Court dismisses appeal against tax authority fine for incomplete information submission regarding business transactions.

Lietas Nr. 133052516

Lietas arhīva Nr. 104AA-0018-17/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 10.februārī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija:

tiesnesis G.Kveska

tiesneses S.Amola un S.Kalniņa

izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas materiālus sakarā ar /pers. A.K./, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas

sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2016.gada 26.jūlija spriedumu, saskaņā ar kuru atstāts negrozīts Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 27.janvāra

lēmums Nr.22.11-1/608, bet /pers. A.K./ sūdzība noraidīta.

Aprakstošā daļā

2015.gada 5.novembrī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas galvenā nodokļu

inspektore (turpmāk - VID NKP JP 4.AD) I.Bane sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu NK Nr.026588 fiziskai personai /pers. A.K./, par to,

ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “LFG” reģ.Nr.40103231392 līdz 2015.gada 20.oktobrim nav iesniegusi informāciju un attaisnojuma dokumentus

par darījumiem ar SIA “Toroz” 2015.gada janvārī un 2015.gada 22.oktobrī VID Nodokļu pārvalde no SIA “LFG” EDS pieprasīto informāciju iesniedza

daļēji. Protokols sastādīts par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšanu nodokļu administrācijai.

Protokolā norādīts, ka ir pārkāpts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 11.punkts un 32. 2panta pirmā daļa, līdz ar ko /pers.

A.K./ ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 159.9panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu (lietas

70.-71.lpp.).

VID NKP JP 4.audita vadītāja I.Jansone 2015.gada 17.novembrī pieņēma lēmumu NK nr.026588 par /pers. A.K./ saukšanu pie

administratīvās atbildības par LAPK 159.9panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un piemēroja naudas sodu EUR 500 (pieci

simti euro) (lietas 74.-75.lpp.).

/pers. A.K./ minēto lēmumu pārsūdzēja augstāk stāvošai iestādei (amatpersonai) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore I.Pētersone

2016.gada 27.janvārī pieņēma lēmumu Nr.22.11-1/608 (turpmāk - VID lēmums), ar kuru nolēma grozīt VID NKP JP 4.audita vadītājas I.Jansones

2015.gada 17.novembra lēmumu NK nr.026588 daļā par /pers. A.K./ saskaņā LAPK 159.9panta pirmo daļu noteiktā naudas soda apmēru no EUR

500 uz EUR 250.

/pers. A.K./ VID Lēmumu pārsūdzēja tiesā un ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 26.jūlija spriedumu VID lēmums Nr. 22.11-

1/608 atstāts negrozīts, bet /pers. A.K./ sūdzība noraidīta.

Pirmās instances tiesa spriedumā atsaucoties uz lietā esošajiem materiāliem, konstatētajiem apstākļiem, un sūdzības iesniedzējas iebildumiem

atzinusi, ka lietā nav strīds par to, ka 2015.gada 14.oktobrī VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece ir nosūtījusi SIA “LFG” paziņojumu par

informācijas sniegšanu Nr.23.10/151882, kurā līdz 2015.gada 20.oktobrim lūdza sniegt informāciju, par SIA “LFG” darījumiem ar SIA “TOROZ”

2015.gada janvārī. Lietā nav strīds, ka SIA “LFG” līdz 2015.gada 20.oktobrim minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienestam nesniedza.

Tiesa spriedumā konstatējusi, ka lietā ir strīds par to, vai SIA “LFG” sniedza Valsts ieņēmumu dienestam pieprasīto informāciju.

Spriedumā konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienests 2015.gada 10.novembrī SIA “LFG” nosūtījis brīdinājumu Nr.30.2-23.10/1546 par SIA

“LFG” saimnieciskās darbības apturēšanu, ņemot vērā to, ka SIA „LFG” amatpersonas līdz 2015.gada 5.novembrim visu pieprasīto informāciju un

dokumentus neiesniedza.

Spriedumā arī secināts, ka 2015.gada 16.novembrī ir iesniegta VID NKP JP 4.audita daļas amatpersonas 2015.gada 14.oktobrī pieprasītā

informācija, tādējādi novēršot administratīvā pārkāpuma negatīvās sekas, par kuru atbildība ir paredzēta LAPK 159.9panta pirmajā daļā.

