Legislator Case Law & Legislation
1A33037118 / 1A-0148-19 ECLI:LV:RIRT:2019:0507.1A33037118.2.S AI generated

Court dismisses appeal against administrative fine for entering restricted zone without permit.

Case Number 1A33037118 / 1A-0148-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's appeal against the police's decision to uphold an administrative fine for entering a restricted zone without a permit. The plaintiff argued for a warning or fine reduction, but the court found the violation clear based on photographic evidence and confirmed the procedural timeline was correct. Consequently, the court ruled that the administrative violation was properly constituted and the fine was legally justified.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta 2. daļa 1. punkts; One administrative violation constitutes a single offense, and procedural errors do not invalidate a fine if the violation is substantively proven.

Keywords

AI generated
administrative violation restricted zone entry permit requirement procedural error fine dismissal administrative appeal photo evidence

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta 2. daļa 1. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta 1. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37 panta 1. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246 panta 1. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35 panta 1. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7 pants

Cited Case Law

AI generated
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedums lietā Nr. 104AA-0160-18/9
ECLI:LV:RIRT:2019:0507.1A33037118.2.S
Court dismisses appeal against administrative fine for entering restricted zone without permit.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RIRT:2019:0507.1A33037118.2.S

Lieta Nr.1A33037118

Arhīva Nr.1A-0148-19/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2019.gada 7.maijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese B.Jakobsone rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas

Pašvaldības policijas priekšnieka 2018.gada 8.jūnija lēmumu Nr. 1-13/262.

Aprakstošā daļa

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Valsts amatpersona 2018.gada 16.februārī ir sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.719227 par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5.punkta pārkāpšanu, t.i., par to, ka 2017.gada 1.septembrī plkst.22.32

Jūrmalā, Priedaines satiksmes mezglā, /pers. A/ ar transportlīdzekli /TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. A/ saskaņā ar Noteikumu 49.punktu sodīts ar

naudas sodu 50 euro apmērā.

2018.gada 9.martā /pers. A/ Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijā (turpmāk – Iestāde) ir iesniedzis sūdzību par administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.719227, lūdzot atbrīvot no soda daļēji vai pilnīgi, piemērojot brīdinājumu, taču ar Iestādes 2018.gada 8.jūnija lēmumu Nr.1-13/262

(turpmāk –Lēmums) administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.719227 atstāts negrozīts, bet /pers. A/ 2018.gada 9.marta sūdzība noraidīta.

2018.gada 16.augustā Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Iestādes lēmumu (turpmāk – Sūdzība) un ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada

27.augusta lēmumu ierosināta administratīvā pārkāpuma tiesvedība.

Motīvu daļa

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka Iestādes 2018.gada 8.jūnija lēmumu Nr.1-13/262 par

administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.719227 ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

Noteikumu (redakcijā līdz 2017.gada 19.decembrim) 23.punkts noteic, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts

identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli.

Noteikumu 5.punkts nosaka, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā

Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas.

No lietas materiāliem ir redzams, ka /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.719227 par to, ka viņš 2017.gada 1.septembrī

plkst.22.32 ar transportlīdzekli /TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Tiesnese atzīst, ka lietā esošā foto fiksācija, kurā skaidri attēlots konkrētais transportlīdzeklis, tā valsts reģistrācijas numurs, ziņas par iebraukšanas

datumu un laiku Jūrmalā, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm, apstiprina, ka /pers. A/ vadītais

transportlīdzeklis administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzeklis /TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pieder /pers. A/ un viņš nav

apstrīdējis, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā tieši viņš bijis minētā transportlīdzekļa vadītājs.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta kopš 1993.gada ir /adrese/, tādējādi viņam pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bija jāiegādājas caurlaide, neatkarīgi no iebraukšanas mērķa.

Noteikumu 31. punkts paredz, ka caurlaides izsniegšanu pamato apliecinājuma izdruka, ja caurlaidi saņem Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju

apkalpošanas centrā vai citā Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībā.

Šāda apliecinājuma izdruka lietas materiālos nav atrodama, taču lietā ir pierādījums tam, ka /pers. A/ 2017.gada 23.maijā iegādājies caurlaidi

iebraukšanai Jūrmalas pilsētā ar transportlīdzekli /TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par to samaksājot 31 euro, ko

apstiprina lietas materiālos esošā Jūrmalas pilsētas domes izsniegtā pirkuma čeka kopija.

Atbilstoši Noteikumu 13.2.2.punktam par 31 euro iegādājama caurlaide, kas derīga trīsdesmit dienas, tādējādi /pers. A/ iegādātā caurlaide

transportlīdzeklim /TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija spēkā no 2017.gada 23.maija plkst.12.36 līdz 2017.gada

22.jūnijam plkst.12.36, kā tas izriet arī no lietā esošās sistēmas izdrukas par iegādāto caurlaidi.

Lietā atrodams apstiprinājums tam, ka 2017.gada 1.jūlijā plkst. 21.49 ir veikta transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/

caurlaides derīguma pārbaude vietnē www.jurmala.lv/lv/pilseta/caurlaides, no kā secināms, ka arī 2017.gada 1.jūlijā plkst. 21.49 minētajam

transportlīdzeklim ir bijusi derīga caurlaide, tomēr pierādījumu, kā šī caurlaide minētajam transportlīdzeklim iegūta, lietā nav.

