Court allows landlord to collect rent arrears and interest despite tenant's claim of no written lease.

Lietas Nr.C29696614

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 29.februārī

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

priekšsēdētāja L.Kraule,

tiesneši A.Klaiše un B.Ķeire

ar sekretāri A.Ormani, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret biedrību “A.Deglava 104” par zemes nomas līguma noslēgšanu

un nomas maksas parāda piedziņu, sakarā ar biedrības “A.Deglava 104” apelācijas sūdzību par Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 27.oktobra

spriedumu.

k o ns t a t ē j a :

Aprakstošā daļa

/pers. A/ un /pers. B/ pieder nekustamais īpašums – zemes gabals /adrese A/, grupa 71, grunts 206, 24092 m2 platībā, kadastra Nr./numurs A/,

½ domājamā daļa katram. Uz gruntsgabala atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kadastra apzīmējums /numurs B/.

2014.gada 18.septembrī zvērināts notārs apstiprinājis kopīpašnieka /pers. B/ piekrišanu /pers. A/ pēc saviem ieskatiem rīkoties ar sev piederošo

domājamo daļu zemes gabala, tajā skaitā arī celt prasību tiesā pret biedrību /Nosaukums/ par zemesgabala ½ domājamās daļas 1856,50 m2 platībā

nomu.

2014.gada 23.septembrī /pers. A/ cēlis prasību tiesā pret biedrību /Nosaukums/ par zemes nomas maksas parāda piedziņu un zemes nomas

līguma noslēgšanu.

Ar Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 27.oktobra spriedumu prasība apmierināta.

Tiesa atzinusi, ka starp /pers. A/ kā iznomātāju un biedrību /Nosaukums/ kā nomnieku pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības par zemes gabala

/adrese B/, k-1, kadastra Nr./numurs A/, sastāvā ietilpstošās zemesgabala daļas 3713 m2 platībā ½ domājamās daļas nomu ar zemes nomas maksu 5%

apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības laika periodā no 01.01.2008. līdz 31.10.2009., un 6% apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības par laiku

no 01.11.2009.

No biedrības /Nosaukums/ par labu /pers. A/ tiesa piedzinusi nomas maksas parādu 20439,50 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju

2703,29 EUR, likumiskos procentus par laiku no 1.07.2008. līdz 1.09.2014. 4137,71 EUR un tiesas izdevumus 1172,03 EUR un noteikusi prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās pamatparāda summas 23142,79 EUR.

Prasība daļā par rakstveida zemes nomas līguma dabisko un nejaušo sastāvdaļu noteikšanu noraidīta.

Tiesa spriedumā norādījusi šādus argumentus.

Atbildētāja no 2007.gada ir dzīvojamās mājas /adrese A/, pārvaldītāja un apsaimniekotāja, dzīvokļu īpašnieki ar prasītāju nav noslēguši zemes

nomas līgumu, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktam un 54.panta ceturtajai daļai.

Atsaucoties uz Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punktu un judikatūru (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada

29.augusta spriedums lietā Nr.SKC-535), norādījusi, ka gadījumā, ja zemes nomas līgumi ar zemesgabala īpašnieku nav noslēgti, zemes īpašniekam ir

tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

tiesības.

Prasību daļā par nomas līguma dabisko un nejaušo sastāvdaļu noteikšanu tiesa noraidījusi, jo nomas līguma būtiskās sastāvdaļas – nomas

priekšmets un maksa, noteiktas Civillikuma 2124.pantā. Nebūtisko līguma sastāvdaļu noteikšana būtu pretrunā Civillikuma 1427. un 1440.pantā

noteiktajam līgumslēdzējpušu brīvprātības principam.

Prasītājs īpašuma tiesības uz zemi ieguvis kā /pers. C/ mantinieks, kurš, savukārt, īpašuma tiesības ieguvis pamatojoties uz Rīgas pilsētas Zemes

komisijas 1999.gada 7.janvāra lēmumu, tāpēc ir pamats piemērot likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (redakcijā, kas bija spēkā no

1.11.2009.) 12.panta otro prim daļu.

