Court dismisses request to annul building permit and award damages for construction on agricultural land.

NORAKSTS Lieta Nr.A42441705 Lietvedības Nr.A104-08/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2008.gada 6.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz. Melbārdis,

piedaloties pieteicēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nesse – Baltija” pilnvarotajam pārstāvim N.S., atbildētāja – Salaspils pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Salaspils novada domes pilnvarotajai pārstāvei – Ievai Miļūnai, atklātā tiesas sēdē, 2008.gada 23.jūlijā, Rīgā, Antonijas ielā 6, izskatīja administratīvo lietu pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nesse – Baltija” pieteikumu par Salaspils novada domes 2005.gada 5.augusta lēmuma „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā” atzīšanu par spēkā neesošu, par Salaspils novada domes 2005.gada 28.septembra Salaspils novada domes lēmumu „Par grozījumiem 2005.gada 5.augusta domes lēmumā par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā”, kā arī labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 31.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā tika ierosināta administratīvā lieta Nr.A42441705 pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nesse

– Baltija” (turpmāk – pieteicējs) pieteikuma par Salaspils novada domes (turpmāk – atbildētājs) 2005.gada 28.septembra sēdes protokola izraksta Nr.21 „Par grozījumiem 2005.gada 5.septembra domes lēmumā par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3 atcelšanu” atcelšanu, kā arī par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. [2] 2005.gada 16.jūnijā T.D. (pieaicināta lietā kā trešā persona) noslēdza Sadarbības līgumu ar pieteicēju par nekustamā īpašuma attīstības projekta īstenošanu, realizējot ražošanas kompleksa celtniecību.

Saskaņā ar Sadarbības līgumu Nr.2005/1 pieteicējs 2005.gada 16.jūnijā iesniedza Salaspils novada Būvvladei iesniegumu ar pielikumu par plānošanas uzdevuma saņemšanu. [2.1] 2005.gada 20.jūlijā Salaspils novada Būvvalde ar Atzinumu Nr.45 par ieceri Lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā, Salaspils pilsētā, konstatēja, ka Būvniecības iecere paredz lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas jaunbūvi uz zemes gabala, kurš atbilstoši apstiprinātajam Salaspils Ģenerālplānam, atrodas lauksaimniecības izmantošanai paredzētās zemes teritorijā. [2.2] 2005.gada 26.jūlijā Salaspils novada domes Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komiteja, pamatojoties uz 2005.gada 20.jūlija Salaspils novada Būvvaldes atzinumu Nr.45, akceptēja pieteicēja būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā saskaņā ar iesniegto lēmuma projektu, kā arī noteica virzīt jautājumu izskatīšanai uz domes sēdi. [2.3] 2005.gada 2.augustā pieteicējs iesniedza atbildētājam iesniegumu.

Iesniegumā tika izteikta vēlēšanās par pieteicēja pārstāvja piedalīšanos domes sēdē jautājuma izskatīšanā par plānošanas uzdevuma saņemšanu. Priekšlikums par pieteicēja pārstāvja piedalīšanos domes sēdē tika ignorēts. Atbilde uz iesniegumu netika saņemta. [2.4] 2005.gada 5.augustā atbildētājs ar sēdes protokola izrakstu Nr.17 „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā, konstatēja, ka iesniegumā, pieteicēja būvniecības iecere atbilst zemes ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/, zemes platība 15146 m² lietošanas mērķim saskaņā ar apstiprināto Ģenerālplānu.

Atbildētājs nolēma pēc grozījumu apstiprināšanas Salaspils novada Ģenerālplānā un atbilstoši tam atļaut pieteicējam uzsākt būvprojektēšanu. [2.5] Tā kā pieteicējam no iepriekš minētā domes lēmuma satura nebija skaidrs par kādiem Ģenerālplāna grozījumiem, apstiprināšanu tiek norādīts, 2005.gada 5.septembrī pieteicējs iesniedza atbildētājam iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu. Šis iesniegums netika izskatīts. [2.6] 2005.gada 20.septembrī pieteicējs iesniedza lūgumu atbildētājam izskatīt jautājumu par būvprojekta uzsākšanu atkārtoti, kā arī veikt lēmuma grozījumus. [2.7] 2005.gada 28.septembrī atbildētājs, ar sēdes protokola izrakstu Nr.21 „Par grozījumiem 2005.gada 5.augusta lēmumā,” nolēma nepieņemt lēmumu „Par grozījumiem 2005.gada 5.augusta domes lēmumā par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā. [3] Nepiekrītot lēmumiem, pieteicējs tos ir pārsūdzējis Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteikumā norādīts, ka lēmums ir nepamatots un atceļams šādu apsvērumu dēļ: [3.1] Atbildētājs rīkojies prettiesiski, ignorējot pieteicēja 2005.gada 2.augustā izteikto vēlmi piedalīties domēs sēdē, kas saistīta ar tiem būtiska jautājuma izšķiršanu. Pieteicējs uzskata, ka valsts un pašvaldības institūcijām, ievērojot Valsts valodu likumu, likuma „Par Iesniegumu un sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 3.pantu, ir jāpieņem individuālie un kolektīvie iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi, savas kompetences ietvaros un likumā noteiktos termiņos tie jāizskata, jāpieņem attiecīgs lēmums un jāsniedz atbilde. [3.2] Pieteicējs norāda, ka nav īsti saprotams, par kādiem Ģenerālplāna grozījumiem un to apstiprināšanu ir minēts 2005.gada 5.augusta lēmumā, jo uz to brīdi spēkā esošais Ģenerālplāns norāda attiecīgās zemes izmantošanu. 2005.gada 20.jūlija Salaspils novada Būvvaldes Atzinums Nr.45 un domes Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komitejas 2005.gada 20.jūlija Atzinums (protokols Nr.21, 17§) norāda tiesisko pamatotību uz pozitīvu lēmumu pieņemšanu, šie atzinumi ir norādīti domes lēmumā, kā vieni no dokumentiem, uz kuru pamata ir pieņemts pretējs – negatīvs lēmums.

