Legislator Case Law & Legislation
11400028319 / K71-0012-24 ECLI:LV:VRT:2024:1003.11400028319.3.S AI generated

Court convicted defendant of intentional injury and firearm misuse, sentencing to four years with probation.

Case Number 11400028319 / K71-0012-24
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of intentionally causing serious bodily injury and violating firearm regulations, sentencing him to four years of imprisonment with two years of probation. The defendant shot the victim in the eye with a loaded gas pistol during a domestic dispute, causing severe orbital fractures and bleeding. The court rejected the defendant's defense and ordered him to pay state compensation for legal aid and victim damages.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 125. panta 1. daļa; Ieroču aprites likuma 65. pants: Intentional infliction of serious bodily injury constitutes a crime punishable by imprisonment, and unauthorized use of a firearm to cause harm violates firearm regulations.

Keywords

AI generated
intentional bodily injury serious bodily injury firearm misuse probation supervision state compensation

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 125. panta 1. daļa
Krimināllikuma 234. panta 3. daļa
Krimināllikuma 50. panta 1. un 3. daļa
Ieroču aprites likuma 65. panta 4., 5. un 6. daļas
Kriminālprocesa likuma 368. pants
Kriminālprocesa likuma 85. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 520. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:VRT:2024:1003.11400028319.3.S

Lieta Nr. 11400028319

Lietas arhīva Nr. K71-0012-24/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs /Datums A/

Vidzemes rajona tiesa,

tiesnese Līga Ašitoka,

piedaloties prokuroram /Persona A/,

aizstāvei /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē in absentia izskatīja krimināllietu, kurā

/Persona C/, personas kods /Personas kods A/,

apsūdzēts Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā un Krimināllikuma 234. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

/Persona C/ tīši nodarīja smagu miesas bojājumu, un proti:

/Datums B/ ap plkst. 02.06 /Adrese A/, daudzdzīvokļu mājas pagalmā /Persona C/, skaidrojot savstarpējās

attiecības ar /Persona D/, nolūkā nodarīt /Persona D/ miesas bojājumus, tīši ar gāzes pistoli, kura bija pielādēta un

sagatavota šaušanai ar trokšņa patronām, vienu reizi iesita /Persona D/ pa seju kreisās acs rajonā. Pēc tam /Persona

C/, turot gāzes pistoli pie /Persona D/ galvas ar stobru pavērstu pret /Persona D/ kreiso aci, tīši izdarīja vienu

mērķtiecīgu šāvienu /Persona D/ kreisajā acī.

Tādā veidā /Persona C/ tīši nodarīja /Persona D/ miesas bojājumus — brūces kreisās acs plakstiņos,

asinsizplūdumu kreisās acs priekšējā kamerā, asinsizplūdumu zem kreisās acs konjunktīvas, asinsizplūdumu ap

kreiso acs ābolu orbītā, asinsizplūdumu kreisā pusē sejas mīkstos audos, zemādas asinsizplūdumu pieres apvidū,

kreisās orbītas iekšējās sānu sienas lūzumu, kreisās orbītas apakšējās sienas lūzumu, kreisās puses sietiņkaula šūnu

lūzumus, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai.

Ar šādu savu rīcību /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, paredzētu Krimināllikuma 125. panta

pirmajā daļā.

/Persona C/ pārkāpjot gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas un izmantošanas nosacījumus un kārtību,

izraisīja smagas sekas, un proti:

/Datums B/ ap plkst. 02.06 /Adrese A/, daudzdzīvokļu mājas pagalmā /Persona C/, pārkāpjot gāzes pistoles

(revolvera) pielietošanas un izmantošanas nosacījumus un kārtību, prettiesiski pielietoja savu Valsts policijā

nereģistrēto gāzes pistoli, lai tīši nodarītu /Persona D/ smagus miesas bojājumus. /Persona C/, skaidrojot

savstarpējās attiecības ar /Persona D/, nolūkā nodarīt /Persona D/ miesas bojājumus, bez jebkāda tiesiska pamata,

tīši ar gāzes pistoli, kura bija pielādēta un sagatavota šaušanai ar trokšņa patronām, vienu reizi iesita /Persona D/ pa

seju kreisās acs rajonā. Pēc tam /Persona C/, turot gāzes pistoli pie /Persona D/ galvas ar stobru pavērstu pret

/Persona D/ kreiso aci, tīši izdarīja vienu mērķtiecīgu šāvienu /Persona D/ kreisajā acī. Pēc /Persona D/ sašaušanas

/Persona C/ aizbēga no notikuma vietas.

Tādā veidā /Persona C/ tīši pārkāpa Ieroču aprites likuma 65.panta ceturtās, piektās un sestās daļas

noteiktos šaujamieroču, pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un speciālo līdzekļu

izmantošanas un pielietošanas nosacījumus, un Ieroču aprites likuma 66.panta pirmās, otrās, trešās un piektās daļas

noteikto šaujamieroču un pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču izmantošanas un

pielietošanas kārtību, kā rezultātā un tiešā cēloniskā sakarā ar to, /Persona D/ tika nodarīti miesas bojājumi —

brūces kreisās acs plakstiņos, asinsizplūdums kreisās acs priekšējā kamerā, asinsizplūdums zem kreisās acs

konjunktīvas, asinsizplūdums ap kreiso acs ābolu orbītā, asinsizplūdums kreisā pusē sejas mīkstos audos, zemādas

asinsizplūdums pieres apvidū, kreisās orbītas iekšējās sānu sienas lūzums, kreisās orbītas apakšējās sienas lūzums,

kreisās puses sietiņkaula šūnu lūzumi, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami

dzīvībai, un saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.panta pirmo daļu

izraisīja smagas sekas.

Ieroču aprites likuma 65.panta ceturtā, piektā un sestā daļa noteic, ka:

(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes

ieroci un signālieroci, lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kura pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(5) Šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci drīkst izmantot,

lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

(6) Pielietojot šaujamieroci, pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci vai

speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Ieroču aprites likuma 66.panta pirmā, otrā, trešā un piektā daļa noteic, ka:

(1) Pirms šaujamieroča vai pašaizsardzībai klasificēta E kategorijas gāzes ieroča un signālieroča

pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai izdara brīdinājuma šāvienu.

(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci

pielieto, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai

izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita cilvēka

dzīvība vai veselība.

(3) Persona, kura izmanto vai pielieto šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci

un signālieroci, dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.

(5) Par katru šaujamieroča vai pašaizsardzībai klasificēta E kategorijas gāzes ieroča un signālieroča

pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijai. Šī persona saglabā notikuma

vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un

nekavējoties nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

Ar šādu savu rīcību /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, paredzētu Krimināllikuma 234. panta

trešajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas izmeklēšanas laikā, paužot attieksmi pret apsūdzību, /Persona C/ norādīja, ka savu vainu viņam

inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 125. panta pirmās daļas atzīst daļēji, pēc

Krimināllikuma 234. panta trešās daļas neatzīst.

Apsūdzētais /Persona C/ bez attaisnojoša iemesla vairākkārt nebija ieradies uz tiesas sēdēm, un proti, uz

tiesas sēdi /Datums C/ apsūdzētais /Persona C/ neieradās, tiesa nolēma uz nākamo tiesas sēdi apsūdzētajam

/Persona C/ piemērot piespiedu atvešanu. Uz tiesas sēdi /Datums D/ apsūdzētais /Persona C/ neieradās, no Valsts

policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Limbažu iecirkņa saņemts ziņojums (lietas 1.sējuma 230.lapa), ka ierodoties

dzīves vietā, /Persona C/ uzrādīja izrakstu (medicīnisko karti) no ģimenes ārsta /Persona E/, ka pacientam noteikts

mājas režīms, ir pārvietošanās grūtības, jo kreisai kājai uzlikts ģipsis. Telefoniski sazinoties ar Vidzemes rajonu

tiesu Cēsīs, tika nolemts /Persona C/ atstāt dzīves vietā, neveicot piespiedu atvešanu.

Uz tiesas sēdi /Datums E/ apsūdzētais /Persona C/ neieradās, tiesa apsūdzētā neierašanos atzina par

neattaisnotu un ar Vidzemes rajona tiesas /Datums F/ lēmumu nolemts grozīt apsūdzētajam /Persona C/ piemēroto

drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – uz apcietinājumu. Nolemts arī apsūdzēto /Persona C/ izsludināt

meklēšanā.

Vidzemes rajona tiesā no Valsts policijas saņemta informācija, ka meklēšanas gaitā vairākkārt pārbaudīta

apsūdzētā iespējamās atrašanās vietas, taču tajās minētā persona neuzturējās. Vienlaikus iegūta informācija, ka

/Persona C/ uzturas Anglijā, taču precīza adrese nav zināma (lietas 2.sējuma 22., 24., 27., 29.lapa).

Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1. punkts noteic ka krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā

prombūtnē (in absentia), ja apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas

rezultātu. Panta 2.daļa noteic, ka tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia),

stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu

laikā no dienas, kad saņemta nolēmuma kopija.

Visā procesā tika nodrošināta aizstāves piedalīšanās, turklāt visa procesa gaitā, tostarp paužot attieksmi pret

celtajām apsūdzībām, pierādījumu pārbaudē un liecības sniegšanā tiesas sēdē, piedalījās arī apsūdzētais /Persona

C/. Tiesas ieskatā apsūdzētais ļaunprātīgi izvairījies no tiesas, vienmēr ir zinājis par tiesas sēžu laiku un vietu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir izsmelti visi līdzekļi, nav izdevies nodrošināt apsūdzētā piedalīšanos tiesas sēdē

un ir pamats skatīt lietu apsūdzētā prombūtnē.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /Persona C/ vaina Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un Krimināllikuma 234.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ir

pilnībā pierādīta ar šādiem tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās apsūdzētais norādījis (1.sējums lietas 58.-61.lapa), ka /Datums G/

atbraucis ciemos /Persona F/ ar automašīnu /Transportlīdzeklis A/. Izdomājuši aizbraukt uz Cēsīm. Līdzi paņēmis

savu gāzes pistoli, kuru pirms kāda laika iegādājies no nepazīstamas personas un šo gāzes pistoli nebija reģistrējis

policijā. Gāzes pistoli ņēmis līdzi uz Cēsīm, kā pašaizsardzības līdzekli. Nebijis mērķis ar gāzes pistoli kādam

nodarīt miesas bojājumus. Ap plkst.02.00 iebraukuši uz /Persona G/ norādīto adresi /Adrese B/ daudzdzīvokļu

mājas pagalmā. Redzējis, ka pie vecās katlu mājas uz trepītēm sēž vairākas personas. Pirms izkāpšanas no mašīnas,

spīdinājuši šīm personām virsū tālās gaismas. Piegājuši klāt un sasveicinājies ar vairākām personām un viena

persona /Persona D/ neesot sveicinājies. /Persona D/ gribējis runāt, divatā pagājuši malā, aptuveni 2 m attālumā no

pārējiem. /Persona D/ apgriezies, lai atskatītos, kas aizmugurē notiek un brīdī, kad griezās atpakaļ, dusmu iespaidā

vēloties atriebties /Persona D/ par pagātnes notikumiem, neko nesakot no bikšu jostas vietas izvilcis savu gāzes

pistoli. Turot pistoli labajā rokā izdarījis vienu sitienu /Persona D/ pa seju. Sitiena rezultātā vidēji spēcīgi trāpījis

/Persona D/ ar pistoles stobra galu kreisās acs rajonā. Pieļaujot iespēju, ka tieši sitiena brīdī ar pistoles stobra galu

piespiedis pistoles mēlīti, kā rezultātā notika viens šāviens /Persona D/ kreisajā acī ar gāzes pistoli. Apzināti, neesot

vēlējies iešaut /Persona D/. Zinājis, ka pistoles aptverē atrodas vairākas trokšņa patronas. Pēc sitiena, /Persona D/

nokritis zemē un vaidējis. Sapratis, ka nodarījis /Persona D/ miesas bojājumus, kā arī domājis, ka viņa draugi

uzbruks, tādēļ pēc sitiena izdarīšanas aizbēdzis, līdzi paņemot gāzes pistoli. Aptuveni pēc diviem mēnešiem, gāzes

pistoli ar kuru nodarījis miesas bojājumus /Persona D/, izmetis Lielezerā Limbažos. Par miesas bojājumu

nodarīšanu /Persona D/ savu vainu atzīstot un izdarīto nožēlojot.

Būdams nopratināts kā aizturētais /Datums H/ /Persona C/ papildus liecināja (1.sējums lietas 62.-63. lapa), ka

sarunas laikā ar /Persona D/ un turot gāzes pistoli labajā rokā aiz pistoles roktura viens pirksts atradās pielikts pie

pistoles mēlītes, izdarījis ar stobra galu sitienu /Persona D/ sejā, kreisās acs rajonā. Pēc minētā sitiena, lai būtu

lielāks efekts un nobiedētu arī apkārtējos cilvēkus no skaņas radītā trokšņa, vienlaicīgi ar sitienu piespiedis pistoles

mēlīti, lai vienu reizi izšautu ar gāzes ieroci. Vienu šāvienu ar gāzes pistoli izdarījis, turot gāzes pistoli tuvu

/Persona D/ kreisai acij. Iepriekš sniegtajās liecībās liecinājis, ka šāvienu ar gāzes pistoli izdarījis neapzināti, bet

patiesībā bijis tā, ka patreiz liecinot. Savu vainu atzīstot pilnībā. Oficiāli reģistrētais ierocis neesot tas ar kuru

nodarījis miesas bojājumus /Persona D/.

Būdams nopratināts kā aizdomās turētais /Datums H/ /Persona C/ liecināja (1.sējums lietas 66. lapa), ka

iepriekš sniegtajām liecībām piekrītot, pilnībā atzīstot savu vainu /Persona D/ miesas bojājumu nodarīšanā, kurus

nodarījis pielietojot gāzes pistoli. Izdarīto nožēlojot.

Būdams nopratināts kā aizdomās turētais /Datums I/ /Persona C/ papildus liecināja (1.sējums lietas 69.-70.

lapa), ka /Datums J/ caur sludinājumu no nepazīstamas personas iegādājies gāzes pistoli, samaksājot par to skaidrā

naudā 20 EUR vai 30 EUR. Iegādes brīdī gāzes pistoles aptverē atradās vairākas trokšņa patronas. Saprotot, ka

pielietojot gāzes pistoli, ar kuru nodarījis miesas bojājumus /Persona D/, esot pārkāpis gāzes pistoles izmantošanas

un pielietošanas nosacījumus par ko paredzēta atbildība.

Būdams nopratināts kā apsūdzētais /Datums K/ /Persona C/ liecināja (1.sējums lietas 114.-115. lapa), ka

vēlos grozīt savas iepriekš sniegtās liecības daļā par to, ar kādu ieroci nodarījis /Persona D/ miesas bojājumus.

Pārējā daļā apstiprinot savas iepriekšējās liecības. Atzīstot, ka tīši nodarījis /Persona D/ smagus miesas bojājumus,

kurus nodarījis ar nezināmu ieroci, nevis gāzes pistoli kā norādīts apsūdzībā. Savās iepriekšējās liecībās nepareizi

liecinājis, ka miesas bojājumus /Persona D/ nodarījis ar gāzes pistoli. /Datums L/, precīzāku laiku neatceros, bet

pieļaujot, ka tas varēja būt naktī uz /Datums M/, kad ar savu draugu /Persona F/ viņa automašīnā /Persona H/

vizinājušies pa Cēsīm. /Persona F/ automašīnas cimdu nodalījumā atradusies apsūdzētā pistole, kuru /Datums N/

mēnesī, precīzāku laiku neatceras, Vidrižos nopircis no nepazīstama vīrieša par 30-50 EUR. /Persona C/ maina

liecību, ka sludinājumā nebija, ka pārdod sporta ieroci, bet gan mazas enerģijas pneimatisko ieroci. Iepriekš

liecinājis, ka sludinājumā bija norādīts, ka tiek pārdota gāzes pistole. Tā liecinājis, ka tas viņam nāks par labu, jo

gāzes pistole domāta ir pašaizsardzībai, bet tagad pēc apsūdzības saņemšanas, domājis, ka tas nenāk par labu.

Savukārt mazas enerģijas pneimatiskais ierocis neesot šaujamierocis.

No /Datums O/ un /Datums P/ lēmumiem par viņa atzīšanu par aizdomās turēto (1.sējums lietas 65., 68.

lapa) izriet, ka /Persona C/ atzīst savu vainu par /Persona D/ nodarītiem tīšiem smagiem miesas bojājumiem,

neatļauti pielietojot gāzes pistoli.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punkta kārtībā tika nolasītas cietušā /Persona D/

pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības (1.sējums lietas 26.-29.lapa).

Liecībās norādīts, ka /Datums Q/ naktī no /Datums R/ uz /Datums M/ kopā ar saviem draugiem /Persona I/,

/Persona J/, /Persona K/ un brālēnu /Persona L/ kopā pavadījuši laiku, /Adrese C/ daudzdzīvokļu mājas pagalmā pie

pamestas katlu mājas lietojuši alkoholu. Ap plkst.01.00 iebraukusi pagalmā nepazīstama automašīna, aptuveni 10

metru attālumā ar tālajām gaismām spīdinājusi virsū. Redzējis, ka no automašīnas vadītāja puses izkāpis /Persona

C/, kuru atpazinis. Piegājis pie automašīnas, sasveicinājies. Mirkli aizgriezies ar muguru pret /Persona C/, jo viens

no draugiem pasaucis. Griežoties atpakaļ ar seju pret /Persona C/, neko nesakot /Persona C/ ar gāzes pistoli, kuru

viņš turējis rokā, vienu reizi ar pistoles stobra galu spēcīgi iesita pa seju kreisās acs rajonā. Pēc sitiena velkot pistoli

atpakaļ, aptuveni 20 cm attālumā no kreisās acs, /Persona C/ izdarīja vienu šāvienu, kas trāpīja kreisās acs rajonā.

