Court convicts defendant for evading police and imposes a €100 fine under Latvian Administrative Offences Code.

Lietas Nr. 129110514

Lietas arhīva Nr. 1-1105-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A. Baumanis

ar tiesas sēžu sekretāri E. Paceri

izskatot atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 175.panta,

konstatēja:

2014.gada 17.novembrī Valsts policijas Rīgas pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes inspektors V. Pārpurs

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZV Nr.150015 (turpmāk – Protokols) pēc LAPK 175.panta par to, ka 2014.gada 17.novembrī

plkst. 13:50 Rīgā, pie /adrese/.nama, /pers. A/ (turpmāk arī – pie administratīvās atbildības saucamā persona) pretēji likuma „Par policiju” 22.panta

pirmās un trešās daļas prasībām, ļaunprātīgi nepakļāvās Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem, sniedzot nepatiesas ziņas par saviem personas datiem

un bēgot prom no notikuma vietas, neapstājās uz saucieniem “ Stāt”, „Policija”.

Atbilstoši LAPK 289.16 panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot

spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

/pers. A/ tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā, notikušo nožēloja, izskaidroja ar aizmāršību, nenopērkot braukšanas biļeti, un nevēlēšanos tērēt

laiku dokumentu formēšanai.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 238.pants nosaka, ka administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie

administratīvās atbildības un sodīšanai pēc LAPK 175.panta.

Atbilstoši LAPK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,

izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

LAPK 243.1 pants paredzēti sekojoši pierādīšanas līdzekļi: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības;

3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Savukārt saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

LAPK 175.pants paredz administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra

likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lai konstatētu personas vainu administratīvajā pārkāpumā pēc LAPK 175.panta, tiesai jākonstatē, vai policijas darbinieks pildīja dienesta

pienākumus, vai policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas, vai nepakļaušanās šīm prasībām ir bijusi ļaunprātīga.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos materiālus, konstatē, ka lietā nepastāv šaubas par to, ka 2014.gada 17.novembrī Rīgas pašvaldības policijas

Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes inspektors V. Pārpurs pildīja dienesta pienākumus, proti, veica sabiedriskās kārtības sargāšanu.

Atbilstoši likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktam saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši

dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt

lietas par šiem pārtraukumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1., 4.punktu policijas darbiniekiem, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem

paredzētos piespiedu līdzekļus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas

iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus

likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā

nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Savukārt likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko

viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir

sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa

dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Turklāt saskaņā ar šā panta trešo daļu policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota

kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Ievērojot minēto un izvērtējot /pers. A/ aizturēšanas apstākļus, atzīstama policijas darbinieka /pers. C/ Protokolā fiksēto prasību – rīkojumu

likumība.

Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu LAPK 175.panta dispozīcijas redakcijā, pietiekami pierādīt personas vainu dotā

pārkāpuma izdarīšanā, proti, ka persona ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies

vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar

Protokolā fiksēto /pers. A/ augšminēto pārkāpumu (lietas 4.lapa), ar Rīgas pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes

inspektora V. Pārupa ziņojumu par /pers. A/ aizturēšanas apstākļiem (lietas 5. lapa), ar personas aizturēšanas protokolu (lietas 7.lapa), ar liecinieka SIA

“Rīgas satiksme” kontroliera /pers. E/ liecību par /pers. A/ bēgšanas un aizturēšanas faktu (lietas 9.lapa) un pārējiem LAPK prasībām atbilstošiem lietas

materiāliem.

Tiesa konstatē, ka augšminētajā policijas darbinieka ziņojumā, kontroliera liecībā un Protokolā par pie administratīvās atbildības saucamā

persona pārkāpuma un aizturēšanas apstākļiem nav pretrunu. Policijas darbinieks saskaņā ar likuma „Par policiju” 2.pantu ir persona, kura ieņem amatu

Valsts policijā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldes, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts

pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Līdz ar to, kā atzīts arī augstāku instanču tiesu nolēmumos, policijas amatpersonu sastādītajiem dokumentiem par

notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.

Kā redzams no Protokola, pie administratīvās atbildības saucamā persona savas LAPK 260.pantā paredzētās tiesības ir realizējusi, bez iebildumiem to

parakstot un saņemot tā eksemplāru.

Tādejādi tiesa nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt Rīgas pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes

inspektora V. Pārupa ziņojumā izklāstīto faktu patiesumu.

Ievērojot minēto un izvērtējot minēto policijas darbinieku ziņojumos norādīto kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, tiesai nerodas saprātīgas

šaubas par /pers. A/ apzinātu rīcību, nepakļaujoties policijas darbinieka likumīgajām prasībām.

Sekojoši tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka /pers. A/ deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir /adrese/, strādā par

programmētāju SIA /Nosaukums D/ ar vidējiem mēneša ienākumiem EUR 250 mēnesī, administratīvi sodīts nav.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atbilstoši LAPK 34.panta pirmās daļas

1.punktam.

LAPK 33.paredzētos pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

LAPK 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga,

kā arī karavīra likumīgajiem rīkojumiem vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz

divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Ņemot vērā iepriekš minēto un LAPK 22.pantā deklarēto administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamajai

personai nosakāms LAPK 175.panta sankcijas ietvaros paredzētais naudas sods.

Atbilstoši LAPK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam

izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, – ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar LAPK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 175.pantu, 237.pantu,

238.pantu, 243.pantu, 243.1 pantu, 244.pantu, 272.pantu, 274.pantu, 276.pantu, 289.6 pantu, 289.13 pantu, 289.16 pantu, 289.17 panta pirmo un otro

daļu, 289.18 panta pirmo daļu un 299.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda:

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu EUR 100 (viens simts euro) apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts Nr.

LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr. 129110514/13.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ naudas soda nomaksas kvīti ar norādītu lietas numuru nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas nama 244.kabinetā Rīgā, Lomonosova ielā 10.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis: A. Baumanis