Court dismissed excessive court fee refund claim while allowing small claims debt collection against debtor.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's request for a refund of the excess state fee paid initially but allowed the main debt collection claim. The plaintiff sued for over 2,000 EUR based on a credit transfer from Swedbank, arguing the debt was valid after assignment. The defendant denied the claim, and the plaintiff later sought a refund for an overpayment of 92.23 EUR after reducing their claim amount. The court ruled that the initial fee payment was correct and the refund request was time-barred, yet it granted the underlying debt and interest. Consequently, the plaintiff received the principal, interest, and court costs but was denied the fee refund.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 34. panta 1. punkta 'a' apakšpunkts; Civilprocesa likuma 74. pants: The initial state fee payment must be calculated according to the law at the time of filing; a subsequent request for a refund based on a later reduction of the claim is inadmissible if the initial payment was correct and the request exceeds the statutory refund period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32215514
Lietas arhīva Nr. C-0883-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015. gada 30. aprīlī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere
ar tiesas sekretāri A.Šeniņu, tulci Dz. Liepkalnu
piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/ un atbildētājam /pers. C/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu. Tiesa
k o ns t a t ē ja
2014. gada 28. februārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasības pieteikums par maza apmēra prasību pret
/pers. C/ par parāda piedziņu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1716.pantu, 1717.pantu, 1719.pantu, 1720.panta otro
daļu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1765.pantu, 1763.pantu, 1793.pantu, 1797.pantu, 1798.pantu, 1801.pantu, 1805.pantu, 1943.pantu, prasītājs lūdz izbeigt
līgumu ar atbildētāju, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai galveno parādu 1 239,98 EUR, nolīgtos kavējuma procentus 800,29 EUR, nolīgto līgumsodu
44,88 EUR, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
6% gadā no galvenā parāda.
Par prasības pieteikuma iesniegšanu iemaksāta valsts nodeva 312,77 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu 2014. gada 3. martā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojumu iesniegšanai. 2014. gada
26. martā tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojumus, kurā prasību neatzīst.
Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2014. gada 7. aprīļa lēmumu nolemts lietu izskatīt mutvārdu procesā.
2015. gada 16. martā tiesā saņemts prasītāja prasības pieteikuma precizējums, kurā prasītājs savus prasījumus tiesai izsaka sekojošā redakcijā: lūdz
tiesu tikai piedzīt no atbildētāja prasītāja labā galveno parādu 1 239,98 EUR un likumiskos kavējuma procentus 230,28 EUR. Vienlaikus prasītājs iesniedza
tiesai iesniegumu atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu 92,23 EUR, jo kļūdījies aprēķinos, norāda, ka par iesniegto prasību samaksāja 312,77 EUR, lai gan bija
jāmaksā 220,54 EUR.
Prasītājs prasības pieteikumā un tā precizējumā norāda, ka prasība pamatota uz starp AS „Swedbank” un atbildētāju noslēgto līgumu par Patēriņa
kredīta (aizdevuma) izsniegšanu un izmantošanu, no kura AS „Swedbank” vienpusēji atkāpās 2011. gada 15. novembrī, savukārt prasītājs ieguva prasījuma
tiesības no AS „Swedbank” 2012. gada 20. decembrī notikušās cesijas rezultātā. Galvenā parāda apmēru pierāda AS „Swedbank” 2012. gada 17.
decembra izziņa, kurā norādīta neatmaksātā aizdevuma pamatsumma Ls 825,18 jeb 1 174,13 EUR un aprēķinātie procenti par kredīta izmantošanu – Ls
46,28 jeb 65,85 EUR. Prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus par laiku no atkāpšanās datuma – 2011. gada 15. novembra līdz prasības iesniegšanai
2014. gada 20. februārī par 1193 dienām kopsummā 230,28 EUR. Norāda, ka līgumsods netiek aprēķināts.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā precizējumos norādīto apstākļu pamata par to prasījumu un
summu, kas norādīta prasības precizējumos. Papildināja, ka līdz 2011. gada 28. augustam atbildētājs veica maksājumus, bet pēc tam vairs nenodrošināja
naudas līdzekļus savā kontā, līdz ar ko 2011. gada 15. novembrī AS „Swedbank” vienpusēji atkāpās no līguma. Prasītājs izdarīja korekcijas grāmatvedībā un
secināja, ka galvenais parāds palicis nemainīgs, bet pārrēķināti kavējuma procenti, t.i., aprēķināti likumiskie procenti par laiku pēc bankas atkāpšanās no
līguma – no 2011. gada 15. novembra līdz 2014. gada 20. februārim, kopsummā 230,28 EUR.
Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina. Paskaidroja, ka minēto līgumu noslēdza, bet naudu nesaņēma, jo viņam bankai jau bija parāds, kurā banka
ieskaitīja naudu. Maksājumus pārtraucis, kad palicis bez darba.