Zemes nomas maksa nosakāma likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā – ar

2009.gada 1.novembri 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, bet par laiku līdz 2009.gada 31.oktobrim 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Puses ilgstoši risinājušas jautājumu par zemes nomas līguma noslēgšanu, tomēr 2010.gada 29.decembra pretenzijā prasītājs lūdzis veikt zemes

nomas maksājumus par 2008. un 2009.gadu, pretēji atbildētājas norādītajam, ka prasītājs nav pieprasījis nomas maksas parādu par periodu pirms

2011.gada.

Atbildētāja nav cēlusi iebildumus par prasītājas nomas maksas aprēķinu, kurā arī ņemts vērā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” Pārejas noteikumu 40.punktā noteiktais ierobežojums, kas bija spēkā līdz 2011.gada 31.janvārim.

Prasītājs aprēķinājis zemes īpašuma nodokļa kompensāciju par 2010.-2014.gadu kopā 2703,29 EUR atbilstoši likuma “Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās” (redakcijā, kas bija spēkā no 1.11.2009.) 12.panta otrajai prim daļai, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” (redakcijā, kas bija spēkā no 1.11.2009.) 54.panta otrajai daļai, Pārejas noteikumu 44.punktam.

Par šo spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi biedrība “A.Deglava 104”.

Norādījusi, ka atzīst prasību daļā par nomas maksas parādu 11821,28 EUR apmērā par laika periodu no 2011.gada līdz 2013.gadam un

nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu par laika periodu no 2011.gada līdz 2014.gadam, bet pārējā daļā prasību neatzīst, tajā skaitā lūdz

noraidīt prasītāja prasību daļā par zemes nodokļa parāda 8618,22 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas 246,33 EUR piedziņu, norādot

šādus argumentus.

1. Prasītājs cēlis prasību, kurā lūdzis atzīt, ka starp viņu un iznomātāju ir noslēgts zemes nomas līgums. Tiesa atzinusi, ka starp prasītāju un

atbildētāju pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības, pārkāpjot Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktu un 192.pantu. Uzskata, ka atzīt zemes

nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu un atzīt nomas līguma noslēgšanas faktu ir atšķirīgi prasījumi ar dažādiem pamatiem. Līdz ar to prasītājs ir nevis

precizējis prasījumu, bet grozījis prasības pamatu un priekšmetu, lai gan lietas izskatīšana pēc būtības jau bijusi uzsākta.

2. Uzskata, ka nepareizs ir tiesas secinājums, ka atbildētāja nav apstrīdējusi parādu. Prasītāja parāda aprēķins nav saistību dokuments, kas būtu

apstrīdams ar pretprasību, tāpēc atbildētāja tiesai sniegusi izvērstus paskaidrojumus un motivētus iebildumus, apstrīdot parāda aprēķinu. Līdz ar to

apelators apšaubījis pierādījumu novērtēšanas procesa atbilstību Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī 104.pantam.

3. Tiesa piedzinusi no atbildētāja zemes nomas maksu par laiku no 2008.gada līdz 2010.gadam un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par

2010.gadu ieskaitot, neskatoties uz to, ka prasītājs pirmo līguma projektu sagatavojis tikai 2011.gada 10.janvārī ar prasījumu par zemes nomas maksu

un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju no 2011.gada. Uzskata, ka arī zemes piespiedu nomas gadījumā griba par zemes nomas līguma

noslēgšanu ir jāizsaka rakstveidā, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pirmajai daļai, Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 17.7 pantam, Civillikuma 1404. un 1427.pantam. Atbilstoši Civillikuma 1484.pantam zemes piespiedu nomas līgums jāizteic

rakstveidā un pirms tam tas nevar būt spēkā.

Ar 2014.gada 19.marta vēstuli “Par zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensēšanu” prasītājs atteicies no zemes nomas

maksas un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensēšanas par agrākiem laika periodiem.

4. Tiesa nav ņēmusi vērā 2014.gada 15.janvāra grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā par dzīvokļu īpašnieku tiešajiem un

patstāvīgajiem maksājumiem iznomātājam (zemes īpašniekam) par dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala lietošanu, atsaucoties uz likuma 17.7, 17.2,

17.3pantu. Dzīvokļu īpašnieku kopība nolēmusi no 2014.gada zemes nomas maksu prasītājam veikt tiešu maksājumu veidā, tomēr tiesa tam nav devusi

savu vērtējumu, kas ir pamats apšaubīt sprieduma atbilstību Civilprocesa likuma 189.panta trešajai daļai un 190.pantam.