Šāviena brīdī dzirdējis pistoles šāviena troksni un no pistoles stobra redzējis uguns liesmas gaismu. Sajutis spēcīgas

sāpes kreisās acs un sejas rajonā. Nokritis zemē un zaudējis samaņu. Nākošais ko atceroties, ka neatliekamās

medicīniskās palīdzības automašīna vedusi uz Rīgas slimnīcu. Sitiens ar pistoles stobra galu bijis negaidīts un

pēkšņs. Pēc miesas bojājumu nodarīšanas tika nogādāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, kur

konstatēja kaulu lūzumus kreisās acs apvidū un acs ābola kontūziju. Ar kreiso aci visu redzot neskaidri,

nepieciešama kreisās acs orbīta kaulu operācija.

Tiesas sēdē cietušais /Persona D/ liecināja, ka minētajā datumā bijis kopā ar /Persona K/, /Persona I/,

/Persona J/, /Persona G/, /Persona L/ Cēsīs pie vecās kurinātavas, precīzu adresi nevarot pateikt. Lietojuši alkoholu,

nenoliedzot, ka iereibuši bija. Automašīna iebraukusi stāvvietā un gaismas spīdēja tieši uz viņiem virsū. No

mašīnas izkāpušas divas personas. Mašīna stāvējusi aptuveni 7-8 metrus. Tie cilvēki, kas izkāpa no mašīnas

sākumā stāvēja pie mašīnas. Tad /Persona I/ viņu atpazinis, kā radinieku, piegājuši klāt. Ar viņu komunicējis divatā,

bet nebijis nekāds strīds. Pagriezies, jo aiz muguras kaut kas kliedzis un griežoties atpakaļ bijis sitiens. To, ka viņš

izvilka pistoli pats redzējis, /Persona I/ noslēpies aiz koka, jo apsūdzētais it kā tēmējis uz viņu. Ieroci redzējis, bet

to, ka viņš ar viņu iesita nevarējis redzēt. Pēc slimnīcas nākamajā dienā ar /Persona C/ runājis, viņš paskaidrojis, ka

esot baidījies, ka viņam uzbrukšot. Ierocis bijis pelēkā krāsā, izskatījās kā parasta pistole. Vairāk ka skaidrs, ka

/Persona C/ iesitis viņam ar pistoli. Iesita pa kreisās acs rajonu. Sitiens bijis nežēlīgi sāpīgs. Pēc sitiena uzreiz

nokritis zemē. Par šāvienu īsti nezinot, liecinieki stāstījuši, ka bijis šāviens, atceroties tikai spilgto gaismu. Uz doto

momentu speciālisti pateikuši, ka redze neatgriezīsies. Nezinot vai bojājumi vairāk radīti ar sitienu vai šāvienu. To,

ka tas esot gāzes ierocis sapratis pēc snapčata bildes. Pats esot redzējis un dzirdējis kā šauj ar gāzes ieroci. Nevaru

pateikt vai skaņa, kas nāca no šī ieroča ir gāzes pistole. Paliekošas sekas ir tādas, ka nevarot paskatīties pa labi vai

kreisi ar abām acīm uzreiz viss aiziet šķībi. Redzēt redzot. Ožas neesot vairāk. Plastiskā operācija tika veikta Rīgā,

Dzelzceļa klīnikā. Privāti ārstējies ārzemēs. Par ārstēšanos nekādas prasības neesot izvirzījis.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125. panta pirmās

daļas atzina daļēji un pēc Krimināllikuma 234. panta trešās daļas savu vainu neatzina, tiesa secina, ka lietā ir iegūti

ticami, attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu un pieļaujami pierādījumi, kas tieši apstiprina apsūdzētā vainu

viņam celtajā apsūdzībā un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma

taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar

izvirzīto apsūdzību un apsūdzētā versiju savai aizstāvībai.

Atbilstoši Krimināllikuma 1. panta pirmās daļas noteikumiem, pie kriminālatbildības saucama un sodāma

tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz

neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, subjekts, subjektīvā puse, objektīvā

puse.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. panta otro daļu kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīga nodarījuma

sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir

nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp noziedzīga nodarījuma

faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā (pantā, panta daļā, punktā) paredzētā konkrētā noziedzīgā

nodarījuma sastāva pazīmēm. Tikai tajā gadījumā, kad, salīdzinot noziedzīga nodarījuma faktiskās pazīmes ar

konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, tās sakrīt, var atzīt, ka notikusi pareiza noziedzīgā nodarījuma

kvalifikācija. Turpretī, ja kaut pēc vienas pazīmes šādu sakritību nevar konstatēt, tad jāatzīst, ka personas darbībā

vai bezdarbībā nav konkrētā noziedzīga nodarījuma sastāva (skat. /Persona M/, /Persona N/, /Persona O/

Krimināltiesības. Vispārīgā un Sevišķā daļa: Mācību grāmata. Rīga: /Organizācija A/, /Datums S/, 26.lpp.).

Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir cilvēka veselība, ar ko

saprot organisma dabisko stāvokli, cilvēka ķermeņa orgānu un audu normālu funkcionēšanu. No objektīvās puses

miesas bojājumu nodarīšana ir prettiesisks kaitējums citas personas veselībai, ko var izdarīt gan ar aktīvu darbību,

gan ar bezdarbību. Miesas bojājumu nodarīšanas sastāvs ir materiāls, nodarījums pabeigts ar brīdi, kad cietušajam

nodarīti konkrēta smaguma miesas bojājumu, un starp vainīgā darbību vai bezdarbību un sekām jākonstatē

cēloņsakarība. No subjektīvās puses miesas bojājumu nodarīšanu raksturo nodoms (skat. /Persona M/. /Persona N/.

Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa.- Rīga: /Organizācija A/, /Datums T/, 278.- 195.lpp.).

Krimināllikuma 234. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud vispārējo drošību un sabiedrisko

kārtību gāzes pistoļu (revolveru) un to munīcijas aprites, pielietošanas un izmantošanas jomā. Papildu tiešais

objekts var būt personas dzīvība un veselība, mantiskās un citas ar likumu aizsargātās intereses.

Komentējamā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir gāzes pistole (revolveris) - ierocis, kas konstruktīvi

paredzēts tikai patronām ar kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņām, lai īslaicīgi iedarbotos

uz cilvēka organismu, un gāzes pistolei (revolverim) paredzēta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām

pildīta munīcija.

Noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar pantā minētās darbības izdarīšanas brīdi.

Gāzes pistoļu (revolveru) izmantošanas un pielietošanas nosacījumi reglamentēti “Ieroču aprites likuma”

65.pantā, no kura ceturtās daļas izriet, ka persona drīkst pielietot gāzes ieroci - gāzes pistoli (revolveri), lai: 1)

aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselibu; 2) novērstu nelikumīgu

mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci; 3) aizturētu personu, kura pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un

izrāda pretošanos; 4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu. Gāzes pistoli

(revolveri) tāpat drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

Pielietojot gāzes pistoli (revolveri), nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Savukārt, gāzes pistoles (revolvera) izmantošanas un pielietošanas kārtība norādīta Ieroču aprites likuma

66.pantā, kura pirmā daļa noteic, ka pirms gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas persona brīdina par nodomu to

pielietot vai izdara brīdinājuma šāvienu. Šā panta otrajā daļā norādīti gadījumi, kad gāzes pistoli (revolveri) pielieto

bez brīdinājuma, proti, ja: 1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs; 2) uzbrukumā pielieto

ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos

transportlīdzekļus; 3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita

cilvēka dzīvība vai veselība. Panta trešajā un ceturtajā daļā noteikts, ka persona, kas pielieto vai izmanto gāzes

pistoli (revolveri), dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību, kā arī ietverts

aizliegums izmantot un pielietot gāzes pistoles (revolverus), ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas

personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

Par katru gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo

Valsts policijai. Šī persona saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz

viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nekavējoties nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu

(skat. /Persona M/, /Persona N/, /Persona P/. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa.- Rīga: /Organizācija A/,

/Datums U/, 328.- 330.lpp.).

Pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās apsūdzētais nenoliedza, ka brīdinājuma šāvienu gaisā neveica, lai

nobiedētu apkārtējos vienu reizi izšāvis uz cietušo, kā arī pēc notikuma aizbēga no notikuma vietas, nesniedza

medicīnisko palīdzību un par gāzes pistoles pielietošanu nepaziņoja Valsts policijai.

