Court convicts defendant of child support evasion and imposes short-term imprisonment.

Atklātas lietas statuss

Krimināllieta Nr. 19520484723

Arhīva lieta Nr. K73-0467-25/1

Zemgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2025. gada 27. maijā

Tiesas sastāvs:

Tiesnese: Laura France

Prokurors: Una Gabriēla Zelča-Vuškāne

Aizstāvis: Jānis Ernstsons

Apsūdzētais: /Persona A/, personas kods /Personas kods A/

Apsūdzība: pēc Krimināllikuma 170. panta.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ (turpmāk- /Persona A/, arī apsūdzētais) izvairījās no kompetentas valsts institūcijas lēmuma

pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savu bērnu un dot tam uzturu.

Ar /Datums A/ Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk- Fonds) administrācijas lēmumu Nr. /numurs//, kas

pieņemts atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 11. pantam “Uzturlīdzekļu saņemšana administratīvā

procesa ietvaros”, nolemts no /Datums B/ izmaksāt /Persona B/ (turpmāk- /Persona B/) parādnieka /Persona A/

vietā uzturlīdzekļus dēla /Persona C/ (turpmāk- /Persona C/), dzimuša /Datums C/, uzturam 107,50 euro apmērā,

bet, mainoties normatīvajos aktos noteiktajam no Fonda izmaksājamam uzturlīdzekļu apmēram, uzturlīdzekļus

izmaksāt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam apmēram, līdz brīdim, kamēr bērns sasniedz pilngadību.

/Persona A/, zinot, ka ar spēkā stājušos Fonda administrācijas lēmumu Nr. /numurs/ viņam uzlikts

pienākums bērna /Persona C/ uzturam maksāt uzturlīdzekļus, kuri viņa vietā izmaksāti no Fonda līdzekļiem, laika

periodā no 2020. gada 3. maija līdz 2020. gada 15. oktobrim, no 2020. gada 26. novembra līdz 2021. gada 18.

martam, no 2021. gada 21. maija līdz 2021. gada 21. oktobrim, no 2021. gada 15. decembra līdz 2022. gada 21.

martam, no 2022. gada 18. maija līdz 2022. gada 14. oktobrim, no 2022. gada 17. decembra līdz 2023. gada 18.

aprīlim, no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 8. oktobrim, nemaksāja šos uzturlīdzekļus, būdams darbspējīga

persona, neguva legālus ienākumus, nestājās darba tiesiskajās attiecībās, lai gūtu ienākumus un tādējādi apgādātu

un dotu uzturu savas bērnam, kā arī nereģistrējās Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka vai darba meklētāja

statusā.

Turklāt laika periodā no 2020. gada 18. marta līdz 2020. gada 2. maijam, no 2020. gada 16. oktobra līdz

2020. gada 25. novembrim, no 2021. gada 19. marta līdz 2021. gada 20. maijam, no 2021. gada 22. oktobra līdz

2021. gada 14. decembrim, no 2022. gada 22. marta līdz 2022. gada 17. maijam, no 2022. gada 15. oktobra līdz

2022. gada 16. decembrim, no 2023. gada 19. aprīļa līdz 2023. gada jūlijam, no 2023. gada 9. oktobra līdz 2023.

gada novembrim /Persona A/, būdams nodarbināts /Organizācija A/, /Organizācija B/, /Organizācija C/ guva

ienākumus no darba algas, bet no šiem ienākumiem neveica uzturlīdzekļu maksājumus bērna uzturam.

Tādā veidā /Persona A/ izvairījās no kompetentās valsts institūcijas nolēmuma pildīšanas, ar kuru viņam

uzlikts pienākums apgādāt savu bērnu /Persona C/ un dot tam uzturu.

Ar šādām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 170. pantā paredzēto noziedzīgo noziegumu.

Motīvu daļa

[2] Tiesa konstatē, ka /Persona A/ ir izdarījis kriminālpārkāpumu, par kuru paredzēti sodi- īslaicīga brīvības

atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs, naudas sods.

Apsūdzētais tika aicināts uz tiesas sēdēm 2025. gada 6.februārī, 6. maijā, 27. maijā, nosūtot viņam tiesas

pavēstes uz elektroniskā pasta adresi, dzīvesvietas adresi pa pastu, bet uz tiesas sēdēm neieradās, attaisnojošus

dokumentus par savu prombūtni tiesai neiesniedza.