5. Uzskata, ka no atbildētāja nepamatoti piedzīti likumiskie nokavējuma procenti, jo starp pusēm nebija noslēgts zemes nomas līgums un noteikta

nomas maksa, kā arī pusēm bija domstarpības par maksājumu apmēru un maksāšanas kārtību.

Par atbildētājas apelācijas sūdzību prasītājs iesniedzis rakstveida paskaidrojumus, kuros norādījis, ka starp pusēm pastāv piespiedu nomas

tiesiskās attiecības, tāpēc nav izšķirošas nozīmes vai prasība ir par nomas līguma noslēgšanu vai piespiedu nomas tiesisko attiecību nodibināšanu tiesas

ceļā. Prasības normatīvo pamatojumu nav mainījis, bet prasību precizējis pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas pirms būtības.

Piespiedu nomas tiesiskās attiecības starp pusēm pastāv no 2008.gada, tāpēc atbildētājai ir pienākums maksāt nomas maksu, nekustamā īpašuma

nodokļa kompensāciju un saistītos maksājumus par kavējumu. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītāja veikto parāda aprēķinu.

Zemes nomas maksu un kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli pieprasījis, kad atbildētāja apsaimniekošanā pārņēmusi ēku, par ko lietā ir

iesniegti attiecīgi pierādījumi.

Noraidījis atbildētājas argumentus par tiešo maksājumu veikšanu, jo piespiedu nomas tiesiskās attiecības starp pusēm pastāv, pamatojoties uz

likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta ceturto daļu, likuma “Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantu, kas ir speciālās tiesību normas attiecībā pret Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu.

Motīvu daļa

Novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motīvus, prasītāja pārstāves paskaidrojumus apelācijas instances tiesā, apelācijas

sūdzības argumentus un lietas materiālus to kopumā, tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi,

un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to, Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas

spriedumā norādītajai motivācijai un atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

1.Tiesas kolēģija noraida apelatora argumentu, ka prasītājs grozījis prasības pamatu un priekšmetu pēc tam, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc

būtības.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas zemes komisijas 1999.gada 7.janvāra lēmumu zemes īpašuma tiesības uz zemes gabalu /adrese B/ k-1 ieguvis /pers.

C/, savukārt, prasītājs īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no šī īpašuma ieguvis kā /pers. C/ mantinieks. Uz zemes gabala atrodas daudzdzīvokļu

dzīvojamā māja. Lietā nav strīda par to, ka par zemes gabala lietošanu ar prasītāju nav noslēgts zemes nomas līgums, taču starp prasītāju un atbildētāju

pastāv zemes nomas piespiedu attiecības, kas izriet no likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrās prim daļas regulējuma par

zemes nomas maksas noteikšanu. Tādējādi, neatkarīgi no tā, vai līgums ir vai nav noslēgts, zemes nomas attiecības starp pusēm pastāv un ar šādu

pamatojumu arī celta prasītāja prasība. Līdz ar to neatkarīgi no prasības formulējuma – atzīt, ka starp pusēm ir noslēgts zemes nomas līgums vai atzīt

zemes nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu – prasības būtība nemainās, jo abos gadījumos prasības pamatā ir no likuma izrietošas zemes nomas tiesiskās

attiecības, kas starp pusēm pastāv 2008.gada.

2. Tiesas kolēģija nekonstatē strīdu starp pusēm par parāda aprēķinu. No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs ir apstrīdējis laika periodu, par

kādu veikts prasītāja aprēķins, nevis pašu aprēķinu. Turklāt, atbildētājs no savas puses nav piedāvājis nekādu citu zemes nomas maksas aprēķinu.

