Court convicts defendant of administrative offense for obstructing police and imposes 30 euro fine.

Lietas Nr. 132048516

Lietas arhīva Nr. 1-0485-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016. gada 21. oktobrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

ar sekretāri Z. Liepiņu

piedaloties pārkāpējam /pers. A/

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/, personas kods /personas kods/,

saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā, izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

2016. gada 16. septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa jaunākais inspektors K. Seikals sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr. PC 199377 (turpmāk arī – Protokols), kurā konstatēts, ka 2016. gada 28. augustā plkst. 03./adrese/, /pers. A/ ļaunprātīgi

nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kas izpaudās tā, ka vairākkārtīgi atteicās nosaukt savus personas datus, bruka virsū

ar rokām pašvaldības policijas darbiniekam, mēģināja izrauties no pašvaldības policijas darbiniekiem, mēģināja pamest notikuma vietu. /pers. A/ darbības

kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - Latvijas APK) 175. panta.

Iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa pārstāvis nav ieradies, 2016. gada 29. septembrī tiesā saņemtajā

iesniegumā lūdza izskatīt lietu bez pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, kas, tiesas ieskatā, nav šķērslis izskatīt lietu bez pārstāvja piedalīšanās.

Pārkāpējs /pers. A/tiesas sēdē atzina savu vainu, un atzina Protokolā norādītos apstākļus, izdarīto ļoti nožēloja. Paskaidroja, ka notikušo nevar

izskaidrot, jo tā noticis pirmo reizi, un tāda uzvedība viņam nav raksturīga, apņemas vairāk šādas darbības nepieļaut, kā arī jau nākamajā diena

atvainojies iestādes darbiniekiem.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 272. pantu, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, kā arī vai

persona ir vainīga tā izdarīšanā.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi un ar lietas materiāliem ir pierādīta

/pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175. pantā.

/pers. A/ vaina pierādīta ar turpmāk izklāstītiem rakstveida pierādījumiem lietā.

2016. gada 16. septembra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 199377, kurā fiksēti pārkāpuma – ļaunprātīgas nepakļaušanās pašvaldības

policijas darbinieka likumīgajām prasībām – izdarīšanas apstākļi.

2016. gada 28. augusta Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Tūrisma nodaļas inspektora M. Krauzes dienesta ziņojumu (turpmāk arī –

Ziņojums Nr. 1), kurā fiksēti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi.

2016. gada 28. augusta Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas kārtībnieka M. Grīnvalda dienesta

ziņojumu (turpmāk arī – Ziņojums Nr.2), kurā fiksēti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi.

2016. gada 28. augusta Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Ārējās apsardzes nodaļas

kārtībnieka seržanta J. Dreimaņa dienesta ziņojumu (turpmāk arī – Ziņojums Nr. 3), kurā fiksēti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi.

No Ziņojuma Nr. 1. un Ziņojuma Nr. 2 kopsakarībā redzams, ka 2016. gadā no 27. augusta plkst. 18.00 līdz 28. augusta plkst. 06.00 inspektors

M. Krauze un kārtībnieks M. Grīnvalds veica dienesta pienākumus, auto patruļā, kad plkst. 03.15 saņēma Pārvaldes dežuranta informāciju, ka

nepieciešama palīdzība Valsts policijas darbiniekiem /adrese/, kur ieradās plkst. 03.19, un Valsts policijas ekipāžas Nr. 46 vecākais – Dreimanis

norādīja uz personu /pers. A/, kurš stādījies priekšā kā transportlīdzekļa BMW, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ ( turpmāk – transportlīdzeklis)

īpašnieks, un sabiedriskā vietā lietojis alkoholisko dzērienu – vīnu, kuru izņēmis no transportlīdzekļa. Inspektors M. Krauze un kārtībnieks M. Grīnvalds

konstatēja, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai /adrese/ un Dzirnavu ielu brauktuvju krustošanās vietā, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta

noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 121.6. apakšpunktā noteikto, par ko paredzēta atbildība Latvijas APK 149.10panta 5. daļas 8. punktā.

Pēc kā, persona atbildēja, ka nezina, vai ir transportlīdzekļa vadītājs, un lūdzot šās personas viedokli, sarunas laikā no personas mutes bija jūtama

alkoholam raksturīga smaka, personai bija grīļīga gaita, transportlīdzeklī vadītāja pusē bija alkohola iepakojums – vīna pudele, un tika pieņemts lēmums

personu saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 171. panta pirmās daļas. Apstākļu noskaidrošanas laikā persona devās prom, un ignorēja

kārtībnieka M. Grīnvalda rīkojumu atgriezties pārkāpuma izdarīšanas vietā, un brīdī, kad persona tika brīdināta par ļaunprātīgas nepakļaušanās sekām, ar

kreiso roku atgrūda kārtībnieku M. Grīnvaldu, un ar dūrē saviltu labo roku mēģināja viņam iesist pa seju, pēc tam izrāvās arī no palīgā piesteigušās

inspektora M. Krauzes, un ar rokām novicinājās arī viņa virzienā, pēc kā pēc iepriekšēja brīdinājuma tika pielietota elektrošoka pistole, un pēc tās

pielietošanas personas uzvedība kļuva mierīga.