Izpildot Zemgales rajona tiesas 2025.gada 6.februāra lēmumu par /Persona A/ piespiedu atvešanu, Valsts

policijas darbiniekiem nav izdevies apsūdzēto atvest piespiedu kārtā uz tiesas sēdi 2025. gada 6. maijā.

No minētā tiesa secina, ka /Persona A/ neievēro arī viņam piemērotā drošības līdzekļa – uzturēšanās

noteiktā vietā - nosacījumus, kur lēmumā par drošības līdzekļu piemērošanu (lietas 53. lapa) cita starpā uzlikts

pienākums- bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Ņemot vērā minēto un to, ka krimināllietu par kriminālpārkāpumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā

piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi, krimināllieta iztiesāta

Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmās daļas kārtībā bez apsūdzētā /Persona A/ piedalīšanās, veicot pilnu

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

[3] Tiesa, pārbaudot un izvērtējot pierādījumus tiesas izmeklēšanā, konstatē, ka apsūdzētā /Persona A/ vaina

viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 170.panta ir pierādīta ar paša apsūdzētā liecībām, liecinieces

/Persona B/ liecībām un lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem.

[3.1] Apsūdzētais /Persona A/ pirmstiesas kriminālprocesā (lietas 51.-52., 67., 68.lapa) liecināja, ka viņam ir

/Datums C/ dzimis dēls /Persona C/, pēc bērna piedzimšanas ar bērna māti /Persona B/ izšķīrušies, bet pēc

šķiršanās uzturēja kontaktus ar bērnu, kad atbrauca, varēja paņemt pie sevis padzīvoties, kā arī bija gadījumi, ka

iedevis arī nelielas summas skaidrā naudā kā atbalstu bērnam. Tajā periodā strādāja pagaidu darbus. Viņam bija

zināms, ka /Persona B/ ir vērsusies Fondā par /Persona C/ paredzēto uzturlīdzekļu izmaksu /Persona A/ vietā. Pats

saņēmis vēstules un brīdinājuma vēstules no Fonda, taču tās ignorējis, jo viņam nebija iespējas uzsākt atmaksu

Fondam. Strādā /valsts/ celtniecības jomā. Centīsies uzsākt atmaksu Fondam un mēģinās finansiāli atbalstīt savu

bērnu. Savu vainu, ka ignorēja Fonda lēmumus un vēstules un nemaksāja Fondam naudas līdzekļus, apzinās, vainu

atzīst, kā arī nožēlo, ka šāda situācija izveidojusies, līdz ar to apņemas laboties un vienoties ar Fonda

administrāciju, lai atrisinātu esošo gadījumu. Veselības stāvoklis ir apmierinošs, invaliditāte nav noteikta. Apgādībā

ir viena nepilngadīga persona.

Apsūdzības izsniegšanas gaitā /Datums D/ /Persona A/ norādīja, ka apsūdzībā norādīti pareizi faktiskie

apstākļi un juridiskā kvalifikācija, vainu atzīst un izdarīto nožēlo.

[3.2] No /Datums AH/ izdrukas no Personas datu pārlūka par /Persona A/ bērniem (lietas 35. lapa)

secināms, ka /Persona A/ ir mazgadīgs bērns /Persona C/, dzimis /Datums C/.

[3.3] Lieciniece /Persona B/ pirmstiesas kriminālprocesā /Datums E/ liecināja (lietas 17. lapa), ka kopdzīvē

ar /Persona A/ /Datums C/ piedzima dēls /Persona C/. 2020. gada sākumā personīgu nesaskaņu dēļ ar /Persona A/

pārtrauca attiecības. Jau no pašas bērna dzimšanas dēlu uzturēja /Persona B/ par saviem līdzekļiem, bieži nācās arī

kaut ko pārdot, lai iegūtu finanses bērna uzturam, rūpējās par bērnu arī viena pati. Vairākkārt bija prasījusi /Persona

A/ materiālu atbalstu, kurš atrunājies, ka darba nav, naudas nav. /Datums B/ /Persona B/ vērsās Fonda

administrācijā ar pieteikumu uzturlīdzekļu saņemšanai. Fonda administrācija pieņēma pozitīvu lēmumu. Personīgi