3. Noraidāms ir atbildētājas arguments, ka pirmo līguma projektu prasītājs sagatavojis tikai 2011.gada 10.janvārī. No lietas materiāliem izriet, ka

pušu starpā jau ilgstoši pastāvējis strīds par zemes nomas līguma noslēgšanu (98.-100., 103., 105. l.lpp.). Turklāt, šim apstāklim nav arī izšķirošas

nozīmes lietā, jo atbildētāja pienākumu maksāt zemes nomas maksu un strīda gadījumā nomas maksas apmēru noteic likuma “Par zemes reformu Latvijas

Republikas pilsētās” 12.panta otrā prim daļa, kā arī likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrā daļa, uz ko pamatoti

atsaukusies arī pirmās instances tiesa. Maksāšanas pienākums izriet tieši no likuma, neatkarīgi no tā, vai pušu starpā ir vai nav noslēgts rakstveida zemes

nomas līgums. Šie likumi nosaka arī pienākumu kompensēt iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumus. Līdz ar to noraidāms ir

atbildētāja viedoklis, ka zemes nomas maksa nav aprēķināma par periodu no 2008.gada līdz 2011.gadam un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija

par 2010.gadu.

Kā lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu un nepamatotu tiesa kolēģija noraida atbildētāja apgalvojumu, ka ar 2014.gada 19.marta vēstuli

prasītājs atteicies no zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensēšanas par agrākiem laika periodiem. Gluži pretēji –

prasītājs atkārtoti norādījis, ka zemes nomas līguma redakcijas izskatīšana un saskaņošanas kavēšana neatbrīvo atbildētāju no nomas maksas un

nodokļa kompensācijas veikšanas par tās lietošanu 2008., 2009., 2010., 2011. un turpmākajos gados saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem

(61.l.lpp.). Šāda atbildētāja nostāja liecina par prasītāja tiesību un likumu klaju ignoranci.

4. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver obligāti veicamās

pārvaldīšanas darbības, kas ir arī līguma par piesaistītā zemes gabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku. Šādā gadījumā pārvaldnieks ir nevis

patstāvīgs līguma subjekts, slēdzot līgumus pārvaldīšanas uzdevuma ietvaros, bet dzīvojamās mājas īpašnieka (dzīvokļu īpašnieku kopuma) pārstāvis.

Savukārt, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtajā daļā paredzētas zemes īpašnieka tiesības vērsties ar prasību

tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības. Likuma

“Par dzīvokļu īpašumu” 34. pants nosaka apsaimniekotāja tiesības prasīt no dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas maksas attiecīgas daļas samaksu.

Pēc būtības nav strīda par to, ka, slēdzot līgumus dzīvojamās mājas īpašnieka (šajā gadījumā 44 dzīvokļu īpašnieku) vietā, pārvaldnieks kā

pilnvarnieks neuzņemas saistības sev, bet dzīvojamās mājas īpašniekiem. Tiesiskais regulējums arī paredz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

apsaimniekotāja pienākumu slēgt zemes nomas līgumus un iekasēt nomas maksu no dzīvokļu īpašniekiem par citai personai piederoša dzīvojamai mājai

piesaistīta zemes gabala lietošanu. Savukārt, ja nav panākta vienošanās par nomas līguma noteikumiem, zemes īpašnieks ir tiesīgs prasīt zemes nomas

maksu no dzīvojamās mājas apsaimniekotāja.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsauce uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.7 un 17.2pantu, kas stājās spēkā 2014.gada 15.janvārī, tiesas

kolēģija vērtē kā nepamatotu. Šīs likuma normas precizē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma būtību un koncepciju, kas ir virzīta uz lielāku dzīvojamās

mājas īpašnieku patstāvību, dzīvokļu īpašnieku rīcībspēju, to starpā būt par patstāvīgu līgumslēdzēju pusi. Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā minētās normas

ir iestrādātas likumā, lai nodrošinātu dzīvokļu īpašnieku interešu aizsardzības mehānismu, gadījumā, ja apsaimniekotājs šīs tiesības izlieto nepamatoti, par

ko šai lietā nav strīda.

Minētās izmaiņas likumā neatceļ atbildētāja ar likumu noteikto pienākumu slēgt zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku un neierobežo

atbilstoši likuma “Par dzīvokļu īpašumu” 34.pantā noteiktās tiesības prasīt no dzīvokļu īpašniekiem zemes gabala uzturēšanai nepieciešamo izdevumu

attiecīgās daļas samaksu. Līdz ar to nepareizs ir apelatora viedoklis, ka ar likuma izmaiņu stāšanos spēkā 2014.gada 1.janvārī apsaimniekotājs nav tiesīgs

slēgt zemes nomas līgumus un prasīt no dzīvokļu īpašniekiem attiecīgu samaksu un dzīvokļu īpašniekiem katram atsevišķi patstāvīgi jānorēķinās ar zemes

īpašnieku.

