeta

identifikācija tika veikta pēc vispārējām pazīmēm.

5. Jakas un T-krekla mugurējās virsmās un džinsu bikšu priekšējā virsmā ir konstatēti vertikāli orientēti

lauztu līniju veida pilni auduma pārdalījumi; ņemot vērā to izvietojumu un raksturu, minētie bojājumi varēja rasties

asa priekšmeta, kuram bija asa griezoša mala, iedarbības rezultātā, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas

laikā. Jakas labās apakšējās kabatas apvidū tika konstatēts auduma plīsums, jakas kreisās piedurknes paduses apvidū

tika konstatēts sašūtas vīles izirums - minētie auduma bojājumi radās jakas auduma pārstiepuma rezultātā.

6. Uz izmeklēšanai nodotajiem /Persona B/jakas, džinsu biksēm, T-krekla un apakšbiksēm tika konstatētas

piesūcinātu laukumu veida asinīm līdzīgas pēdas, dažas no tām - ar sekojošu šķidruma iedarbību. Ja izmeklētās

pēdas ir asins pēdas, tad piesūcināti laukumi uz jakas, džinsu biksēm, T-krekla un apakšbiksēm ir radušies asins

tecēšanas no asiņojoša avota (brūces vai brūcēm) un auduma piesūcināšanās rezultātā un (vai) audumam saskaroties

ar virsmu, pārklātu ar lielu asins daudzumu, ar sekojošu auduma piesūcināšanu, dažas no pēdām – ar sekojošu

šķidruma iedarbību.

7. Noteikt, kādā stāvoklī atradās /Persona B/ ķermenis minēto asins pēdu rašanas laikā, šajā gadījumā nav

iespējams (lietas 1.sējuma 169. – 179.lapa).

- saskaņā ar 2017.gada 29.novembra Eksperta atzinumā (lietisko pierādījumu tiesu medicīniskā ekspertīze)

Nr.232B/2017 ar pielikumiem secināto:

Uz kredīta līguma Nr./Numurs A/ (objekts 1), kas izņemts kratīšanas laikā /Adrese C/, tika atrastas asinis.

Veicot DNS izmeklēšanu, tika noteikts, ka objektā 1 ir sajaukta divu vai vairāku personu DNS, starp kuriem

vismaz viens ir vīrietis. Salīdzinot iegūto DNS profilu pēc 15 salīdzināmiem lokusiem ar:

- mirušā /Persona B/ DNS profilu, 13 lokusos tika konstatētas viņam raksturīgās alēles;

- /Persona A/ DNS profilu, visos lokusos tika konstatētas viņam raksturīgās alēles.

Līdz ar to neizslēdzas /Persona B/ un /Persona A/ asiņu sajaukums šajā objektā (lietas 1.sējuma 181. –

182.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2014.gada 14.septembra Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk

arī – NMP) dienesta izsaukuma elektroniskajā kartē Nr./Numurs B/ (lietas 1.sējuma 194. – 195.lapa).

No NMP izsaukuma elektroniskās kartes Nr./Numurs B/ izriet, ka 2017.gada 14.septembrī plkst.06:22:41,

izsaucējs 110, saņemts izsaukums uz adresi /Adrese B/, Rīgā, pacients nezināms vīrietis, iespējama bezsamaņa,

izsauc policijas darbinieki, jo saņēmuši izsaukumu par uz ielas gulošu vīrieti. Ierašanās adresē 06:31:33. NMP

brigāde 114, brigādes vadītājs Inese Gaugere. Izsaukumā vietā atrasts uz ielas gulošs vīrietis, bez samaņas, guļ uz

kreisajiem sāniem, redzams vaļējas brūces galvas labajā pusē, uz zoda plaša brūce, bijusi spēcīga asiņošana no

kājas. Par traumas mehānismu nav datu, it kā piekauts. Diagnozes piezīmes: politrauma, galvas trauma, multiplas

brūces galvā, brūce kreisajā augšstilbā. Pakāpeniski pieaug bradikardija, izzūd pulss, palēninās elpošana.

Sarežģījumi: sirds apstāšanās, veikta reanimācija. Pacients nodots 199.brigādes rīcībā, kas pārņem vadību;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2014.gada 14.septembra Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk

arī – NMP) dienesta izsaukuma elektroniskajā kartē Nr./Numurs C/ (lietas 1.sējuma 197. – 198.lapa).

No NMP izsaukuma elektroniskās kartes Nr./Numurs C/ izriet, ka 2017.gada 14.septembrī plkst.06:42:19,

izsaucējs 114.brigāde, saņemts izsaukums uz adresi /Adrese B/, Rīgā, pacients nezināms vīrietis, lūdz palīgā ārsta-

speciālista brigādi. Ierašanās adresē 06:53:54. NMP brigāde 199, brigādes vadītājs /Persona AD/. Pārņemta vadība.

Pacienta diagnozes piezīmes: smaga galvas trauma ar multipliem sejas kaulu lūzumiem. Plaša, dziļa brūce kreisā

augšstilbā. Traumu mehānisms: uzbrukums, apraksts: nav precīzu datu, it kā piekauts. Sarežģījumi: sirds apstāšanās,

nesekmīga reanimācija. Objektīvais pacienta stāvoklis: klīniskā nāve. Veikti nesekmīgi reanimācijas pasākumi.

Nāve brigādes klātbūtnē – atstāts uz vietas. Nāves konstatēšanas laiks: 14.09.2017 07:06;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2017.gada 21.septembra izņemšanas protokolā (lietas 1.sējuma 202.lapa).

No izņemšanas protokola izriet, ka 2017.gada 21.septembrī klātesot /Persona AS/, ievērojot Kriminālprocesa

likuma 187. – 188.panta prasības, notikusi izņemšana /Adrese O/, lombardā /Nosaukums N/ pie /Persona AS/.

/Persona AS/ uzaicināts izsniegt orderi (kredīta līgumus) uz /Persona A/ p.k. /Personas kods A/ un attiecīgās nodotās

mantas. Izņemts pievienošanai lietai lombarda /Nosaukums N/ Orderis (aizdevuma līgums Nr./Numurs D/) uz

/Persona A/ vārda un mobilais telefons NOKIA N97m IMEI kods: /IMEI numurs A/ melnā krāsā ar skrāpējumiem.

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti aizdevuma līgumā Nr./Numurs D/, kas noslēgts starp SIA /Nosaukums N/

un /Persona A/ (lietas 1.sējuma 203.lapa).

No aizdevuma līguma izriet, ka pēc minētā līguma /Persona A/ 2017.gada 14.septembrī SIA /Nosaukums N/,

/Nosaukums N/ filiālē /Adrese O/, ir saņēmis aizdevumu 7,00 EUR apmērā, ar aizdevuma atmaksas termiņu 30

dienas. No aizdevuma līguma izrietošās saistības /Persona A/ nodrošinājis ar ķīlu 7,00 EUR vērtībā - mobilo

telefonu Nokia N97 Serial/IMEI:/IMEI numurs A/, lietotu, ar skrāpējumiem;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2017.gada 29.septembra apskates protokolā un pievienotajā fototabulā

(lietas 1.sējuma 204. – 206.lapa).

No apskates protokola izriet, ka 2017.gada 29.septembrī, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159. – 164.pantu

prasības, veikta mobilā telefona Nokia N97 apskate. Apskate tika veikta gaišajā diennakts laikā, dienesta telpās, pie

jauktā apgaismojuma. Tika apskatīts un fotografēts mobilais telefons Nokia N97, kas tika izņemts 2017.gada

21.septembrī lombardā /Nosaukums N/, /Adrese O/. Apskatāmais mobilais telefons melnā krāsā bez redzamiem

bojājumiem, bet no sāniem ir skrāpējumi. Noņemot vāku un akumulatoru, iekšā redzams uzraksti: NOKIA.Type:

RM-505. Model: N97-L IC:661AE-RM505. /IMEI numurs A/. Mobilais telefons bez SIM kartes un bez atmiņas

kartes. Akumulators un vāks ievietots atpakaļ. Mobilo telefonu ieslēgt neizdevās tehnisko iemeslu dēļ. Mobilais

telefons iepakots aploksnē un aizzīmogots ar security seal 114-0843593;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti SIA “Tele2” 2017.gada 21.decembrī sniegtajā informācijā par tālruni ar

Nr./Telefona numurs C/ un tālruni ar IMEI /IMEI numurs A/, ar pielikumiem, un ziņojumā (lietas 1.sējuma 215. –

220.lapa).

No sniegtās informācijas ar pielikumiem izriet, ka tālruņa ar Nr./Telefona numurs C/ abonents vai reģistrētais

lietotājs ir /Persona B/, telefonā ar IMEI kodu:/IMEI numurs A/ bijusi ievietota Zelta Zivtiņas priekšapmaksas karte,

kura izsniegta 2012.gada 19.aprīlī. Izsaucēja tālruņa numurs /Tālruņa numurs E/.

No 2018.gada 4.janvāra ziņojuma izriet, ka kriminālprocesa Nr.11089161517 ietvaros, tika noskaidrots, ka

cietušais /Persona B/ /Persona B/ izmantoja divus mobilos telefonus: Samsung ar abonenta numuru /Telefona

numurs C/ un NOKIA N97 ar IMEI: /IMEI numurs A/ ar abonenta numuru /Tālruņa numurs E/. No minēto tālruņu

savienojumu izdrukām redzams un no ziņojuma izriet, ka veicot Tele2 abonenta numura /Telefona numurs C/

izdrukas analīzi, tika noskaidrots, ka pēdējais abonenta zvans tika veikts 13.09.2017. plkst. 23:27:06 uz numuru

/Telefona numurs D/, kuru izmanto /Persona B/ brālēns /Persona M/, dz. /Dzimšanas datums A/. Veicot Tele2

izdrukas telefona ar IMEI: /IMEI numurs A/ analīzi, tika noskaidrots, ka ar doto telefonu tika izmantots abonenta

numurs /Tālruņa numurs E/, kuru izmantoja /Persona B/. 14.09.2017.g. plkst.09:43:19 torņa /Adrese P/ apkārtnē no

abonenta Nr./Tālruņa numurs E/ un abonenta Nr./Telefona numurs F/ tika veikts zvans. Pēc tam 14.09.2017.g.

plkst.09:44:23 torņa /Adrese R/ apkārtnē no abonenta Nr./Tālruņa numurs E/ un abonenta Nr./Telefona numurs F/

tika veikts zvans.Veicot izmeklēšanas darbības tika noskaidrots, ka /Persona B/ nāve iestājās 14.09.2017.

plkst.07:06. Abonenta Nr. /Telefona numurs F/ - SIA /Nosaukums N/. /Nosaukums N/ filiāles, kas atrodas /Adrese

O/. kontakttālrunis. 21.09.2017. SIA /Nosaukums N/, /Nosaukums N/ filiāles, kas atrodas /Adrese O/ tika izņemts

NOKIA N97 ar IMEI: /IMEI numurs A/, kā arī Aizdevuma līgums Nr. /Numurs D/ no 14.09.2017., kurā pamatā

/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, ieķīlēja minēto telefonu;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti saņemtās informācijas reģistrācijas grāmatas kopijā (lietas 1.sējuma 221. –

222.lapa).