Pieteicējs norāda uz apstākli, ka tādejādi veidojas situācija, ka domes deputāti ignorē vai apšauba Būvvaldes un domes Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komitejas atzinumus. [3.3] Pieteicējs arī vērš uzmanību, ka 2005.gada 5.augustā izdotais administratīvais akts izdots bez norādes, kur var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu, līdz ar ko pārkāpts Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 9.punkts. [3.4] Arī 2005.gada 5.septembrī pieteicēja iesniegtajam iesniegumam nebija turpmāka virzība.

Pieteicējs telefoniski ieguva informāciju par iemesliem, kāpēc iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu ir atstāts bez ievērības. Tika norādīts, ka nav izstrādāts nolikums, kurā būtu noteikta pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība. Pieteicējs norāda, ka Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā „Par pašvaldībām” un tām līdz 2005.gada 1.septembrim bija pienākums šādu nolikumu izstrādāt. [4] 2005.gada 10.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja – Salaspils novada domes paskaidrojums.

Atbildētājs norāda, ka pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu. Atbildētājs nevar piekrist, ka 2005.gada 5.augusta lēmums ir negatīvs. Tas ir pozitīvs, bet ar nosacījumu, kas iekļauts lemjošās daļas 1.punkta pirmajā daļā. Saskaņā ar Apbūves noteikumiem, lauksaimniecības zemju (pašreizējais zemes, uz kuras pieteicējs plāno būvēt objektus) zemju un būvju izmantošanas veids ir augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība, lopkopība un ar to saistītie pakalpojumi. Pieteicēja iesniegumā Salaspils novada domei un Būvvaldei bija sniegts skaidrojums par komercdarbības virzieniem – garšvielu, pārtikas piedevu eksports un tirdzniecība, kas arī ir tuva Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem darbības virzieniem.

Domes sēdē deputātiem radās šaubas, vai iesniegumā minētie un sabiedrības statūtos noteiktie darbības virzieni (kafijas, tējas, kakao un garšvielu vairumtirdzniecība, pārējo pārtikas produktu vairumtirdzniecība utt.) atbilst Apbūves noteikumos paredzētajam lauksaimniecības zemes izmantošanas veidam. Šī iemesla dēļ deputāti nonāca pie slēdziena, ka iecerētā darbības sfēra nav atbilstoša noteikumos paredzētajam, līdz ar ko tika pieņemti lēmuma projekta redakcijas grozījumi, iekļaujot nosacījumus atļaujai uzsākt būvprojektēšanu.

Pēc pieteicēja iesniegumiem, 2005.gada 28.septembra domes sēdes darba kārtībā tika iekļauts jautājums par grozījumiem 2005.gada 5.augusta domes lēmumā. Balsojumā par iesniegto lēmuma projektu nepieciešamais balsu skaits netika saņemts un saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 34.panta trešo daļu, lēmuma projekts skaitās noraidīts. [5] 2008.gada 11.jūnija tiesas sēdē pieteicējs iesniedzis pieteikuma papildinājumus Lietas lapa 219), kuros lūdzis atzīt par spēkā neesošu Salaspils novada domes 2005.gada 5.augusta lēmumu „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā”, atzīt par spēkā neesošu Salaspils novada domes 2005.gada 28.septembra lēmumu „Par grozījumiem 2005.gada 5.augusta domes lēmumā par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā”, kā arī labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, uzlikt pienākumu Salaspils novada Būvvaldei izdot SIA „Nesse Baltija” plānošanas un arhitektūras uzdevumu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā būvniecībai. [6] Atbildētājs, sniedzot paskaidrojumu par pieteikuma papildinājumiem, norāda, ka: [6.1] pieteicējs, pamatojot savu jauno prasījumu tiesai, atsaucas uz Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 9.janvāra lēmumu, kurš ar Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 29.noembra lēmumu ir atcelts, līdz ar ko nerada nekādas juridiskas sekas un nav saistošs. [6.2] Pieteicējs atsaucas uz Būvniecības likuma 7.pantu.