Atbildētāja apelācijas sūdzībā izteiktais arguments, ka dzīvojamās mājas īpašnieki ir pauduši gribu saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta

pirmo daļu rīkotajā aptaujā no 2014.gada 15.janvāra norēķinus par zemes gabala lietošanu /pers. A/ veikt tiešu maksājumu veidā, nevar būt pamats

prasības noraidīšanai daļā par periodu no 2014.gada janvāra līdz 1.septembrim, jo prasība celta tiesā pret atbildētāju jau 2014.gada 23.septembrī, bet

aptauja, kuras iniciators bija atbildētājs, organizēta 2015.gada 1.maijā, t.i., jau uzsāktā tiesvedības procesā un lēmums par samaksu pieņemts par

atpakaļejošu periodu. Šādu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu nevar uzskatīt par tiesisku.

Tādējādi tiesas kolēģija atzīst, ka no atbildētāja piedzenams parāds arī tā neatzītajā daļā, t.i., zemes nomas maksas parāds 8618,22 EUR un

nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 246,33 EUR par periodiem no 01.01.2008. līdz 31.12.2010. un no 01.01.2014. līdz 01.09.2014.

5. Kā nepamatotu tiesas kolēģija vērtē arī atbildētāja argumentu par likumisko nokavējuma procentu piedziņu, pamatojoties uz to, ka zemes nomas

līgums nebija noslēgts, nebija noteikta zemes nomas maksa un pusēm bija domstarpības par maksājumu apmēru, kā arī nebija noteikta maksāšanas

kārtība.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu.

Savukārt, Civillikuma 1657.pantā noteikts, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību,

kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru. Konkrētajā gadījumā prasītāja maksāšanas pienākums izriet no likuma, turklāt, likumā noteikts arī

zemes nomas maksas apmērs strīda gadījumā. Līdz ar to ne saistība, ne arī tās apmērs nav apšaubāmi un no atbildētāja piedzenami aprēķinātie

nokavējuma procenti 4137,71 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva 1172,03 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 40.pantam no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi apelācijas instances tiesā

3,10 EUR, kas nav samaksāti līdz lietas izskatīšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. - 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s p r ie d a :

Atzīt, ka starp /pers. A/ (personas kods /personas kods/) kā iznomātāju un biedrību “A.Deglava 104” (reģistrācijas Nr.40008114279) kā

nomnieku, pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības par zemesgabala /adrese A/ k-1, kadastra Nr./numurs A/, sastāvā ietilpstošās zemesgabala daļas

3713 m2 platībā ½ domājamās daļas nomu, nosakot zemes nomas maksu 5% apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības laika periodā no 01.01.2008.

līdz 31.10.2009. un 6% apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības par laiku no 01.11.2009.

Piedzīt no biedrības “A.Deglava 104” par labu /pers. A/ nomas maksas parādu 8618,22 EUR (astoņi tūkstoši seši simti astoņpadsmit euro

un 22 centi), nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 246,33 EUR (divi simti četrdesmit seši euro un 33 centi) par periodiem no 01.01.2008. līdz

31.12.2010. un no 01.01.2014. līdz 01.09.2014., likumiskos nokavējuma procentus 4137,71 EUR (četri tūkstoši viens simts trīsdesmit septiņi euro un

71 cents) par laika periodu no 01.07.2008. līdz 01.09.2014. un tiesas izdevumus 1172,03 EUR (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit divi euro un 03

centi).

Piedzīt no biedrības “A.Deglava 104” par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus apelācijas instances tiesā 3,10 EUR (trīs euro

un 10 centi)

Noteikt 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei pēc tā spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā trīsdesmit dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot

kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2016.gada 14.martā.

Priekšsēdētāja L.Kraule

Tiesneši A.Klaiše

B.Ķeire