Court dismisses defendant's absence defense and imposes a €15 fine for refusing police orders while intoxicated.

Lietas Nr. 129029415

Lietas arhīva Nr. 1-0294-15/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A. Baumanis

ar tiesas sēžu sekretāri E. Paceri

izskatot atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta,

konstatēja:

2015.gada 8.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona

2.rotas jaunākais inspektors P. Timaks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC125649 (turpmāk – Protokols) pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 175.panta par to, ka 2015.gada 8.janvārī plkst. 16:25 /pers. A/ Rīgā, Stacijas laukumā 2, uz kāpnēm izejā uz

otro peronu pie uzgaidāmajām telpām, būdams alkohola reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām un

rīkojumiem pildot dienesta pienākumus.

Atbilstoši LAPK 289.16 panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot

spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

/pers. A/ būdams pienācīgi, atbilstoši LAPK 268.1 panta pirmajai daļai, 238.1 panta astotajai daļai informēts par dotās administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšanas laiku un vietu (lietas 18.lapa), pretēji LAPK 260.panta pirmās daļas 1.punktā uzliktajam pienākumam – noteiktā laikā ierasties procesa

veikšanai pilnvarotas personas norādītajā vietā, uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav informējis, lietas izskatīšanas atlikšanu nav

lūdzis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez pie administratīvās atbildības

saucamās personas klātbūtnes.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 238.pants nosaka, ka administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie

administratīvās atbildības un sodīšanai pēc LAPK 175.panta.

Atbilstoši LAPK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,

izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

LAPK 243.1 pantā paredzēti sekojoši pierādīšanas līdzekļi: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības;

3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Savukārt saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

LAPK 175.pants paredz administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra

likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lai konstatētu personas vainu administratīvajā pārkāpumā pēc LAPK 175.panta, tiesai jākonstatē, vai policijas darbinieks pildīja dienesta

pienākumus, vai policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas, vai nepakļaušanās šīm prasībām ir bijusi ļaunprātīga.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos materiālus, konstatē, ka lietā nepastāv šaubas par to, ka 2015.gada 8.janvārī policijas darbinieki /pers. D/ un /pers.

E/, pildīja dienesta pienākumus, proti, veica sabiedriskās kārtības sargāšanu.

Atbilstoši likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktam saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši

dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt

lietas par šiem pārtraukumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1., 4.punktu policijas darbiniekiem, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem

paredzētos piespiedu līdzekļus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas

iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus

likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā

nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Savukārt likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko

viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir

sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa

dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Turklāt saskaņā ar šā panta trešo daļu policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota

kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu LAPK 175.panta dispozīcijas redakcijā, pietiekami pierādīt personas vainu dotā pārkāpuma

izdarīšanā, proti, ka persona ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti

pieļāvusi šo seku iestāšanos.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina LAPK 175.pantā paredzētajā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnībā ar

Protokolā fiksēto /pers. A/ ļaunprātīgo nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām (lietas 4.lapa), ar policijas darbinieku /pers. D/ un

/pers. E/ ziņojumiem par /pers. A/ aizturēšanas iemesliem un apstākļiem, proti, par atteikšanos labprātīgi sekot policijas darbiniekiem uz policijas iecirkni,

par to, kā /pers. A/ centās satvert /pers. D/ aiz kakla, par to, ka policijas darbiniekiem nācās pielietot fizisku spēku un speclīdzekli – roku dzelžus, /pers.

A/ nogādāšanai iecirknī (lietas 5., 6.lapa), ar administratīvās aizturēšanas protokolu Nr. 63 (lietas 7.lapa) un pārējiem LAPK prasībām atbilstošiem lietas

materiāliem.

Ievērojot minēto un izvērtējot /pers. A/ aizturēšanas apstākļus, atzīstama policijas darbinieku /pers. D/, /pers. E/, darbību likumība.

Tiesa konstatē, ka augšminētajos dokumentos par pie administratīvās atbildības saucamās personas pārkāpuma un aizturēšanas apstākļiem nav

pretrunu. Policijas darbinieks saskaņā ar likuma „Par policiju” 2.pantu ir persona, kura ieņem amatu Valsts policijā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas

likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldes, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Līdz ar to

policijas amatpersonu sastādītajiem dokumentiem par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības

pakāpe.

Iepriekšminētais izslēdz kādas saprātīgas šaubas par /pers. A/ apzinātu rīcību, nepakļaujoties policijas darbinieka likumīgajām prasībām.

Sekojoši tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību no lietas materiāliem noskaidrots, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/,

deklarētā dzīves vieta ir /adrese/, agrāk administratīvi sodīts, citu objektīvu ziņu par pārkāpēja personību tiesas rīcībā nav.

Tiesa nekonstatē pie administratīvās atbildības saucamās personas LAPK 33.pantā paredzētos atbildību mīkstinošus un 34.panta atbildību

pastiprinošus apstākļus.

LAPK 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga,

kā arī karavīra likumīgajiem rīkojumiem vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz

divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Ņemot vērā iepriekš minētos spriedumā norādītos, piespriežamā soda veida un mēra noteikšanu ietekmējošos konstatētos apstākļus, tiesa

uzskata, ka LAPK 22.pantā deklarētā administratīvā soda mērķa sasniegšanai pie administratīvās atbildības saucamajai personai nosakāms

LAPK175.panta sankcijas ietvaros paredzētais naudas sods.

Saskaņā ar LAPK 299.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam

izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, – ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar LAPK 268.-272.pantu, 274.pantu, 275.-276.pantu, 289.16 pantu, 289.17 panta pirmo un otro

daļu un 289.18 pantu pirmo daļu, tiesa

nosprieda:

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu EUR 15 (piecpadsmit euro) apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts Nr.

LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr. 129029415/13.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ naudas soda nomaksas kvīti ar norādītu lietas numuru nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas nama 244.kabinetā Rīgā, Lomonosova ielā 10.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 18.februāris, spriedums pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 19.februārī.

Tiesnesis:

A. Baumanis