No saņemtās informācijas reģistrācijas grāmatas ieraksta Nr.9 izriet, ka 2017.gada 14.septembrī plkst.06.17

ticis saņemts izsaukums pēc adreses /Adrese B/, Rīgā. Uz notikuma vietu plkst.06.20 tikuši nosūtīti VP

/Struktūrvienība B/ “131” ekipāžas darbinieki. Saņemtās informācijas saturs – /Adrese B/ uz braucamās daļas guļ

vīrietis asins peļķē (nomira notikuma vietā);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti informācijā par izsaukumiem un ziņojumā (lietas 1.sējuma 224. –

226.lapa).

No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes operatīvas vadības biroja sniegtās informācijas par izsaukumiem

uz notikuma vietu /Adrese B/ 2017.gada 14.septembrī un ziņojuma izriet, ka 2017.gada 14.septembrī plkst.06:17 no

abonenta numura /Telefona numurs G/ zvanījis /Persona R/. Izsaukuma audioieraksts tika ierakstīts CD diskā un

pievienots pie kriminālprocesa materiāliem. No IeM Informācijas centra sniegtās informācijas par izsaukumiem uz

notikuma vietu /Adrese B/ 2017.gada 14.septembrī izriet, ka 2017.gada 14.septembrī plkst.06:17 no abonenta

numura /Telefona numurs G/ zvanījis /Persona R/, kā arī 2017.gada 14.septembrī plkst.06:27 no abonenta numura

/Telefona numurs H/ zvanījusi /Persona R/ sieva -/Persona AT/. Izsaukuma audioieraksts tika ierakstīts CD diskā un

pievienots pie kriminālprocesa materiāliem;

- saskaņā ar Stacionārās kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumā Nr.02.02-

04/64/2018 secināto:

/Persona A/ datu par nelabvēlīgu iedzimtību nav. Audzis un attīstījies bez īpatnībām. Skolas gaitas uzsācis

parastā vecumā. Mācījies vispārizglītojoša tipa skolā. Sekmība, neraugoties uz skolas kavējumiem, bijusi

apmierinoša, pat laba. No bērnības slimojis ar bronhiālo astmu un atkārtoti ārstējies attiecīga profila ārstniecības

iestādēs (sanatorijās). Pēc paša vārdiem ir bijušas atkārtotas galvas traumas, tai skaitā, ar samaņas zudumu, bet šīs

traumas nav ārstējis ne ambulatori, ne stacionārā, ne kā savādāk. Dzīves laikā ir lietojis alkoholu un pat līdz

apcietinājumam pīpējis marihuānu. Zāļu lietošanu, ārstēšanos cita profila ārstniecības iestādes noliedz. Psihiatra,

narkologa uzskaite nav. Šī būšot pirmā sodāmība.

Pašreizējās ekspertīzes laikā neirologs atrod tikai veģetatīvu disfunkciju, bet perēkļainu CNS simptomātiku

neatrod.

Eksperts-psihologs atrod, ka /Persona A/ kognitīvo procesu darbībā nav vērojamas būtiskas izmaiņas vai

traucējumi. Vīrietim ir saglabātas un darbojas pietiekami labā līmenī uztveres, domāšanas un atmiņas spējas. Ir

vērojams pazeminājums kognitīvās produktivitātes spējās, kas norāda uz lēnu informācijas uztveri un apstrādi un

uzmanības pazeminājumu.

Eksperts-psihiatrs /Persona A/ psihiskus traucējumus nekonstatē. Viņam ir raita, secīga domāšana, labs

kontakts, labas koncentrēšanās un uztveres spējas, laba atmiņa, adekvātas emocionālās reakcijas un neizmainīta

emocionālā un gribas sfērā.

Medicīniskajā dokumentācijā (šī atzinuma 2.-3.1pp.) nav ne mazāko norāžu par to, ka /Persona A/ slimotu ar

epilepsiju, viņa paša vārdiem aprakstītās epilepsijas lēkmes neatbilst nekādiem psihopatoloģiskiem fenomeniem un

nav arī novērtējamas kā epilepsijas izpausmes („baiļu vaipārlieku adrenalīnaveidā”). Arī elektroencefalogrammā,

galvas kompjūtertomogrāfijā un magnētiskajā rezonansē nav ne mazāko norādījumu par epileptiformu aktivitāti

galvas smadzenēs (skat. EEG, CT un MR datus). Ekspertīzes laikā netiek gūts apstiprinājums tam, ka /Persona A/

būtu slims ar epilepsiju vai ka viņam būtu citi psihiski traucējumi.

Minētā noziedzīgā nodarījuma laikā /Persona A/ ar cietušo ir izveidojusies banāla konfliktsituācija alkohola

reibumā, bet /Persona A/ darbības ir bijušas secīgas, mērķtiecīgas, dabiski un savstarpēji izrietošas viena no otras

attiecīgajā konfliktsituācijā. Neskatoties uz to, ka pats /Persona A/ apgalvo, ka viņam zudusi atmiņa, ka viņš ir

atslēdzies, tam nav nekāda apstiprinājuma un nav objektīva pamata. Savas liecības viņš ir sniedzis adekvāti, un arī

pēc tam, kad viņš bija apgalvojis, ka viņam iestājusies atslēgšanās, par turpmākajām darbībām viņš liecina secīgi.

Darbības turpinājušas būt loģiskas un savstarpēji viena no otras izrietošas (devies pie draudzenes,paskaidrojis

draudzenei, ka ir sakāvies,bijis dušā, pārģērbies, atkal devies uz bāru utt), nekā aloģiska, aplama vai atipiska viņa

rīcībā, darbībās nav. /Persona A/ varēja visā pilnībā saprast un vadīt savu rīcību inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

laikā. D. /Persona A/ nav bijis nekādā īpašā epilepsijas vai citas slimības izraisītā slimīgā (psihotiskā) vai citā

stāvoklī.

/Persona A/ irpsihiski vesels un kā tādam viņam nav piemērojami nekādi medicīniska rakstura piespiedu

līdzekļi.

Atbildes uz jautājumiem:

1. Izmeklējamais /Persona A/ pirms noziedzīga nodarījuma un nozieguma īstenošanas laikā nav slimojis ar

psihisku slimību, viņam nav konstatēti arī citi psihiski traucējumi.

2. Izmeklējamais nozieguma laikā, būdams psihiski vesels, varēja saprast savas darbības un tās vadīt.

3. Netiek konstatētas pazīmes, kas norādītu, ka /Persona A/ nozieguma īstenošanas brīdī būtu atradies

fizioloģiskā afekta vai citā emocionālā stāvoklī, kas saistībā ar konfliktsituāciju varēja būtiski ietekmēt viņa

uzvedību (lietas 1.sējuma 229. – 241.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2018.gada 1.marta apskates protokolā un fototabulā (lietas 2.sējuma 1. –

4.lapa).

No apskates protokola izriet, ka piedaloties /Struktūrvienība D/ ekspertam /Persona AU/, eksperta palīgam

/Persona AV/, laborantei /Persona AZ/, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159. – 164.panta prasības, tika izdarīta

/Persona A/ T-krekla, džinsu bikšu, zaļas jakas apskate. Apskate tika veikta gaišā diennakts laikā pie jaukta

apgaismojuma /Struktūrvienība D/ telpā. Tika apskatīts /Persona A/ apģērbs: T-krekls ar īsām piedurknēm melnā

krāsā ar ornamentu no punktiem baltā krasā krūšu rajonā. T-krekls no sintētiska materiāla. T-krekls “Reebok” L

izmēra. T-krekls tīrs, nekādi redzami traipi nav konstatēti, kā arī asins līdzīgi traipi nav konstatēti. Tiek apskatīta

jaka zaļā krāsā ar kapuci. Jaka no trikotāžas materiāla ar rāvējslēdzēju baltā krāsā priekšpusē. Jakas priekšpusē ir

divas kabatas, kapucei ir balta šņore. Jaka “House basic” S izmēra. Jakas rāvējslēdzēja augšpusē un apakšpusē tika

konstatēti asinīm līdzīgi traipi, kuras pēc apstrādes ar tetrabāzes reaģentu un bārija peroksīda reaģentu parādīja

pozitīvo reakciju. Tiek apskatītas džinsu bikses zilā krasā. Džinsu biksēm ir divas kabatas aizmugurē un divas

priekšas kabatas, josta ar gumiju un šņori zilā krāsā. Džinsu bikses “Coleman” izmērs “30 size, lenght:32”. Bikšu

priekšpusē pie labās kabatas un labās kājas 20 cm no apakšpuses ir redzami asins līdzīgi divi traipi punktiņu formā

un pēc to apstrādes ar tetrabāzes reaģentu un bārija peroksīda reaģentu parādīja pozitīvo reakciju. Apskates laikā

tika veikta fotografēšana, nekas netika izņemts;

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2018.gada 4.jūnija apskates protokolā (lietas 2.sējuma 37.lapa).

No apskates protokola izriet, ka ievērojot Kriminālprocesa likuma 159. – 164.pantu prasības, tika izdarīta

CD-R matricā “Verbatim”, kas tika pievienots pie /Persona R/ nopratināšanas protokola 2017.gada 15.septembrī,

esošo videonovērošanas kameru ierakstu no privātmājas Rīgā, Rēzeknes ielā papildus apskate.Papildus apskate tiek

veikta diennakts gaišajā laikā pie jaukta apgaismojuma nolūkā konstatēt, vai augstākminētie ieraksti satur

kriminālprocesam būtiskas ziņas, kas ir saistītas ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Tiek apskatīts slēgts,

nebojāts papīra iepakojums, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi, atvērot kuru tiek izņemta CD-R matrica Verbatim

6244106MA24743, kas ievietota disku lasītājā. Apskatot CD-R matricas saturu ar dienesta datorā esošās

programmatūras palīdzību, tajā konstatēts viens fails (mape) ar nosaukumu “14.09.17”. Atvērot mapi un detalizēti

apskatot tajā esošus 88 failus (44 media faili un 44 faili ar fotoattēliem), papildus konstatēta sekojošā

kriminālprocesam noderīga informācija:

1. Apskatot media failu ar nosaukumu “adminGaraz ulica_20170914060722_20170914060735_429198.

mp4” (ieraksta kopējais ilgums 13 sekundes, uz ekrāna fiksētais datums 09-14-2017 un laiks no plkst.06:07:23 līdz

plkst.06.07.3 ), melnbaltajā videoierakstā redzamas divas personas uz braucamās daļas pie mājas /Adrese B/,

piebraucamā ceļa. Viena persona - vīrietis, turot labajā rokā kādu priekšmetu, tuvojas otrai personai - vīrietim, kas

pusguļus stāvoklī sēž uz ceļa, un cenšas atpakaļgaitā virzīties prom, lai izvairītos no priekšmeta, kuru turot rokā,

pirmais vīrietis liecas klāt otrajam un veica kustības ar labo roku.

