Court allows foreign lender's claim for loan repayment, interest, and penalties against defendant in simplified procedure.

Lietas Nr. C771635525

C-06618-26/108

ECLI:LV:RPT:2026:0310.C771635525.4.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2026.gada 10.martā

Rīgas pilsētas tiesa: tiesnese Solvita Cīrule

rakstveida procesā izskatīja civillietu Igaunijā reģistrētā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU vienkāršotās

procedūrasprasībā pret /Persona A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesā saņemts prasītājas Igaunijā reģistrētais ārvalsts komersants PlusPlus Baltic OU vienkāršotās procedūras

prasības pieteikums pret /Persona A/, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753.,

1756., 1757., 1759., 1765., 1798., 1805., 1828., 1934. un 1943., 1946.pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja prasītājas

labā neatmaksāto aizdevumu 1260,71 euro, komisijas maksu par paātrināto aizdevuma izsniegšanu 385 euro,

līgumsodu 126,07 euro, līgumiskos procentus par kredīta lietošanu 919,31 euro, par laika periodu no 2021.gada

19.februāra līdz 2024.gada 11.jūlijam, likumiskos nokavējuma procentus 69,01 euro, par laika periodu no

2024.gada 12.jūlija līdz 2025.gada 10.jūnijam, kā arī tiesas izdevumus.

[2] Atbildētājs iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

No paskaidrojumu satura izriet, ka atbildētāja saistības bijušas pakļautas piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā.

Galveno parādu atbildētājs atmaksājis. Atbildētājs atsaucies uz Civillikuma 1893.pantu (noilgums).

[3] Lietā saņemta prasītājas rakstveida atsauksme, kurā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada 23.septembra

lēmumu atbildētāja saistība tās atzītajā daļā nodota piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā, pārējā daļā tiesvedība

izbeigta. Minētais nav šķērslis prasības celšanai vispārējā kārtībā.

Atbildētāja atsauce uz noilgumu nav pamatota – pēdējais brīdinājums atbildētājam nosūtīts 2024.gada 9.septembrī,

prasība celta 2025.gada 2.septembrī.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas

sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad

tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un

izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Ņemot vērā, ka puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida

procesā, par to paziņojot lietas dalībniekiem.

Pusēm paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, sprieduma saņemšanas iespējām, informējot par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrojot tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, nosūtot lēmumu prasītājai uz

prasības pieteikumā norādīto elektronisko adresi, savukārt atbildētājam uz oficiālo elektroniskā pasta adresi.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[6] Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav strīda, ka:

1) 2019.gada 16.martā atbildētājs reģistrējās SIA “Extra credit” interneta vietnēwww.bino.lv, pārskaitot reģistrācijas

maksājumu 0,01 euro, lai saņemtu aizdevumu.

2) 2021.gada 19.februārī starp SIA “Extra credit” kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju noslēgts kredītlīnijas

līgums par kredītlīnijas 333euro piešķiršanu.

3) 2021.gada 9., 15.martā, 14.aprīlī, 27.maijā, 24., 25., 27.jūlijā, 7., 10.augustā atbildētājam piešķirtas papildus

kredītlīnijas, pavisam kopā piešķirti 3885 euro, ko veido aizdevuma summa 3500 euro un komisija par paātrināto

aizdevuma izsniegšanu līguma noslēgšanas dienā 385 euro. Līgumā puses vienojušās par līgumsodu 0,5% apmērā

no neatmaksātās kredītlīnijas summas par katru maksājumu kavējumu dienu un aizdevuma procentu likmi 0,07%

dienā. Aizņēmējs apņēmās pienācīgi pildīt uzņemtās saistības un ciest izpildes nokavējuma sekas.

4) aizņēmējs uzņemtās saistības nav pildījis pienācīgi un pēdējo maksājumu saistību izpildei veicis 2021.gada

18.jūlijā.

3) cesijas darījuma rezultātā prasītājs ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[7] Atbildētājs norāda, ka lietā piemērojams Civillikuma 1895.pantā paredzētais desmit gadu noilguma termiņš.