Līdz ar to tiesa secinājusi, ka sūdzības iesniedzējas norāde, ka nodokļu administrācijas pieprasītā informācija 2015.gada 21.oktobrī tika iesniegta,

nav pamatota, jo pilnīga VID NKP 2015.gada 14.oktobrī pieprasītā informāciju ir iesniegta 2015.gada 16.novembrī. Tādējādi, iestādei ņemot vērā

apstākli, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu - novērstas pārkāpuma kaitīgās sekas, samazināja ar VID NKP JP 4.audita daļas

amatpersonas 2015.gada 17.novembra lēmumu NK 026588 piemēroto naudas sodu EUR 500 apmērā uzliekot naudas sodu EUR 250 apmērā.

Tiesa uzskata, ka nepamatota ir sūdzības iesniedzēja norāde par to, ka par nodokļu administrēšanu un kontroli nepieciešamā informācija netika

pieprasīta izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk EDS), nosūtot attiecīgu pieprasījumu SIA “LFG”.

Tiesa spriedumā atzinusi, ka VID izmantojot EDS 2015.gada 14.oktobrī nosūtīja SIA “LFG” paziņojumu par informācijas sniegšanu

Nr.23.10/151882 un arī nosūtot 2015.gada 10.novembra brīdinājumu Nr.30.2-23.10/1546 SIA “LFG”, ir izmantota EDS.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto termiņa nesamērīgumu, pirmās instances tiesa atzinusi, ka samērīgs termiņš katrā individuālā gadījumā ir nosakāms

atsevišķi, līdz ar to izvērtējot lietas apstākļus un informācijas apjomu, kuru iestāde lūdza sniegt, tas ir, par SIA “LFG” darījumiem ar SIA “TOROZ”

2015.gada janvārī, atzīstams, ka informācijas sniegšanas termiņš nav uzskatāms par nesamērīgu.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka nosakot soda apmēru ir izvērtēts izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpējas personība, vainas pakāpe, atbildību

mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, līdz ar to, /pers. A.K./ piemērotais naudas sods EUR 250 apmērā ir tiesisks un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam.

Par Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 26.jūlija spriedumu /pers. A.K./ (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) iesniegusi apelācija

sūdzību.

Iesniegtajā apelācijas sūdzībā ir atkārtoti tie paši argumenti, kuri bija norādīti iesniedzot sūdzību pirmās instances tiesā.

Papildus sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par prettiesisku un nepamatotu sekojošu apsvērumu dēļ.

Sūdzībā atsaucoties uz tiesas atzinumiem sprieduma 11.lapā, ka informācijas sniegšanai noteiktais termiņš nav uzskatāms par nesamērīgu, tiesa nav

sniegusi šādam apgalvojumam jebkādu tiesisku pamatojumu. Sūdzības iesniedzēja norādot uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.2.panta pirmajā

daļā noteikto uzskata, ka termiņš kādā bija jāsniedz VID pieprasītā informācija ir nesamērīgs. Ievērojot, ka nodokļu administrācijas pieprasītā informācija

tika iesniegta 2015.gada 21.oktobrī un papildināta 2015.gada 16.novembrī, sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ir ievērojusi saprātīgu termiņu, savukārt

VID termiņš - trīs darba dienas, ir nesamērīgs.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka spriedumā nepamatoti konstatēts, ka izpildās visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, neskatoties uz to,

ka iztrūkst administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā puse.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, lai iestātos LAPK 159.9panta pirmajā daļā noteiktais pārkāpums, nepieciešams konstatēt, ka persona nav

sniegusi nodokļu administrācijas pieprasīto informāciju, bet konkrētajā gadījumā pieprasītā informācija tika iesniegta 2015.gada 21.oktobrī, papildināta

2015.gada 16.novembrī, bet 2015.gada 17.novembrī VID pieņēma lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības.

Sūdzības iesniedzēja norāda uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto un uzskata, ka pantā norādītais

nosaka ierēdņiem tiesības pieprasīt informāciju tikai no juridiskām personām, bet šādas prasības neattiecas uz fiziskām personām.

Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka nepiekrīt tiesas apgalvojumam, ka lietā ir strīds par to vai SIA “LFG” sniedza VID pieprasīto informāciju.

Uzskata, ka ir jau pierādīts, ka pieteicēja ir iesniegusi nodokļu administrācijai pieprasīto informāciju, tādējādi iztrūkstot administratīvā pārkāpuma sastāva

nozīmīga daļa - objektīvā puse.

Sūdzībā papildus vērsta uzmanība uz to, ka sprieduma motīvu daļā tiesa nav izvērtējusi argumentus par to, ka VID ģenerāldirektores lēmums SIA

“LFG” sākotnēji sūtīts uz nepareizu adresi, tādējādi vēl vairāk radot neērtības iesniegt pieprasīto informāciju VID norādītajā, jau tā nepietiekami samērīgā

un nesaprātīgā termiņā.

Lūdz atzīt VID ģenerāldirektores I.Pētersones 2016.gada 27.janvāra lēmumu Nr.22.11-1/608, VID NKP JP 4.audita vadītājas I.Jansones

2015.gada 17.novembra lēmumu NK nr.026588 un spriedumu par prettiesiskiem, un atcelt tos.

Motīvu daļa

Saskaņā ar LAPK 289.21pantā noteikto, apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, rakstveida procesā un ievērojot šā

kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību. Tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu par apelācijas sūdzības izskatīšanu

tiesas sēdē.

Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka iesniegto sūdzību, var izskatīt rakstveida procesā, izvērtējot lietas materiālus.

Krimināllietu tiesas kolēģija novērtējusi apelācijas sūdzības motīvus un pārbaudījusi lietas materiālus atzīst, ka Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu

nama 2016.gada 26.jūlija spriedums ir atstājams negrozīts, bet iesniegtā sūdzība noraidāma.

LAPK 28913.panta trešā daļa, pēc kuras prasībām vadās arī apelācijas instances tiesas, nosaka, ka ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes

lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar apelācijas sūdzībā ietvertajiem

argumentiem, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un

pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais nolēmuma pamatojums ir pilnībā pietiekams. Tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma

motivācijai un uzskata par nevajadzīgu atkārtoti sniegt izvērstu argumentu izklāstu.

LAPK 159.9panta pirmā daļa paredz atbildību par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas

nesniegšanu nodokļu administrācijai.

/pers. A.K./ argumentējot iesniegto apelācijas sūdzību norāda uz sekojošiem apstākļiem, pamatojoties uz kuriem viņa nebūtu saucama pie

administratīvās atbildības:

- nesamērīgs un nesaprātīgs termiņš pieprasītās informācijas iesniegšanai;

- viņas darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva - iztrūkst objektīvā puse;

- informācijas un lēmuma nosūtīšana uz nepareizu adresi.

Atbilstoši likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu 6.pantam, Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā

likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

Tiesas kolēģijas ieskatā, lai pieņemtu lēmumu par to, vai ir noticis LAPK 159.9panta pirmajā daļā paredzētais pārkāpums, izskatāmajā lietā ir

jāsniedz vērtējums galvenokārt tikai tam, vai informācijas sagatavošanai un sniegšanai dotais laiks ir samērīgi proporcionāls sniedzamās informācijas

apjomam.

Izvērtējot lietas materiālos esošo informāciju tiesas kolēģija secina, ka VID Nodokļu kontroles pārvaldes 2015.gada 14.oktobra pieprasījumā VID

Elektroniskā deklarēšanās sistēmā (turpmāk EDS) SIA “LFG” ir tikusi izteikta konkrēta prasība, iesniegt informāciju un attaisnojuma dokumentus par

darījumiem ar SIA “TOROZ” 2015.gada janvārī līdz 2015.gada 20.oktobrim.

Šāda satura pieprasījuma saņemšanu EDS neapstrīd arī /pers. A.K./, tikai uzskata, ka informācijas sagatavošanai un iesniegšanai ir bijis noteikts

nesamērīgs termiņš - trīs darba dienas.