2. Apskatot media failu ar nosaukumu “admin Garaz ulica_

20170914060740_20170914060802_430236.mp4”(ieraksta kopējais ilgums 22 sekundes, uz ekrāna fiksētais

datums 09-14-2017 un laiks no plkst.06:07:41 līdz plkst.06:08:03) melnbalta videoierakstā, redzamas tās pašas

divas personas. Viena persona - vīrietis, turpina, uzbrukt otrai personai, kura atrodas uz ceļa, guļot uz muguras.

Plkst. 06:08 pirmā persona (uzbrucējs), notupās blakus personai, kura guļ uz muguras uz zemes, un pārmeklē viņu.

3. Apskatot media failu ar nosaukumu “admin_Garaz

ulica_20170914060817_20170914060835_433924.mp4” (ieraksta kopējais ilgums 18 sekundes, uz ekrāna fiksētais

datums 09-14-2017 un laiks no plkst.06:08:18 līdz plkst. 06:08:36) melnbalta videoierakstā, redzams tās pašas divas

personas. Viena persona atrodas guļus stāvokli uz muguras uz ceļa, bet otrā personas (uzbrucējs), ar abām rokām

satverot gulošo aiz jakas plecu rajonā, velk viņu uz augšu, pēc kā atkal nogulda viņu zemē, notupās blakus un

pārmeklē cietušā apģērbu.

4. Atverot media failu ar nosaukumu “admin_Garaz

ulica_20170914060901_20170914060912_436589.mp4”: (ieraksta kopējais ilgums 11 sekundes, uz ekrāna fiksētais

datums 09-14-2017 un laiks no plkst. 06:09:02 līdz pīkst. 06:09:13) melnbalta videoierakstā, ir redzamas tās pašas

personas. Pirmais vīrietis (uzbrucējs) stāvot kājās blakus uz zemes gulošam otrajam vīrietim, noliecoties, pārmeklē

viņu, izvelk no cietušā drēbēm kaut kādus priekšmetus, kurus apskata, pēc kā ieliek sev kabatā un aiziet prom.

Pārējie faili nesatur kriminālprocesam būtiskas ziņas, kas būtu saistītas ar izmeklējamo noziedzīgu

nodarījumu. Apskates protokols noformēts uz 2 lapaspusēm. Pēc apskates beigām CD-R matrica Verbatim ar tajā

fiksētajiem videoierakstiem tiek izņemta no lasītāja, ievietota aploksnē, kas aizlīmēta un aizzīmogota.

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.pantā un 128.panta

otrajā daļā noteikto, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, uz ko vairākkārtīgi ir

norādījis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2009.gada 29.oktobra lēmums lietā Nr.SKK-514).

Tāpat tiesa ievēro arī Kriminālprocesa likuma 128.panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam no pierādījumiem

nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem, kā arī saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 129. un 130.panta prasībām.

Augstākā tiesa vairākkārt ir paudusi atziņu, ka izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas

kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami

apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu

esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu

pēc būtības (skat. Augstākās tiesas 2015.gada 16.aprīļa lēmumu lietā Nr. SKK-61/2015, Augstākās tiesas 2015.gada

27.maija lēmumu lietā Nr. SKK-325/2015).

Tiesa uzskata, ka krimināllietā iegūtās un Kriminālprocesa likumā noteiktajā procesuālajā formā

nostiprinātās ziņas par faktiem, veido vienotu un loģisku pierādījumu virkni, kas pilnībā apstiprina /Persona A/

vainu viņai inkriminēto noziedzīgo darbību izdarīšanā pēc Krimināllikuma 117.panta 6.punkta. Tiesai nav pamata

apšaubīt pierādījumu ticamību, attiecināmību un pieļaujamību.

Apsūdzētajam /Persona A/ šajā krimināllietā ir inkriminēta citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana,kas

saistīta ar laupīšanu (slepkavība pastiprinošos apstākļos), kas paredzēta Krimināllikuma 117.panta 6.punktā,

savukārt apsūdzētā aizstāvis tiesas debatēs norādīja, ka uzskata, ka apsūdzētā /Persona A/ darbības nav pareizi

kvalificētas un tās būtu kvalificējamas pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas.

Tiesa norāda, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz

Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot

kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.

Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa

(skat. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKA-66/2010 un 2013.gada 1.jūlija rīcības

sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-584/2013).

Ņemot vērā minēto, tiesa izvērtē tikai tos aizstāvja tiesas debatēs izvirzītos argumentus, kas var ietekmēt

tiesas nolēmumu un kurus uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.

Kā jau norādīts iepriekš šajā spriedumā, apsūdzētais /Persona A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 117.panta 6.punktā, neatzina. Apsūdzētais /Persona A/

nenoliedza miesas bojājumu nodarīšanas faktu /Persona B/, bet pēc būtības neatzina viņam inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma kvalifikāciju, savukārt inkriminētos faktiskos apstākļus atzina daļēji.

Tas, ka apsūdzētais noliedz savu vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, nekalpo

par iemeslu apsūdzētā sniegto liecību atzīšanai par ticamu pierādījumu, ja šīs liecības nonāk pretrunā ar tiešajiem

pierādījumiem šajā kriminālprocesā un tās neapstiprina palīgfakti un saistītie fakti.

Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzētā slepkavība, kas saistīta ar laupīšanu, aptver divus noziegumus,

jo vienlaikus apdraud divus tiešos objektus – cietušā dzīvību un viņa īpašuma intereses. Vainīgā sākotnējais mērķis

ir vērsts uz svešas kustamas mantas nolaupīšanu, un tā sasniegšanai tiek lietota vardarbība – līdzeklis, kādu

vainīgais izmanto, lai paralizētu cietušā gribu pretoties mantas nolaupīšanai, pārvarētu tā pretošanos mantas

nolaupīšanas procesā vai lai paturētu mantu tūlīt pēc tās nolaupīšanas (skat. U.Krastiņš, V.Liholaja, Krimināllikuma

komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 252.lpp.).

Lai sauktu personu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 117.panta 6.punkta, ir jākonstatē, ka personas

sākotnējais mērķis ir bijis nolaupīt svešu mantu un tā sasniegšanai tiek lietota vardarbība, tas ir līdzeklis, lai

paralizētu cietušā gribu pretoties mantas nolaupīšanai, pārvarētu tā pretošanos mantas nolaupīšanas procesā vai lai

paturētu mantu tūlīt pēc tās nolaupīšanas. No objektīvās puses tā vienmēr ir aktīva rīcība, kurai ir raksturīgs

uzbrukums, kas vērsts uz laupīšanas priekšmeta iegūšanu.

Profesors Uldis Krastiņš publikācijā „Krimināltiesību teorijas un prakses problēmas” paudis atziņu: „Arī

laupīšanas mēģinājums (laupīšanas nolūks jau iepriekš ir bijis), kas noticis dzīvības atņemšanas laikā, ir laupīšana,

kuras sastāvs formulēts Krimināllikuma 176.pantā. Tas nozīmē, ja mantas iegūšana realizēta vardarbības ceļā un tās

rezultātā cietušais ir ticis noslepkavots, tāda slepkavība ir saistīta ar laupīšanu neatkarīgi no tā, vai manta ir reāli

paņemta un kad tā paņemta (vardarbības lietošanas brīdī vai tūlīt pēc tam). Šāds nodarījums atbilst nozieguma

sastāvam, kas paredzēts Krimināllikuma 117.panta 6.punktā” (skat. Jurista Vārds Nr.34 (292), 2003.gada

23.septembris).

Katra noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvā puse, proti, personas uzvedības ārējā izpausme, kas var radīt

vai rada izmaiņas ārējā pasaulē, ir izvērtējama ciešā kopsakarībā ar nodarījuma subjektīvo pusi – tiem iekšējiem

psiholoģiskajiem procesiem, kas noris personas apziņā, kad viņa izdara noziedzīgu nodarījumu.

Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzētā nozieguma subjektīvo pusi raksturo tas, ka sākotnējais vainīgā

nodoms ir vērsts uz svešas kustamas mantas nolaupīšanu, bet vardarbība, kas tiek pielietota pret cietušo, vēloties vai

apzināti pieļaujot cietušā nāvi, ir tikai līdzeklis tūlītējai laupīšanas mērķa sasniegšanai.

Konkrētajā gadījumā apsūdzētais /Persona A/, nolaupot svešu mantu, ir pielietojis vardarbību, izdarījis

dūrienus cietušajam /Persona B/ ķermenī un galvā, un viņa izdarītās darbības liecina par to, ka viņš ir vēlējies

cietušā /Persona B/ nāves iestāšanos.

Krimināllikuma 8.panta otrajā daļā noteikts, ka, nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas

formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret nodarījuma objektīvajām pazīmēm, tas ir, pret prettiesisko

darbību, kā arī pret kaitīgajām sekām, kas iestājušās to rezultātā, un cēloņsakarību starp abām šīm parādībām.

Krimināllikuma 9.pantā ir nosaukti divi nodoma veidi – tiešs un netiešs nodoms, kuri atšķiras pēc gribas

momenta. Tiešs nodoms ietver kaitīgo seku vēlēšanos, bet netiešs vienīgi kaitīgo seku pieļaušanu. Tieša un netieša

nodoma intelektuālais moments ietver vienus un tos pašus psihiskās darbības kritērijus – apzināšanos, ka darbības

akts ir nepieļaujams, un kaitīgo seku paredzēšanu. Izdarot noziedzīgo nodarījumu ar nodomu, persona savas

darbības kaitīgās sekas paredz vai nu kā neizbēgamas, vai arī tikai kā iespējamas. Paredzēt seku neizbēgamību var

tikai tieša nodoma gadījumā.