Ņemot vērā, ka kreditors ir komersants, aplūkojamais darījums pakļaujas Komerclikuma regulējumam, tai skaitā arī

uz noilguma termiņu.

Atbilstoši Komerclikuma 406.pantam no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav

noteikts cits noilguma termiņš. Attiecībā uz noilguma skaitīšanu un pārtraukšanu tiesa vadās no Civillikumā dotā

regulējuma.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs pēdējo maksājumu saistību izpildei veicis 2021.gada 18.jūlijā.

Civillikuma 1905.pants noteic, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

Par atgādinājumu Civillikuma 1905. panta izpratnē atzīstams līgumu pārkāpušam parādniekam adresēts kreditora

gribas izpaudums, kurā izteikts prasījums izpildīt saistību.

Tiesību normās nekādas prasības, kas kreditoram jāizpilda, lai atgādinājums parādniekam izraisītu Civillikuma

1905. pantā paredzētās sekas, nav noteiktas, tātad, ņemot vērā civiltiesībās valdošo privātautonomijas principu,

veida, kādā parādnieks informējams par saistību izpildes pienākumu, izvēli likumdevējs atstājis kreditora ziņā

(skat. Senāta 2020.gada 3.decembra spriedums lietā Nr.SKC‑12/2020, ECLI:LV:AT:2020:1203.C10080016.4.S,).

No prasītājas lietā iesniegtiem pierādījumiem un argumentācijas izriet, ka likumā noteiktais 3 gadu noilguma

termiņš pārtraukts ar atbildētājam vairākkārt sūtītiem atgādinājumiem.

2022.gada 28.jūlijā atbildētājam uz adresi /Adrese A/ nosūtīts kreditoru maiņas paziņojums, informējot par cesiju

un atgādinot par kavētajām līgumsaistībām.

2024.gada 22.jūlijā atbildētājam uz adresi /Adrese B/ nosūtīts kreditoru maiņas paziņojums, informējot par cesiju

un atgādinot par kavētajām līgumsaistībām.

Lietā nav strīda, ka saistības atbildētājs nav pienācīgi pildījis un prasītāja 2024.gada 3.septembrī vērsās tiesā ar

pieteikumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā.

Tādejādi tiesa konstatē, ka kreditors ir vairākkārt pārtraucis noilgumu atbilstoši Civillikuma 1905.pantam un

izpildījis visas no viņa sagaidāmās saprātīgās darbības, lai atgādinātu parādniekam par neizpildītām saistībām un

tiesas ceļā parādu atgūtu.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir iesniegusi pierādījumus par kreditora atgādinājumu nosūtīšanu atbildētājam un

atbildētāja atsauce uz noilgumu nav pamatota.

[8] Atbildētājs norāda, ka viņa saistības bijušas pakļautas piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā un galveno parādu

atbildētājs atmaksājis.

No tiesā iesniegtā 2024.gada 23.septembra lēmuma izriet, ka prasītāja 2024.gada 3.septembrī vērsās tiesā ar

pieteikumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, par galvenā parāda 2233,56 euro, procentu 1664,23

euro, līgumsoda 220,96 euro, valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu piedziņu, pieteikumā

norādot saistības pamatojumu – 2021.gada 19.februāra līgumu Nr. 495046018.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs saistību atzinis tikai daļēju pamatparādu 563,85 euro apmērā un ar Rīgas pilsētas

tiesas 2024.gada 23.septembra lēmumu atbildētāja saistības atzītajā daļā un daļā par tiesas izdevumu piedziņu

nodotas piespiedu izpildei.

Civillikuma 1835.pants noteic, ka kreditors, labprātīgi saņemdams daļas izpildījumu, nezaudē, attiecībā uz vēl

palikušo neizpildīto daļu, neko no savām tiesībām kā uz prasījumu visumā, tā arī uz blakus prasījumiem.

Tiesa ņem vērā arī judikatūrā izteiktās atziņas, ka daļēja izpildījuma pieņemšana nav kreditora pienākums, bet

tiesība. (..) Taču daļas pieņemšanu nevar traktēt ne kā atteikšanos no atlikušās daļas, ne arī kā atteikšanos izvirzīt

prasījumus sakarā ar pienācīgu izpildījumu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2012. gada 23. maija spriedumu lietā Nr.