Tiesai nav šaubu par apsūdzētā kā noziedzīgā nodarījuma subjekta juridiskās pieskaitāmības kritērija esību,

kā arī viņš ir pilngadīga, fiziska persona, proti, sasniedzis kriminālatbildības vecumu.

Tiesa uzskata, ka ir konstatēts Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā un Krimināllikuma 234.panta trešajā

daļā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams, lai secinātu, ka apsūdzētais tīši

nodarīja smagu miesas bojājumu un pārkāpjot gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas un izmantošanas

nosacījumus un kārtību, izraisīja smagas sekas.

Minētais apstiprinās arī ar turpmāk norādītajiem pierādījumiem.

Ar /Datums O/ protokolu par /Persona C/ liecību pārbaudi uz vietas un tam pievienoto fototabulu (1.sējuma

lietas 74.-76., 77.-83. lapa) apstiprinās apsūdzībā norādītie noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punkta kārtībā tika nolasītas liecinieka /Persona K/

pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības (1.sējums lietas 3., 23.-25.lapa).

Liecībās norādīts, ka /Datums V/ ap plkst.01.30 kopā ar /Persona I/, /Persona J/ un /Persona D/ /Adrese D/ pie

pamestas ēkas lietojuši alkoholu. Pirms plkst.02.00 piebrauksi automašīna /Transportlīdzeklis B/ ar valsts

reģistrācijas numuru /Transportlīdzeklis C/, kuru vadījis /Persona C/. Pie automašīnas piegājis klāt /Persona D/ un

vēl viens draugs, lai noskaidrotu, kādēļ spīdinot tālās gaismas virsū. Pārējie nav gājuši klāt, bet atradās aptuveni 10-

15 metru attālumā. /Persona C/ izkāpis no automašīnas ar gāzes pistoli. Redzējis, ka /Persona C/ aptuveni 30

sekundes runājis ar /Persona D/. Redzējis, ka /Persona C/ atrodoties blakus /Persona D/ ar pistoles galu, kuru

izvilka no bikšu kabatas vienu reizi iesita /Persona D/ kreisās acs rajonā un tūlīt pēc sitiena izšāvis uz /Persona D/.

Dzirdējis pistoles šāviena skaņu. Redzējis, ka šāvienu ar pistoli /Persona C/ izdarījis aptuveni 10 cm attālumā.

Sapratis, ka tā bijusi gāzes pistole, jo ja šautu ar īstu ieroci /Persona D/ neizdzīvotu. Pēc šāviena /Persona D/

nokritis zemē. Redzējis, ka /Persona D/ ar roku aizsedzis savu kreiso aci, bijis bezsamaņā. Blakus /Persona D/

atradies /Persona I/, kurš pieliecies it kā izvairoties no šāviena. /Persona C/ aizbēdzis.

Tiesas sēdē liecinieks /Persona K/ liecināja, ka sēdējuši iekšpagalmā un piebraukusi mašīna, kurā bijis

/Persona C/ un laikam /Persona F/. Mašīna stāvējusi tieši priekšā aptuveni 10 metrus no viņiem. /Persona D/ ar vēl

vienu cilvēku piegājuši klāt. Pats palicis uz vietas. Piegājuši pie mašīnas, kaut ko runājuši, /Persona D/ pagriezies,

tad griezies atpakaļ, pasaucis /Persona I/ un tad bija tas sitiens un noticis šāviens. Piegājis pie /Persona D/, viņš

gulējis zemē. /Persona C/ aizskrējis projām. Redzējis kā /Persona C/ izvilcis ieroci, jau kad bijis rokā un veicis

sitienu. Nevarot aprakstīt ieroci. Pelēkas krāsas ierocis. Tā bijusi pistole ar aptveri rokturī. Izskatījusies kā parasta

pistole. Domājot, ka pēc skaņas varētu būt pneimatiskais ierocis. /Persona D/ kā iesitis, uzreiz izšāvis, tas viss bijis

pārāk ātri, nevarot nodalīt vienu no otra. /Persona C/ pēc šāviena pazudis. Redzēju tikai /Personas kods B/. Kāpēc

/Persona C/ šāvis nezinot. Neatceroties kādu ieroci norādījis pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās. Nezinot, kas

noticis ar ieroci pēc sitiena un šāviena. Neredzējis vai viņš aizskrējis ar ieroci. Pirmstiesas izmeklēšanas

paskaidrojumā norādījis, ka tas bijis gāzes ierocis, jo zinot, ka gāzes ierocis nešauj ar lodēm, bet ar gāzi. Tas bijis

viņa pieņēmums, ka tas bijis gāzes ierocis. Apstiprinot pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punkta kārtībā tika nolasītas liecinieka /Persona I/

pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības (1.sējums lietas 4., 31.-33.lapa).

Liecībās norādīts, ka /Datums V/ ap plkst.01.30 kopā ar /Persona L/, /Persona J/ un /Persona D/, /Adrese E/

pie pamestas ēkas lietojuši alkoholu. Ap plkst.02.00 piebrauksi automašīna, kuru vadījis brālēns /Persona C/. Kopā

ar /Persona D/ un /Persona L/ aizgājuši pie automašīnas /Transportlīdzeklis B/. No vadītāja puses izkāpis /Persona

C/ un no blakus priekšējā pasažiera izkāpis /Persona F/. /Persona C/ izvilcis no aizmugures aiz bikšu jostas aizbāzto

ierocim līdzīgu priekšmetu, cik sapratis, ka tā bijusi “gaisene”. Licies, ka /Persona C/ tēmējot viņam virsū, jo ieroča

stobrs bijis vērts viņa virzienā. Nobijies un aizskrējis paslēpties. Aiz muguras stāvējis /Persona D/. Dzirdējis vienu

šāviena skaņu. Pašu šāviens brīdi neredzējis. Redzējis, ka /Persona D/ guļot zemē, blakus viņam atradies /Persona

L/. /Persona C/ aizbēdzis. /Persona L/ stāstījis, ka /Persona D/ iešauts galvā. Nezinot, kāpēc /Persona C/ vērsis pret

viņiem ieroci.

Tiesas sēdē liecinieks /Persona I/ liecināja, ka tajā naktī dzēris ar draugiem, sēdējuši Zvirbuļu ielā.

Piebraukusi kaut kāda mašīna, trijatā gājuši skatīties, kas tā par mašīnu, jo viņai bija ieslēgti tālie uguņi. Mašīna

apstājusies 5-10 metrus no viņiem. Piegājuši pie mašīnas un no mašīnas izkāpis ārā /Persona C/ ar /Persona F/.

/Persona C/ viņu atpazinis, sasveicinājies. Nākošais ko redzējis, ka /Persona C/ izvilcis ieroci ārā un tajā brīdī

licies, ka /Persona C/ uz viņu tēmējot. Aizskrējis aiz koka. Pēc tam dzirdējis šāvienu, kad atskatījies, /Persona D/

jau bijis uz zemes. Tad tika izsaukta policija. Neredzējis no kurienes /Persona C/ izvilcis ieroci. Ierocis izskatījās

pēc pistoles. Domājot, ka tā bijusi gāzes pistole vai nu ar gāzes patronam vai ar skaņas patronām, jo šāviens bijis

ļoti skaļš. Pneimatiskajai pistolei nebūtu tik skaļš šāviens, kaujas ierocis tas nebija, jo tad cietušais būtu miris.

Nevarot spriest vai tur bija gāzes vai skaņas patronas. Pēc notikušā sazinājies ar /Persona C/. Runājuši par notikušo,

viņš prasījis ko esam policijā teikuši, prasījis visas detaļas. Prasījis, kāpēc viņš tā darīja. /Persona C/ atbildējis, ka

neko nav darījis, nav šāvis. Apstiprinot pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības.

Pirmstiesas procesā liecinieks /Persona J/ liecināja (1.sējums lietas 5., 34.-25.lapa), ka /Datums V/ pēc

plkst.00.00 kopā ar /Persona G/, /Persona D/, /Persona L/, /Persona I/ un /Persona K/ /Adrese D/ pie pamestas ēkas

lietojuši alkoholu. Vienā brīdī piebraukusi automašīna, no tās izkāpis vadītājs. /Persona D/, /Persona L/ un /Persona

I/ piegājuši klāt pie automašīnas. Tajā brīdī atradies ar muguru pret automašīnu. Redzējis, ka /Persona C/ rokās

atrodas šaujamierocis pistole. Pēc kā dzirdējis vienu pistoles šaujamieroča šāviena skaņu. Redzējis, kā /Persona D/

nokrītot zemē. Redzējis, ka /Persona D/ no kreisās acs ārā tekot asinis un ar rokām turot pie kreisās acs. Pēc šāviena

šāvējs nobijies un aizmucis. Aizskrējis pakaļ šāvējam. Saticis viņu aiz mājas stūra, viņš tēmējis ar pistolei līdzīgu

priekšmetu un teicis, lai nenākot klāt. Aizgājis atpakaļ, /Persona D/ nebijis pie samaņas. Viņš gulējis uz zemes un ar

kreiso roku pie kreisās acs, kura asiņojusi. Nezinot, kāpēc uz /Persona D/ ticis šauts.