Ar Ziņojumu Nr. 3 apstiprinās, ka 2016. gada 28. augustā, kārtībnieks seržants J. Dreimanis, pildot dienesta pienākumus kopā ar kaprāli M. Ievīti,

ap plkst. 02.50, braucot pa Dzirnavu ielu, Dzirnavu, Strēlnieku un Mednieku ielu apļveida krustojumā pamanīja novieto stāvēšanai, neievērojot Ceļu

satiksmes noteikumu prasības, transportlīdzekli BMW, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, kur blakus atradās vīrietis, kurš atteicās nosaukt savus

personas datus un uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kurš lietoja alkoholiskos dzērienu, atradās alkohola reibumā – streipuļoja, izelpā bija jūtama

alkohola smaka, runāja necenzētiem vārdiem, stādījās priekšā kā transportlīdzekļa īpašnieks, pie viņa atradās transportlīdzekļa aizdedzes atslēgas, un viņš

vairākas reizes atslēdza un aizslēdza to. Par notikušo tika ziņots OVG “Rente”, kas uz notikuma vietu nosūtīja Rīgas pašvaldības ekipāžu Nr. 106,

vecākais – Krauze, kam tika nodots minētais transportlīdzeklis un persona administratīva protokola sastādīšanai.

Ar uzņemtajiem fotoattēliem administratīvā pārkāpuma lietā un pievienoto CD ieraksta informāciju.

Ar Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes 2016. gada 31. augusta lēmumu Nr. RPCR-16-2255ls nolemts materiālu attiecībā pret pārkāpēju

nosūtīt izskatīšanai pēc piekritības Valsts policijai.

Saskaņā ar Latvijas APK 175. pantu administratīvā atbildība iestājas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas

darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta

pienākumus.

Likuma „Par policiju” 22. panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Tiesa atzīst, ka pretošanās šādu policijas darbinieku likumīgi izvirzīto prasību izpildei ir vērtējama kā nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajām

prasībām Latvijas APK 175. panta izpratnē.

No Ziņojuma Nr. 1 un Ziņojuma Nr. 2 un Ziņojuma Nr. 3 kopsakarībā tiesnese secina, ka pārkāpējs ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas

darbinieku, kuri pildīja likumā „Par policiju” 10. pantā un 19. pantā noteiktos dienesta pienākumus, likumīgajām prasībām, pēc pašvaldības policijas

izsaukšanas notikuma vietā, un šādas pārkāpēja darbības atbilst Latvijas APK 175. pantā noteiktajam pārkāpumam.

Turklāt, tiesa ņem vērā Latvijas APK 243. panta ceturto daļu, kas noteic, ka gadījumā, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts

pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī

administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka pārkāpējs Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī 2016. gada 16. septembrī rakstveida

paskaidrojumus nav vēlējies sniegt, un norādījis, ka tos sniegs līdz lietas izskatīšanai tiesā, taču līdz lietas izskatīšanai tiesā pārkāpēja rakstveida

paskaidrojumi vai iebildumi netika saņemti. Tāpat tiesa ņem vērā, ka tiesas sēdē pārkāpējs Protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus atzina

pilnībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu, uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No lietas materiāliem, Protokolā fiksētā un tiesas sēdē paskaidrotā redzams, ka pārkāpējs iepriekš administratīvi sodīts divas reizes, pārkāpējam ir

noteikta darbavieta un pastāvīgi ienākumi, un no lietas materiāliem redzams, ka viņam ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā. No pārkāpēja paskaidrotā

redzams, ka viņam šobrīd apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni – 12 un 3 gadus veci.

Tiesa konstatē pārkāpēja atbildību mīkstinošu apstākli atbilstoši Latvijas APK 33. panta pirmās daļas 1. punktam – vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis

izdarīto.

Tiesa nekonstatē pārkāpēja atbildību pastiprinošus apstākļus atbilstoši Latvijas APK 34. pantam.

Latvijas APK 175. panta sankcijā ir noteikts, ka par šajā pantā minētā pārkāpuma izdarīšanu uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai

piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Tiesa, nosakot sodu, ņemot vērā Latvijas APK 32. panta noteiktos apstākļus, un, vadoties pēc iepriekšminētā, atzīst, ka konkrētajā gadījumā

arests nav piemērojams.

Nosakot naudas soda apmēru, tiesa, vadoties pēc samērīguma un taisnīguma principa, atzīst, ka pārkāpējam piemērojams naudas sods 30 euro

apmērā. Tiesa uzskata, ka šāds naudas soda apmērs atbilst izdarītā pārkāpuma raksturam, kā arī noteiktais sods atbilstoši Latvijas APK 22. pantam

audzinās vainīgo personu likumu ievērošanās un sadzīves noteikumu cienīšanas garā un panāks, lai tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu

jaunus pārkāpumus.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantu, 213. pantu, 289.16 pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175. pantā, un sodīt ar naudas sodu 30 (trīsdesmit) euro apmērā.

Naudas sodu /pers. A/ samaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums pārsūdzēts,

ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods samaksājams – saņēmējam Valsts kasei,

reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100. Maksājumu ap liecinošs

dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2016. gada 21. oktobra.

Tiesnese I.Meldere