SKC-246/2012).

Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasības kārtībā lūgt piedzīt no aizņēmēja vēl nesamaksāto

pamatparādu un arī blakus prasījumus, kas izriet no 2021.gada 19.februāra kredītlīnijas līguma.

[9] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja prasītājas labā neatmaksāto aizdevumu 1260,71 euro, komisijas maksu par

paātrināto aizdevuma izsniegšanu 385 euro, līgumsodu 126,07 euro, līgumiskos procentus par kredīta lietošanu

919,31 euro, par laika periodu no 2021.gada 19.februāra līdz 2024.gada 11.jūlijam, likumiskos nokavējuma

procentus 69,01 euro, par laika periodu no 2024.gada 12.jūlija līdz 2025.gada 10.jūnijam.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana

īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš

saņēmis.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz

likumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem saprotama tā atlīdzība, kura dodama par kādas naudas summas vai

citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt

procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji [..].

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad

viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Lietā nav strīda, ka aizņēmējs ir noslēdzis kredītlīnijas līgumu, tai skaitā vienojoties par aizdevuma lietošanas

procentu likmi gadā, līgumsoda apmēru un atmaksas termiņiem.

Lietā nav strīda, ka aizņēmējs lietojis piešķirto kredītu un kavējis atmaksas termiņus.

Līdz ar minēto, atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, aizņēmējam ir saistoši līguma noteikumi un atbilstoši

Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod neatmaksātais pamatparāds 1260,71 euro, komisijas maksa par

paātrināto aizdevuma izsniegšanu 385 euro, atbilstoši Civillikuma 1716., 1717.pantam aizņēmējam ir pienākums

samaksāt līgumsodu 126,07 euro, atbilstoši Civillikuma 1756., 1759.pantam, aizņēmējam ir pienākums maksāt

prasītājas aprēķinātos līgumiskos procentus par kredīta lietošanu 919,31 euro, par laika periodu no 2021.gada

19.februāra līdz 2024.gada 11.jūlijam un likumiskos nokavējuma procentus 69,01 euro, par laika periodu no

2024.gada 12.jūlija līdz 2025.gada 10.jūnijam, kuru aprēķins nav apstrīdēts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem, Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021.gada

15.decembra lēmumu, tiesa noteic prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

atbildētāja likumiskos 6% (seši procenti) gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, vienlaikus nosakot, ka to pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta atziņām (sk. 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016) likumiskie

procenti, tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, būtu aprēķināmi par

sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētāja prasītājas labā piedzenama lietā samaksātā

valsts nodeva 300 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 96., 193., 195., 204.1, 250.18, 250.25 un 250.27 pantu,

tiesa

nosprieda:

apmierināt Igaunijā reģistrētā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OUvienkāršotās procedūras prasību par naudas

piedziņu.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/,Igaunijā reģistrētā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic

OU, reģistrācijas Nr./Nosaukums C/,labā neatmaksāto aizdevumu 1260,71 euro, komisijas maksu par paātrināto

aizdevuma izsniegšanu 385 euro, līgumsodu 126,07 euro, līgumiskos procentus par kredīta lietošanu 919,31 euro,

par laika periodu no 2021.gada 19.februāra līdz 2024.gada 11.jūlijam, likumiskos nokavējuma procentus 69,01

euro, par laika periodu no 2024.gada 12.jūlija līdz 2025.gada 10.jūnijam un valsts nodevu 300,00 euro, kopā

piedzīt 3060,10 euro (trīs tūkstoši sešdesmit euro un 10 centi). Piedzītās summas samaksa veicama prasības

pieteikumā norādītajā kontā /Nosaukums D/, Nr./IBAN A/.

Noteikt Igaunijā reģistrētā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr./Nosaukums C/, tiesības saņemt

no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, likumiskos 6% gadā no visas ar spriedumu piedzītās un

neatmaksātās summas 3060,10euro (trīs tūkstoši sešdesmit euro un 10 centi), par laiku no šī sprieduma labprātīgas

izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja

pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Solvita Cīrule