Court allowed management company's debt collection claim against former owner for unpaid property fees and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's procedural objections and allowed the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff, a property management company, sought payment of 2,245.92 EUR in fees plus interest from a former property owner who held title but failed to fulfill obligations. The court found the plaintiff's services were rendered and the defendant's failure to pay justified the award of principal, interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa; Civillikuma 1765. panta pirmā daļa; Civilprocesa likuma 195. pants: The court must award the full claimed principal and statutory interest when the defendant fails to provide valid objections to the services rendered.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32272516
Lietas arhīva Nr. C-0782-17/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017. gada 25. jūlijā
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere
ar tiesas sēdes sekretāri E. Ozoliņu,
piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu. Tiesa
konstatēja
2016. gada 10. jūnijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret atbildētāju /pers. B/ par
parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10. pantu, likuma “Par valsis un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”
50. pantu, Civillikuma 876., 1759. un 1765. pantu, lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu 2 245,92 EUR, likumiskos nokavējuma
procentus 282,69 EUR par periodu no 2013. gada 1. februāra līdz 2015. gada 1. maijam un iemaksātos tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 335,88
EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos
nokavējuma procentus.
Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese s 2016. gada 16. jūlija lēmumu prasības pieteikums atstāts bez virzības trūkumu novēršanai.
Lēmumā noteiktajā termiņā trūkumi novērsti un 2016. gada 14. jūlijā ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra 2010. gada 29. decembra lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu
apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmējs ir SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks”.
Prasītājs saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-ll-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, bet
atbildētājai no 2006. gada 2. decembra līdz 2015. gada 4. jūnijam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Nr. 42, kas atrodas /adrese/.
Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nepārņēma pārvaldīšanas tiesības, kā arī nepilnvaroja citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju,
un tādējādi Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt minēto māju.
Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa noteikta, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014 „ Kārtība, kādā aprēķināma maksa par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, un norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem noteikta, pamatojoties uz MK noteikumiem
Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Prasītājs sniedza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču atbildētāja savus pienākumus neizpildīja, kā arī atbildētāja
nesniedza nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.
Tā kā prasītāja neveica savlaicīgu rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem izveidojās parāds 2 245,92 EUR apmērā par laiku no 2013. gada 1. februāra līdz 2015. gada 1. maijam. Par
maksājumu saistību kavējumu prasītājs aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus 282,69 EUR, kas aprēķināti par periodu no 2013. gada 1. februāra
līdz 2015. gada l. maijam. 2016. gada 3. martā atbildētāja brīdināta par parādsaistībām, taču līdz prasības pieteikuma saņemšanas dienai parāds nav
segts.
2016. gada 15. jūlijā prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai uz pēdējo deklarēto dzīvesvietas adresi Latvijā, un 2017. gada 6. janvārī prasības
pieteikums kopā ar tiesas pavēsti nosūtīts atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi Apvienotajā Karalistē.
2017. gada 15. februārī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un tiesas pavēste izsniegšanai Apvienotajā Karalistē ar Apvienotās
Karalsites kompetentās iestādes starpniecību dokumentu izsniegšanā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra regulu
(EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs.
2017. gada 10. oktobrī tiesā saņemts Apvienotās Karalsites kompetentās iestādes apstiprinājums par prasības pieteikuma noraksta un tiesas
pavēstes izsniegšanu atbildētājai 2017. gada 14. martā.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus uz celto prasību tiesā nav iesniegusi. Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies tiesai nezināma
iemesla dēļ, līdz ar ko saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu lietu iespējams izskatīt bez atbildētājas piedalīšanas tiesas sēdē.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādīto apstākļu pamata. Precizēja, ka parāda
periods pareizi ir no 2013. gada 1. februāra līdz 2015. gada 17. martam, kad izbeidzās atbildētājas attiecīgās īpašuma tiesības. Apstiprināja, ka līdz
tiesas sēdes dienai parāds nav samaksāts.
Tiesa, noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto
daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu puses
realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.
Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Ar lietas materiālos esošo 2011. gada 5. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī un tā pielikumu Nr. 1 - prasītāja
pārvaldīšanā nodoto Dzīvojamo māju sarakstu apstiprinājies, ka prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/.