Minētais likuma pants reglamentē vietējās pašvaldības kompetenci būvniecības jautājumos savā administratīvajā teritorijā un šī panta 6.punkts nosaka, ka pašvaldība kontrolē, kā būvniecības dalībnieki ievēro normatīvos aktus būvniecības jomā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 12.punktu, vārds būvniecība ietver sevī arī būvprojektēšanu, bet būvniecības iecere, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.309 „Būvniecības apspriešanas noteikumi” (redakcijā, kas bija spēkā uz apstrīdēto lēmumu pieņemšanas dienu ir iecerētās būves un ar to saistītā saimnieciskā vai cita veida darbība izteikta priekšlikuma veidā un to var uzskatīt par projektēšanas sākumposmu, tātad būvniecības sastāvdaļu.

Šo likumu norma ir jāizvērtē kopā ar speciālo likumu „Par pašvaldībām” un šī likuma 15.panta 14.punkts ir kā vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām noteicis pienākumu nodrošināt savā teritorijā būvniecības procesa tiesiskumu, bet 21.panta 23.punkts nosaka, ka pašvaldība lemj par kārtību, kādā izpildāmas likuma 15.pantā minētās funkcijas un nosakāms par to izpildi atbildīgās personas. Tieši to dome arī izpildīja, 2002.gada 20.decembrī apstiprinot instrukciju „Par kārtību, kādā veicama būvprojektēšanas sagatavošanas procesa uzsākšana Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības administratīvā teritorijā.” Pieteicējs ir atsaucies uz 1997.gada 1.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” un šo noteikumu 32. un 35.punktu.

Tajos ir noteikta kārtība pieteikuma iesniegšanai un būvniecības pieteikuma izskatīšanas termiņiem. Pieteicējs nav apstrīdējis Būvvaldes rīcību, neizpildot šo noteikumu 35.punktu – atteikuma projektēšanas un plānošanas uzdevuma vai atteikuma tādu dot nesniegšanu 14 dienu laikā.

Izvērtējot normatīvos aktus, uz kuriem atsaucas pieteicējs kopumā nevar konstatēt pašvaldības kompetences pārkāpumu. Turklāt, atbildētājs norāda, ka, ja viņam rodas šaubas par izdotā administratīvā akta spēkā esamību, ir nekavējoties jāpaziņo par savām šaubām – tāds paziņojums nav ticis saņemts, kā arī pieteicēja lūgums pārskatīt 2005.gada 5.augusta lēmumu, liecina, ka adresātam nebija nekādu šaubu par pieņemtā lēmuma spēkā esamību, par ko liecina arī pieteikums tiesai. [7] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēju uz tajā un pieteikuma grozījumos izteiktajiem motīviem. Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt. Uz tiesas sēdi trešā persona nebija ieradusies jau iepriekš iesniedzot iesniegumu ar lūgumu lietu izskatīt bez trešās personas piedalīšanās, norādot, ka uztur pieteicēja pieteikumu, jo uzskata par nepamatotiem un noraidāmiem atbildētāja argumentus (lietas 178. lapa).

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot pieteicēja pieteikumu, atbildētāja paskaidrojumus, lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus to kopumā, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [9] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā ir noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumus rīcības brīvības ietvaros. Tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā APL un citos normatīvajos aktos noteiktajām materiālajām un procesuālajām tiesību normām. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 7. pantu iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Saskaņā ar APL 250. panta pirmo daļu tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai: 1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām; 3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. [10] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [10.1] Tiesa konstatē, ka 2005. gada 16. jūnijā pieteicējs Salaspils novada Būvvaldē ir iesniedzis iesniegumu, kas satur lūgumu par ražošanas kompleksa celtniecības uz zemes gabala Salaspilī, Zvanu ielā 3 plānošanas uzdevumu (lietas lapa 13). [10.2] 2005. gada 20. jūlijā Salaspils novada Būvvalde sniedza Atzinumu Nr.45 Salaspils novada domes Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komitejai

