Court orders eviction and debt collection for unpaid rent and utilities without alternative housing provided.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the landlord, ordering the tenant's eviction and the collection of outstanding rent and utility debts. The tenant failed to vacate the property or pay dues after the lease expired, despite the landlord providing no alternative accommodation. The court upheld the claim for interest on the debt and awarded court costs to the landlord.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law on Rent; Civil Procedure Law: The court orders eviction and debt collection when a tenant fails to vacate after lease expiration and does not pay rent or utilities, even without alternative housing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr. C12198813
Spri edums
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpils tiesa:
tiesnese R. Paipale
ar sekretāri N. Sigņejevu
2014. gada 10. februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” prasībā pret /pers. A/ par izlikšanu no dzīvokļa, parāda piedziņu,
k o n s t a t ē j a:
2013. gada 17. septembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” iesniedza
tiesā prasību izlikt /pers. A/ no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un piedzīt no atbildētāja parādu, norādot, ka
dzīvokli /adrese/, īrēja /pers. B/ un viņas dēls /pers. A/ un 2011. gada 7. februārī starp prasītāju un /pers. B/ tika noslēgts dzīvojamās
telpas īres līgums līdz 2012. gada 25. janvārim. Ņemot vērā, ka /pers. B/ deklarējās pēc citas adreses, 2012. gada 7. maijā uz
Daugavpils domes Dzīvokļu komisijas 2012. gada 24. janvāra lēmuma pamata dzīvojamās telpas īres līgums tika noslēgts ar
/pers. A/, kurš vēlāk tika pagarināts līdz 2013. gada 29. jūlijam un atbildētājam tika nodrošināta iespēja dzīvot dzīvoklī un izmantot
pakalpojumus. Pēc īres līguma termiņa notecējuma īres līgums ar atbildētāju netika pagarināts, tādēļ atbildētājam bija pienākums 10
dienu laikā atbrīvot dzīvokli, sastādot dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas aktu un nododod atslēgas no dzīvokļa namu
apsaimniekošanas iecirknī. Atbildētājs dzīvokli neatbrīvoja un atslēgas neatdeva. Vienlaikus, atbildētājs par laika periodu no 2011.
gada 1. jūlija līdz 2013. gada 31. jūlijam neveica maksājumus par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un viņa parāds
sastādīja LVL 168,32 jeb EUR 239,50, ko veido pamatparāds LVL 155,75 jeb EUR 221,61 un likumiskie procenti LVL 12,57 jeb
EUR 17,89, kas aprēķināti par laika periodu no 2011. gada 1. augusta līdz 2013. gada 31. jūlijam. Prasītājs pamatoja prasību ar
likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 6., 11., 12.pantiem, Civillikuma 1587., 2146.pantiem un lūdza izlikt atbildētāju no dzīvokļa bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas un piedzīt parādu par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem LVL 168,32 jeb EUR 239,50, kā arī
visus tiesas izdevumus. Vienlaikus, lūdza atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos
procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Tiesas sēdē prasītāju pārstāve pēc pilnvaras /pers. C/ prasību pēc tajā izklāstītajiem apstākļiem uzturēja. Tiesai paskaidroja, ka pēc
prasības iesniegšanas tiesā nekas nav mainījies – atbildētājs, neskatoties uz īres līguma termiņa izbeigšanos, dzīvokli atbilstoši
līgumam prasītājam nenodeva, kā arī parādus nesamaksāja. Prasītājam neizdevās sastapt atbildētāju, lai noskaidrotu dzīvokļa
neatbrīvošanas iemeslus, taču brīdinājumi atbildētājam bija atstāti, bet viņš uz tiem nereaģēja. Lūdza prasību apmierināt pilnībā.
Atbildētājs/pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu tika paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma
56.panta prasībām. Atbildētājs tiesas pavēsti nesaņēma, taču saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu uzskatāms, ka
atbildētājam ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu.
Atbildētājs neiesniedza tiesai pierādījumus, ka nevar piedalīties tiesas sēdē kādu attaisnojošu iemeslu dēļ, tādēļ tiesa uzskata par
iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.
Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumā izklāstītajiem apstākļiem, uzklausījusi prasītāja pārstāves paskaidrojumus,
pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka prasība pamatota un apmierināma.
No Daugavpils pilsētas domes Dzīvokļu komisijas 2011. gada 25. janvāra lēmuma Nr. 9, 2012. gada 24. janvāra lēmuma Nr. 10,
2013. gada 29. janvāra lēmuma Nr. 12, 2011. gada 7. februāra dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts starp sabiedrību
ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” un /pers. B/, un 2012. gada 7. maija
dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības
uzņēmums” un /pers. A/, personīgā rēķina Nr. 40692 izriet, ka atbildētājs ir dzīvokļa /adrese/, īrnieks un dzīvojamās telpas īres līgums
tika noslēgts uz noteiktu laiku – līdz 2013. gada 29. jūlijam.