Tiesas sēdē liecinieks /Persona J/ liecināja, ka tajā naktī ar draugiem izlēmuši mazliet iedzert tur pagalmā,

bijis jau vēls vakars, tumšs ap plkst.12. Viņš, /Persona D/, abi liecinieki, /Persona G/ un /Persona L/. Sēdējuši un

pēkšņi piebraucis /Persona C/ ar /Persona F/. Piebraukuši ar tālajām gaismām, tāpēc tas licies dīvaini. /Persona D/

ar /Persona I/ izlēma aiziet paskatīties, kas tur atbrauca. Viņš ar Ritvaru palikuši tur pat pie trepītēm, nepagājusi pat

minūte, kad izdzirdējis šāvienu. Pagriezušies un redzējis, ka /Persona D/ saliecies un tur acis. Tad ieraudzījis, ka

/Persona C/ bēdzis. Mēģinājuši viņu atrast, viņš bija ticis jau aiz mājas stūra. Viņam skrējis pakaļ un /Persona C/

pavērsis pret viņu ieroci un notēmējis. Tad bija izsaukta ātrā palīdzība, policija. /Persona D/ aizveda un mēs

devāmies sniegt liecību policijā. Notikuma brīdī bijis alkohola ietekmē. Notikušo atceroties. Ieroci redzējis 10

metru attālumā. Nevarot aprakstīt kā ierocis izskatījies. Neredzējis kā tika iesists vai iešauts. Šāvienu dzirdējis.

Šāviens izklausījās skaļi. Domājot, ka tā bijusi gāzes pistole, jo lodes nebija. Salīdzinot kāds troksnis ir no gāzes

pistoles un no pneimatiskās, varot pateikt, ka tā nebijusi pneimatiskā pistole. Izklausījusies drīzāk pēc gāzes

pistoles. Pēc skaņas divus ieroču tipus spētu atšķirt. Gāzes pistoli no pneimatiskās pistoles noteikti spētu atšķirt.

Būtiskākā atšķirība esot skaņa, pēc izskata ir līdzīgi, 10 metru attālumā nevar atšķirt.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punkta kārtībā tika nolasītas liecinieka /Persona L/

pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības (1.sējums lietas 36.-38.lapa).

Liecībās norādīts, ka /Datums G/ kopā ar /Persona D/, /Persona J/, /Persona I/, /Persona K/, /Persona G/

/Adrese D/ pie pamestas ēkas lietojuši alkoholu. Ap plkst.01.00 minētās mājas iekšpagalmā iebraukusi nepazīstama

automašīna, kura apstājās apmēram 5 metru attālumā un spīdinājusi ar tālajām gaismām virsū. No automašīnas

vadītāja puses izkāpis /Persona C/ un no blakus sēdētāja vietas izkāpis /Persona F/. /Persona D/, /Persona I/ un viņš

piegājuši klāt pie minētās automašīnas. /Persona D/ teicis, ka parunāšot ar /Persona C/ divatā un aizgājuši pie

atkritumu konteineriem, kuri atradās aptuveni 20 metri no viņiem. Pēc kādām 5 minūtēm no /Persona C/ un

/Persona D/ puses dzirdējis šaujamieroča šāviena vienu skaņu. Ieraudzījis, ka uzreiz pēc šāviens /Persona D/

nokritis zemē, bet /Persona C/ aizskrējis prom. /Persona I/ aizskrējis pakaļ /Persona C/, pats pieskrējis klāt /Persona

D/, kurš gulējis uz zemes un ar roku plaukstām turējis kreiso aci. Tieši šāviena brīdi neredzējis un arī ieroci

neredzējis. Sapratis, ka /Persona C/ ar ieroci iešāvis vienu reizi /Persona D/ kreisajā acī.

Tiesas sēdē liecinieks /Persona L/ liecināja, ka tajā vakarā ar draugiem /Persona D/, /Persona J/, /Persona

G/, /Persona K/ /Persona K/ pastaigājušies, pasēdējuši un iedzēruši mazliet. Atbraukusi mašīna, /Persona F/ ar vēl

diviem cilvēkiem. /Persona D/ teicis, ka viņiem vajagot divatā parunāt. Dzirdējis šāvienu. Kad atbraukusi

automašīna atradušies daudzīvokļu mājas pagalmā, precīzu adresi nevarot pateikt. No /Persona D/ tajā brīdi atradies

kādus 15-20 metru attālumā. Pirms šāviena /Persona D/ runājies ar apsūdzēto. Viņi tur bija divatā. No malas likās,

ka viņi normāli runājas. Pašu ieroci neredzējis, dzirdējis tikai šāvienu. Domājot, ka tā pēc trokšņa bijusi gāzes

pistole. Pēc šāviena apsūdzētais sāka skriet projām, cik sapratis /Persona I/ skrējis viņam pakaļ un pats skrējis pie

/Persona D/. /Persona D/ gulējis zemē un turējis roku pie acs. Prasījis, kas notika un viņš teicis, ka iešāva. Esot

pārliecināts, ka tas bijis gāzes ierocis, jo esot ar tādu šāvis un pašam tāds ir bijis. Pašu ieroci neredzējis, jo bijis ar

muguru pagriezies pret viņiem. Apstiprinot pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Pirmstiesas procesā lieciniece /Persona G/ liecināja (1.sējums lietas 39.-40.lapa), ka /Datums G/ kopā ar

/Persona D/, /Persona L/, /Persona J/, /Persona I/, /Persona K/ daudzdzīvokļu ēkas pagalmā Cēsīs pie pamestas ēkas

pavadījuši laiku. Iekšpagalmā iebraukusi nepazīstama automašīna, aptuveni 5 metru attālumā un ar tālajām

gaismām spīdinājusi virsū. No automašīnas vadītāja puses izkāpis /Persona C/ un no pasažiera puses izkāpis

/Persona F/. /Persona D/ piegājis klāt pie /Persona C/ un abi kopā aizgājuši līdz atkritumu konteineriem, aptuveni

15 m attālumā no automašīnas un pārējiem. Abi runājuši aptuveni 5 minūtes. No /Persona C/ un /Persona D/ puses

dzirdējusi vienu šāviena skaņu. Pēc šāviena redzējusi, ka /Persona D/ nokritis zemē, bet /Persona C/ aizskrējis

projām. Pašu ieroci neredzējusi, neredzējusi arī brīdi, kad kāds /Persona D/ iesistu. Tuvāk nav gājusi, bet redzējusi,

ka /Persona D/ no kreisās acs tekot asinis. Sapratusi, ka minēto šāvienu izdarījis /Persona C/.

Tiesas sēdē lieciniece /Persona G/ liecināja, ka uztur pirmstiesas kriminālprocesā sniegto liecību. Citas

personas bez /Persona D/, /Persona K/, /Persona I/, /Persona L/, /Persona J/, /Persona C/, /Persona F/ notikuma

vietā nebija. Notikuma vietā dzirdējusi tikai šāvienu, tas bijis šausmīgs. Izklausījies pēc īsta šāviena. Šāviens bijis

ļoti skaļš. Pēc citu runātā sapratusi, ka tā varētu būt gāzes pistole. Pistoli neredzējusi. Apsūdzētais ar cietušo gāja

tālāk parunāt par kaut kādu ļoti senu lietu, par telefonu. Viņi bija tādā attālumā, ka varēja viņus redzēt, kā norādīju

pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās aptuveni 15 metrus attālumā. Ieroci neredzējusi ne pirms tam, ne pēc

notikušā, arī fotogrāfijās neesot redzējusi. Kad izdzirdējuši šāvienu /Persona D/ gulējis un /Persona C/ aizskrējis.

No Valsts policijas inspektores /Persona Q/ ziņojuma (1.sējums lietas 2.lapa) izriet, ka

/Datums V/ plkst.02.12 VP VRP Cēsu iecirkņa dežūrdaļā saņemts paziņojums par to, ka /Adrese F/ mājas pagalmā

konflikta laikā personai uzbrukts ar gāzes ieroci. Cietusī persona nogādāta /Organizācija B/. Persona, kura šāvusi,

aizbēgusi.