(lietas lapa 15), kurā norāda, ka neiebilst būvniecības iecerei un rekomendē Komitejai saskaņā ar Domes 20.12.2002. lēmumu (prot. Nr.21, 18.§) apstiprināto instrukciju „Par kārtību, kādā veicama būvprojektēšanas sagatavošanas procesa uzsākšana Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības administratīvajā teritorijā” iesniegt būvieceri izskatīšanai Domes sēdē. [10.3] 2005. gada 26. jūlijā Salaspils novada domes Ekonomikas un teritoriālās attīstības komiteja akceptēja būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā un nolēma virzīt jautājuma izskatīšanu uz domes sēdi (lietas lapa 16). [10.4] 2005. gada 2. augusta iesniegumā Salaspils novada domes Būvvaldei pieteicējs lūdz uz domes sēdi uzaicināt pieteicēja pārstāvi, norādot laika periodu, kurā nevarēs ierasties (lietas lapa 17). [10.5] 2005. gada 5. augusta Salaspils novada dome pieņem pirmo pārsūdzēto lēmumu (Nr.17., 5 §), ar kuru nolemj pēc grozījumu apstiprināšanas Salaspils novada Ģenerālajā plānā un atbilstoši tam, atļaut SIA „Nesse Baltija” kā pasūtītājam uzsākt būvprojektēšanu un lauksaimniecības noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā (lietas lapa 18). [10.6] Uzskatot atbildētāja 2005. gada 5. augusta it kā pieteicējam labvēlīgo lēmumu par pieteicēja tiesību nepamatoti ierobežojošu, jo tas paredz nosacījumu, kas nav atkarīgs no pieteicēja gribas, pieteicējs 2005. gada

5. septembrī lūdza Salaspils novada domi atkārtoti izskatīt iepriekš minēto jautājumu un veikt grozījumu 2005. gada 5. augusta lēmumā, kas atļautu uzsākt būvprojektēšanu, proti, lūdza izslēgt ierobežojošo nosacījumu „pēc grozījumu apstiprināšanas Salaspils novada Ģenerālajā plānā” (lietas lapa 19). Līdzīga satura iesniegumu pieteicējs atkārtoti iesniedza Salaspils novada domei (lietas lapa 20). [10.7] Salaspils novada dome 2005. gada 28. septembrī nolēma nepieņemt lēmumu par grozījumu izdarīšanu Salaspils novada domes 2005. gada 5. augusta lēmumā Nr.17., 5 § (lietas lapa 21). [11] No iepriekš minētajiem faktiskajiem apstākļiem tiesa konstatē, ka pieteicēja pieteikuma mērķis ir tam labvēlīga administratīvā akta izdošana – projektēšanas uzdevuma izsniegšana un būvniecības ieceres realizācija. [12] Pieteicējs ir lūdzis Salaspils novada domes 2005.gada 5.augusta lēmumu Nr.17., 5 § „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā” atzīt par spēkā neesošu.

Šī lūguma pamatojumam Pieteicējs pieteikumā ir norādījis uz vairākiem būtiskiem pārkāpumiem, atbildētājai pieņemot 2005.gada 5.augusta lēmuma Nr.17., 5 § „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā” (turpmāk arī saukts – Lēmums Nr.17), proti, uz to, ka šis lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs, tas ir neskaidrs, proti, nerada pieteicējam attiecīgās tiesības, to ir pieņēmusi institūcija, kas nav bijusi kompetenta lēmumu pieņemt, pirms lēmuma pieņemšanas pieteicēja viedoklis nav uzklausīts, bez tam lēmums ir pretrunā ar Salaspils novada Būvvaldes un Salaspils novada domes Ekonomikas un teritoriālās attīstības komitejas atzinumiem, kas ir minēti kā lēmuma pieņemšanas pamatojums. [13] Saskaņā ar APKL 74. panta pirmo daļu administratīvais akts nav spēkā, ja:

1) objektīvi nav saprotams, kas to izdevis;

2) to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga (izņemot 52.panta otrajā daļā minēto gadījumu);

3) rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma;

4) tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama. Tiesa pārbaudot, vai Salaspils novada domes 2005.gada 5.augusta lēmuma Nr.17., 5 § „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā” ir atzīstams par spēkā neesošu konstatē turpmāk minēto. [13.1] No Lēmuma Nr.17 skaidri var redzēt, ka to ir pieņēmusi Salaspils novada dome, par ko lietā nav strīda. Lietā faktiski nav arī strīda par to, ka atbildētājs ir norādījis piemērotās tiesību normas, proti, atbildētājs 2005.gada 5.augusta lēmumu ir pamatojis ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 13.punktu un 21.panta 20.punktu, Būvniecības likuma 7.pantu un Administratīvā procesa likuma 55.panta 1.punktu, 70.pantu un 79.panta pirmo daļu.

Ne no Salaspils novada domes 2005.gada 5.augusta lēmuma Nr.17., 5 § „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā”, ne no pieteikuma nav redzams, ka strīds ir par to, ka minētais lēmums būtu jāatzīst par spēkā neesošu tamdēļ, ka tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama. Līdz ar to tiesa šos administratīvā akta spēkā neesamības pamatus neanalizē. [13.2] Lietā ir strīds, vai Salaspils novada domei tās kompetences ietvaros bija tiesības Būvvaldes vietā izdot attiecīgo administratīvo aktu. [13.2.1] Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 13.punkts noteic, ka pašvaldības funkcija ir saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību.

Būvniecības likuma (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma Nr.17 pieņemšanas brīdī) 3. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve ir saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks). Savukārt šī panta otrajā daļā ir teikts, ka ar citiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālo plānojumu var noteikt būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos.