Atbilstoši 2012. gada 7. maija dzīvojamās telpas īres līguma 5.1.5.punktam īres līgumam izbeidzoties, desmit dienu laikā īrniekam ir
pienākums nodot izīrētājam īrētās telpas saskaņā ar dzīvojamās telpas nodošanas –pieņemšanas aktu.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants paredz, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai
personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī
pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu
lietojumā. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Savukārt, šā likuma 5.panta otrajā daļā norādīts, ka lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu konkrētajai personai pieņem valsts vai
pašvaldības institūcija un šis lēmums ir administratīvais akts.
Tiesas sēdē nav iegūti pierādījumi, ka 2012. gada 7. maijā noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums būtu pagarināts vai pēc īres
līguma termiņa notecējuma pašvaldība būtu pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu /pers. A/.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka nepastāv likumisks pamats atbildētāja dzīvošanai dzīvoklī /adrese/, tādēļ atbildētāju nepieciešams izlikt
no strīdus dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajos termiņos, maksa par pakalpojumiem kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.
Saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līguma 2.punktu dzīvokļa īrnieks apņēmās veikt pilnā apmērā maksu par dzīvokļa īri, kā arī maksāt
par pakalpojumiem, t.sk. apkuri, karsto ūdeni, pēc noteiktajiem tarifiem, par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30 datumam.
Ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” izziņām par dzīvokļa īres un
komunālo pakalpojumu aprēķinu un apmaksu pierādīts, ka atbildētāja parāds par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem sāka
veidoties no 2011. gada 1. jūlija un uz 2013. gada 31. jūliju tas sastādīja EUR 239,50, ko veido pamatparāds EUR 221,61 un
likumiskie procenti EUR 17,89, kas aprēķināti par laika periodu no 2011. gada 1. augusta līdz 2013. gada 31. jūlijam.
No prasītāja pārstāves paskaidrojumiem un iesniegtajiem parāda aprēķiniem izriet, ka atbildētājam par maksājumu kavējumu tika
aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti.
Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, bet šā likuma
1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, bet šā likuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs
cieši jānosaka aktā vai darījumā, bet, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,
seši procenti no simts gadā.
Tiesa, iepazinusies ar parāda aprēķiniem, uzskata, ka tie nav pretrunā ar likumu, kā arī atbildētājs neiesniedza tiesai pierādījumus, ka
prasītāja prasījums par parāda piedziņu būtu nepamatots un prasītājs nepildīja savus pienākumus vai atbildētājs pienācīgi izpildīja
savus pienākumus un veica pilnu parāda samaksu.
Tādējādi, tiesa uzskata, ka atbildētājam aprēķinātie likumiskie procenti par īres un komunālo maksājumu maksas nesavlaicīgu
veikšanu nav pretrunā ar likumu.
Šādu iemeslu dēļ no atbildētāja /pers. A/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās
saimniecības uzņēmums” nepieciešams piedzīt parādu, kas izveidojās par laika periodu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 31.
jūlijam, ko veido pamatparāds EUR 221,61 un likumiskie procenti EUR 17,89, kas aprēķināti par laika periodu no 2011. gada 1.
augusta līdz 2013. gada 31. jūlijam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu
un komunālās saimniecības uzņēmums” nepieciešams piedzīt tiesas izdevumus EUR 149,40.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam un ņemot vērā Civillikuma 1765.pantu, nepieciešams noteikt sabiedrības ar ierobežotu
atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” tiesības par laiku no 2014. gada 10. februāra līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei.
Pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu, Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189. – 195., 40. – 42., 204.1pantiem, tiesa
n o s p r i e d a:
prasītāja prasību apmierināt.
Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās
saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr. 41503002485, juridiskā adrese: Liepājas iela 21, Daugavpils, bankas rekvizīti: AS
Swedbank, bankas kods HABALV22, k/n LV08 HABA 0551 0024 30596, parādu, kas izveidojās par laika periodu no 2011. gada 1.
jūlija līdz 2013. gada 31. jūlijam, ko veido pamatparāds EUR 221,61 (divi simti divdesmit viens euro, 61 cents) un likumiskie procenti
EUR 17,89 (septiņpadsmit euro, 89 centi), un tiesas izdevumus EUR 149,40 (viens simts četrdesmit deviņi euro, 40 centi), kopā EUR
388,90 (trīs simti astoņdesmit astoņi euro, 90 centi).
Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr.
41503002485, tiesības par laiku no 2014. gada 10. februāra līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/,
personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Noteikt /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 7 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2014. gada 21. februāra
- Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese (paraksts) R. Paipale
NORAKSTS PAREIZS
Daugavpilī 21.02.2014.
Daugavpils tiesas tiesnese R. Paipale