No Valsts policijas inspektora /Persona R/ ziņojuma (1.sējums lietas 8.lapa) izriet, ka 2019. gada 9.jūnijā

plkst.02.10 saņemta informācija, ka /Adrese C/ pagalmā vairāku jauniešu starpā konflikts. Ierodoties notikuma

vietā tika konstatēts, ka vienam jaunietim iešauts acī ar gāzes pistoli, bojājot aci. Cietusī persona /Persona D/

nogādāts uz nepieciešamo ārstniecības iestādi. No pagalmā esošām personām /Persona K/, /Persona J/ un /Persona

I/ tika noskaidrots, ka jauniešu starpā izcēlies konflikts, pēc viņu teiktā šāvis /Persona C/ un kopā ar viņu bijis

/Persona F/. Personas bija ieradušās ar automašīnu, kurai valsts numurs /Transportlīdzeklis D/.

No Valsts policijas inspektora /Persona S/ ziņojuma (1.sējums lietas 30.lapa) izriet, ka /Persona D/

paskaidrojis, ka saistībā ar viņam nodarītajiem miesas bojājumiem kreisajā acī ir nepieciešama operācija, kuru

Latvijā nav iespējams veikt. Tādēļ šobrīd viņš atrodas Anglijā, kur ir speciālisti, kuri veiks operāciju viņa kreisajai

acij. Šobrīd viņam neesot zināmi ārstēšanās izdevumu un gaidāmās operācijas izmaksas, tādēļ kaitējuma

kompensāciju apmēru nevarot pieteikt.

No Valsts policijas inspektora /Persona T/ ziņojuma un klāt pievienotā izraksta-epikrīzes (1.sējums lietas 9.,

10. lapa) izriet, ka /Datums W/ /Persona D/ atrodas medicīnas iestādē Rīgā, kur tika veikta kreisā acu plakstiņa

plastiskā operācija, kā arī viņam neatgriezeniski bojāts kreisās acs asaru kanāls. Izrakstā-epikrīzē no pacienta

medicīniskās kartes Nr. /Tālrunis A/-2019 , klīniskā diagnoze norādīta: kreisās acs plakstiņa vaļēja brūce, kreisās

acs ābola kontūzija, kreisās orbītas mediālas sienas un kreisās puses etmoidālo šūnu multipli lūzumi, hemosinuss,

kreisās orbītas apakšējās sienas lūzums.

No Valsts policijas inspektora /Persona S/ ziņojuma un klāt pievienotās izraksta-WhatsApp sarakstes ar

/Persona F/ (1.sējums lietas 42., 43.-44., 45., 46., 47. lapa) izriet, ka Valsts policijai nav izdevies nopratināt

liecinieku /Persona F/.

No Valsts policijas inspektora /Persona S/ ziņojuma (1.sējums lietas 67. lapa) izriet, ka precizēta notikuma

vietas adrese, proti, /Datums V/ ap plkst.02.00 /Persona C/ neatļauti pielietoja gāzes pistoli, /Persona D/ nodarījis

tīšus smagus miesas bojājumus /Adrese G/.

No Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukuma elektroniskā kartē ietvertajām ziņām (1.sējums

lietas 86.-87., 88-.89.lapa) izriet, ka /Datums B/ plkst.02.07.23 neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki

pēc izsaukuma saņemšanas ieradušies /Adrese H/, kur konstatējuši pacientu guļot uz ielas pie miskastēm. Nelaimes

gadījuma aprakstā norādīts, ka noticis šāviens no gāzes pistoles sejā. /Datums V/ plkst. 04.30 pacients tiek pārvests

uz RAKUS Biķernieki. Nelaimes gadījuma aprakstā norādīts, ka acs traumatisks bojājums, sašauta no gāzes

pistoles.

No Valsts policijas Ieroču uzskaites sistēmas izdrukas (1.sējums lietas 90. lapa) izriet, ka /Persona C/

reģistrēta gāzes pistole, /Gāzes pistole A/

No CSDD Informatīvās sistēmas izdrukas (1.sējums lietas 91. lapa) izriet, ka transportlīdzeklis

/Transportlīdzeklis E/ ar valsts reģistrācijas numuru /Transportlīdzeklis D/ īpašniece ir /Persona U/.

Dzīvas personas tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā Nr.490 (1.sējums lietas 20., 21.-22.lapa) secināts,

ka /Persona D/ konstatēti šādi miesas bojājumi: konstatētas brūces kreisās acs plakstiņos, asinsizplūdums kreisās

acs priekšējā kamerā, asinsizplūdums zem kreisās acs konjunktīvas, asinsizplūdums ap kreiso acs ābolu orbītā,

asinsizplūdums kreisā pusē sejas mīkstos audos, zemādas asinsizplūdums pieres apvidū, kreisās orbītas iekšējās

sānu sienas lūzums, kreisās orbītas apakšējās sienas lūzums, kreisās puses sietiņkaula šūnu lūzumi.

Tā kā konstatētie miesas bojājumi atrodas vienā anatomiskā ķermeņa apvidū un varēja rasties vienas traumatiskas

iedarbības rezultātā, tad tie jāvērtē kopumā un pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kā

bīstami dzīvībai.

Ekspertīzes atzinumā secināts, ka konstatētie miesas bojājumi radušies vismaz vienas traumatiskas

iedarbības uz kreisās acs apvidu rezultātā. Konstatētie miesas bojājumi varēja rasties /Datums V/ gāzes pistoles

šāviena kreisā acī rezultātā. Visi konstatētie miesas bojājumi kopumā nevarēja rasties sitiena ar pistoles stobra galu

rezultātā, taču nevar izslēgt, ka kāds (kādi) no ārējiem bojājumiem varēja rasties sitiena ar pistoles stobra galu

kreisās acs apvidū rezultātā.

Lietā pierādīta noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse un objekts; apsūdzētais, aktīvi vērošoties pret cietušo,

nodarīja viņam fiziskas sāpes un smagus miesas bojājumus, tā prettiesiski kaitējot viņa veselībai. Lai noziedzīgu

nodarījumu kvalificētu saskaņā ar Krimināllikuma 125.panta pirmo daļu, jākonstatē, ka tas ir izdarīts ar nodomu

(tīši), kad atbilstoši Krimināllikuma 9.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam persona apzinājusies savas darbības

vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas – kaitējumu veselībai – un tā vēlējusies (tiešs

nodoms) vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un,

kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms) (sk. Noziedzīgu

nodarījumu par smagiem miesas bojājumiem kvalifikācijas jautājumi tiesu praksē (Krimināllikuma 125., 127.–

129., 131., 132.pants) un to kopība ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Augstākā tiesa. Rīga, /Datums X/,

atrodams /Tīmekļvietne A/).

Tiesai nav šaubu par apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses esamību, un tiesa uzskata,

ka noziedzīgais nodarījums izdarīts ar tiešu nodomu, kas arī atspoguļots apsūdzībā.

Savas rīcības pieļaušana tieša nodoma izpratnē atbilstoši Krimināllikuma 9. panta otrās daļas jēgai ir

personas apzināta bezdarbība (pasīva darbība), kas ir krimināltiesiski sodāma, ja personai ir pienākums rīkoties

noteiktā veidā, bet viņa šo prasību nav pildījusi, tas ir, pieļāvusi pienākuma neizpildīšanu, kaut gan ir bijusi reāla

iespēja to izpildīt. Risinot jautājumu par to, vai persona noziedzīgo nodarījumu izdarījusi ar tiešu vai netiešu

nodomu, katrā gadījumā atsevišķi ir jāvērtē personas psihiskās attieksmes intelektuālie un gribas momenti saistībā

ar viņas izdarīto darbību vai bezdarbību (sk. /Persona M/. Tieša nodoma tvērums krimināltiesībās - Rīga:

/Organizācija A/, /Datums Y/, 24.- 25.lpp.).

Konkrētajā gadījumā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo apsūdzētā tiešs nodoms, jo

apsūdzētais paredzēja, kādas sekas var izraisīt nodarījums, vēlējās nodarīt cietušajam smagus miesas bojājumus,

par ko liecina noziedzīgā nodarījuma priekšmeta izvēle – gāzes pistole, miesas bojājuma lokalizācijas vieta galvā,

tas, ka tika izdarīts viens spēcīgs sitiens un viens mērķtiecīgs šāviens. Apsūdzētais savas darbības vērsa tieši pret

/Persona D/, apzinoties šo darbību kaitīgumu. No apsūdzētā pirmstiesas sniegtajām liecības izriet, ka apzinājās, ko

dara, to, kādas sekas var iestāties viņa rīcības rezultātā.

Tiesa atzīst, ka pirmstiesas izmeklēšanās sniegtās apsūdzētā /Persona C/ /Datums Z/ liecības par to, ka

/Persona D/ nodarījis tīšus smagus miesas bojājumus ar mazas enerģijas pneimatisko ieroci nevis gāzes pistoli nav

guvušas apstiprinājumu ar lietā noskaidrotiem un pārbaudītiem pierādījumiem.