Noskaidrojot vainīgā nodoma saturu, jāpamatojas uz izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļu kopumu, īpaši

ņemot vērā nozieguma izdarīšanas veidu un rīkus, brūču un citu miesas bojājumu daudzumu, raksturu un

lokalizāciju, vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas iemeslu un viņa rīcību pēc noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas. Tātad, slepkavība, kas saistīta ar laupīšanu, var tikt izdarīta gan ar tiešu, gan netiešu nodomu.

Izdarot daudzos dūrienus cietušā ķermenī un galvā ar nazi, kam ir liela traumatiska iedarbība, apsūdzētais

/Persona A/ apzinājās, kādas sekas būs viņa rīcībai, proti, savu darbību bīstamību cietušā /Persona B/ dzīvībai.

Apstākli, ka apsūdzētā /Persona A/ nodoms bija vērts uz laupīšanas izdarīšanu, apliecina cietušā /Persona B/ drēbju

pārmeklēšana uzreiz pēc tam, kad cietušais jau atrodas uz zemes, kā arī iepriekš, vēl kazino /Nosaukums A/ bārā

izrādītā interese par cietušā telefonu, savukārt par apsūdzētā tiešo nodomu izdarīt /Persona B/ slepkavību liecina

apsūdzētā rīcība, pārtraucot dūrienu izdarīšanu tikai brīdī, kad cietušais guļ uz zemes un vairs neizdara kustības, tas

ir, brīdī, kad /Persona A/ ir pārliecināts, ka iestājusies cietušā nāve.

Obligāta objektīvās puses pazīme ir cēloņsakarība, tas ir, objektīvā saikne starp vainīgās personas

nodarījumu (prettiesisko darbību) un kaitīgajām sekām – cietušā nāves iestāšanos.

Ar mirušā tiesu medicīniskās ekspertīzes Nr.1049 atzinumu pierādīts, ka /Persona B/ tika nodarīti smagi

miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar viņa nāves iestāšanos notikuma vietā

2017.gada 14.septembrī plkst.7.06, un kas izpaudās kā durti – griezta brūce kreisā augšstilbā ar kreisās ciskas

artērijas un kreisās ciskas vēnas pilniem šķērsbojājumiem, ko pavadīja ārēja asiņošana ar iekšējo orgānu akūtu

mazasinību.

No videonovērošanas kameras no privātmājas /Adrese B/, kuru policijas darbiniekiem izsniedza /Persona R/,

ieraksta redzams, ka cietušais /Persona B/ atkāpjas jau atrodoties uz zemes un brīdī, kad cietušais jau atrodas uz

zemes, /Persona A/, saprotot, ka cietušais nevar pretoties, turpina izdarīt aktīvas darbības - kustības – dūrienus. Pēc

videoieraksta arī redzams, ka tad, kad cietušais vairs nekustas, /Persona A/ pārmeklē viņu, tad mēģina vilkt un pēc

pāris sekundēm atkal pārmeklē, izvelk no cietušā drēbēm kādu priekšmetu/priekšmetus, apskata to/tos, ieliek sev

kabatā, un pazūd no kameras redzamības zonas.

Arī liecinieks /Persona R/ liecināja, ka starp divām asins peļķēm bijis viens no mirušā apaviem, kas,

visticamāk liecina par to, ka cietušais ir bēdzis, centies izvairīties no apsūdzētā.

Tiesas ieskatā apstākli, ka apsūdzētā /Persona A/ darbības bija tīšas un vērstas uz /Persona B/ nāves

iestāšanos, apliecina arī šajā spriedumā jau minētais mirušā tiesu medicīniskās ekspertīzes Nr.1049 atzinums no

kura cita starpā izriet, ka /Persona B/ līķa izmeklēšanas gaitā bez smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai

un ir tiešā cēloniskā sakarā ar viņa nāves iestāšanos, tika konstatēti arī citi miesas bojājumi, un proti, vēl 6 durti -

grieztas un 4 grieztas brūces cietušā augšdelmā, plecā un galvā – deniņu, vaiga, auss, pieauss, zoda, augšlūpas

rajonā, kas pēc sava rakstura, kā katrs atsevišķi, tā arī kopumā pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kā arī

maznozīmīgi miesas bojājumi: asinsizplūdumi un nobrāzumi, kas nav tiešā cēloņsakarībā ar /Persona B/ nāves

iestāšanos, tomēr liecina par pret cietušo veikto traumatisko darbību daudzumu un intensitāti.

Arī tiesu medicīnas eksperte /Persona O/, sniedzot liecību tiesā, norādīja, ka grieztus un durti –grieztus

miesas bojājumus nevar iegūt krītot.

Turklāt no liecinieces /Persona U/, kā arī no liecinieka /Persona R/ liecībām izriet, ka cietušais ir saucis pēc

palīdzības, kliedzis, ka viņš mirst, savukārt apsūdzētais /Persona A/ nesniedza cietušajam nekādu palīdzību, kā arī

neizsauca neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas tiesas ieskatā tāpat apliecina apstākli, ka apsūdzētā

/Persona A/ darbības bija tīšas un vērstas uz /Persona B/ nāves iestāšanos.

Savukārt apsūdzētā /Persona A/ rīcība pēc slepkavības izdarīšanas liecina par to, ka noziedzīgais nodarījums

izdarīts laupīšanas nolūkā, proti, viņš ar cietušajam /Persona B/ nolaupīto mobilo telefonu rīkojās kā ar savu –

ieķīlāja to lombardā, saņēma par to naudas līdzekļus 7,00 EUR apmērā, un izlietoja tos savām vajadzībām.

Izvērtējot apsūdzētā /Persona A/ sniegto liecību ticamību, tiesa secina, ka apsūdzētais /Persona A/

pirmstiesas kriminālprocesa laikā un tiesā ir sniedzis dažādas liecības, pielāgojot tās lietā noskaidrotajiem

apstākļiem un grozot tās, nolūkā izvairīties no kriminālatbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, mēģinot

panākt sev labvēlīgāko kriminālprocesa rezultātu, apzinoties, ka lietā ir iegūti viņa vainu apstiprinoši pierādījumi.

Apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības ir savstarpēji pretrunīgas, proti, sniegdams

liecības kā aizturētais un aizdomās turētais, /Persona A/ neko neliecināja par to, ka cietušais /Persona B/ bija

paņēmis viņa pasi kā ķīlu pret mobilo telefonu. Šāda versija no apsūdzētā puses parādījās tikai tad, kad

kriminālprocess jau atradās prokuratūrā, kriminālvajāšanas stadijā.

Arī daļā par to, kāpēc cietušā mobilais telefons atradās pie apsūdzētā, /Persona A/ liecības ir pretrunīgas, jo

savās pirmstiesas procesā aizturētā statusā sniegtajās liecībās, viņš neko nav liecinājis par cietušā telefonu, savās

liecībās, kas sniegtas aizdomās turētā statusā, ir liecinājis, ka jau ejot projām no kazino /Nosaukums A/, no cietušā

/Persona B/ telefona, pēc viņa lūguma, zvanījis cietušā draudzenei, bet viņu sazvanīt nav izdevies, bet jau pēc

astoņiem mēnešiem, savā vaļsirdīgajā atzīšanās ir liecinājis, ka jau atrodoties kazino /Nosaukums A/ ir palūdzis

telefonu cietušajam, lai ieietu savā profilā Facebook, bet pēc tam cietušais gribējis, lai /Persona A/ zvana kādai

meitenei. Tāpat tiesa neatstāj bez ievērības, ka apsūdzētais /Persona A/ liecināja, ka cietušais /Persona B/ gribējis, lai

apsūdzētais zvana kādai meitenei, jo meitene ir latviete, bet cietušais latviski ir slikti sapratis, kas ir pretrunā ar

cietušās /Persona C/ (/Persona C/) liecībās sniegtajām ziņām, ka viņas dēls – cietušais /Persona B/ brīvi runājis

latviešu, krievu un angļu valodā. Turklāt apsūdzētā /Persona A/ liecības šajā daļā neapstiprinās ar kriminālprocesā

iegūtajām ziņām no telekomunikāciju operatoriem, kas apliecina, ka apsūdzētā /Persona A/ norādītajā laikā neviens

zvans no cietušā /Persona B/ mobilā telefona nav veikts.

Tāpat arī daļā par to, no kurienes uzradies nazis, apsūdzētā /Persona A/ liecības ir atšķirīgas. Vienās liecībās

viņš liecina, ka viņš šo nazi pirms tam redzējis zemē, bet citās liecībās norāda, ka nezina, no kurienes cietušais to ir

izvilcis.

Arī apsūdzētā /Persona A/ liecinātais par to, ka viņam ir iedzimta epilepsija, viņam uznākusi epilepsijas

lēkme un viņš nav īsti sapratis, kas notiek, ir atslēdzies, krimināllietas iztiesāšanas gaitā nav guvis nekādu

apstiprinājumu, jo no apsūdzētajam /Persona A/ veiktās Stacionārās kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu

psiholoģiskās ekspertīzes Nr.02.02-04/64/2018 ekspertu atzinuma izriet, ka eksperti nekonstatē, ka apsūdzētais

/Persona A/ slimo vai jelkad ir slimojis ar epilepsiju.

Turklāt tiesa uzskata, ka apsūdzētais /Persona A/ ir centies maldināt ekspertus par savas psihiskās veselības

stāvokli, jo no Stacionārās kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes Nr.02.02-04/64/2018

atzinuma nepārprotami izriet, ka apsūdzētā /Persona A/ paša vārdiem ekspertiem aprakstītās epilepsijas lēkmes

neatbilst nekādiem psihopatoloģiskiem fenomeniem un nav arī novērtējamas kā epilepsijas izpausmes („baiļu vai

pārlieku adrenalīna veidā”). Līdz ar to, tiesa secina apsūdzētā apgalvojumi par epilepsijas lēkmi tiek izdarīti ar

mērķi izvairīties no atbildības un soda.

Tāpat tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka sniedzot liecību tiesā, apsūdzētais /Persona A/ pēc būtības liecina,

ka neko neatceras. Liecina, ka cietušais viņam uzbrucis ar nazi, viņš no bailēm sācis cīnīties, izrāvis nazi, varbūt

uzbrucis cietušajam /Persona B/. Nav zinājis, ka ir cietušo smagi ievainojis. Paņēmis savu pasi. Nav sapratis, kas

noticis, bijis afekta stāvoklī. Bijis nobijies, neatceras nevienu dūrienu. Policijai bijis bail zvanīt, bail par sekām.

