Legislator Case Law & Legislation
A42555408 / A42-5666-09 AI generated

Court dismissed appeal against traffic fine for illegal turn, upholding police evidence and witness testimony.

Case Number A42555408 / A42-5666-09
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court rejected the plaintiff's request to annul the police's administrative decision imposing a fine for an illegal turn. The plaintiff argued that the officer misidentified his vehicle and ignored his specific route, while witnesses claimed he was mistaken for another car. The court found the evidence sufficient to prove the plaintiff drove from the wrong side of the road and turned left, rejecting the witness credibility claims and upholding the original penalty.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law; Latvian Administrative Offences Code: The court may uphold an administrative penalty if the evidence, including witness testimony and vehicle positioning, sufficiently proves the violation occurred, even if the defendant contests the identification of the vehicle or the officer's observations.

Keywords

AI generated
administrative procedure law administrative offences code traffic violation appeal witness credibility assessment illegal turn penalty administrative decision annulment evidence sufficiency standard

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law articles 246-251
Latvian Administrative Offences Code article 286(1)(1)
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A42555408 A5666-09/33 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2009.gada 12.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne, Piedaloties pieteicējam J.Z., Atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvim M.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.Z. (turpmāk arī – Pieteicējs) pieteikumu par Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī - Atbildētājs) 2008.gada 3.aprīļa lēmuma Nr.804 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 7.februārī Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors A.K. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.050/PB505901 (turpmāk arī - Sākotnējais lēmums) par to, ka Pieteicējs vadīja automašīnu Mercedes Benz C180 (turpmāk arī - Transportlīdzeklis) pa Liepājas ielu no K.Ulmaņa gatves puses un krustojumā ar Atpūtas ielu veica kreiso pagriezienu, pārkāpjot ceļa zīmes Nr.401 (braukt taisni) prasības. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī -LAPK) 149.29 panta pirmajā daļā, Pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 20 apmērā.

Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.804 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PB50591” (turpmāk arī - Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. [2] Nepiekrītot Lēmumam, Pieteicējs to pārsūdzēja, iesniedzot pieteikumu, Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicējs Lēmumam nepiekrīt turpmāk norādīto iemeslu dēļ. [2.1] Pieteicējs norāda, ka bija neizpratnē par pārkāpumu, jo zīme braukt taisni regulē kustību tikai tiem braucējiem, kuri brauc no K.Ulmaņa gatves puses pāri Liepājas ielas Dzelzceļa pārbrauktuvei, savukārt, Pieteicējs brauca no Mārupes ielas puses. [2.2] Pieteicējs norāda, ka mēģinājis iebilst, jo nav varējis tādā veidā pārkāpt zīmes nosacījumus, ka policijas darbinieki tumšā laikā ir sajaukuši Pieteicēja Transportlīdzekli ar citu automašīnu, kura tiešām tanī pat laikā šķērsoja pārbrauktuvi, pat neparādot pagriezienu un „nogrieza” Pieteicējam ceļu, veicot pagriezienu uz Atpūtas ielu un uzreiz apstājoties ceļa labajā malā. [2.3] Pieteicējs norāda, ka policijas darbinieks ar patruļmašīnu atradās gandrīz pie Atpūtas un Ventspils ielu krustojuma, varbūt kādus 30 metrus pirms tā, nevis 30 metrus no Liepājas un Atpūtas ielu krustojuma. [2.4] Pieteicējs norāda, ka viņa argumenti, par to, ka viņš ir kļūdaini noturēts par zīmes - braukt taisni pārkāpumu, netika ņemti vērā, tāpat netika pievērsta nozīme tam apstāklim, ka kopā ar Pieteicēju automašīnā atrādās Pieteicēja paziņas A.P. un M.P., kurus Pieteicējs paņēma no dzīves vietas, Mārupes ielā, šis apstāklis pilnībā izslēdza Pieteicēja iespēju atrasties zīmes – braukt taisni darbības laukā. [2.5] Pieteicējs norāda, ka Lēmums balstīts tikai uz policijas darbinieku teikto un tiek pieņemts, ka tikai policijas darbinieku teiktais var būt patiesība. [3] Atbildētājs tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka Pieteicēja pieteikumu uzskata par nepamatotu un pilnībā noraidāmu, pamatojoties uz turpmāk minēto. [3.1] Atbildētājs norāda, ka policijas darbinieks atradies Atpūtas ielā, apmēram

