Court dismisses appeal for extension of appeal period due to failure to prove force majeure or address change.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against the police authority's decision to reject the extension of the appeal period. The plaintiff argued that the original decision was sent to an incorrect address, but the court found no evidence of force majeure or a valid reason for the delay. The court ruled that the plaintiff failed to provide objective proof that the statutory deadline was missed due to circumstances beyond their control.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 245.2 un 282. panti: A processual deadline may be extended only upon request if justified by objective circumstances independent of the party; mere failure to notify an address change does not constitute such justification.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A-0161-19/14
ECLI:LV:RPPT:2019:0509.1A68016119.3.S
SPRIEDUMS
Rīgā 2019. gada 9. maijā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnesis Viktors Makucevičs,
rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
priekšnieka vietnieka 2019. gada 6. marta lēmumu Nr. 270.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 10. aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemta /pers. A/ par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes (turpmāk arī – Iestāde) priekšnieka vietnieka 2019. gada 6. marta lēmumu Nr. 270, ar kuru atteikts atjaunot lēmuma administratīvā
pārkāpuma lietā Nr. EZ361450 pārsūdzēšanas termiņu.
[1.1] Lēmumā norādīts, ka 2019. gada 21. februārī reģistrēta /pers. A/ sūdzība, kurā lūgts atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un izskatīt 2019.
gada 16. janvāra sūdzību par izbeigtās administratīvās lietvedības lietā Nr. EZ361450 atjaunošanu.
[1.2] 2018. gada 6. decembrī izbeigta administratīvā lietvedība lietā Nr. EZ361450. Šajā pašā dienā lēmums nosūtīts uz /pers. A/ norādīto adresi
/adrese A/.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 281. panta noteikumiem sūdzību administratīvā pārkāpuma
lietā var iesniegt desmit darba dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas.
[1.3] Iepazīstoties ar /pers. A/ sūdzībām, Iestāde konstatēja, ka lietas materiālos nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu uzskatīt, ka lēmuma
apstrīdēšanas termiņš nokavēts attaisnojošu un no /pers. A/ gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Lēmums paziņots 2018. gada 14. decembrī.
[1.4] Citējot Latvijas APK 245. 1 panta otro daļu un Latvijas APK 282. pantu, Iestādes lēmumā norādīts, ka formālais pamats jautājuma
izskatīšanai par procesuālā termiņa atjaunošanu, ir attiecīgs procesa dalībnieka motivēts lūgums. Savukārt faktiskais termiņa atjaunošanas pamats ir
nokavējuma attaisnojoši iemesli, kas nevar būt atkarīgi no procesa dalībnieka.
Iestādes ieskatā šajā gadījumā nav pamats atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, jo nav konstatēts neviens iemesls, kas dotu pamatu uzskatīt, ka
lēmuma pārsūdzēšanas termiņš nokavēts attaisnojošu un no /pers. A/ neatkarīgu iemeslu dēļ.
Tā kā sūdzībā nav norādīti objektīvi iemesli, kas būtu par pamatu nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai, lūgums atjaunot nokavēto procesuālo
termiņu nav apmierināms.
[2] Par minēto lēmumu sūdzību iesniedza /pers. A/, norādot, ka lēmums nav pamatots.
Attiecībā uz atteikumu atjaunot termiņu, /pers. A/ norāda, ka pārsūdzētais lēmums nosūtīts uz deklarēto adresi /adrese B/, kas laicīgi saņemts.
[2.1] /pers. A/ katru mēnesi zvanījusi, interesējusies un lūgusi ziņot par lietas virzību, atstājot arī savu telefona numuru, taču neviens nebija zvanījis.
Tāpat neviens nav arī paziņojis /pers. A/ par termiņa pagarināšanu, kas paredzēts Latvijas APK 270. pantā. Tas esot pašsaprotami, ka lietas
dalībniekiem jāzina, kad tiks izskatīta lieta.
[2.2] 2019. gada janvāra sākumā /pers. A/ zvanīja policijai, lai noskaidrotu, cik tālu ir notikusi lietas virzība, un prasītājai paziņots, ka lieta izskatīta
un lēmums nosūtīts pa pastu uz /adrese A/ (/pers. A/ šajā adresē vairs nedzīvoja un nav deklarēta).
Ja lēmums būtu ticis pieņemts 30 dienu norādītajā termiņā, šajā adresē būtu lēmumu saņēmusi. Tā kā lieta nav skatīta ievērojot Latvijas APK 270.
pantu un izskatīšanas termiņi nav ievēroti, policijai bija pienākumus dokumentus sūtīt uz /pers. A/ deklarēto adresi.
[2.3] 2019. gada 8. janvārī /pers. A/ policijā saņēmusi 2018. gada 6. decembra lēmumu, par ko bija parakstījusies.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savos spriedumos vairākkārtīgi norādījis, ka pārsūdzības termiņš skaitāms no lēmuma
noraksta saņemšanas dienas. Tādējādi pārsūdzības termiņš tika skaitīts no 2019. gada 8. janvāra. Lūdz atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un atcelt
/datums/lēmumu.