/Persona A/ nebija teikusi par to, ka uzturlīdzekļus maksā valsts. /Persona A/ pats kādā sarunā atbildējis: “Tev

maksā valsts 107 euro, no tiem paņem.”. No 2020. gada /Persona A/ uz pāris mēnešiem braucis piepelnīties uz

ārzemēm, bija sūtījis naudu, precīzas summas neatceras, sezonā līdz 400 euro, ar norādi - bērnam, bet no 2022.

gada no /Persona A/ ne bērna uzturam, ne apģērbam nesaņem pilnīgi neko. Retu reizi /Persona A/ paņem bērnu pie

sevis, bet arī tad /Persona B/ jādod līdzi nauda un apģērbs. /Persona B/ uzskata, ja /Persona A/ nepiedalās bērna

atbalstā, ne finansiāli, ne audzināšanā, tādēļ /Persona B/ joprojām saņem finansiālo atbalstu no Fonda. Nav

informēta par /Persona A/ finansiālo stāvokli.

[3.4] Fonda /Datums F/ iesniegums policijai, Fonda administrācijas /Datums A/ lēmums Nr./numurs/ par

uzturlīdzekļu izmaksu un izziņa par veiktajām iemaksām un izmaksām apliecina (lietas 2.-4.lapa), ka Fonda

administrācijā pieņemts lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu /Persona B/ Persona C/ labā no /Datums B/ /Persona A/

vietā 107,50 euro mēnesī. Par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu /Persona A/ ir paziņots rakstveidā, /Datums K/

nosūtot lēmumu ierakstītā sūtījumā uz /Persona A/ deklarēto adresi. /Persona A/ ir aicināts sazināties ar Fonda

administrāciju, noslēgt vienošanos, pildīt pienākumu maksāt uzturlīdzekļus labprātīgi, izskaidrota lēmuma

pārsūdzēšanas kārtība, norādīti rekvizīti maksājumiem Fondam.

Neskatoties uz minēto, /Persona A/ ignorējis Fonda administrācijas sūtījumus, nav sazinājies ar Fondu,

maksājumus Fondam nav veicis, brīdinājumu nav ņēmis vērā, parādu līdz /Datums F/ nav samaksājis. Fonda

administrācija ar /Datums G/ un /Datums H/ vēstulēm nosūtīja zvērinātam tiesu izpildītājam lūgumu vērst piedziņu

uz parādnieka /Persona A/ ienākumiem, vienlaikus nosūtot paziņojumus pašam /Persona A/. Fonds ir konstatējis, ka

/Persona A/ ir bijis nodarbināts /Organizācija C/. /Persona A/ parāds Fondam kopā ar likumiskajiem procentiem

(0,5%) ir 5347,06 euro. Fonda izziņā par izmaksām/iemaksām bērna uzturam fiksēts, ka laika posmā no 2020.gada

25.februāra līdz 2023.gada 25.oktobrim Fonds ir izmaksājis 4799,35 euro, bet /Persona A/ iemaksas Fondā nav

veicis.

[3.5] Nodarbinātības valsts aģentūras /Datums I/ atbilde uz pieprasījumu (lietas 9. lapa) satur ziņas, ka

/Persona A/ laika periodā no 2020. gada 1. februāra līdz 2023. gada 1. decembrim nav vērsies Nodarbinātības valsts

aģentūrā ar pieteikumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu, kā arī nav pieteicies darba meklētāja statusam.

[3.6] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas /Datums I/ atbildi uz pieprasījumu (lietas 11.-13. lapa) apstiprinās,

ka /Persona A/ nav Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē kā pakalpojuma saņēmējs. No uzziņas par

apdrošinātās personas iemaksām no 2020.gada februāra konstatējams, ka /Persona A/ ienākumi 2020.gadā par 5

mēnešiem bija 1616,30 euro, 2021. gadā par 6 mēnešiem - 2171,58 euro, 2022. gadā par 6 mēnešiem - 2881,58

euro, 2023. gadā par 9 mēnešiem - 3795,20 euro, t.i., kopā par laika periodu no 2020.gada marta līdz 2023.gada

novembrim – 10464,66 euro. No uzziņas par apdrošināšanas periodiem redzams, ka darba tiesiskās attiecības

/Persona A/ bijušas epizodiskas, vidēji pa 2-3 mēnešiem, ar pārtraukumiem uz 2-4 mēnešiem.

