Latvian court orders landlord to collect unpaid property management fees and damages from tenant.

Lieta Nr. C38040315

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valkā 2015.gada 11.novembrī

Valkas rajona tiesa:

tiesnese I.Seisuma

tiesas sēdes sekretāre M.Stale

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /P.K./ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

Tiesā saņemta SIA „Rīgas namu pārvaldnieka” (turpmāk prasītājs) prasība pret /P.K./ (turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu. Prasītājs lūdz

tiesu piedzīt no atbildētāja parādu par dzīvokli /adrese A/ pamatparādu EUR 4643.69, līgumsodu EUR 464.37, likumiskos procentus EUR 82.81,

samaksāto valsts nodevu EUR 442.37, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70, kopā EUR 5637.94.

Noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgumu Nr. Di-03-77-lī bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvalde ,,Jugla” pārvaldīšanā. 2004.gada

1.novembrī Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvalde ,,Jugla” reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas

pašvaldības SIA ,,Juglas nami”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības SIA ,,Juglas nami” reorganizēta un reģistrēta SIA ,,Rīgas namu

pārvaldnieks”.

Atbildētājam, pamatojoties uz /datums/pirkuma pieder īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese A/, ar kadastra Nr. /numurs A/, par ko īpašuma tiesības

nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā /datums/.

2008.gada 18.augustā atbildētājs noslēdza ar prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Saskaņā ar līgumu atbildētāja

apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem. Saskaņā

ar līguma 3.8. punktu līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos atbildētāja apņēmās maksāt līgumsodu 0.1% apmērā par katru nokavēto dienu no

kopējās parāda summas.

Nekādi šķēršļi lietot dzīvokli nav likti, maksājumi netiek veikti savlaicīgi un pilnā apmērā.

Pamatparāds izveidojies par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.maijam.

Prasība pamatota ar dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 2., 7., 8., 994., 1587., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1716., 1720.,

1732., 1765., 1779., 1828.pantiem.

Atbildētājs tiesai paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Uz tiesas sēdi prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. F/ nav ieradusies. 2015.gada 28.oktobra iesniegumā tiesai lūgusi lietu izskatīt bez prasītāja

pārstāvja klātbūtnes. Norādījusi, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu, prasību uztur pilnā apmērā.

Uz tiesas sēdi atbildētājs /P.K./ nav ieradies. Par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Par tiesas sēdes

vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 6.nodaļā noteiktajā kārtībā ar tiesas pavēsti, kas nosūtīta uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.

Tiesas dokumenti nav atgriezti atpakaļ tiesai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.un 2.punktu pusēm ir pienākums pēc tiesas aicinājuma ierasties tiesā un savlaicīgi

rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi. Tiesa secina, ka atbildētājs ir apzināti attecies no savu tiesību realizēšanas un

uzņēmies risku par to, ka lieta var tikt izskatīta bez viņa klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Izvērtējusi lietas apstākļus, tiesa nolēma lietu izskatīt bez neieradušos lietas dalībnieku klātbūtnes, jo nekonstatēja tādus apstākļus, kas dotu

pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. un 210.pantiem.

Ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, tiesai saskaņā ar panta pirmo daļu lietā jātaisa aizmugurisks spriedums, jo atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Tiesa nekonstatēja panta trešās daļas

punktos noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

MOTĪVU DAĻA

Iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir

mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs B/redzams, ka atbildētājam nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/, /adrese A/un pie dzīvokļa īpašuma piederošā

kopīpašuma 4257/359852 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala, pamatojoties uz /datums/pirkuma līgumu.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 12.panta pirmā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā

esošajam kopīpašuma daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami

dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai. Dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu. Minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā no 2011.gada 1.janvārī) 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju’’ 50.panta ceturtā daļa nosaka – ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta

trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu

īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas

izlietošanu, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju’’ 50.panta piekto daļu, ja dzīvokļu

īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 2.punktā minēto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes,

kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar

pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā

dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets. Savukārt minēto kārtību nosaka Ministru kabineta

2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 ,,Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu,,.

Lietā nav strīda par to, ka minēto daudzdzīvokļu māju apsaimnieko un pārvalda prasītājs, ko apstiprina 2003.gada 14.februāra nekustamo

īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu NR. Di-03-77-lī un 2001.gada 15.oktobra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums,

kas noslēgts starp Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizāciju SIA ,,Juglas nami” un atbildētāju. Lietā nepastāv strīds par to, ka

daudzdzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. Di-03-77-lī bija

nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvalde ,,Jugla”, kura pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu

Nr. 3549 reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA ,,Juglas nami”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības SIA

,,Juglas nami” reorganizēta un reģistrēta SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”.