30 metru attālumā no krustojuma ar Liepājas ielu, kur kontrolēja ceļa zīmes Nr.401 prasību ievērošanu. [3.2] Atbildētājs norāda, ka nav pamata apšaubīt augstāk minētā policijas darbinieka sniegto lietas apstākļu izklāstu un nav iespējams saskatīt saprātīgu pamatojumu un izskaidrojumu tam, kāpēc, lai policijas darbinieks apturētu tieši iesniedzēja vadīto transportlīdzekli, ja viņš nepārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu prasības, un tādējādi sniegtu nepatiesas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. [3.3] Atbildētājs norāda, ka lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēts noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Pieteicējam, viņa darbībās policijas darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi netika konstatēti. [3.4] Atbildētājs norāda, ka 2008.gada 1.aprīlī tika pieņemti paskaidrojumi no lieciniekiem A.P. un M.P., savos paskaidrojumus minētās personas norāda, ka 2008.gada 7.februārī kopā ar Pieteicēju izbrauca no savas dzīvesvietas un brauca pa Liepājas ielu, pirms dzelzceļa pārbrauktuves uzsāka pagriešanās manevru pa labi uz Atpūtas ielu. Šajā brīdī no K.Ulmaņa gatves ielas puses, nerādot pagrieziena signālu, uzsāka pagriešanās manevru pa kreisi uz Atpūtas ielu cits transportlīdzeklis un uzreiz apstājās ceļa labajā pusē. [3.5] Atbildētājs uzskata, ka nav lietderīgi ņemt vērā A.P. un M.P. paskaidrojumus, jo, izvērtējot lietas materiālus, ir gūta pārliecība, ka savas liecības viņi būs pilnībā saskaņojuši ar Pieteicēju. [3.6] Atbildētājs uzskata, ka sniegt informāciju par to, ka Pieteicējs veica labo pagrieziena manevru no Liepājas ielas uz Atpūtas ielu, ir Pieteicēja interesēs, jo viņš ir ieinteresēts lietas iznākumā sev par labu. [3.7] Atbildētājs norāda, ka konkrētajā gadījumā piešķir lielāku ticamības momentu policijas darbinieka ziņojumā sniegtajam lietas apstākļu izklāstam. [3.8] Atbildētājs norāda, ka Lēmums tika pieņemts, vadoties pēc sekojošiem faktiem, kas LAPK 243.panta izpratnē uzskatāmi par pierādījumiem un, saskaņā ar LAPK 244.panta nosacījumiem, novērtējami pēc amatpersonas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas:

1) administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr.050/PB 505901; 2) Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības inspektora A.K. ziņojums; 3) J.Z. iesniegums; 4) liecinieku A.P. un M.P. paskaidrojumi. [3.9] Atbildētājs norāda, ka lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti apstākļi, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai. [4] Tiesas sēdē Pieteicējs pieteikumu uzturēja uz pieteikumā ietvertiem argumentiem un apsvērumiem. [5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai minētajiem argumentiem, pieteikumu neatzina. [6] Pieaicinātais liecinieks A.K. tiesas sēdē liecināja, ka konkrēto situāciju neatceroties, bet zinot šo krustojumu, kā arī paskaidroja, ka ja Pieteicējs tika apturēts ar policista zižļa mājienu, tad atradušies stāvlaukumā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, no kurienes labi pārskatāma notikuma vieta, proti apmēram 30-40 metrus no krustojuma. Tāpat paskaidroja, ka gadījumā, ja Pieteicējs nenorādīja uz lieciniekiem, tad attiecīgi liecinieku paskaidrojumi netika notikuma vietā paņemti. Pieaicinātais liecinieks R.A. tiesas sēdē liecināja, ka konkrēto situāciju neatceroties, un ka parasti policijas transportlīdzeklis atrodas vai nu laukumā, vai arī dažreiz krustojumā. Pieaicinātā lieciniece A.P. tiesas sēdē liecināja, ka kopā ar Pieteicēju brauca pie paziņām, un pirms dzelzceļa pārbrauktuves veica labo pagriezienu uz Atpūtas ielu. Paskaidro, ka pirms Pieteicēja kreiso pagriezienu veica kāds tumšs transportlīdzeklis, kas pēc pagrieziena veikšanas strauji nobremzēja viņu Transportlīdzekļa priekšā. Norāda, ka Pieteicējs nav labi pazīstams, ka ir tikai mācījušies kopā. Pieaicinātais liecinieks M.P. tiesas sēdē liecināja, ka kopā ar Pieteicēju brauca pie paziņām, un pirms dzelzceļa pārbrauktuves veica labo pagriezienu uz Atpūtas ielu. Paskaidro, ka pirms Pieteicēja kreiso pagriezienu veica kāds tumšs transportlīdzeklis, kas pēc pagrieziena veikšanas strauji nobremzēja viņu Transportlīdzekļa priekšā. Konflikta situācija ar policijas darbiniekiem nebija, bet precīzāk nevar pateikt, jo sēdēja transportlīdzeklī un nevarēja novērot, ko Pieteicējs ar policijas darbiniekiem runāja.