Motīvu daļa
[3] Tiesnesis, iepazinies ar /pers. A/ sūdzības materiāliem, izvērtējis Iestādes priekšnieka vietnieka 2019. gada 6. marta lēmumu Nr. 270, atzīst, ka
/pers. A/ sūdzība noraidāma kā nepamatota.
[3.1] Atbilstoši Latvijas APK 282. panta noteikumiem nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības
iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas)
tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās adreses. [..]
Savā sūdzībā /pers. A/ faktiski bija norādījusi, ka viņai nav bijusi iespēja pārsūdzēt Iestādes /datums/lēmumu Nr. EZ361450/2480 , kuru saņēmusi
tikai 2019. gada 8. janvārī, jo tas netika viņai paziņots normatīvajos aktos norādītajā kārtībā.
[3.2] Atbilstoši Paziņošanas likuma 3. panta otrās daļas noteikumiem, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas
veids, iestāde pati izvēlas tādu veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam. Iestāde pēc iespējas ņem vērā adresāta norādīto
dokumenta paziņošanas veidu.
No lietas materiāliem izriet, ka, sniedzot paskaidrojumu ceļu satiksmes negadījuma vietā, 2018. gada 5. septembrī, /pers. A/ savu dzīvesvietas
adresi norādīja /adrese A/. Minētā adrese arī fiksēta Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr. EZ361450.
Savukārt no /pers. A/ personas datu pārlūka izdrukas izriet, ka /pers. A/ bija deklarējusi dzīvesvietu /adrese B/ 2018. gada 9. augustā, tas ir,
gandrīz mēnesi pirms ceļu satiksmes negadījuma.
Atbilstoši Paziņošanas likuma 4. panta pirmās daļas noteikumiem fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai
deklarācijā norādīto papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas
nepieciešams. Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.
Tādējādi tiesnesis atzīst, ka /pers. A/, jau sākotnēji norādot saziņas adresi /adrese A/, to norādījusi neatbilstoši faktiskajiem apstākļiem. Iestādei
nebija pienākums noskaidrot /pers. A/ deklarēto dzīvesvietas adresi, jo /pers. A/ bija norādījusi saziņas adresi. Turklāt apstākļos, ka /pers. A/ norādījusi
adresi, kurā viņa faktiski vairs nebija sastopama, viņa faktiski nav ievērojusi Dzīvesvietas deklarēšanas likuma noteikumus.
Līdz ar minēto tiesnesis atzīst, ka Iestāde, nosūtot korespondenci uz /pers. A/ lietas materiālos norādīto adresi, rīkojusies atbilstoši normatīvo aktu
prasībām.
[4] Latvijas APK 245. 2 panta otrā daļa noteic, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā
pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus
atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Lēmumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iestāde, tiesa vai tiesnesis pieņem septiņu dienu laikā.
No minētā izriet, ka jābūt attaisnojošiem iemesliem, lai pastāvētu pamats atjaunot nokavēto procesuālo termiņu. Šajā gadījumā /pers. A/ nav
iesniegusi nevienu pierādījumu tam, ka viņai būtu pastāvējuši objektīvi apstākļi, kas neļāva izmantot likumā noteiktās tiesības pārsūdzēt Iestādes pieņemto
lēmumu.
[4.1] Tāpat tiesnesis atzīst, ka nav ņemami vērā /pers. A/ iebildumi un norādes uz Latvijas APK 270. pantā paredzētā termiņa pārkāpumu, jo
minētā norma paredz lietas izskatīšanu tajā gadījumā, kad jau ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols (respektīvi – soda piemērošanai). Šajā
gadījumā administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts netika.
[4.2] /pers. A/ pati bija norādījusi adresi, kurā paziņojama viņai adresētā korespondence un vēlāk nav paziņojusi iestādei par adreses maiņu. Līdz
ar minēto tiesnesis atzīst, ka šajā gadījumā /pers. A/ nav norādījusi uz objektīvi pastāvošiem apstākļiem, kuri būtu apstiprināti ar kādiem pierādījumiem,
kas neļāva izmantot likumā noteiktās tiesības pārsūdzēt Iestādes /datums/lēmumu Nr. EZ361450/2480.
Pastāvot iepriekš norādītajam, tiesnesis atzīst, ka Iestādes priekšnieka vietnieka /datums/lēmums Nr. EZ361450/2480 ir pamatots un likumīgs,
savukārt /pers. A/ sūdzība noraidāma kā nepamatota.
Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 245.2 un 282. pantu, tiesnesis
nolēma
/pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2019. gada 6. marta lēmumu Nr.
270 noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnesis Viktors Makucevičs