2008.gada 18.augustā atbildētājs noslēdza ar prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Līguma 1.punktā puses vienojās, ka īpašnieks apņemas apmaksāt apsaimniekotājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī

funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa īpašumā esošā dzīvokļa kopējai

platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko dzīvokļa īpašnieks saņem, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp apsaimniekotāju un pakalpojuma

piegādātāju.

Saskaņā ar līguma 3.1. punktu maksu saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem veic pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz

maksājumu kvītī norādītajam datumam.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam gan uz līguma, gan uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Nav strīda, ka atbildētājs saņēma pamatpakalpojumus, bet nav norēķinājies ar prasītāju par pakalpojumu saņemšanu. Lietā netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai nevienu pierādījumu, ka samaksu par pakalpojumiem būtu veicis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

No lietā iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka kopējais parāds sastāda EUR 4643.69.

Atbildētājs nav izteicis pretenzijas par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un līdz ar to kā patērētājs pieņēmis sniegtos pakalpojumus bez

iebildumiem, nodibinot tiesiskas attiecības.

Atbildētājs savas saistības neizpildīja, tāpēc pamatota ir prasības iesniegšana tiesā un no atbildētāja piedzenams nenomaksātais pamatparāds EUR

4643.69 apmērā.

Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus EUR 82.81 par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

1.maijam.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikums 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; un 1765.panta pirmā daļa noteic, ka

procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz augstāk minēto no atbildētāja prasītāja labā piedzenami likumiskie procenti EUR 82.81 par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz

2015.gada 1.maijam.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu EUR 464.37 par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.maijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību, tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu, bet 1720.panta 2.punkts, nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību, tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu, bet 1720.panta 2.punkts, nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.8. punktu maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu,

kā arī maksājumu par pakalpojumiem kavējuma gadījumā pat katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās

parāda summas.

No lietā esošā aprēķina redzams, ka prasītājs atbilstoši līguma noteikumiem aprēķinājis līgumsodu tikai 10% apmērā no kavētās pamatsummas.

Tiesa atzīst, ka prasītāja prasītais līgumsods 10% apmērā no savlaicīgi neveiktā ikmēneša maksājuma ir atzīstams par samērīgu un nav pretrunā

labticīguma un samērīguma principiem. Bez tam, izvērtējot prasītāja aprēķināto līgumsodu, ņemot vērā atbildētāja ilgstošo saistību neizpildi, tiesa atzīst, ka

prasītāja prasītais līgumsods nav uzskatāms par pārmērīgi lielu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju, kas šajā lietā nav uzskatāms par patērētāju.

Pamatojoties uz augstāk minēto no atbildētāja piedzenams līgumsods EUR 464.37 par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

1.maijam.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis tiesai faktus, uz

kuriem pamatojis savu prasījumu.

Iebildumus pret celto prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis, nav apstrīdējis parāda summu un tā aprēķina pareizību, kā arī savu pienākumu to

maksāt, līdz ar to tiesa secina, ka strīda par to lietā nav, nav arī iesniegti tiesā pierādījumi par parāda samaksu.

Tā kā atbildētājs savas saistības labprātīgi nav nokārtojis, prasītājs pamatoti griezies tiesā. Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenams

pamatparāds 4643.69, likumiskie procenti ERU 82.81, līgumsods EUR 464.37.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

No atbildētāja prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 442.37 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

korespondences nosūtīšanu EUR 4.70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu pēc sprieduma spēkā stāšanās nosakāms sprieduma daļā par parāda un tiesas izdevumu piedziņu

labprātīgas izpildes termiņš.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Vadoties no izteiktā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 34., 41.panta 1.daļu, 93., 95., 97., 189.-193.,195., 199., 204.1, 208.1, 208.2 pantu

n o s p r i e d a :

apmierināt prasību.

Piedzīt no /P.K./, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese B/ par labu SIA „RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS”,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese C/ apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās

telpas dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, parādu EUR 4643.69, likumiskos procentus EUR 82.81 par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

1.maijam, līgumsodu EUR 464.37 par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.maijam, valsts nodevu EUR 442.37, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumu EUR 4.70 kopā EUR 5637.94 (pieci tūkstoši seši simti trīsdesmit septiņi euro un 94 centi).

Parāds ieskaitāms SIA „RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, AS ,,Citadele banka” norēķinu kontā

Nr./konta numurs/; Nordea Bank Finland Plc norēķinu kontā Nr. /konta numurs/; AS ,,DNB banka” kontā Nr. /konta numurs/; AS “SEB banka” kontā

Nr. /konta numurs/; AS ,,Swedbank” kontā Nr. /konta numurs/.

Noteikt tiesības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus no simta

gadā no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma ierobežojumus

Noteikt /P.K./ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas

rajona tiesā.

Atbildētājs /P.K./, 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Seisuma