Būvniecības likuma 7.pants nosaka vietējās pašvaldības kompetenci būvniecības jomā. Konkrēti šī norma paredz, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir:

1) izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā esošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi;

2) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;

3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);

4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības. Šī panta otrā daļa nosaka, ka būvniecības pārzināšanai un kontrolei vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes, bet trešā daļa nosaka, ka būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā pārzina būvvaldes amatpersonas, kurām ir augstākā izglītība būvniecībā. Tulkojot iepriekš norādītās normas kopsakarā, var nonākt pie secinājuma, ka vietējai pašvaldībai ir likumu noteiktā funkcija ir tikai zemes izmantošanas un apbūves kārtības noteikšana, savukārt, būvniecības procesa pārzināšanai un kontrolei pašvaldībām ir pienākums izveidot būvvaldi, proti, pašvaldības domes kompetence būvniecības jomā aprobežojas ar teritorijas plānojuma un detālplānojuma izstrādi, kuros ir noteikts zemes izmantošanas mērķis ar atļauto apbūves kārtību.

Savukārt būvniecības procesa pārzināšanu un kontroli realizē pašvaldības domes izveidota pašvaldības izveidota iestāde – būvvalde. Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk tekstā – Vispārīgie būvnoteikumi) 32.punktu būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē būvniecības pieteikumu - uzskaites karti. Saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu būvniecības pieteikumu - uzskaites karti būvvalde reģistrē, izskata un 14 dienu laikā no tās reģistrācijas dienas sniedz rakstisku atzinumu par būvniecības pieteikumā - uzskaites kartē minētās būvniecības atbilstību ģenerālplānam, apbūves noteikumiem un detālplānojumam vai sniedz motivētu atteikumu, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu nepieciešama būvniecības publiska apspriešana.

Atzinumā (ja nav detālplānojuma) var noteikt papildu nosacījumus. Saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu, ja no būvvaldes saņemts atteikums, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs lūgt attiecīgo pašvaldību pārskatīt būvvaldes lēmumu. Ja būvniecības ierosinātāju neapmierina pašvaldības lēmums, to var iesniegt izskatīšanai tiesā. Saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu, ja būvvaldes atzinums ir pozitīvs, tā izsniedz būvniecības pieteikuma — uzskaites kartes iesniedzējam plānošanas un arhitektūras uzdevumu. Vadoties no šīm normām, var secināt, ka pašvaldības būvvaldes kompetencē ir būvniecības ieceres apstiprināšana un plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšana.

Bet gadījumos, ja būvvalde atsaka izdot plānošanas un arhitektūras uzdevumu, tad šo lēmumu var apstrīdēt attiecīgajā pašvaldībā. [13.2.2.] Tiesa konstatē, ka Salaspils novada domes būvvalde, atbildot uz pieteicējas iesniegumu saistībā ar būvniecības pieteikumu 2005.gada 20.jūlijā ir sniegusi atzinumu Nr.45, ka būvniecības iecere atbilst Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju ģenerālplānam. Būvvalde neizsniedza plānošanas un arhitektūras uzdevumu, bet virzīja šī jautājuma izskatīšanu komitejai, pamatojot savu lēmumu ar Salaspils novada domes 2002.gada 20.decembrī apstiprināto instrukciju „Par kārtību, kādā veicama būvprojektēšanas sagatavošanas procesa uzsākšana Salaspils pilsētās ar lauku teritoriju pašvaldības administratīvajā teritorijā”. [13.2.3.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka augstāka iestāde vai amatpersona var pārņemt pakļautībā esošas iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē.

Šajā gadījumā Salaspils novada dome ir augstāka institūcija attiecībā pret Salaspils novada būvvaldi, kas ir domes pakļautībā. Kā jau iepriekš minēts, Būvniecības likuma 7.pants nosaka tieši vietējās pašvaldības kompetenci būvniecības jomā, proti, ar šo likuma normu ir noteikts konkrēts pašvaldības kompetences apjoms, bet nepieciešamību pašvaldībās izveidot būvvaldes likums nosaka ar mērķi, lai nodrošinātu attiecīgu kompetences līmeni, ko var izdarīt attiecīgās institūcijas darbā iesaistītu attiecīgus speciālistus.

Minētais izriet arī no Būvniecības likuma 7.panta trešās daļas, kurā ir noteikts, ka būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā pārzina būvvaldes amatpersonas, kurām ir augstākā izglītība būvniecībā. Pieteicējs ir prasījis izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu. Plānošanas un arhitektūras uzdevumu Būvniecības likuma 11.panta trešā daļa noteic, ka pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritorijas plānojuma (detālā plānojuma) un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.

Tiesas ieskatā svarīgi ir tas, ka šādos gadījumos likumdevējs nav norādījis, ka jautājumi tiek izskatīti tikai pašvaldības institūcijā – būvvaldē, bet gan tos izskata tieši pašvaldība. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.pantu pašvaldības dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome saskaņā ar šī panta 23. punktu var lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 15.pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi.

Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 13. punktā ir noteikts, ka pašvaldības autonomā funkcija ir saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, bet atbilstoši 14. punktam – nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. No iepriekš teiktā izriet, ka Salaspils novada domei bija tiesības 2002.gada 20.decembrī izdot instrukciju „Par kārtību, kādā veicama būvprojektēšanas sagatavošanas procesa uzsākšana Salaspils pilsētās ar lauku teritoriju pašvaldības administratīvajā teritorijā”, jo šādas instrukcijas izdošana nav tiešā pretrunā ar būvniecības procesu regulējošām ārējām tiesību normām.

Minētās instrukcijas 2. un 3. punktā ir noteikta kārtībā, kādā jārīkojas Būvvaldei attiecībā par plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu rūpniecības rakstura būvēm (lietas lapa 188), proti, pēc pozitīva un Būvniecības likuma prasībām atbilstoša Būvvaldes un Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komitejas atzinuma par būvniecības ieceri jautājums par plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu ir izlemjams pašvaldības domē. Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu „Vispārīgie būvnoteikumi” 19.punktu plānošanas un arhitektūras uzdevums ir būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei.

Savukārt saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 12. punktu būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi, tādējādi secināms, ka plānošanas un arhitektūras uzdevums ir būvniecības procesa sastāvdaļām, par kuras nodrošināšanu atbild pašvaldība kopumā. Līdz ar to tiesas ieskatā domei, atbilstoši valsts pārvaldes iekārtas likumam bija tiesības pārņemt savā kompetencē Salaspils novada būvvaldes funkciju – lēmuma pieņemšanu par plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu. No tā tiesa secina, ka nav pamata uzskatīt, ka Lēmumu Nr.17 būtu pieņēmusi institūcija, kas nav kompetenta to darīt. [14] No iepriekš minētā tiesa secina, ka Salaspils novada domes 2005.gada 5.augusta lēmuma Nr.17., 5 § „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā” nav atzīstams par spēkā neesošu uz Administratīvā procesa likuma 74.panta pirmās daļas 2.punkta pamata un tāpēc pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

Ņemot vērā APL 249. pantā noteikto, proti, tiesa taisa spriedumu par pieteicēja norādīto pieteikuma priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas, tiesa neizskata citus pamatus, kāpēc pārsūdzētais Lēmums Nr.17 varētu būt prettiesisks. [15] Tiesa konstatē, ka saskaņā ar 2008.gada 11.jūnija pieteicēja pieteikuma papildinājumiem – grozījumiem (lietas lapa 219) pieteicējs citastarp ir lūdzis atzīt par spēkā neesošus gan Salaspils novada domes 2005.gada 5.augusta lēmumu „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā”, gan 2005.gada 28.septembra lēmumu „Par grozījumiem 2005.gada 5.augusta domes lēmumā par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā”.

Ņemot vērā to, ka abi lēmumi skar vienu un to pašu juridisko situāciju, tiesa vispirms izvērtē to tiesisko dabu un ietekmi uz pieteicēju. [15.1] No lietas materiāliem un pieteicēja paskaidrojumiem tiesas sēdē secināms, ka pieteicējs 2005. gada 5. septembrī lūdza Salaspils novada domi atkārtoti izskatīt iepriekš minēto jautājumu un veikt grozījumu 2005. gada

5. augusta lēmumā, kas atļautu uzsākt būvprojektēšanu, proti, lūdza izslēgt ierobežojošo nosacījumu „pēc grozījumu apstiprināšanas Salaspils novada Ģenerālajā plānā” (lietas lapa 19). Pieteicējs norādīja, ka šādi ir rīkojies tādēļ, ka Lēmumā Nr.17 atbildētājs nav norādījis iestādi, kurā būtu apstrīdams pieņemtais lēmums. [15.2] Kā var secināt no Salaspils novada domes 2005.gada 28.septembra lēmuma (lietas lapa 21), atbildētāja nav pieņēmusi lēmumu attiecībā par pieteicēja iesniegumu.

Izvērtējot pieteikumā ietverto prasījumu atzīt par spēkā neesošu Salaspils novada domes 2005.gada 28.septembra lēmumu un pašu minēto lēmumu, tiesa konstatē, ka šajā daļā tiesvedība lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz turpmāk minēto. Tiesa var piekrist pieteicējam, ka atbildētāja, nepilnīgi noformējot 2005. gada 5. augusta lēmumu, ir maldinājusi pieteicēju par iespējām šo lēmumu apstrīdēt, jo atbilstoši APL 76. panta otrajai daļai, pašvaldības domes pieņemtie lēmumi ir pārsūdzami uzreiz tiesā, jo pašvaldības domei nav augstākas iestādes, kas pati ir pašvaldības augstākā iestāde.