[3.7] Fonda /Datums I/ atbildē uz pieprasījumu (lietas 15.-16.lapa) norādīts, ka /Persona A/ nav vērsies

Fonda administrācijā un nav izrādījis interesi par parāda atmaksāšanas iespējām. Pielikumā esošā /Persona B/

/Datums B/ uzturlīdzekļu izmaksas iesnieguma apliecināta kopija apstiprina, ka E-pakalpojuma ieraksts satur ziņas

par /Persona B/ pieteikumu saņemt uzturlīdzekļus bērna /Persona C/ uzturam.

[3.8] No Valsts Ieņēmumu dienesta datu noliktavas /Datums K/ izdrukas par /Persona A/ darba vietām

/Organizācija A/, /Organizācija B/, /Organizācija C/, aprēķinātajiem darba ienākumiem, ieturētajiem nodokļiem

(lietas 21.-24. lapa) konstatējams, ka /Persona A/ ienākumi 2020.gadā par 5 mēnešiem bija 1616,30 euro, 2021.

gadā par 6 mēnešiem - 2171,58 euro, 2022. gadā par 6 mēnešiem - 2881,58 euro, 2023. gadā par 9 mēnešiem -

3795,20 euro

[3.9] No /Datums L/ izdrukas no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas “Personas identifikācijas

risinājums” (lietas 27.-30.lapa) redzams, ka /Persona A/ krimināli sodīts vairākas reizes, no sodu izciešanas

izvairījies, īslaicīgi bijis ieslodzījuma vietā laika periodā no /Datums M/ līdz /Datums N/.

[3.10] No zvērinātas tiesu izpildītājas /Datums O/ atbildes uz pieprasījumu (lietas 40. lapa) konstatējams, ka

attiecībā uz /Persona A/ ir viens izpildu raksts par 1220 euro zaudējumu piedziņu krimināllietā fiziskas personas

labā; nekustamie īpašumi uz /Persona A/ vārda nav reģistrēti, viens neaktīvs transportlīdzeklis; pēc Valsts

Ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas ienākumus nav guvis; norēķinu un

noguldījumu kontos kredītiestādēs naudas līdzekļi neatrodas; zvērināta tiesu izpildītāja depozītu kontā naudas

līdzekļi no /Persona A/ nav saņemti.

[3.11] Fonda /Datums P/ atbildē uz pieprasījumu ar pielikumu (lietas 44.-45.lapa) redzams, ka laika posmā

no 2020.gada 25.februāra līdz 2024.gada 23.augustam /Persona B/ Fonds ir izmaksājis 5874,35 euro, bet iemaksas

Fondā no /Persona A/ nav veiktas.

[3.12] Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas /Datums R/ atbildē uz pieprasījumu (lietas

63. lapa) norādīts, ka par /Persona A/ laika posmā no 2020.gada 18.marta līdz 2023.gada 1.decembrim Invaliditātes

informatīvajā sistēmā nav datu.

[4] Krimināllikuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda

persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības

izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajai daļai kriminālprocesā pierādāma noziedzīga

nodarījuma sastāva, ko veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse –

esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzēti apstākļi, kuriem ir nozīme

konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes nosakāmas,

vērtējot kriminālprocesā iegūtos pierādījumus kopumā.

Noziedzīgā nodarījuma objekts ir ar tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts iestādes nolēmuma par

uzturlīdzekļu piedziņu aizskartās personas likumīgās intereses un tiesības. Vienlaikus, tiesa pievienojas tam, ka

nodarījums apdraud arī jurisdikcijas intereses, jo Krimināllikuma 170.pantā atbildība paredzēta par tiesas

nolēmuma vai kompetentas valsts iestādes nolēmuma nepildīšanu. Šajā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

sastāvs ir formāls, jo satur vienīgi tādas pazīmes, kas raksturo pašu prettiesisko darbību, neatkarīgi no kaitīgo seku

iestāšanās.

Izvairīšanās no uzturēšanas var izpausties kā tiešs atteikums pildīt ar tiesas spriedumu vai lēmumu uzlikto

pienākumu apgādāt un dot uzturu pantā norādītajām personām vai arī kā faktiska šo pienākumu nepildīšana, par ko

var liecināt sistemātiska, ilgstoša tiesas sprieduma vai tiesneša lēmuma nepildīšana, nestrādājot vispār vai bieži

mainot darbu vai dzīvesvietu, reālo ienākumu slēpšana utt.

