Court allows energy supplier's claim for unpaid electricity, late fees, and interest against consumer.

ECLI:LV:RLPT:2018:0524.C29230318.5.S

Lietas Nr.C29230318

Lietas arhīva Nr.C-2303-18/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 24.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Bērziņa

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu AS „Latvenergo” prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/

par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2018.gada 2.janvārī saņemts AS „Latvenergo” (turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums

vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Saskaņā ar 2010.gada 27.septembrī savstarpēji noslēgto līgumu Nr.1012649678 (turpmāk - līgums) starp prasītāju un atbildētāju dzīvoklim ar

adresi /adrese/ (turpmāk tekstā - objekts), tika piegādāta elektroenerģija.

Saskaņā ar Līguma 2.2.1 punktu atbildētājam bija pienākums katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt

maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām.

Pēc prasītāja darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju minētajā objektā, kā

rezultātā par laika posmu no 2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 8.novembrim ir izveidojies neapmaksātas elektroenerģijas uzkrājums par kopējo

summu 498,36 EUR.

Atbildētājs 2015.gada 4.augustā tika brīdināts par parāda samaksu un viņam tika dots termiņš parāda apmaksai līdz 2015.gada 4.septembrim. Uz

nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja, parādu neapstrīd, līdz ar ko viņa rīcība vērtējama kā piekrišana parādam. Līdz prasības iesniegšanas dienai

parāds nav samaksāts. Uzskata, ka atbildētājs ar savu bezdarbību radīja prasītāja tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītājam ir radušies zaudējumi

nesamaksātās parāda summas 498,36 EUR apmērā.

Par savlaicīgi nenomaksāto parāda summu prasītājs atbilstoši līgumu 3.2.4.punktam aprēķinājis līgumsodu 49,84 EUR apmērā un atbilstoši

Civillikuma 1765.pantam aprēķinājis likumiskos 6% gadā no parāda summas, kas saskaņā ar aprēķinu līdz prasības sastādīšanas dienai sastāda

88,39EUR.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 735,38 EUR, kas sastāv no galvenā parāda 498,36 EUR, līgumsoda 49,84 EUR, likumiskos procentus

88,39 EUR un prasītāja samaksātos tiesāšanās izdevumus, t.i., valsts nodevu 95,49 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, kā arī

atzīt prasītāja tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no piespriestās,

bet nesamaksātās summas.

Prasība pamatota ar Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumiem Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"

27.punktu, Civillikuma 1587., 1759., 1763., 1765., 1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu.

[2] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu un 250.21 pantu atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas

adresi /adrese/ 2018.gada 10.janvārī nosūtīja maza apmēra prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājam tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 pantu noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2018.gada 26.aprīlī lietas dalībniekiem nosūtīja paziņojumu, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmo daļu civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2018.gada 24.maijā.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Starp prasītāju un atbildētāju 2010.gada 27.decembrī noslēgts līgums Nr.1012649678 objektā /adrese/, par elektroenerģijas piegādi (lietas

14.lapa).

Saskaņā ar līguma 2.2.1.punktu atbildētājam bija pienākums katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt

maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.

Pēc prasītāja darbinieku veiktās kontrolpārbaudes rezultātiem izriet, ka atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā

objektā par laika posmu no 2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 8.novembrim ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo

summu 498,36 EUR, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais rēķins Nr.201123028852 (lietas 13.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 4.augustā atbildētājam nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu, kurā lūdza atbildētāju līdz

2015.gada 4.septembrim samaksāt elektroenerģijas parādu 498,36 EUR apmērā (lietas 11., 12.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai neatļautas darbības, vai likuma. Ņemot vērā minēto,

atbildētāja pienākums norēķināties ar prasītāju izriet no līguma un uz likuma pamata.

Iebildumi par to, ka atbildētajam nebija nodrošināta iespēja izmantot elektroenerģiju, nav celti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo

daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civillikuma1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā galvenā parāda apmēru. Prasītāja prasības

pieteikumā minētie fakti nav apstrīdēti un pretēji pierādījumi tiesai nav iesniegti, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību

un, ievērojot spriedumā konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un prasībā norādītā parāda esamība, tādēļ

no atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds par piegādāto elektroenerģiju 498,36 EUR par laika periodu no 2011.gada 1.decembra līdz

2012.gada 8.novembrim.

[5] Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 88,39 EUR – 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda par laika periodu no

2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.decembrim (lietas 6., 16.lapa).

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa

noteic likumisko procentu apmēru, kas ir 6% no simta gadā. Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis,

kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Lietā ir iegūti pierādījumi tam, ka atbildētājs ir kavējis izrakstīto rēķinu apmaksu tajos noteiktajos termiņos, tādējādi prasītājam ir tiesības aprēķināt

likumiskos nokavējuma procentus par apmaksas termiņa kavējumu.

Atbildētājs likumisko nokavējuma procentu aprēķinu nav apstrīdējis, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu

piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam likumiskos nokavējuma procentus 88,39 EUR par laika periodu no

2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.decembrim.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Atbilstoši Civillikuma 1716.panta otrajai daļai līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti

noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Savukārt šī panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu kreditors var

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar līguma 3.2.4.punktu apmaksas kavējuma gadījumā lietotājs par katru nokavēto apmaksas dienu maksā līgumsods 0,15% apmērā no

parāda summas.

No lietas materiālos esošā līgumsoda aprēķina (lietas 6., 15.lapa) redzams, ka prasītājs aprēķinājis līgumsodu 49,84 EUR par rēķinu apmaksas

kavējumu par laika periodu no 2012.gada 25.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim, ievērojot Civillikuma 1716.panta prasības, t.i., ne vairāk par 10

procentiem no pamatparāda (498,36 EUR) summas, kas ir piedzenams no atbildētāja.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītāja labā piedzenams līgumsods 49,84 EUR par laika periodu no 2012.gada 25.novembra līdz 2014.gada

31.decembrim.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6%

gadā no galvenā parāda (498,36 EUR) līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktu, ka procentu

pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Apmierinot prasību un piedzenot no atbildētāja parādu 498,36 EUR par laika periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 8.novembrim,

likumiskos nokavējuma procentus 88,39 EUR par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.decembrim un līgumsodu 49,84 EUR par

laika periodu no 2012.gada 25.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim, no atbildētāja par labu prasītajam piedzenama valsts nodeva 95,49 EUR (lietas

9.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR (lietas 10.lapa), kopā 98,79 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195., 204.1 un 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo” reģistrācijas Nr.40003032949, parādu 498,36 EUR par laika

periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 8.novembrim, likumiskos nokavējuma procentus 88,39 EUR par laika periodu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2017.gada 15.decembrim un līgumsodu 49,84 EUR par laika periodu no 2012.gada 25.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim, valsts

nodevu 95,46 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, kopā 735,35 EUR (septiņi simti trīsdesmit pieci euro un 35 centi).

Samaksa veicama AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, norēķinu kontā AS „SEB Banka” kontā Nr.LV93UNLA0050007013441.

Atzīt AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas (498,36 EUR),

ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 24.maija, Rīgas

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Bērziņa

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Bērziņa

2018.gada 24.maijā