Bijis bail zvanīt ātrajai palīdzībai. Nav zinājis, kas noticis.

Tiesas ieskatā, kā būtiskas pretrunas apsūdzētā /Persona A/ liecībās ir vērtējams /Persona A/ apsūdzētā

statusā liecinātais, ka viņam bijis bail zvanīt policijai, ātro palīdzību nav izsaucis, jo bijis nobijies, tajā pat laikā

norādot, ka nav zinājis, ka ir cietušo ievainojis, neatceras, ka būtu pat vienu dūrienu izdarījis cietušajam, norādot, ka

iespējams, tas bijis netīšām, nav sapratis, kas notiek, atradies afekta stāvoklī. Šādi apsūdzētā /Persona A/

apgalvojumi vērtējami kā savstarpēji viens otru izslēdzoši, jo, ja apsūdzētais patiešām nebūtu sapratis, ka ir izdarījis

dūrienus, tad tas vēl varētu izskaidrot, kāpēc netika izsaukta policija vai netika mēģināts sniegt palīdzību cietušajam

/Persona B/. Savukārt apsūdzētā liecinātais, ka viņam bijis bail zvanīt policijai, arī ātrajai palīdzībai nav zvanījis, jo

bijis nobijies, viennozīmīgi norāda uz to, ka apsūdzētais /Persona A/ apzinājās savu izdarīto darbību noziedzīgo

raksturu, bīstamību un sekas, kas viņa darbību rezultātā iestājušās un baidījās no tā, kas viņam par to draud.

Savukārt apzinātās aktīvās darbības – vairāki mērķtiecīgi dūrieni zemē gulošam cilvēkam, ko apstiprina arī

videoierakstā fiksētais un mirušā tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā konstatētais (7 durti grieztas un 4 grieztas

brūces), nevarēja būt apsūdzētā nepamanīts vai nesaprasts, kā par to savās liecībās cenšas pārliecināt apsūdzētais

/Persona A/. Turklāt, savā vaļsirdīgajā atzīšanās apsūdzētais ir norādījis, ka redzējis cietušā asiņošanu, vēlāk gan

tiesā liecinot, ka nav redzējis, jo lijis lietus.

Arī tiesu psihiatrijas un psiholoģijas eksperti Stacionārās kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu

psiholoģiskās ekspertīzes Nr.02.02-04/64/2018 atzinumā ir norādījuši, ka atbildot uz viņu jautājumiem /Persona A/

nonācis pretrunās, piemēram, stāstot, ka neatceras, kas noticis, vienlaikus sakot, ka stipri pārdzīvojis. Nevar

paskaidrot, kāpēc pārdzīvo par to, ko neatceras. Minētajā ekspertu atzinumā norādīts, ka /Persona A/ norāda: “ļoti

pārdzīvojis, jo sapratis, ko izdarījis”.

To, ka /Persona A/ apzinājās, ko ir izdarījis pierāda arī liecinieču /Persona F/ (iepriekš- /Uzvārds F/) un

/Persona E/, pie kurām apsūdzētais bija ieradies 2017.gada 14.septembra rītā pēc uzbrukuma cietušajam, liecinātais,

ka vēlāk, tajā pašā dienā, /Persona A/ gribējis atbraukt pakaļ nazim, kuru bija atstājis liecinieču dzīvesvietā, tiesas

ieskatā, visticamāk ar mērķi to slēpt.

Tiesa atzīst, ka liecinieču /Persona F/ (iepriekš - /Uzvārds F/) un /Persona E/ liecībās konstatētās pretrunas par to,

kurai no lieciniecēm pēc ierašanās liecinieču dzīvesvietā 2017.gada 14.septembra rītā apsūdzētais /Persona A/ nazi

ir atdevis, nerada šaubas par liecinieču liecību ticamību, ievērojot to, ka pirmstiesas procesa laikā un tiesā abas

liecinieces sniegušas konsekventas un kopumā savstarpēji saskanīgas liecības.

Tādējādi apsūdzētā /Persona A/ liecības daļā par to, ka viņš nav sapratis savas darbības (cietušajam izdarītos

dūrienus), vērtējamas ar zemu ticamības pakāpi.

Tiesa neatstāj bez ievērības apsūdzētā /Persona A/ tiesā liecināto, ka sniedzot pirmās liecības kā aizturētais

2017.gada 16.septembrī, viņš atradies alkohola reibumā, neatceras šīs liecības, neatceras, ka tās sniedzis.

Tiesa, izvērtējot šīs apsūdzētā /Persona A/ sniegtās ziņas, atzīst, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi tam,

ka /Persona A/ nopratināšanas laikā 2017.gada 16.septembrī ir atradies alkohola ietekmē.

No 2017.gada 16.septembra medicīniskās pārbaudes protokola Nr.5115 narkotisko, psihotropo vai toksisko

vielu ietekmes (iespaida noteikšanai) redzams, ka /Persona A/ nav konstatēta narkotisko vai psihotropo vielu

ietekme. Vienlaikus minētajā medicīniskās pārbaudes protokolā norādīts, ka /Persona A/ uztvere nav traucēta, apziņa

ir skaidra, orientācija saglabāta, domāšana nav izmainīta, runā sakarīgi, bet neskaidri, psihotiskie traucējumi nav

konstatēti. Savukārt ziņās par narkotisko, psihotropo, toksisko un citu vielu lietošanu: subjektīvas, objektīvas,

norādīts: marihuāna. /Persona A/ nav sniedzis ārstei-narkoloģei nekādas ziņas par atrašanos alkohola ietekmē, uz to

medicīniskās pārbaudes protokolā nav norādījusi arī ārste-narkoloģe (lietas 1.sējuma 79.lapa).

Turklāt tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka liecības aizturētā statusā 2017.gada 16.septembrī /Persona A/ ir

sniedzis aizstāvja – zvērinātas advokātes Vitas Tanasi klātbūtnē, protokola beigās /Persona A/ ir pašrocīgi

apliecinājis, ka protokolu ir izlasījis, tas atbilst viņa teiktajam nopratināšanas laikā, savukārt iebildumi, labojumi vai

papildinājumi par policijas izmeklētājas fiksētajām liecībām no /Persona A/ un viņa aizstāves nav izteikti.

Tāpat tiesa neatstāj bez ievērības, ka, būdams nopratināts kā aizdomās turētais 2017.gada 12.oktobrī,

/Persona A/ savas iepriekš (2017.gada 16.septembrī) sniegtās liecības uzturēja, kā arī uzturēja tās pēc to nolasīšanas

tiesas sēdē.

Izvērtējusi medicīniskās pārbaudes protokolā sniegtās ziņas to kopumā un savstarpējā sakarībā ar /Persona

A/ 2017.gada 16.septembra nopratināšanas protokolā, kā arī ar 2017.gada 12.oktobra nopratināšanas protokolā

sniegtajām ziņām, tiesa atzīst, ka nopratināšanas laikā 2017.gada 16.septembrī /Persona A/ sniedza adekvātas

liecības un tās ir atzīstamas par pieļaujamu pierādījumu Kriminālprocesa likuma 130.panta pirmās daļas izpratnē,

turklāt /Persona A/ liecības, kas sniegtas aizturētā un aizdomās turētā statusā ir kopumā visticamākās un

objektīvākās liecības par notikuma apstākļiem, savukārt tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /Persona A/ vēlas radīt tiesai

šaubas par pirmstiesas procesa laikā sniegto liecību iegūšanas veida likumību un ticamību, kas ir vērtējams kā viņa

aizstāvības taktika.

To, ka apsūdzētā /Persona A/ sākotnējām liecībām, ko viņš sniedza policijas izmeklētājai ir piešķirama

lielāka ticamība, apliecina arī apsūdzētā liecinātais par to, ka viņš neatcerējās, kā ieķīlājis cietušā telefonu lombardā,

bet sākotnēji pat nosauca adresi, kur atradās lombards.

Apsūdzētā /Persona A/ liecības daļā par to, ka cietušais /Persona B/ no viņa aizņēmies naudu, kā arī prasījis

viņam naudu par pases atgriešanu, neapstiprinās ar krimināllietā esošajiem pierādījumiem, tajā skaitā pats

apsūdzētais /Persona A/, būdams nopratināts dažādās kriminālprocesa stadijās, liecinājis par dažādām summām,

proti, tiesā norādīja, ka aizdevis cietušajam 10euro, bet pirmstiesas izmeklēšanā norādīja, ka aizdevis 30 euro.

Turklāt no cietušās /Persona C/ (/Persona C/) liecībām secināms, ka viņas dēls /Persona B/ pelnījis labi, apmēram

2500euro mēnesī viņam vienmēr mājās bijusi nauda, kuru viņa izmantojusi arī savām vajadzībām, savukārt uzreiz

pēc dēla pazušanas viņa konstatējusi, ka iztrūkst 350 euro. Dēla dzīvoklī esošajiem naudas līdzekļiem piekļuve

bijusi tikai /Persona B/ un viņai.

Tāpat kā netiešs pierādījums ir arī liecinieces /Persona E/ liecības, kurās viņa liecina, ka /Persona A/ bieži

gājis uz lombardiem, nesis uz lombardiem viņas mantas, tajā skaitā telefonu, televizoru, datoru, viņš lietojis

alkoholu, marihuānu un spēlējis azartspēles. Lieciniece /Persona E/ arī norādīja, ka 2017.gada 14.septembra vakarā

/Persona A/ atdevis viņai 30euro, nepaskaidrojot, kur naudu dabūjis, jo tajā laikā viņš nestrādāja. Arī lieciniece

/Persona F/ (iepriekš - /Uzvārds F/), sniedzot liecību tiesā, norādīja, ka /Persona A/ paticis staigāt uz spēļu zālēm,

viņas draudzene /Persona E/ bieži ar /Persona A/ strīdējusies par to, ka viņš pa naktīm staigā, iet uz lombardiem.

No krimināllietas materiāliem redzams, ka cietušajam /Persona B/ tajā vakarā bija uz rokas pulkstenis, kas

maksā ne mazāk kā 500euro, bija nauda un arī mobilais telefons, proti, tas arī bija apsūdzētā /Persona A/ laupīšanas

objekts, un, lai šīs mantas nolaupītu, tika pielietota vardarbība pret cietušo /Persona B/ un tās rezultātā cietušais tika

noslepkavots,

Savukārt apsūdzētā /Persona A/ kriminālprocesā sniegtās liecības, ka viņam konkrētajā vakarā un naktī bijusi

nauda, kuru viņš laimējis spēļu zālē, ir pretrunīgas, jo norādītās summas atšķiras, turklāt apsūdzētais arī liecināja, ka

naudu dabūjis ieķīlājot lombardā velosipēdu.