Tiesas kolēģija uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienests šo informācijas sniegšanas laika un informācijas apjoma proporcionalitāti konkrētajā

gadījumā ir ievērojis.

Izteikto prasību trīs darba dienu laikā sniegt informāciju par mēneša laikā notikušajiem darījumiem ar vienu uzņēmējsabiedrību, nevar uzskatīt par

nesamērīgu prasību. Bez tam, sūdzības iesniedzēja izsakoties par VID prasību nesamērīgumu nekonkretizē, kāds tad bija sniedzamās informācijas

apjoms, un darījumu skaits, ziņas par kuriem sagatavot bija apgrūtinoši. Tiesas kolēģijai ārēji vērtējot pieprasītās informācijas darījumu perioda un

darījumu partneru skaita (viens mēnesis un viens darījumu partneris) attiecību, pieprasītās informācijas apjoms neliekas nesamērīgs.

Pat gadījumā, ja pieprasīto informāciju nebija iespējams sagatavot VID noteiktajā laikā, SIA “LFG” bija iespēja sniegt starpatbildi, kas, iespējams,

ļautu radušos situāciju novērtēt citādi, bez administratīvā soda piemērošanas.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka iztrūkst administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā puse (bezdarbība, kas izpaužas kā ziņu nesniegšana), taču tajā

paša laikā apelācijas sūdzībā ir norādīts, ka informācija ir sniegta 2015.gada 21.oktobrī, vēlāk informāciju papildinot 2015.gada 16.novembrī. Tiesas

kolēģijai nav pamata neticēt VID lēmumā ietvertajam apgalvojumam, ka 2015.gada 21.oktobrī saņemtajai informācijai nav bijuši pievienoti darījumus

apliecinošie dokumenti, līdz ar ko nevar uzskatīt, ka pieprasītā informācija šajā datumā vispār būtu sniegta. Tādējādi ir uzskatāms, ka informācija par

darījumiem ar SIA “TOROZ” faktiski ir iesniegta tikai 2015.gada 16.novembrī. Tiesas kolēģijas ieskatā administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvās

puses izpausmes neapšaubāmi pastāv.

Attiecībā uz VID informācijas un lēmuma nosūtīšanu uz nepareizu adresi, tiesas kolēģija norāda sekojošo.

Tiesas kolēģija nesaskata saistību starp informācijas savlaicīgas nesniegšanas faktu un to faktu, ka VID ģenerāldirektores lēmums SIA “LFG”

lēmums sākotnēji sūtīts uz nepareizu adresi /adrese A/. Kā redzams no lietas materiāliem, tad Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis

2016.gada 12.maijā ir pieņēmis lēmumu ar kuru ir apmierināta /pers. A.K./ blakus sūdzība, pēc kā ir ierosināta tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Saziņa starp VID un SIA “LFG”, kas bija saistīta ar informācijas pieprasīšanu, ir notikusi izmantojot EDS, līdz ar ko to nevarēja ietekmēt kļūdainas

adreses norādīšana.

Saistībā ar sūdzības iesniedzējas norādēm uz to, ka likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka ierēdņiem

tiesības pieprasīt informāciju tikai no juridiskām personām, tiesas kolēģija norāda, ka juridiskās personas pašas nevar sniegt noteiktu informāciju VID,

bet juridiskas personas pilnvarojuma robežās to pienākums darīt ir konkrētām fiziskām personām. Sūdzības iesniedzēja neapstrīd savas pilnvaras rīkoties

SIA “LFG” vārdā, /pers. A.K./ ir SIA “LFG” valdes locekle, līdz ar ko pie administratīvās atbildības ir saukta pamatoti.

/pers. A.K./ noteiktais sods ir samērīgs un atbilstošs pārkāpuma raksturam un pie administratīvās atbildības sauktās personas personībai.

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 26.jūlija spriedums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrā daļas 4.punktu, 289.21pantu un 289.22pantu, Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 26.jūlija spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. A.K./ iesniegto sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums sastādīts 2017.gada 10.februārī.

Tiesnesis G.Kveska

Tiesnese S.Amola

Tiesnese S.Kalniņa