Tiesa īpaši norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 177.pantu aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties

par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē

viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena,

apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu. Bērna

uzraudzība nozīmē rūpes par paša bērna drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Noziedzīgais nodarījums ir ar formālu sastāvu un skaitās pabeigts ar brīdi, kad persona izvairās ar tiesas

nolēmumu vai kompetentas valsts institūcijas lēmumu uzliktā uzturēšanas pienākuma. Tas ir ilgstošs noziedzīgs

nodarījums, kas ilgst visu izvairīšanās laiku, līdz vainīgais pats pārtrauc izvairīšanos no uzturēšanas, tas tiek

pārtraukts vai arī iestājas apstākļi, sakarā ar kuriem izbeidzas uzturēšanas pienākums, piemēram, bērna pilngadība,

uzturamās personas nāve (U. Krastiņš, V. Liholaja Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa. Rīga: Tiesu nama aģentūra

2018, 495.lpp.).

Šā noziedzīgā nodarījuma speciālais subjekts ir persona, kurai ar tiesas nolēmumu vai kompetentas valsts

institūcijas lēmumu uzlikts pienākums apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem,

mazbērniem vai citām personām.

[4.1] Tiesai nav radušās šaubas, ka apsūdzētais /Persona A/ nav pildījis savu kā bērna tēva pienākumu – dot

uzturu bērnam, izvairījies no kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt

savu bērnu un dot tam uzturu.

Apsūdzētais /Persona A/ ir noziedzīga nodarījuma subjekts, proti, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī

viņš bija pilngadīgs, pieskaitāms, fiziski vesels, darbspējīgs, kā arī viņam ar Fonda administrācijas /Datums A/

lēmumu uzlikts pienākums apgādāt savu dēlu /Persona C/ un atmaksāt no Fonda izmaksātos uzturlīdzekļus

/Persona B/ Persona C/ uzturam.

Ar šā sprieduma 3.1.-3.12. punktos uzskaitītajiem pierādījumiem apstiprinās, ka /Persona A/ ir mazgadīgā

/Persona C/ tēvs. No Fonda administrācijas /Datums A/ lēmuma konstatējams, ka /Persona A/ uzlikts pienākums

veikt maksājumus Fondā, apgādāt savu bērnu un dot tam uzturu.

Ar liecinieces /Persona B/ liecībām, kuras tiesa atzīst par ticamām, pieļaujamām un attiecināmām,

apstiprinās, ka /Persona A/ nav maksājis uzturlīdzekļus /Persona C/ uzturam.

No Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas konstatējams,

ka /Persona A/ periodiski laika periodā no 2020. gada 18. marta līdz 2023. gada novembrim ir bijis nodarbināts,

guvis ienākumus no darba algas, bet no šiem ienākumiem nav veicis uzturlīdzekļu maksājumus bērna uzturam.

Ar zvērinātas tiesu izpildītājas sniegto informāciju apstiprinās, ka piedziņa no apsūdzētā nav iespējama, kā

arī apsūdzētais pats nav labprātīgi uzņēmies maksāt Fondam izmaksātos uzturlīdzekļus un maksāt uzturlīdzekļus

/Persona C/.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka /Persona A/ kā vecāks nepildīja pienākumu uzturēt savu bērnu un

sadarboties ar Fonda administrāciju, lai gan ir fiziski vesels, darbspējīgs, ik pa laikam nodibināja darba tiesiskās

attiecības, gūstot ienākumus, kā arī guva ienākumus citādā veidā, tajā skaitā, periodiski izbraucot strādāt uz

ārvalstīm, bet uzturlīdzekļus nav maksājis.

Subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, ko apliecina gan paša /Persona A/ sniegtās liecības, ka ir zinājis, ka

bērnam ir jāmaksā uzturlīdzekļi, gan no /Persona B/ saņēmis informāciju, ka viņa ir vērsusies Fondā, gan arī

saņēmis vēstules un brīdinājumus no Fonda administrācijas, taču apzināti nav sazinājies ar fondu, nav maksājis

fondam parādu. Tāpat no liecinieces /Persona B/ liecības, Fonda sniegtās informācijas un paša apsūdzētā liecībām

cita starpā izriet, ka apsūdzētais zināja un apzinājās, ka viņam ir pienākums uzturēt savu bērnu, ka to nedara, viņa

vietā uzturlīdzekļus maksā Fonds.