No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/izdrukas redzams, ka, atbildētāja, pamatojoties uz 2006. gada
21. novembra pirkuma līgumu, ieguva īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 42, ar platību 48,17 m2, kas atrodas /adrese/, un 4817/44151
kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, kadastra Nr. /numurs B/. Atbildētājas īpašuma tiesības zemesgrāmatā bija reģistrētas līdz
2015. gada 4. jūnijam, un izbeidzās, pamatojoties uz 2015. gada 27. februāra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Zemesgrāmatu nodaļas lēmumu
lietā Nr. C60000314, kas stājies likumīgā spēkā 2015. gada 17. martā.
Lietā nav ziņu, ka starp prasītāju un atbildētāju būtu noslēgts dzīvojamās apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgums.
No prasības pieteikumā norādītā un no parāda aprēķina un tiesas sēdē precizēta parāda perioda redzams, ka parāds par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem aprēķināts par laiku no 2013. gada 1. februāra līdz 2015. gada 17. martam. No parāda
aprēķina redzams, ka maksājumi veikti neregulāri un no 2014. gada augusta nav veikti vispār.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka
dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma
reģistrācijas zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2)
segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos
nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas
uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu
vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Tādējādi atbildētājai neatkarīgi no tā, ka pušu starpā nav noslēgts apsaimniekošanas līgums, ir no likuma izrietošs pienākums veikt samaksu
prasītājam par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļu mājas /adrese/, Rīgā, pie dzīvokļa īpašuma piederošo kopīpašuma domājamo daļu
pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
No lietas materiāliem redzams, ka neapmaksātais pamatparāds par dzīvokļu mājas /adrese/ un dzīvokļa piederošo 4817/44151 kopīpašuma
domājamo daļu pārvaldīšanu par laika periodu no 2013. gada 1. februāra līdz 2015. gada 17. martam sastāda 2 245,92 EUR.
2016. gada 3. martā atbildētājai nosūtīts brīdinājums, lūdzot nekavējoties veikt parāda atmaksu.
Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam, fakts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu veikusi maksājumus par apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem regulāri
un pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Neveicot samaksu noteiktajos termiņos, atbildētāja ir pieļāvusi nokavējumu, līdz ar ko saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu un 1765.
panta pirmo daļu viņai ir pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2013. gada 1. februāra līdz
2015. gada 1. maijam 282,69 EUR apmērā.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājam pamatparādu par mājas
apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem 2 245,92 EUR un likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2013. gada
1. februāra līdz 2015. gada 1. maijam 282,69 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt procentus. Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu nosakāmi likumiskie procenti, kas ir seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 335,88 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
4,70 EUR,
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Vadoties pēc Civilprocesa likuma 41. panta, 93. panta, 189. panta, 190. panta, 195. panta, 204.1panta, tiesa
nosprieda
Apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, pamatparādu
2 245,92 EUR (divi tūkstoši divi simti četrdesmit pieci euro, 92 centi) par laiku no 2013. gada 1. februāra līdz 2015. gada 17. martam, likumiskos
nokavējuma procentus 282,69 EUR (divi simti astoņdesmit divi euro, 69 centi) par laiku no 2013. gada 1. februāra līdz 2015. gada 1. maijam,
tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 335,88 EUR (trīs simti trīsdesmit pieci euro, 88 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri
euro, 70 centi).
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas
kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Labprātīgi izpildot spriedumu par labu prasītājam SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, samaksu veikt norēķinu kontā pēc atbildētāja izvēles: kontā Nr.
LV98 HABA 0551 0307 3483 7, AS “Swedbank”, vai kontā Nr. LV83 PARX 0013 0443 8001 9, AS “Citadele banka”, vai kontā Nr. LV65 UNLA
0050 0171 8682 0, AS “SEB banka”, vai kontā Nr. LV63 RIKO 0002 0131 9759 6, AS “DnB banka”, vai kontā Nr. LV57 NDEA 0000
0830 6955 0, AS “Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle.
Noteikt /pers. B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma, bet lietas
dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 pantu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta
izsniegšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams no 2017. gada 26. jūlija.
Tiesnese I.Meldere