Arī no saprātīga vērotāja no malas viedokļa ir pilnīgi neticama apsūdzētā /Persona A/ tiesas sēdē izvirzītā

versija, ka viņš ne tikai ir aizdevis naudu cietušajam /Persona B/, bet viņa turpmākais atteikums aizdot naudu

cietušajam un turpināt spēlēt azartspēles, ir bijis faktiski galvenais viņa un cietušā konflikta iemesls, jo, kā jau

norādīts iepriekš šajā spriedumā, cietušais strādāja, labi pelnīja, finansiāli atbalstīja vēl divas personas – savu māti

un vecmammu, viņa rīcībā bija gan bankas kartes, gan skaidras naudas līdzekļi, savukārt apsūdzētais nestrādāja,

spēlēja azartspēles, bet iztrūkumu savos ienākumos sedza ieķīlājot mantas, tajā skaitā sev nepiederošas, lombardos.

Tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī /Persona A/ atradās alkohola

ietekmē un tāpēc var neatcerēties visas savas darbības, bet uzskata, ka kriminālprocesā iepriekš sniegto liecību

papildināšana un grozīšana ir apsūdzētā /Persona A/ izvēlētā aizstāvības taktika, un apsūdzētais savas liecības groza

nolūkā mīkstināt savu atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, apzinoties noziedzīgā nodarījuma smagumu un

sekas, kādas iestājas par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Augstākā tiesa 2007.gada 15.februārī izskatot lietu Nr.SKK-83/2007 lēmumā ir norādījumi, ka

Kriminālprocesā nav noteikti konkrēti kritēriji pierādījumu ticamības un pietiekamības novērtēšanai. Šajā gadījumā

pierādījumu vērtēšana balstās uz tiesnešu iekšējo pārliecību, kas formālā motivācijā ne vienmēr ir ietilpināma.

Apstāklis, ka aizstāvība tiesas debatēs pauž savu subjektīvo viedokli par citādu pierādījumu vērtējumu,

neietekmē tiesas pārliecību par apsūdzētā /Persona A/ vainīgumu, jo pēc pierādījumu pārbaudes un novērtējuma

tiesai nerodas saprātīgas šaubas par apsūdzētā /Persona A/ vainu, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19.pantam

būtu vērtējamas par labu apsūdzētajam.

Krimināllietā ir pilnībā pierādīti apsūdzībā norādītie apstākļi. Tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo

pazīmju kopumu, lai /Persona A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificētu tās pēc Krimināllikuma

117.panta 6.punkta, un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais /Persona A/ ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus un saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību,

viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu, apsūdzētā /Persona A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums,

kas paredzēts Krimināllikuma 117.panta 6.punktā, ir klasificējams kā sevišķi smags noziegums.

Kā norādīts tiesību teorijā, ziņas, kas raksturo vainīgā personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar

četrus cilvēka dzīves un darbības aspektus: 1) fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3) sociālo statusu un 4) tiesisko

statusu, un to izvērtēšana ļauj, no vienas puses, noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo

tieksmju stabilitāti, bet, no otras puses, noteikt maksimāli lietderīgo soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi.

Pārbaudot apsūdzētā /Persona A/ personu raksturojošos datus noskaidrots, ka uz noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas brīdi, /Persona A/ bija nesodīts, bet ir notiesāts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada

13.novembra spriedumu, kas grozīts ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada 19.marta

spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem un probācijas

uzraudzību uz 1 gadu. Sods izciests, sodāmība nav dzēsta (lietas 2.sējuma 26.lapa, 4.sējuma 19. – 24.lapa, 25. –

30.lapa), Valsts SIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori

konsultatīvās nodaļas dinamiskajā novērošanā nesastāv. Ambulatori nav ārstējies (lietas 2.sējuma 21.lapa), Valsts

SIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psihiatriskās palīdzības dienesta pacientu datu apstrādes sistēmā datu

par /Persona A/ nav (lietas 2.sējuma 22.lapa), ar pamatizglītību, kopš 2018.gada 16.oktobra strādāja SIA

/Nosaukums O/, kopš 2018.gada 30.novembra strādāja SIA /Nosaukums P/ (lietas 2.sējuma 101. – 102.lapa,

3.sējuma 79. – 80.lapa, 81. – 82.lapa, 83.lapa), precējies (lietas 5.sējuma 11.lapa), apgādājamo nav, dzīvo /Adrese

S/, deklarētā dzīves vietas adrese /Adrese T/ (lietas 5.sējuma 10.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu, apsūdzētā /Persona A/ atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu pirmās daļas 12.punktu, par /Persona A/ atbildību pastiprinošu apstākli

tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Nosakot sodu apsūdzētajam /Persona A/ tiesa ņem vērā, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt, bet arī atjaunot

taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību, resocializēt vainīgo personu, atturēt citas personas no noziegumu

izdarīšanas. Soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem, katrā no gadījumiem

izvērtējot apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai obligāta

un kategoriska brīvības atņemšanas soda piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008.gada apkopojumā par sodu piemērošanas praksi norādīts,

ka, lai atjaunotu taisnīgumu, kriminālsodam jāatbilst izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar to radītajam

apdraudējumam un nodarītajam kaitējumam. Pirms izlemt par piemērojamā kriminālsoda veidu un mēru, jāizvērtē

visi apstākļi un fakti, kas attiecas uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, likumpārkāpēju, cietušo un sabiedrību.

Piemērotais sods nedrīkst būt nesamērīgi bargs vai viegls; iespēju robežās ar sodu jācenšas atjaunot tādu tiesisko

stāvokli, kāds pastāvēja pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Krimināllikuma 117.panta 6.punkta sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz visu mūžu (mūža

ieslodzījums) vai uz laiku no desmit gadiem līdz divdesmit gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim

gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Savukārt Krimināllikuma 46.panta trešā prim daļa paredz, ja šā likuma sevišķās daļas panta sankcija par

izdarīto noziegumu paredz tikai vienu pamatsodu – brīvības atņemšanu, nosakot tās ilgumu, ņem vērā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Nosakot apsūdzētajam /Persona A/ sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais /Persona A/ ir izdarījis tīšu, sevišķi

smagu noziegumu, kam ir augsta sabiedriskā bīstamība jeb apdraudējuma raksturs, un kas vienlaikus apdraud divus

tiešos objektus - cilvēka dzīvību un viņa mantiskās intereses. Tiesa ņem vērā arī apsūdzētā /Persona A/ attieksmi

pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to, ka viņš nav sapratis savas rīcības sekas un savu nožēlu ir paudis tikai

formāli, apsūdzētā atbildību pastiprinošo apstākli, to, ka nav konstatēti viņa atbildību mīkstinoši apstākļi, apsūdzētā

personību, proti to, ka /Persona A/ ir agrāk sodīts par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, proti, laupīšanas

izdarīšanu, viņam ir nosliece uz azartspēļu atkarību un atkarību izraisošu vielu lietošanu.

Tiesa pozitīvi vērtē to, ka /Persona A/ ir uzsācis darba attiecības, ir nodibinājis ģimeni, viņam ir dzīvesvieta,

taču alternatīvie soda veidi nav piemērojami, jo likums tādus neparedz un šie apstākļi nevar būt par pamatu

mīkstāka soda noteikšanai.

Tiesa ņem vērā, ka sods katram apsūdzētajam ir nosakāms ievērojot individualizācijas principu, kā arī ņem

vērā prokurores tiesas debatēs pausto viedokli par apsūdzētajam /Persona A/ nosakāmo sodu, kā arī norāda, ka

nosakāmā soda smagums ir atkarīgs tikai un vienīgi no paša apsūdzētā izvēlētiem uzvedības modeļiem.

Turklāt tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka kriminālprocesā nav ziņu par to, ka apsūdzētais /Persona A/

veselības stāvokļa dēļ nevarētu atrasties apcietinājumā un izciest viņam piespriesto brīvības atņemšanas sodu,

savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.276 “Apcietināto un notiesāto personu

veselības aprūpes īstenošanas kārtība”, apcietinājumā esoša persona var saņemt nepieciešamos veselības aprūpes

pakalpojumus, ja tai ir konstatēti veselības traucējumi, tostarp ne tikai primāro, bet arī sekundāro veselības aprūpi,

veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamības gadījumā un pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām

nodrošinot arī ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietas.

Tiesa, ņemot vērā spriedumā norādītos konstatētos apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas

prasībām, kas var ietekmēt piespriežamā soda veidu un mēru, un, ievērojot lietas apstākļus, apsūdzētā izdarītā

noziedzīgo nodarījuma raksturu un radīto neatgriezenisko kaitējumu, atzīst, lai sasniegtu soda mērķi, /Persona A/ ir

sodāms ar reālu brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim, ”...ja sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu

nav samērīgs un adekvāts izdarītajam, tas gan vainīgajam, gan citām personām var radīt pārliecību, ka valsts

reakcija uz likuma pārkāpšanu ir saudzējoša un sekas, kas iestājas par to, ir nesalīdzināmas“ (skat. V.Liholaja “Par

sodu taisnīgumu un samērīgumu”, Jurista vārds, 11.februāris 2014./Nr.6(808)).

Turklāt, ņemot vērā atbildību mīkstinošu apstākļu neesamību un apsūdzētajam /Persona A/ konstatēto

atbildību pastiprinošo apstākli, kas pēc Krimināllikuma jēgas jau pats par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta

sankcijā paredzēto minimālo sodu un ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas

ietvaros, brīvības atņemšanas sods apsūdzētajam /Persona A/ ir nosakāms augstāk par panta sankcijā paredzēto

minimālo soda apmēru, kas tiesas ieskatā ir gan taisnīgi, gan samērīgi,

Bez tam apsūdzētajam /Persona A/ nosakāms papildsods – probācijas uzraudzība - atbilstoši izdarītā

noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 117.panta 6.punkta, smagumam un vainīgā personībai.

Tiesa uzskata, ka papildsods – mantas konfiskācija, kas Krimināllikuma 117.panta 6.punkta sankcijā nav

paredzēts kā obligāts, apsūdzētajam /Persona A/ nav piemērojams, jo apstākļi, kas liecinātu par nepieciešamību

attiecībā pret /Persona A/ piemērot mantas konfiskāciju, tiesas izmeklēšanas laikā netika konstatēti, kā arī lietā nav

ziņu par to, ka apsūdzētajam /Persona A/ piederētu manta, kuru var pakļaut konfiskācijai (Krimināllikuma 42.panta

trešā daļa).