[5] Izvērtējot lietā esošos un tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus to kopumā un savstarpējā

sakarībā, kā arī vērtējot apsūdzētā /Persona A/ darbību juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 170. panta, tiesa

konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai /Persona A/ darbības atzītu par

noziedzīgu nodarījumu un tās kvalificētu pēc Krimināllikuma 170.panta, un tiesa konstatē, ka tādejādi pastāv

Kriminālprocesa likuma 520. panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

[5.1] Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47., 48. pantu ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos

apstākļus, vainīgā personību.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces

lēmumā par sodu piemērošanas politiku 5. punktā ir norādīts, ka personību raksturojošām ziņām ir svarīga nozīme,

lemjot par vainīgajam piespriežamo kriminālsoda veidu un mēru. Uzmanība jāpievērš arī tādu faktu analīzei, kuri

raksturo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, nodarījuma sekas, cietušajiem radīto kaitējumu, valsts un sabiedrības

interešu apdraudējumu.

Tiesību teorijā norādīts, ka ziņas, kas raksturo personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus

cilvēka dzīves un darbības aspektus: 1) fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3) sociālo statusu, 4) tiesisko statusu,

un to izvērtēšana ļauj, no vienas puses, noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo tieksmju

stabilitāti, bet no otras puses, noteikt maksimāli lietderīgo soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi.

Personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, fizisko stāvokli raksturo vecums, dzimums, veselības

stāvoklis, invaliditāte, grūtniecība, kam var būt izšķiroša nozīme, izvēloties soda veidu.

Personības sociālo statusu raksturo ģimenes stāvoklis, apgādājamo personu esamība, dzīvesveids, attieksme

pret darbu un mācībām, sadzīves normu ievērošana, uzvedība dažādās dzīves situācijās un citi apstākļi, kam var būt

nozīme taisnīga soda noteikšanā (sk. U. Krastiņš, V. Liholaja Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII 2

nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 197.-198. lapa).

[5.2] Pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa konstatē, ka /Persona A/ dzimis /Datums S/,

apgādībā 1 bērns. /Persona A/ ir ieguvis vidējo izglītību, strādā periodiski, ir pastāvīga dzīvesvieta /Novads/

novadā. /Persona A/ ir iepriekš vairākkārt krimināli sodīts, apsūdzībā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīja

neizciestu kriminālsodu laikā; pēdējās reizes notiesāts:

1) ar Zemgales rajona tiesas /Datums T/ spriedumu pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas, 175. panta

pirmās, trešās daļas, 50.panta trešās daļas, ar piespiedu darbu uz 220 stundām; spriedums stājies spēkā /Datums U/.

Ar Zemgales rajona tiesas /Datums V/ lēmumu neizciestais kriminālsods-piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 5 dienām, lēmums stājies spēkā /Datums Z/; bija izsludināts meklēšanā ar Zemgales rajona

tiesas /Datums AA/ lēmumu, sodu izcieta no /Datums M/ līdz /Datums N/;

2) ar Rietumzemgales prokuratūras /Datums AB/ prokurora priekšrakstu par sodu sodīts pēc

Krimināllikuma 168.1 panta ar piespiedu darbu uz 130 stundām; ar Zemgales rajona tiesas /Datums AC/ lēmumu

neizciestais piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 32 dienām; lēmums stājies spēkā /Datums

AD/; ar /Datums AE/ Zemgales rajona tiesas lēmumu izsludināts meklēšanā; aizturēts /Datums AF/, atbrīvots pēc

soda izciešanas /Datums AG/.

/Persona A/ iepriekš ir sodīts administratīvā kārtībā.

[5.3] Tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu, atzīst, ka /Persona A/ izdarītais noziedzīgais

nodarījums ir klasificējams kā kriminālpārkāpums, kas apdraudēja apsūdzētā bērna (uzturamā) labklājības līmeni.

Tiesa, izvēloties soda veidu, vērtē visus Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos apstākļus kopumā un

savstarpējā sakarībā. Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturto daļu, brīvības atņemšanas

sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu

no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem. Tāpat tiesa ņem vērā vispārīgos soda noteikšanas

principus – soda samērīgums, soda individualizācija un taisnīgums. Tādejādi tiesa atzīst, ka noteicošais kritērijs,

pēc kura apsūdzētajam nosakāms konkrētais sods, ir tiesas pārliecība, kas pamatojas uz visu izvērtētu apstākļu

kopumu, ka izvēlētais soda veids visefektīvāk panāks Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi.