Tiesa konstatē, ka atbildētājas 2005.gada 5.augusta lēmumā kā pārsūdzēšanas kārtība tika norādīta atsauce uz Administratīvā procesa likuma 77.pantu. Administratīvā procesa likuma 77.pants nosaka, ka iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs paraksta. Šo iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei. Tiesa konstatē, ka pieteicējs 2005.gada 5.septembrī ir iesniedzis iesniegumu (lietas lapa 19), ar kuru apstrīd atbildētājas 2005.gada 5.augusta lēmumu un lūdz to atcelt un veikt grozījumus tajā.

Minēto apliecina Salaspils novada domes 2005.gada 7.oktobra vēstule Nr.1-20/1531 (lietas lapa 22). Līdz ar to ir atzīstams, ka pieteicējs ir rīkojies atbilstoši lēmumā norādītajai apstrīdēšanas kārtībai. Tomēr, kā jau minēts iepriekš, pašvaldības domes lēmums nav vis apstrīdams, bet gan pārsūdzams tieši griežoties ar pieteikumu tiesā. Tāpat tiesa var piekrist pieteicējam, ka atbildētāja attiecībā uz pieteicēja 2005. gada 5. septembra iesniegumu nav rīkojusies saskaņā ar likumu „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, APL, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem principiem, neinformējot pieteicēju par to, kur tam būtu jāgriežas, lai pārsūdzētu Lēmumu Nr.17.

Tomēr, tiesas ieskatā atbildētāja konkrētajā situācijā, pieņemot 2005.gada 28.septembra lēmumu, ir rīkojusies atbilstoši faktiskajai situācijai, proti, proti, iestādei, kas ir izdevusi administratīvo aktu, nav pamata to pašai pārskatīt tā apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas procesā, ja likumdevējs konkrēti nav noteicis, ka iestādei būtu pienākums atkārtoti izskatīt tās izdotos administratīvos aktus. Administratīvo aktu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība ir noteikta APL, kurā ir noteiktas arī institūcijas, kurās tas ir darāms.

Konkrētajā gadījumā atbildētājai nebija arī jāpārsūta apstrīdēšanas iesniegums pēc piekritības tiesai, vēršanās tiesā ir katra indivīda personiskas tiesības, un tikai pati privātpersona tās ir tiesīga izmantot, ievērojot APL noteikto pieteikumu iesniegšanas procesuālo kārtību. Attiecībā par 2005.gada 28.septembra lēmumu tiesa konstatē, ka tas nav uzskatāms par administratīvo aktu, jo ar to, atbilstoši APL 1. panta trešajai daļai netiek nodibinātas, grozītas, konstatētas vai izbeigtas konkrētas tiesiskās attiecības, kā arī konstatēta faktiskā situācija, kā arī šis lēmums nav uzskatāms par iestādes faktisku rīcību, jo nerada faktiskas sekas.

Līdz ar to tas neietekmē privātpersonas subjektīvās tiesības. Savukārt pieteikums tiesā saskaņā ar APL

184. pantu iesniedzams par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu) vai atzīšanu par prettiesisku, iestādes faktisko rīcību, no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, kā arī publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību.

Tā kā pārsūdzētais lēmums nav atzīstams par administratīvo aktu, kā arī citu pamatu, kāpēc persona var griezties ar pieteikumu tiesā, tiesa atzīst, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Saskaņā ar APL 282. panta 1. punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. [16] Pieteicējs pieteikumā ir lūdzis uzlikt pienākumu Salaspils novada Būvvaldei izdot SIA „Nesse Baltija” plānošanas un arhitektūras uzdevumu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā būvniecībai.

Salaspils novada domes 2005.gada 5.augusta lēmums „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā” pēc savas būtības ir pieteicējam labvēlīgs administratīvais akts, kas noteic pieteicējam konkrētas tiesības, tomēr šajā aktā ir ietverts nosacījums, kas ierobežo pieteicējam noteikto tiesību realizāciju. Tāpēc, pretēji atbildētājas viedoklim, tiesa konstatē, ka atbildētājas Lēmums Nr.17, lai gan ir pieņemts kā pieteicējam labvēlīgs administratīvais akts ar nosacījumu, tajā iekļautā nosacījuma dēļ pēc būtības ir vērtējams kā pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts.

Tāpēc par pamatotu ir uzskatāms pieteicēja prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tomēr šis prasījums tiesas ieskatā ir jānoraida turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [16.1] Tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējas lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecības iecere atbilst zemes gabala Zvanu ielā 3 Salaspils novada Ģenerālajā plānā noteiktajam zemes lietošanas mērķim – lauksaimniecībai, un vai pašvaldībai pie nosacījuma, ja tiek konstatēts, ka pieteicēja iecere neatbilst ģenerālplānā noteiktajam zemes izmantošanas mērķim, bija jāizsniedz projektēšanas uzdevums.