Tiesa par ticamām atzīst sākotnējās apsūdzētā /Persona C/ liecības pirmstiesas kriminālprocesā, jo tās

atbilst cietušā /Persona D/ liecinātajam, liecinieku /Persona I/, /Persona J/, /Persona K/, /Persona L/ un /Persona G/

liecinātajam.

Liecinieks /Persona K/ redzējis šāvienu ar pistoli un sapratis, ka tā bijusi gāzes pistole. Zinot, ka gāzes

ierocis nešaujot ar lodēm.

Liecinieks /Persona I/ domājot, ka tā bijusi gāzes pistole vai nu ar gāzes patronam vai ar skaņas patronām,

jo šāviens bijis ļoti skaļš. Pneimatiskajai pistolei nebūtu tik skaļš šāviens.

Liecinieks /Persona J/ domājot, ka tā bijusi gāzes pistole, jo lodes nebija. Salīdzinot kāds troksnis ir no

gāzes pistoles un no pneimatiskās, varot pateikt, ka tā nebijusi pneimatiskā pistole.

Liecinieks /Persona L/ esot pārliecināts, ka tas bijis gāzes ierocis.

Analizējot liecinieku liecības, tiesa secina, ka tās ir konsekventas un ticamas, tām nav pamata neticēt, jo

liecinieku sniegtās liecības par visiem lietas apstākļiem nav pretrunīgas, liecinieki liecināja par notikušā

apstākļiem, par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem, turklāt

būdami brīdināti par kriminālatbildības iestāšanos nepatiesu liecību sniegšanas gadījumā. Liecības nav pretrunā ar

visiem pārējiem krimināllietas materiāliem.

Turklāt liecinieku liecībās norādītās ziņas par notikušā apstākļiem apstiprina arī citi lietā iegūtie un tiesas

izmeklēšanā pārbaudītie pierādījumi.

Ekspertīzes atzinumā secināts, ka konstatētie miesas bojājumi radušies vismaz vienas traumatiskas

iedarbības uz kreisās acs apvidu rezultātā. Konstatētie miesas bojājumi varēja rasties /Datums V/ gāzes pistoles

šāviena kreisā acī rezultātā.

/Persona C/ pats sākotnēji, sniedzot liecības, ar parakstu ir apliecinājis, ka līdzi paņēmis savu gāzes pistoli,

kuru pirms kāda laika iegādājies no nepazīstamas personas un šo gāzes pistoli nebija reģistrējis policijā. Aptuveni

pēc diviem mēnešiem, gāzes pistoli ar kuru nodarījis miesas bojājumus /Persona D/, izmetis Lielezerā Limbažos

(1.sējums lietas 58.-61.lapa); turot gāzes pistoli labajā rokā, ar stobra galu izdarījis sitienu /Persona D/ sejā kreisās

acs rajonā. Vienlaicīgi ar sitienu piespiedis pistoles mēlīti, lai vienu reizi izšautu ar gāzes ieroci (1.sējums lietas

62.-63. lapa); pilnībā atzīstot savu vainu /Persona D/ miesas bojājumu nodarīšanā, kurus nodarījis pielietojot gāzes

pistoli (1.sējums lietas 66. lapa); /Datums J/ caur sludinājumu no nepazīstamas personas iegādājies gāzes pistoli.

Iegādes brīdī gāzes pistoles aptverē atradās vairākas trokšņa patronas. Saprotot, ka pielietojot gāzes pistoli, ar kuru

nodarījis miesas bojājumus /Persona D/, esot pārkāpis gāzes pistoles izmantošanas un pielietošanas nosacījumus

par ko paredzēta atbildība (1.sējums lietas 69.-70. lapa).

Arī liecību pārbaudē uz vietas /Persona C/ parādījis vietu, kur izmantojot gāzes pistoli, izdarījis vienu

sitienu un vienu šāvienu ar gāzes pistoli, nodarot miesas bojājumus /Persona D/. /Persona C/ norādījis ezeru, kura

nosaukums ir Lielezers, kurā /Datums AA/ iemetis tieši to gāzes pistoli, ar kuru /Datums AB/ nodarījis miesas

bojājumus /Persona D/ (1.sējums lietas 74.-76., 77.-83.lapa).

Apstāklim, ka apsūdzētais ir grozījis sākotnējās liecības brīdī, kad pieaicinājis aizstāvi, nav tādas nozīmes,

lai visu iepriekš liecināto atzītu par neticamu. Apsūdzētajam ir tiesības sniegt tādas liecības, kā vēlas vai vispār

neliecināt, tomēr viss, ko persona ir liecinājusi, var tikt izmantots pierādīšanā (Kriminālprocesa likuma 131.pants).

Šādos apstākļos tiesa apsūdzētā /Persona C/ vēlāk sniegtās mainītās liecības vērtē kā nepatiesas un sniegtas

nolūkā izvairīties no kriminālatbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo tās viņš sniedza, īstenojot izraudzīto

aizstāvības taktiku, mēģinot panākt sev labvēlīgāku kriminālprocesa rezultātu, apzinoties, ka lietā ir iegūti viņa

vainas pierādījumi.

Tiesa par ticamiem, attiecināmiem un pietiekamiem pierādījumiem atzīst paša apsūdzētā /Persona C/

sākotnēji sniegtās liecības, ka pārkāpjot gāzes pistoles pielietošanas un izmantošanas nosacījumus, tīši nodarīja

cietušajam /Persona D/ smagus miesas bojājumus.

Augstākā tiesa jau ir paudusi atziņu, ka pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir

noteiktas Kriminālprocesa likuma 128.pantā, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas

kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai

neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kuru izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības

(sk. Augstākās tiesas Senāta /Datums AC/ lēmumu lietā Nr. SKK?333/2013 (15890002407)).

Aizstāve norādīja, ka lietā pastāv šaubas, ka /Persona C/ izmantojis gāzes ieroci, līdz ar to piemērojams

Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajā daļā noteiktais, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams

novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. panta trešo daļu, par labu apsūdzētajam ir vērtējamas saprātīgas

šaubas, tomēr šajā gadījumā ne pirmstiesas, ne tiesas izmeklēšanās laikā šaubas par apsūdzētā vainu, netika

konstatētas.

Tiesa, izvērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, ir nonākusi pie pārliecības, ka apsūdzētā vaina

Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā un 234. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir

pierādīta. Apsūdzētā izvirzītā versija tiesas ieskatā ir aizstāvības pozīcija nolūkā atvieglot savu stāvokli, izvairīties

no kriminālatbildības un soda par izdarīto.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajai daļai tiesas izmeklēšanā iegūtie

pierādījumi izslēdz jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajos noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā.

Tiesas izmeklēšanas laikā tiesa ir guvusi pārliecību, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta un nepastāv saprātīgas šaubas par viņa nevainīgumu, un ir pamats tiesai taisīt

notiesājošu spriedumu par Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā un 234. panta trešajā daļā paredzētiem

noziegumiem, jo ir arī konstatēts viss noziedzīgā nodarījuma sastāvs, proti: nav ziņu, kas traucētu apsūdzēto atzīt

par noziedzīgo nodarījumu subjektu; noziedzīgie nodarījumi ir vērsti pret personas dzīvību un veselību; no

objektīvās puses lietā ir konstatēti visi apsūdzībā norādītie noziedzīgo nodarījumu apstākļi; ir gūti pietiekami

pierādījumi, lai izdarītu secinājumu, ka attiecībā pret cietušo ir noticis Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā un

234. panta trešajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi; apsūdzībā norādītās darbības ir veicamas tikai un vienīgi

tīši ar tiešu nodomu, kas arī veido subjektīvo pusi, kas ir, jo apsūdzētais nešaubīgi vēlējās cietušajam izdarīt miesas

bojājumus, citādi nav nekāda loģiska skaidrojuma viņa veiktajām darbībām pret cietušo, ko nevar uzskatīt par

nejaušību vai nelaimīgu apstākļu sakritību.

Tiesa atzīst, ka krimināllietā iegūtie un tiesas izmeklēšanā pārbaudītie pierādījumi ir ticami un attiecināmi

uz izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, pieļaujami, jo iegūti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, un

pietiekami apsūdzētā vainas noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā un

Krimināllikuma 234. panta trešajā daļā, pierādīšanai.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un saskaņā ar

Krimināllikuma 46.panta pirmo daļu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma

125. panta pirmās daļas un Krimināllikuma 234. panta trešās daļas sankcija, ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās

daļas noteikumus.

Krimināllikuma 46.panta otrā daļa noteic, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu apsūdzētā /Persona C/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc

Krimināllikuma 125. panta pirmās daļas un Krimināllikuma 234.panta trešās daļas klasificējami kā tīši smagi

noziegumi.

Apsūdzētais ar savu rīcību ir apdraudējis cietušā veselību, nodarot cietušajam smagus miesas bojājumus, kā

arī apdraudējis vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību gāzes pistoļu (revolveru) un to munīcijas aprites,

pielietošanas un izmantošanas jomā.