Galīgais sods apsūdzētajam /Persona A/ ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas

nosacījumiem, ar šo spriedumu noteiktajam sodam pilnīgi pieskaitot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesas 2019.gada 13.novembra spriedumu, kas grozīts ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģijas 2020.gada 19.marta spriedumu. Tiesas ieskatā šāds galīgā soda noteikšanas veids sasniegs likumā

paredzēto soda mērķi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā

/Persona A/ ieskaitāms šajā kriminālprocesā aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiku no 2017.gada

15.septembra līdz 2018.gada 3.oktobrim, kā arī izciestais brīvības atņemšanas sods pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesas 2019.gada 13.novembra sprieduma, kas grozīts ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas

2020.gada 19.marta spriedumu - brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem.

/Persona A/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības līdzeklis –

aizliegums izbraukt no valsts – līdz sprieduma spēkā stāšanai atstājami negrozīti.

Krimināllietā tika pieteikts cietušās /Persona C/ (/Persona C/) pieteikums par radītā mantiskā zaudējuma

2877,06 EUR apmērā kompensāciju un morālā kaitējuma 100000,00 EUR apmērā kompensāciju, un cietušās

/Persona D/ pieteikums par radītā morālā kaitējuma 100000,00 EUR apmērā kompensāciju.

Cietušās /Persona C/ (/Persona C/) un /Persona D/ tiesas sēdē pieteikumus par radītā kaitējuma kompensāciju

uzturēja.

Apsūdzētais /Persona A/ tiesas sēdē atzina cietušās /Persona C/ (/Persona C/) pieteikumu par radītā mantiskā

zaudējuma kompensāciju, piekrita cietušās noteiktajam mantiskā zaudējuma 2877,06 EUR apmēram, cietušās

/Persona C/ (/Persona C/) pieteikumu par morāla kaitējuma kompensāciju atzina daļēji – 10000 EUR apmērā un

cietušās /Persona D/ pieteikumu par morāla kaitējuma kompensāciju atzina daļēji – 10000 EUR apmērā.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts pamatprincips – personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts

kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas

iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Civillikuma 2350.pants nosaka, kas vainīgs kāda cilvēka nāvē, tam jāatlīdzina mirušā mantiniekiem

ārstēšanas un apbedīšanas izdevumi

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa,

ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu, savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir

krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma

pamata.

Tiesa uzskata, ka cietušās /Persona C/ (/Persona C/) par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas

apmērs, kas apstiprinās ar krimināllietas materiāliem un tiek pilnībā atzīts no apsūdzētā /Persona A/ puses, ir

pamatots, mantisks zaudējums, kas saistīts ar cietušās dēla /Persona B/ bēru izdevumiem, cietušās ārstu

apmeklējumiem, tajā skaitā psihologa konsultācijām, medikamentu iegādi, cietušajai ir nodarīts apsūdzētā /Persona

A/ noziedzīgu darbību rezultātā un nav atlīdzināts, līdz ar ko cietušās /Persona C/ (/Persona C/) pieteikums par radītā

mantiskā zaudējuma 2877,06 EUR kompensāciju ir apmierināms.

Par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas samaksāšanas pienākums cietušajai /Persona C/ (/Persona

C/), saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, uzliekams apsūdzētajam /Persona A/.

Pamatojot pieteikumu par morālā kaitējuma kompensāciju, cietusī /Persona C/ (/Persona C/) norādīja, ka

viņas dēls /Persona B/ ir bijis viņas vienīgais bērns, ir bijis viņai lielākais atbalsts, sniedzis viņai materiālo palīdzību,

jo viņa nevar strādāt veselības dēļ, ir sniedzis viņai morālo palīdzību, viņai ir bail, viņa baidās viena dzīvot, ir

vērsusies pie psihologa.

Pamatojot pieteikumu par morālā kaitējuma kompensāciju, cietusī /Persona D/ norādīja, ka viņas mazdēls

/Persona B/ ir bijis viņai lielākais atbalsts, ir palīdzējis finansiāli, apmaksājis viņas zāles un ārstēšanos, ko tagad

viņai nav iespējams izdarīt, mazdēls viņai bijis vienīgais un tagad nav dzimtas turpinātāju.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.pantu cietušajam pieteikumā kompensācijas apmērs par morālo

aizskārumu un fiziskajām ciešanām ir tikai jānorāda. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu tiesa

kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā noziedzīga nodarījuma smagumu un

izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras

rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja,

ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar

neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Ja neatļautā

darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, [..] pieņemams, ka cietušajam šādas

darbības rezultātā nodarīts morālais kaitējums.

Morālais kaitējums ir personai piemītošu nemantisku labumu vai ar likumu aizsargātu interešu prettiesisks

aizskārums, kas personai radījis ciešanas, neērtības, pārdzīvojumus, sāpes un citas nemantiska rakstura negatīvas

sekas (kaitējumu).

Morālais kaitējums nav acīmredzams vai tieši izsakāms mantiskās vērtībās un to nevar atlīdzināt kā

zaudējumu, taču to var kompensēt dodot mantisku apmierinājumu (kompensāciju).

Morālā kaitējuma sekas var kompensēt, bet valsts nav noteikusi konkrētām situācijām atbilstošas konkrētas

summas. Lai izvērtētu piespriežamā morālā kaitējuma apmēru, tiesa vadās no tiesu prakses, proti, noteiktā morālā

kaitējuma apmēra līdzīgās lietās, ievērojot cilvēktiesību principus un saprātīguma un taisnīguma principu.

Cietusī /Persona C/ (/Persona C/), uzskata, ka procesuālā taisnīguma atjaunošanai kompensācijas apmērs par

viņas morālām (garīgām) ciešanām ir nosakāms 100000,00 EUR apmērā. Cietusī /Persona D/ uzskata, ka procesuālā

taisnīguma atjaunošanai kompensācijas apmērs par viņas morālām (garīgām) ciešanām ir nosakāms 100000,00 EUR

apmērā

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma

smagumu un sekas.

Tiesa atzīst, ka cietušās /Persona C/ (/Persona C/), pieteikums daļā par viņai nodarītajām morālajām

(garīgajām) ciešanām un cietušās /Persona D/ pieteikums daļā par viņai nodarītajām morālajām (garīgajām)

ciešanām, ir apmierināmi daļēji sekojošu apsvērumu dēļ.

Tiesa, neapstrīdot to, ka gan cietušajai /Persona C/ (/Persona C/), gan cietušajai /Persona D/ ir bijušas tuvas

attiecības ar dēlu un mazdēlu /Persona B/, un sakarā ar viņa nonāvēšanu cietušajām ir radītas dziļas morālas ciešanas

un negatīvas emocijas, nosaka atlīdzību tādā apmērā, kas atbilst noziedzīgā nodarījuma smagumam un izdarīšanas

raksturam, nodarītajām morālajām (garīgajām) ciešanām, krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam,

samērīguma principam, kā arī, ņemot vērā salīdzinošo metodi, ievēro par labu atzīto tiesu praksi šo jautājumu

izlemšanā.

Tiesa ņem vērā, ka atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums cietušajam, kura tiesības tikušas aizskartas,

bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē.

Vienlaicīgi tiesa uzskata, ka kompensācijas apmērs ir nosakāms, ievērojot arī valsts reālo dzīves līmeni un

apsūdzētā iespējas atlīdzināt pieprasīto kompensācijas apmēru. Šis apstāklis ir ņemams vērā samērīgas un taisnīgas

atlīdzības apmēra noteikšanai, jo materiālās atlīdzības apmēra noteikšanā nevar prevalēt tikai cietušo personu

tiesības un intereses.

Tādējādi atlīdzinājums nedrīkst būt nesamērīgi mazs, tomēr vienlaicīgi tiesa atzīst, ka ar lielas kompensācijas

piespriešanu nav pieļaujama vienas personas mantas palielināšanās uz otras personas rēķina un morālā kaitējuma

apmērs nevar kalpot kā sods apsūdzētajam par nodarīto.

Ņemot vērā augstāk minēto, izvērtējot kriminālprocesā noskaidrotos faktus, ievērojot tiesu praksi, tiesa

uzskata, ka konkrētajā lietā cietušajai /Persona C/ (/Persona C/) par nodarīto morālo aizskārumu nosakāma

kompensācija 50000,00 EUR apmērā un cietušajai /Persona D/ nosakāma kompensācija 50000,00 EUR apmērā, kas

tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā ir samērīga un taisnīga.

Tomēr, nosakot no apsūdzētā /Persona A/ piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa ņem

vērā arī apstākli, ka cietušajām /Persona C/ (/Persona C/), un /Persona D/ ir izmaksāta valsts kompensācija – katrai

950,00 EUR apmērā, kas tieši netika attiecināta ne uz cietušajai /Persona C/ (/Persona C/) radušos mantisko

zaudējumu, ne uz cietušo morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Tiesa uzskata, ka krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, izskatāmajā kriminālprocesā

cietušajām no valsts izmaksātās kompensācijas - katrai 950,00 EUR apmērā - ir ņemamas vērā un attiecināmas uz

radušos morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Tādejādi no apsūdzētā /Persona A/ piedzenamā summa cietušās /Persona C/ (/Persona C/) morālā kaitējuma

atlīdzināšanai ir 49050,00 EUR un cietušās /Persona D/ morālā kaitējuma atlīdzināšanai ir 49050,00 EUR. Pārējā

daļā morālā kaitējuma kompensācija cietušajām tiesas ieskatā nav nosakāma.

Kompensācijas samaksāšanas pienākums cietušajām /Persona C/ (/Persona C/) un /Persona D/ par morālo

aizskārumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, uzliekams apsūdzētajam /Persona

A/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav

atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šajā gadījumā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta ceturto daļu cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas

samaksas.

Tiesas sēdē prokurore uzturēja pieteikumu par kompensācijas piedziņu 950,00 EUR apmērā, kas izmaksāta

cietušajai /Persona C/ (/Persona C/), un 950,00 EUR apmērā, kas izmaksāta cietušajai /Persona D/, valsts interesēs.

Saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajiem” Juridiskās palīdzības administrācija ar 2017.gada

16.novembra lēmumu Nr.6-1.1.17/589 nolēmusi izmaksāt /Persona C/ valsts kompensāciju 950,00 EUR apmērā

kriminālprocesā Nr.11089161517. Minētā kompensācija /Persona C/ izmaksāta 2017.gada 15.decembrī.

Saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajiem” Juridiskās palīdzības administrācija ar 2019.gada

13.marta lēmumu Nr.6-1.1.17/592 nolēmusi izmaksāt /Persona D/ valsts kompensāciju 950,00 EUR apmērā

kriminālprocesā Nr.11089161517. Minētā kompensācija /Persona D/ izmaksāta 2017.gada 15.decembrī.

No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 27.decembrī Juridiskās palīdzības administrācija nosūtījusi

procesa virzītājam pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts interesēs kriminālprocesā Nr.11089161517.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1panta pirmās daļas 2.punktu, kas

nosaka, ka noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kurš atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu [..], ir

pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju, kā arī pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu, kas nosaka, ka tiesai spriedumā jālemj par valsts

izmaksātās kompensācijas apmēru, no /Persona A/ par labu valstij piedzenama cietušajai /Persona C/ (/Persona C/)

izmaksātā valsts kompensācija 950,00 EUR apmērā un cietušajai /Persona D/ izmaksātā valsts kompensācija 950,00

EUR apmērā.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas

1.punktu, lietiskie pierādījumi: nazis – iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar zīmogu “Rīgas tiesas apgabala

prokuratūra”; trīs “Copan” konteineri ar asinīm līdzīgām vielas pēdām – iepakoti aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības

lenti Nr. L140637272; dvielis – iepakots aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības lenti Nr.L140843612; džinsu bikses –

iepakotas plastmasas maisā, kas aizzīmogots ar /Struktūrvienība D/ zīmogu; jaka – iepakota plastmasas maisā, kas

aizzīmogots ar /Struktūrvienība D/ zīmogu; /Persona A/ asins paraugu – iepakotu aploksnē, kas aizzīmogota ar VP

/Struktūrvienība A/ zīmogu; nomazgājumu atlikumus no /Persona A/ labās un kreisās rokas – iepakotus aploksnē,

kas aizzīmogota ar /Struktūrvienība D/ Tiesu medicīnas ģenētikas un seroloģijas laboratorijas zīmogu; /Persona A/

labās un kreisās rokas nagu nogriezumus – iepakotus aploksnē, kas aizzīmogota ar /Struktūrvienība D/ Tiesu

medicīnas ģenētikas un seroloģijas laboratorijas zīmogu; mirušā /Persona B/ labās un kreisās rokas nagu

nogriezumus – iepakotus aploksnē, kas aizzīmogota ar /Struktūrvienība D/ Tiesu medicīnas ģenētikas un seroloģijas

laboratorijas zīmogu, kas glabājas pie krimināllietas, - iznīcināmi.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: Kredīta līgumu Nr./Numurs A/ – iepakotu aploksnē, kas

aizzīmogota ar /Struktūrvienība D/ Tiesu medicīnas ģenētikas un seroloģijas laboratorijas zīmogu; DVD ar liecību

pārbaudes uz vietas videoierakstu – iepakotu aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības lenti Nr.L140843602; CD

informācija/audioieraksts par izsaukumu uz notikuma vietu – iepakotu aploksnē, kas apzīmogota ar zīmogu “Rīgas

tiesas apgabala prokuratūra”; CD informācija/audioieraksts par izsaukumu uz notikuma vietu – iepakotu aploksnē,

kas apzīmogota ar zīmogu “Rīgas tiesas apgabala prokuratūra”; 2 (divus) DVD ar videonovērošanas kameru

ierakstiem, ko izsniedzis “Olympia Casino Latvia” – iepakotus aploksnē, kas apzīmogota ar zīmogu “Rīgas tiesas

apgabala prokuratūra”; CD ar videonovērošanas kameru ierakstu no privātmājas /Adrese B/, kas pārfilmēts –

iepakotu aploksnē, kas apzīmogota ar zīmogu “Rīgas tiesas apgabala prokuratūra”; CD ar videonovērošanas kameru

ierakstu no privātmājas /Adrese B/, ko liecībām pievienojis Derjabins – iepakotu aploksnē, kas apzīmogota ar

zīmogu “Rīgas tiesas apgabala prokuratūra”, kas glabājas pie krimināllietas, pamatojoties uz Kriminālprocesa

likuma 135.panta otro daļu un 374.panta pirmo daļu, - turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520.pantu, 523.panta pirmo prim daļu, 524., 527., 528.,

529. un 530.pantu, tiesa

nosprieda:

/Persona A/ Lembergu - Miglavu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 117.panta 6.punktā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 13 (trīspadsmit) gadiem, bez mantas

konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar šo spriedumu noteiktajam sodam pilnīgi pieskaitīt sodu,

kas noteikts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 13.novembra spriedumu, kas grozīts ar Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada 19.marta spriedumu, un galīgo sodu /Persona A/ noteikt –

brīvības atņemšanu uz 13 (trīspadsmit) gadiem 5 (pieciem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas

uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā

/Persona A/ ieskaitīt šajā kriminālprocesā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2017.gada 15.septembra

līdz 2018.gada 3.oktobrim, kā arī izciesto brīvības atņemšanas sodu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada

13.novembra sprieduma, kas grozīts ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada 19.marta

spriedumu, - brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Atstāt negrozītu /Persona A/ piemēroto drošības līdzekli– nodošana policijas uzraudzībā un papildus

piemēroto drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts, kurus atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Piespriestā papildsoda - probācijas uzraudzība - izpildi nodrošināt Valsts probācijas dienestam pēc brīvības

atņemšanas soda izciešanas.

Piedzīt no /Persona A/ par labu /Persona C/ (/Persona C/) mantisko zaudējumu 2877,06 EUR (divi tūkstoši

astoņi simti septiņdesmit septiņieuro, 06 centi) apmērā.

Piedzīt no /Persona A/ par labu /Persona C/ (/Persona C/) kompensāciju par morālo aizskārumu 49050,00

EUR (četrdesmit deviņi tūkstoši piecdesmiteuro, 00 centi). Pārējā daļā /Persona C/ (/Persona C/) morālā kaitējuma

kompensāciju nenoteikt.

Piedzīt no /Persona A/ par labu /Persona D/ kompensāciju par morālo aizskārumu 49050,00 EUR (četrdesmit

deviņi tūkstoši piecdesmiteuro, 00 centi). Pārējā daļā /Persona D/ morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Piedzīt no /Persona A/ par labu valstij cietušajai /Persona C/ (/Persona C/) izmaksāto valsts kompensāciju

950,00 EUR (deviņi simti piecdesmiteuro, 00 centi) apmērā, kas iemaksājama: Valsts kases BIC kods TRELLV22,

NMR 90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma mērķis: valsts kompensācijas summas

samaksa lietā Nr.11089161517(K77-0169-23/77).

Piedzīt no /Persona A/ par labu valstij cietušajai /Persona D/ izmaksāto valsts kompensāciju 950,00 EUR

(deviņi simti piecdesmiteuro, 00 centi) apmērā, kas iemaksājama: Valsts kases BIC kods TRELLV22, NMR

90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma mērķis: valsts kompensācijas summas samaksa

lietā Nr.11089161517(K77-0169-23/77).

Noteikt /Persona A/ termiņu kaitējuma kompensāciju labprātīgai atlīdzināšanai – 30 (trīsdesmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājumu veikšanas faktu apliecinošus dokumentus iesniedzot Rīgas pilsētas

tiesā (Lomonosova ielā 10, Rīgā).

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus: nazi – iepakotu kartona kastē, kas aizzīmogota

ar zīmogu “Rīgas tiesas apgabala prokuratūra”; trīs “Copan” konteinerus ar asinīm līdzīgām vielas pēdām –

iepakotus aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības lenti Nr. L140637272; dvieli – iepakotu aploksnē, kas aizlīmēta ar

drošības lenti Nr.L140843612; džinsu bikses – iepakotas plastmasas maisā, kas aizzīmogots ar /Struktūrvienība D/

zīmogu; jaku – iepakotu plastmasas maisā, kas aizzīmogots ar /Struktūrvienība D/ zīmogu; /Persona A/ asins

paraugu – iepakotu aploksnē, kas aizzīmogota ar VP /Struktūrvienība A/ zīmogu; nomazgājumu atlikumus no

/Persona A/ labās un kreisās rokas – iepakotus aploksnē, kas aizzīmogota ar /Struktūrvienība D/ Tiesu medicīnas

ģenētikas un seroloģijas laboratorijas zīmogu; /Persona A/ labās un kreisās rokas nagu nogriezumus – iepakotus

aploksnē, kas aizzīmogota ar /Struktūrvienība D/ Tiesu medicīnas ģenētikas un seroloģijas laboratorijas zīmogu;

mirušā /Persona B/ labās un kreisās rokas nagu nogriezumus – iepakotus aploksnē, kas aizzīmogota ar

/Struktūrvienība D/ Tiesu medicīnas ģenētikas un seroloģijas laboratorijas zīmogu, kas glabājas pie krimināllietas, -

iznīcināt.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: Kredīta līgumu Nr./Numurs A/ – iepakotu aploksnē, kas

aizzīmogota ar /Struktūrvienība D/ Tiesu medicīnas ģenētikas un seroloģijas laboratorijas zīmogu; DVD ar liecību

pārbaudes uz vietas videoierakstu – iepakotu aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības lenti Nr.L140843602; CD

informācija/audioieraksts par izsaukumu uz notikuma vietu – iepakotu aploksnē, kas apzīmogota ar zīmogu “Rīgas

tiesas apgabala prokuratūra”; CD informācija/audioieraksts par izsaukumu uz notikuma vietu – iepakotu aploksnē,

kas apzīmogota ar zīmogu “Rīgas tiesas apgabala prokuratūra”; 2 (divus) DVD ar videonovērošanas kameru

ierakstiem, ko izsniedzis “Olympia Casino Latvia” – iepakotus aploksnē, kas apzīmogota ar zīmogu “Rīgas tiesas

apgabala prokuratūra”; CD ar videonovērošanas kameru ierakstu no privātmājas /Adrese B/, kas pārfilmēts –

iepakotu aploksnē, kas apzīmogota ar zīmogu “Rīgas tiesas apgabala prokuratūra”; CD ar videonovērošanas kameru

ierakstu no privātmājas /Adrese B/, ko liecībām pievienojis Derjabins – iepakotu aploksnē, kas apzīmogota ar

zīmogu “Rīgas tiesas apgabala prokuratūra”, kas glabājas pie krimināllietas, – uzglabāt kopā ar lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams 2023.gada 3.novembrī.

Tiesnese D.Dzērviniece