Ņemot vērā minēto, tiesnese konstatē, ka lietā ir pierādīts, ka /pers. A/ piederošajam transportlīdzeklim /TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, ir bijusi derīga caurlaide laika periodā no 2017.gada 23.maija plkst.12.36 līdz 2017.gada 22.jūnijam plkst.12.36, kā arī

2017.gada 1.jūlijā plkst. 21.49.

Tāpat lietā ir pierādīts, ka 2017.gada 1.septembrī plkst. 22.32 transportlīdzeklim /TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

nebija saņemta caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ko pamatoti konstatējis Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgais darbinieks,

veicot transportlīdzekļa /TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, caurlaides derīguma pārbaudi un sastādot par to ziņojumu

2018.gada 29.janvārī.

Tiesnese uzskata, ka /pers. A/ nevarēja nezināt kādam laika periodam iegādājies caurlaidi, un viņam nav bijis tiesiska pamata paļauties, ka par 31

euro 2017.gada 23.maijā plkst. 12.36 iegādātā caurlaide, kas derīga trīsdesmit dienas, vai arī caurlaide, kas bijusi derīga 2017.gada 1.jūlijā plkst. 21.49,

ir bijusi derīga visu sezonu, t.i., līdz 2017.gada 30.septembrim.

Līdz ar to par pierādītu atzīstams tas, ka /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītājs apzināti, t.i., tīši, ir pārkāpis Noteikumu 5.punkta prasības, tādējādi

viņa darbības ir pareizi kvalificētas kā Noteikumu 5.panta pārkāpums un sods 50 euro apmērā par pārkāpumu uzlikts atbilstoši Noteikumu 49.punktam.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot Iestādes lēmumu, tiesnese atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums par /pers. A/ vainu pārkāpuma izdarīšanā ir pareizs un pilnībā

pietiekams, Iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi novērtējusi lietā esošos pierādījumus un tiesnese pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmajā daļā noteikts, ka, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par

atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot

administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Savukārt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmās daļas noteikumiem lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var

uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

No lietas materiāliem izriet, ka lēmums par lietvedības uzsākšanu rezolūcijas veidā fiksēts uz dokumenta, kas satur ziņas par iespējamo /pers. A/

izdarīto pārkāpumu, t.i., policijas darbinieka ziņojuma, kurā norādīts, ka, veicot Noteikumu prasību ievērošanas kontroli, konstatēts, ka transportlīdzeklis

/TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2017.gada 1.septembrī plkst.22.32 iebrauca Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā bez

caurlaides. Ziņojumam pievienotas foto fiksācijas no Jūrmalas pilsētas nodevu samaksas kontroles informācijas sistēmas, līdz ar to secināms, ka

administratīvā pārkāpuma lietvedība konkrētajā gadījumā ir uzsākta tiklīdz amatpersonas rīcībā ir nonākusi informācija par iespējamu administratīvo

pārkāpumu un pārbaudītas Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmā Qliksense fiksētās ziņas, t.i., 2018.gada

29.janvārī.

Turklāt tiesnese arī atzīst, ka konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietvedība 2018.gada 29.janvārī ir uzsākta, ievērojot Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmās daļas nosacījumus, un administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.719227 /pers. A/ par

2017.gada 1.septembrī izdarīto administratīvo pārkāpumu ir sastādīts, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā

noteikto termiņu lietvedības uzsākšanai, personas saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246. panta pirmās daļa nosaka, ka tikai tad, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos

pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, un to izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa septiņpadsmito nodaļu ir vienas un tās pašas iestādes kompetencē,

pilnvarota persona par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sastāda vienu protokolu.

Tiesneses ieskatā, par atsevišķu administratīvu pārkāpumu uzskatāms viens nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir viena administratīva

pārkāpuma sastāva pazīmes.

Tiesnese uzskata, ka šajā lietā esošo fotofiksāciju izdrukas apstiprina, ka /pers. A/ 2017. gada 1.septembrī plkst. 22.32 iebrauca Jūrmalā,

neiegādājoties caurlaidi, līdz ar to viņa darbībās ir konstatējamas viena atsevišķa administratīvā pārkāpuma pazīmes.

Ņemot vērā minēto, tiesnese konstatē, ka, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35. panta pirmā daļā noteikto, /pers. A/ pamatoti

par konkrēto pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un uzlikts sods, un nav pamata Iestādes rīcību konkrētajā jautājumā atzīt par

procesuālu pārkāpumu, kas būtu ietekmējis administratīvās lietas iznākumu.

Citus sūdzībā norādītos argumentus tiesnese nevērtē, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos

secinājumus šajā lietā.

Atsauci uz tiesas pienākumu lēmuma pieņemšanā šajā lietā vadīties no secinājumiem, kurus cita tiesa izdarījusi citā lietā un kas atspoguļoti konkrēti

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedumā lietā Nr. 104AA-0160-18/9, tiesnese uzskata par nepamatotu ne vien

tādēļ, ka minētajā spriedumā pati tiesa norādījusi, ka tiesas secinājumi konkrētajā lietā par konkrētajiem apstākļiem nav vispārināmi un ir attiecināmi tikai

uz izskatāmo lietu, bet vēl arī tādēļ, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pantā noteikto, nevienam nevar piemērot ietekmēšanas

līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi, kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā, lietvedība veicama stingri ievērojot likumību un

ietekmēšanas līdzekļi piemērojami tikai stingrā saskaņā ar likumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesnese

no s p r ie d a

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2018.gada 8.jūnija lēmumu 1-13/262 par administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.719227 atstāt

negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.

Spriedums sastādīts un tiesas kancelejā pieejams 2019.gada 7.maijā.

Tiesnese B.Jakobsone