Uzklausījusi pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma daļēji.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No Civillikuma 1425.panta izriet, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai
tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No Civillikuma 1828.panta izriet, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.
No Civillikuma 1652.panta 3.punkta izriet, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai ar līgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1757.pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti
(1765.p.).
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu,
kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: 1) pēc likuma, bez agrākā kreditora gribas
izteikuma; 2) pēc tiesas sprieduma; 3) pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Tiesa konstatē, ka 2011. gada 13. maijā starp AS “Swedbank” kā aizdevēju un /pers. C/ kā aizņēmēju noslēgts Patēriņa kredīta līgums (turpmāk arī –
Līgums) par aizdevuma summu 1 174,12 EUR, ar procentu likmi 21%, gada procentu likmi 23,95%, nokavējuma procentiem (dienā) – 0,16 un nokavējuma
līgumsodu dienā 0,16, kopējā summa, kas jāmaksā aizņēmējam noteikta 1 928,96 EUR, ikmēneša aizdevuma un procentu atmaksas termiņš noteikts 28.
datums, bet aizdevuma termiņš – līdz 2016. gada 28. aprīlim.
No pievienotās konta informācijas 2011. gada 13. maijā redzams, ka atbildētājam izmaksāts aizdevums 1 174,12 EUR pēc Līguma.
Saskaņā ar Līguma II daļas noteikumu 3.1.punktu aizņēmējs atmaksā aizdevējam aizdevumu saskaņā ar līguma noteikumiem un grafiku.
Saskaņā ar Līguma II daļas noteikumu 4.1.punktu aizņēmējs atmaksā aizdevējam procentus no aizdevuma par visu faktisko aizdevuma izmantošanas
laiku, un saskaņā ar 6.1.punktu, Līgumā noteikto maksājumu samaksa notiek, aizdevējam norakstot attiecīgo naudas summu no aizņēmēja konta un
aizņēmējam jānodrošina savā kontā nepieciešamie naudas līdzekļi saskaņā ar grafiku ikmēneša aizdevuma un procentu maksājumu datumā.
Ar pievienoto maksājumu grafiku apstiprinās, kādā apmērā atbildētājam bija jāveic ik mēneša maksājumi AS „Swedbank”.
No prasības pieteikuma un precizējumiem izriet, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības saskaņā ar minēto Līgumu, proti, atbildētājs nepapildināja
savu privāto kontu, un banka nebija spējīga veikt ieturējumus no atbildētāja privātā konta aizdevuma summas un procentu par aizdevuma lietošanu samaksai.
Minēto apstiprina AS „Swedbank” atbildētāja kredīta izraksts par laiku no 2011. gada 13. maija līdz 2011. gada 15. novembrim, no kura secināms, ka
atbildētājs nav nodrošinājis nepieciešamos naudas līdzekļus parāda atmaksai no 2011. gada 28. augusta. Kā arī minēto apstiprina atbildētāja tiesas sēdē
iesniegtā konta izdruka, kas apstiprina gan aizdevuma saņemšanu, gan naudas līdzekļu apgrozījumu kontā, kas atbilst arī prasītāja iesniegtajai konta izdrukai.
No AS ”Swedbank” 2012. gada 17. decembra izziņas redzams, ka atbildētāja parāds pēc 2011. gada 13. maijā noslēgtā patēriņa līguma Nr. 11-
016776-PT sastāda kopsummā Ls 1 443,62, tostarp neatmaksātā aizdevuma pamatsumma Ls 825,18 jeb 1 174,13 EUR, pielīgtie procenti par aizdevuma
lietošanu Ls 46,28 jeb 65,85 EUR, līgumiskie kavējuma procenti Ls 545,04 un līgumsods Ls 27,12.
No 2012. gada 20. decembra cesijas līguma redzams, ka SIA “Julianus Inkasso Latvija” kā cesionārs un AS “Swedbank” kā cedents parakstīja
Cesijas līgumu Nr. SWED-06, ar kuru cedents pret atlīdzību cedē cesionāram prasījuma tiesības, kas cedentam radušās pret fiziskajām personām, saskaņā ar
līguma pielikumā Nr.1 esošo sarakstu. No izraksta no 2012. gada 20. decembra Cesijas līguma Nr. SWED-06 Pielikuma Nr.1. redzams, ka SIA “Julianus
Inkasso Latvija” prasījuma tiesības attiecas arī uz atbildētāju /pers. C/, norādot galvenā aprāda summu 1 239,98 EUR.
No prasības pieteikuma precizējuma izriet, ka atbildētāja galvenais parāds sastāda 1 239,98 EUR, un tajā ietilpst neatmaksātā aizdevuma
pamatsumma 1 174,13 EUR un procenti par aizdevuma izmantošanu – 65,85 EUR.