Krimināllikuma 125. panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem

un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Krimināllikuma 234. panta trešās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem

vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, konstatēts, ka apsūdzētais /Persona C/

agrāk ir vairākkārt sodīts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (1.sējums lietas 96.-98.lapa, 99.- 107.lapa) pēdējo

reizi, /Datums AD/ Cēsu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 248.1 panta pirmās daļas, 50. panta piektās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 5 gadiem 2 mēnešiem un ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu 6 mēnešiem. Spriedums stājies

likumīgā spēkā /Datums AE/.

Pēdējā gada laikā apsūdzētais nav saukts pie administratīvās atbildības. (1.sējums lietas 96. lapa).

No Personu datu pārlūka izziņas (1.sējums lietas 92.-95.lapa) redzams, ka apsūdzētais neprecējies,

apsūdzētajam apgādībā viens nepilngadīgs bērns.

Atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Aizstāve lūdza par atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīt to, ka apsūdzētais pirmstiesas procesā faktiski

atzina savu vainu un nožēloja izdarīto.

Tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli neatzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, kā

to lūdza aizstāvība.

Tiesa šajā gadījumā neuzskata, ka apsūdzētā paustais pirmstiesas izmeklēšanā par izdarītā nožēlošanu, bija

patiesa nožēla. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā paustā nožēla sniegta tikai nolūkā panākt atbildību mīkstinoša apstākļa

atzīšanu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu, tiesa par apsūdzētā atbildību pastiprinošu

apstākli atzīst to, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Tiesa, ņemot vērā prokurora viedokli par sodu un apsūdzētā aizstāves viedokli par iespējamo sodu,

ievērojot soda veida ietekmējošos apstākļus, uzskata, ka apsūdzētajam /Persona C/ sods par abu noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanu nosakāms brīvības atņemšanas veidā. Tiesas ieskatā cita soda veida noteikšana nesasniegs

Krimināllikuma 35.pantā definēto mērķi.

Tiesa atzīst, ka sods /Persona C/ nosakāms brīvības atņemšanas veidā. Krimināllikuma 125. panta pirmās

daļas sankcija paredz vienīgo pamatsodu – brīvības atņemšana, tādējādi tiesai spriedumā nav jāpamato piespriestā

soda izvēle.

Lemjot jautājumu par nosakāmā pamatsoda mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā nav konstatēts atbildību

mīkstinošs apstāklis, bet ir konstatēts viens atbildību pastiprinošs apstāklis. Tiesas ieskatā minētais pieļauj

apsūdzētajam pēc 125. panta pirmās daļas piespriest brīvības atņemšanu, nosakot to pietuvinot panta sankcijā

noteiktajam soda vidējam apmēram.

Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētajam piemērojams Krimināllikuma 125. panta pirmās

daļas sankcijā noteiktais papildsods – probācijas uzraudzība – atbilstoši izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam

un apsūdzētā personībai uz 2 gadiem.

Savukārt attiecībā uz Krimināllikuma 234. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tiesa norāda

turpmāko.

Soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā

arī panākt, lai notiesātais pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Lemjot par nosakāmā soda veidu /Persona C/ par Krimināllikuma 234. panta trešajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ar savu rīcību ir apdraudējis vispārējo drošību un

sabiedrisko kārtību gāzes pistoļu (revolveru) un to munīcijas aprites, pielietošanas un izmantošanas jomā.

Vieglprātīgi izmantojis un pielietojis gāzes ieroci, apdraudot personas dzīvību un veselību, nodarot cietušajam

smagus miesas bojājumus.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais K.Tušinskis savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu cilvēku

interesēm un tiesībām un izdara noziedzīgus nodarījumus. Ņemot vērā apsūdzētā personību, tiesai nav pārliecība,

ka brīvības atņemšanai alternatīvs sods sasniegs soda mērķi. Tiesas ieskatā, brīvības atņemšanas sods ir taisnīgākais

un samērīgākais sods, kas panāks to, ka apsūdzētais un preventīvi arī citas personas turpmāk pildīs likumus un

atturēsies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apzinoties, ka par noziedzīga nodarījuma, par kuru atbildība

paredzēta Krimināllikuma 234. panta trešajā daļā izdarīšanu sods var tikt piespriests arī reālas brīvības atņemšanas

veidā. Brīvības atņemšana, samērojot tiesību ierobežojumu arī ar sabiedrības drošības interesēm, konkrētajā

gadījumā ir ne vien attaisnojama un pieļaujama, bet arī nepieciešama soda represīvo un preventīvo mērķu

sasniegšanai.

Lemjot par nosakāmā soda mēru par Krimināllikuma 234. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu, tiesas ieskatā apsūdzētajam /Persona C/ piespriežams sods, nosakot to panta sankcijā paredzētajam

soda veida vidējam apmēram. Tiesas ieskatā cita soda veida noteikšana nesasniegs Krimināllikuma 35.pantā

definēto mērķi.

Atbilstoši Krimināllikuma 50. panta pirmajai daļai, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus

nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, [..] nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā

galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai

daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Brīvības atņemšanas soda termiņā /Persona C/ ieskaitāms šajā kriminālprocesā aizturēšanā pavadītais laiks

no /Datums AF/ plkst. 17.40 līdz /Datums AG/ plkst. 12.50 - divas dienas.

/Persona C/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums (2.sējums lietas 14.-15.lapa).

Tiesas ieskatā sprieduma izpildes nolūkā, apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis atstājams negrozīts

līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 456. panta trešo daļu prokurors uzturēja Juridiskās palīdzības

administrācijas pieteikumu par kompensācijas piedziņu 1935 EUR apmērā (1.sējums lietas 197., 198.lapa).

Juridiskās palīdzības administrācija kompensācijas izmaksājusi, pamatojoties uz likuma “Par valsts

kompensāciju cietušajiem” 3. panta pirmo daļu, 7. panta pirmo daļu un otrās daļas 2. punktu un 4. panta pirmās

daļas 1.punktu. Lietai pievienots lēmums un maksājuma uzdevums, kas apliecina kompensācijas izmaksāšanas

faktu.

Tiesa atzīst, ka pieteiktā kompensācija ir pamatota, un tā ir apmierināma pilnībā.

Tiesa norāda, ka likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1 panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka

noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kas atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu, ir pienākums

atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam, pieteiktā kompensācija

piedzenama no apsūdzētā /Persona C/.

Kriminālprocesā apsūdzētajam /Persona C/ sniegta juridiskā palīdzība, par kuru zvērinātai advokātei

/Persona B/ pienākas samaksa no valsts budžeta līdzekļiem 390 EUR (1.sējums lietas 116., 144., 166., 216.,

228.lapa, 2.sējums lietas 10., 32.lapa).

Minētie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu piedzenami par labu valstij no apsūdzētā

/Persona C/. Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmajā daļā un 368. panta ceturtajā daļā

paredzētos nosacījumus, lai atbrīvotu apsūdzēto no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu, tiesa

nosprieda

/Persona C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un

sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trim) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

/Persona C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 234. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un

sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu, daļēji saskaitīt piespriestos sodus un sodu pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības /Persona C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem, ar probācijas

uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Brīvības atņemšanas soda termiņā /Persona C/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no /Datums AH/

plkst.17.40 līdz /Datums AG/ plkst.12.50 (divas dienas).

Piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Piedzīt no /Persona C/ par labu valstij Juridiskās palīdzības administrācijas cietušajam izmaksāto kaitējuma

kompensāciju 1935 EUR (viens tūkstotis deviņi simti trīsdesmit piecus euro).

Piedzīt no /Persona C/ par labu valstij procesuālos izdevumus par zvērinātas advokātes /Persona B/ viņam

sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā 390 EUR (trīs simti deviņdesmit euro).

Kaitējuma kompensācija un izdevumi par aizstāvja darbu iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija,

reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr. /IBAN A/ (maksājuma mērķis – EKK F22010010, krimināllietā Nr.

11400028319).

Noteikt nolēmumam daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu un procesuāliem izdevumiem 30 (trīsdesmit)

dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, termiņu skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Uzlikt

pienākumu /Persona C/ maksājumu apliecinošu dokumentu par procesuālo izdevumu samaksu nekavējoši iesniegt

Vidzemes rajona tiesas kancelejā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Spriedums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā.

Apsūdzētais /Persona C/ spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā vai kasācijas

kārtībā Senātā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta sprieduma kopija.

Cietušais, aizstāvis un prokurors spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 10

(desmit) dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas spriedums, sūdzību vai protestu iesniedzot

Vidzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts /Datums AI/.

Tiesnese L. Ašitoka

Dokuments parakstīts ar drošu e-parakstu un satur laika zīmogu.