Lietā nepastāv strīds par to, ka zemes gabals Zvanu ielā 3 Salaspils novada Ģenerālajā plānā noteiktajam zemes lietošanas mērķim ir paredzēts lauksaimnieciskai izmantošanai. Tāpat lietā nav strīda par to, ka Salaspils novada Ģenerālajā plānā līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas brīdim nav izdarītas izmaiņas, kas būtu saistītas ar zemes izmantošanas mērķa maiņu. [16.2] Pieteicējs pieteikumā ir norādījis, ka plānošanas un arhitektūras uzdevums ir nepieciešams lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā būvniecībai.

Tomēr iesniegumā būvvaldei par plānošanas uzdevuma saņemšanu pieteicējs ir norādījis, ka tas nepieciešams, lai varētu īstenot ražošanas kompleksu (lietas lapa 13).

No atbildētāja paskaidrojumiem secināms, ka Salaspils novada domes sēdē deputāti ir konstatējuši, ka pieteicēja mērķis ir preču ražošana, pie kam tā tieši nav saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu, bet gan ar lauksaimniecības produkcijas, tostarp importētās (kafija, tēja, garšvielas), pārstrādi un iepakošanu. Minētais izriet arī no pieteicēja darbības veidiem (skat. Komercreģistra izdruku; lietas lapa 37), kā arī LR Pārtikas un veterinārā dienesta 2004. gada 1. novembrī izdotās Pārtikas uzņēmuma atzīšanas apliecības (lietas lapa 47). Saskaņā ar Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domes 2002. gada 27. novembrī apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem Nr.21 „Apbūves noteikumi”

6.11.1. punktu lauksaimniecības zeme nozīmē teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība un ar to saistītie pakalpojumi un šīs zemes izmantošana ir noteikta Apbūves noteikumu

6.11.2. punktā. Šajā punktā nav atrodams atļautās izmantošanas mērķis, kas saistīts ar ražošanu – lauksaimniecības produkcijas, tostarp importētās (kafija, tēja, garšvielas), pārstrādi un iepakošanu. Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja Lēmums Nr.17 pēc savas būtības ir tiesisks, jo atbilst ārējam normatīvajam aktam

– pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Arī no LR Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas (lietas lapa 214) izriet, ka būvniecības mērķu noteikšana ir pašvaldības kompetencē, kā arī tas, ka tai jāatbilst attiecīgās teritorijas detālplānojumam un teritorijas plānojumam. [16.3] Lai apmierinātu pieteicēja pieteikumu par pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ir nepieciešams konstatēt, vai pēc Lēmuma Nr.17 pieņemšanas ir mainījusies faktiskā situācija. Pieteicējs tiesā nav iesniedzis pierādījumus, ka faktiskā situācija būtu mainījusies. No lietas materiāliem, proti, atbildētāja iesniegtajiem dokumentiem par grozījumu Salaspils novada teritoriālajā plānojumā ierosināšanu, izstrādi un apspriešanu (lietas lapas 160-167 un 220-222), var secināt, ka grozījumi Salaspils novada teritoriālajā plānojumā ir ierosināti, tie atrodas apspriešanas stadijā, bet vēl nav pieņemti. Līdz ar to tiesa secina, ka faktiskā situācija, kas būtu pamats labvēlīga administratīvā akta izdošanai, nav mainījusies. Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa uzskata, ka uzlikt Salaspils novada būvvaldei, kura pie tam nav šīs administratīvās lietas dalībniece, pienākumu izdot pieteicējam plānošanas un arhitektūras uzdevumu nav tiesiska pamata. [17] Pieteicējs ir arī lūdzis atlīdzināt zaudējumus – ar tiesvedību saistītos izdevumus un samaksāto valsts nodevu. Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1. pantam, minētā likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Konkrētajā lietā tiesa konstatē, ka attiecībā uz pieteicēju nav izdots prettiesisks administratīvais akts, kā arī nav veikta prettiesiska faktiska rīcība, bez tam pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus par tiesāšanas izdevumiem, kā tas faktiski izriet no APL 97. panta, savukārt attiecībā par valsts nodevu APL

126. pants neparedz, ka valsts nodevas atlīdzinājumu, ja prasījums tiek noraidīts. Līdz ar to noraidāms arī pieteicēja lūgums par zaudējumu atlīdzināšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 282. panta 1. punktu un 289.-291.pantu, administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nesse – Baltija” pieteikumu daļā par Salaspils novada domes 2005.gada 5.augusta lēmuma „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā” atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un zaudējumu piedziņu noraidīt. Izbeigt tiesvedību daļā par Salaspils novada domes 2005.gada 28.septembra Salaspils novada domes lēmuma „Par grozījumiem 2005.gada 5.augusta domes lēmumā „Par būvprojektēšanas uzsākšanu lauksaimniecības produkcijas noliktavu un biroja ēkas būvniecībai Zvanu ielā 3, Salaspils pilsētā” atzīšanu par spēkā neesošu. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 6.augustā

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis________________ Dz.Melbārdis Rīgā, 2008.gada 6.augustā