[5.4] Krimināllikuma 170.panta sankcija paredzēti soda veidi – īslaicīga brīvības atņemšana vai probācijas

uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods.

Tiesa, izvēloties soda veidu apsūdzētajam /Persona A/, ņem vērā, ka viņš vairākkārt krimināli sodīts par cita

rakstura noziedzīgiem nodarījumiem. No Sodu reģistra izziņas izriet, ka /Persona A/ ir bijuši piespriesti gan ar

brīvības atņemšanu nesaistītie sodi, gan ar brīvības atņemšanu saistītie sodi. No sodu (nosacīta brīvības atņemšana,

piespiedu darbs) izciešanas izvairījies, bijis vairākas reizes izsludināts meklēšanā, lai panāktu viņa aizturēšanu un

kriminālsodu izpildi. Ņemot vērā iepriekš konstatētos apstākļus, tiesa secina, ka iepriekš piespriestie sodi neatturēja

/Persona A/ no jauna nozieguma izdarīšanas. Apsūdzētajam nav radusies vēlme mainīt savu uzvedību un

dzīvesveidu, viņš ir tendēts uz dažādu likumpārkāpumu izdarīšanu.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētais /Persona A/ ilgstoši nepildīja savu kā bērna tēva pienākumu, nedeva uzturu

nepilngadīgajam bērnam, ignorēja Fonda lēmumu, aicinājumus sadarboties, brīdinājumus. Viņš laika periodā no

2020.gada janvāra līdz 2023.gada oktobrim izvairījās no uzturlīdzekļu maksāšanas – tīši, ļaunprātīgi un ilgstoši

ignorēja pienākumu apgādāt savus bērnus un dot viņiem uzturu. Kā redzams no uzturlīdzekļu garantiju fonda

izziņas (lietas 45. lapa), fondam nav atmaksāti arī /Persona A/ bērnam līdz 2024. gada 23.augustam izmaksātie

uzturlīdzekļi.

Nosakot sodu, tiesa vērtēja prokurora un aizstāvja viedokli par apsūdzētajam piemērojamo sodu, kā arī

ņēma vērā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada

1.jūlija kopsapulcē apstiprināto Sodu piemērošanas prakses apkopojumu, kurā cita starpā norādīts, lai novērstu

noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam jābūt tādam, kas orientēts uz likumpārkāpēja sociālo adaptāciju un

resocializāciju, kā arī tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu).

Tiesa, ņemot vērā iepriekš minēto, atzīst, ka konkrētajā gadījumā soda mērķis būs panākams, par

Krimināllikuma 170.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /Persona A/ piespriežot panta sankcijā

paredzēto sodu – īslaicīga brīvības atņemšana. Tiesa uzskata, ka tikai reāls brīvības atņemšanas sods varēs

pārliecināt apsūdzēto par soda neizbēgamību, mainīt viņa attieksmi pret likumu ievērošanu un atturēt viņu no jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa atzīst, ka īslaicīgas brīvības atņemšanas soda noteikšana izskatāmajā lietā

ir samērīga un atbilst soda mērķim.

Tiesa uzskata, ka vieglākus soda veidus, t.sk., aizstāvja lūgto sodu sabiedriskā darba veidā, piemērot nav

lietderīgi, jo apsūdzētais joprojām nav izdarījis secinājumus par savu prettiesisko darbību kaitīgumu un

nepieļaujamību. Turklāt tiesas ieskatā naudas soda, sabiedriskā darba vai probācijas uzraudzība piemērošana

/Persona A/ būtu nelietderīga, jo finanšu līdzekļus tērējis tikai savām vajadzībām, ir parāds Fondam, viņa apgādībā

ir mazgadīgs bērns, no kriminālsodiem – piespiedu darbs un nosacīta brīvības atņemšana iepriekš izvairījies, nav

sadarbojies ar Valsts probācijas dienestu.