Atbildētājs, lai arī prasību neatzina, taču nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasību, kā arī nav
iesniedzis pierādījumus, ka parāds ir apmaksāts. Atbildētājs tiesas sēdē atzina, ka pārtrauca maksājumus naudas līdzekļu trūkuma dēļ.
Līdz ar ko, kā arī vadoties pēc Civilprocesa likuma 96.panta piektās daļas, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama neatmaksātā
aizdevuma pamatsumma 1 174,13 EUR, procenti par aizdevuma izmantošanu – 65,85 EUR un likumiskie procenti 230,28 EUR par laiku no 2011. gada 15.
novembra līdz 2014. gada 20. februārim.
Saskaņā ar Līguma 8.6.punktu aizdevējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, par to 60 dienas iepriekš brīdinot aizņēmēju.
No AS „Swedbank” 2015. gada 11. marta izziņas redzams, ka AS „Swedbank” apliecina, ka 2011. gada 15. novembrī vienpusēji atkāpās no Līguma
saskaņā ar Līguma noteikumiem.
Prasības pieteikumā prasītājs sākotnēji lūdza tiesu izbeigt līgumu ar atbildētāju un nenorādīja tiesai nekādus pamatotus argumentus un apsvērumus
minētā līguma izbeigšanai, savukārt prasības precizējumā, izsakot savus prasījumus galīgajā precizētajā redakcijā, šādu prasījumu tiesai vairs neizvirzīja, līdz ar
ko un saskaņā ar Civilprocesa likuma 192. pantu, tiesa vadās pēc prasītāja tiesas sēdē norādītā, ka prasību uztur prasības precizējumos norādītajā apmērā.
Līdz ar to tiesa nevērtē prasības pieteikuma iepriekšējā redakcijā izteiktos prasījumus par līguma izbeigšanu un līgumisko procentu 800,29 EUR un līgumsoda
44,88 EUR piedziņu, jo sākotnējais prasījums grozīts un izteikts citā redakcijā, kā arī prasītājs izvēlējies par kavējumu piedzīt likumiskos procentus, nevis
līgumiskos procentus un līgumsodu.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus – sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs līguma
attiecībās, kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā.
Tā kā prasība tiek apmierināta, ievērojot Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami radušies tiesas izdevumi proporcionāli
tiesas apmierināto prasījumu apmēram - valsts nodeva 220,54 EUR, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Prasītājs tiesas sēdē lūdza izlemt par pārmaksātās valsts nodevas atmaksu.
2015. gada 16. martā prasītājs, iesniedzot prasības pieteikuma precizējumus, vienlaikus iesniedza tiesai iesniegumu atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu
92,23 EUR, jo kļūdījies aprēķinos. Norāda, ka par iesniegto prasību samaksāja 312,77 EUR, lai gan bija jāmaksā 220,54 EUR.
Tiesa secina, ka sākotnēji, 2014. gada 28. februāri iesniedzot prasību tiesā par naudas piedziņu kopsummā 2 085,15 EUR, prasītājs pareizi aprēķināja
un samaksāja valsts nodevu, atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktam - 312,77 EUR, līdz ar ko nav pamata secināt,
ka sākotnēji iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums, turklāt pieteikums par valsts nodevas atmaksu tiesā saņemts jau pēc viena gada termiņa no tās
iemaksas valsts budžetā. Savukārt turpmāk precizējot un samazinot jau celto prasījumu apmēru, prasītājs izmantoja Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās
tiesības. Līdz ar ko noraidāms prasītāja pieteikums atmaksāt valsts nodevu 92,23 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.pantu, 93.-97. pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, tiesa
no s pri e da
Apmierināt maza apmēra prasību.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Julianus Inkasso Latvija” reģistrācijas Nr.40003717522, aizdevuma pamatparādu
1 174,13 EUR (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit četri euro, 13 centi), līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 65,85 EUR (sešdesmit pieci
euro, 85 centi) un likumiskos nokavējuma procentus 230,28 EUR (divi simti trīsdesmit euro, 28 centi) par laiku no 2011. gada 15. novembra līdz 2014. gada
20. februārim.
Noteikt SIA “Julianus Inkasso Latvija” reģistrācijas Nr.40003717522, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Julianus Inkasso Latvija” reģistrācijas Nr.40003717522, valsts nodevu 220,54
EUR (divi simti divdesmit euro, 54 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro, 70 centi).
Parāda samaksa veicama prasītāja SIA “Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā: AS Swedbank, konta Nr./konta numurs/.
Noteikt atbildētājam /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Noraidīt SIA “Julianus Inkasso Latvija” pieteikumu par pārmaksātās valsts nodevas 92,23 EUR (deviņdesmit divi euro, 23 centi) apmērā
atmaksāšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Ziemeļu rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums - 2015. gada 5. maijā.
Tiesnese I.Meldere