Tiesa pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim, ja sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav

samērīgs un adekvāts izdarītajam, tas gan vainīgajam, gan citām personām var radīt pārliecību, ka valsts reakcija uz

likuma pārkāpšanu ir saudzējoša un sekas, kas iestājas par to, ir nesalīdzināmas“ (skat. V.Liholaja “Par sodu

taisnīgumu un samērīgumu”, Jurista vārds, 11.februāris 2014./Nr.6(808)). Līdzīga atziņa par nesamērīgi mīksta

soda nepieļaušanu izteikta arī Augstākās tiesas nolēmumos (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta

2014.gada 30.septembra lēmumu lietā Nr.SKK-306/2014). Tādējādi vainīgajam jāsaņem sods par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, kam jābūt atbilstošam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, tātad jābūt taisnīgam,

likumīgam un samērīgam.

Tiesa uzskata, ka, izciešot īslaicīgu brīvības atņemšanu, apsūdzētais tiks pakļauts soda piespiedu ietekmei

un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilst izdarīto noziedzīgu nodarījumu smagumam, raksturam

un radītajam kaitējumam, kā arī viņa personībai. Turklāt tādējādi tiks nodrošināti soda samērīgums un

individualizācija.

[5.5] Tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /Persona A/ atbildību mīkstinošo apstākli

atzīst to, ka viņš ir atzinies noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un paudis nožēlu par izdarīto.

Tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /Persona A/ atbildību pastiprinošo

apstākli atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu (skat. šā sprieduma

5.2.punktu).

Tiesa, ievērojot vispārīgos soda noteikšanas principus (noziedzīgā nodarījuma smagums, raksturs, radītais

kaitējums, apsūdzētā personība), kā arī ņemot vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošo apstākļu esību, uzskata, ka par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu īslaicīga brīvības atņemšana /Persona A/ piespriežama virs vidēja Krimināllikuma

38.panta 2.1daļā noteiktā īslaicīgas brīvības atņemšanas termiņa, nosakot sodu – īslaicīga brīvības atņemšana uz 2

mēnešiem.

[6] Lai nodrošinātu procesa virzītājam sazināties ar apsūdzēto par ar sprieduma izpildi saistītiem

jautājumiem, tiesas ieskatā /Persona A/ noteiktais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā, un papildu

drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts – saglabājami līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[7] Ņemot vērā, ka apsūdzētajam drošības līdzekļi nav saistīti ar brīvības atņemšanu, sprieduma izpilde pēc

tā stāšanās spēkā nododama Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

[8] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta trešo daļu iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir

obligāta, ja lieta tiek skatīta bez apsūdzētā piedalīšanās. Savukārt Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas

2.punkts noteic gadījumus, kad apsūdzētais var tikt atbrīvots no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību

kriminālprocesā, proti, ja aizstāvība tiek nodrošināta Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmajā daļā noteiktajos

gadījumos.

Tiesa konkrētajā krimināllietā konstatē, ka apsūdzētais kriminālprocesā bija atteicies no aizstāvja juridiskās

palīdzības, bet apsūdzētajam, ņemot vērā, ka lieta tiek skatīta bez apsūdzētā piedalīšanās, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 83.panta trešo daļu ir obligāti nepieciešams aizstāvis, kuru pēc tiesas lūguma norīkoja

zvērinātu advokātu vecākais.

Zvērinātam advokātam izmaksājama atlīdzība saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas

4.punktu no valsts budžeta līdzekļiem, bet pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu no

/Persona A/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi par valsts nodrošināta aizstāvja sniegto juridisko palīdzību

tiesā – 72,60 euro.

Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 368.pantā noteiktos priekšnoteikumus

/Persona A/ atbrīvošanai no procesuālo izdevumu segšanas.

/Persona A/ uzliekams pienākums procesuālos izdevumus labprātīgi samaksāt 30 dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, un pienākums iesniegt tiesai dokumentus par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu.

[9] Lietisko pierādījumu lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464., 511., 520., 530.pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 170. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt

viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem.

Soda izpildi uzdot Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts –

saglabāt līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /Persona A/ procesuālos izdevumus- samaksu par aizstāvja- zvērināta advokāta sniegto juridisko

palīdzību tiesā 72,60 euro.

Procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību tiesā maksāt:

Piedzinējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, adrese: Antonijas iela 6, Rīga, LV-1010;

Saņēmēja iestāde: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138 BIC kods TRELLV22, konts

LV05TREL819045814800B; Maksājuma mērķis: EKK F22010010 Lietas numurs

Noteikt pienākumu /Persona A/ termiņu procesuālo izdevumu labprātīgai samaksai – 30 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2025.gada 28.maija

apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L.France