Motīvu daļa

[7] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [8] Ar lietas materiāliem konstatēti sekojoši faktiskie apstākļi: 2008.gada 7.februārī Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors A.K. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.050/PB505901 (lietas 5.lapa) par to, ka Pieteicējs vadīja Transportlīdzekli pa Liepājas ielu no K.Ulmaņa gatves puses un krustojumā ar Atpūtas ielu veica kreiso pagriezienu, pārkāpjot ceļa zīmes Nr.401 (braukt taisni) prasības.

Pieteicējam tika uzlikts naudas sods Ls 20 apmērā pamatojoties uz LAPK 149.29 panta pirmo daļu. Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.804 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PB50591” (lietas 6.-9.lapas) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. Nepiekrītot Lēmumam, Pieteicējs to pārsūdzēja, iesniedzot pieteikumu (lietas 3.-4.lapas) Administratīvajā rajona tiesā. [9] Pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem, kā arī uz procesa dalībnieku mutvārdu paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa secina, ka lietā pastāv strīds, vai ir pierādīta Pieteicēja vaina LAPK 149.29 panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanā.

LAPK 149.29 panta (rīkojuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana) pirmajā daļā (redakcijā uz 07.02.2008.) noteikts, ka par tās prasību neizpildīšana, kura noteikta ar 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408., 410., 411., 420., 421. vai 422. ceļa zīmi, - uzliek naudas sodu velosipēda vai mopēda vadītajam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – divdesmit latu apmērā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa secina, ka nepieciešams pārbaudīt vai Atbildētājs ir savācis pietiekami pierādījumu, kas apliecinātu Pieteicēja vainu pārkāpuma izdarīšanā. [10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 103.panta 1.punktu, administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros.

LAPK 237.pants nosaka lietvedības uzdevumus administratīvo pārkāpumu lietās, proti, lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. [11] LAPK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). [12] Tiesa konstatē, ka lietā ir sekojoši pierādījumi: 1) 2008.gada 7.februāra administratīvā pārkāpuma protokols/lēmums Nr.PB 505901 (lietas 15.-16.lapas); 2) 2008.gada 18.marta Rīgas pilsētas galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona 1.rotas jaunākā inspektora A.K. dienesta ziņojums (lietas 24.lapa);

3) A.P. paskaidrojums (lietas 20.-21.lapa);

4) M.P. paskaidrojumi (lietas 22.lapa);

5) liecinieku A.K., M.A., A.P. un M.P. liecības tiesas sēdē (lietas 42.- 43.lapas);

6) notikuma vietas fotoattēlu kopijas (lietas39.-40.lapas). Tiesa konstatē, ka minētais pārkāpums ir fiksēts Protokola aprakstošajā daļā, kā arī atspoguļots 2008.gada 18.marta Rīgas pilsētas galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona 1.rotas jaunākā inspektora A.K. dienesta ziņojuma. Tiesas vērtējumā, informācija, kas sniegta minētajos dokumentos ir uzskatāma par ticamu, jo nav pretrunā viena ar otru, kā arī dokumenti sastādīti neilgā laika periodā pēc fakta konstatācijas.

Tāpat, tiesa secina, ka liecinieki norāda, ka nebija konflikta situācijas ar policijas darbiniekiem, kā arī nav sniegta informācija, ka būtu bijusi jau iepriekšēja saskarsme kādā citā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanas gadījumā, attiecīgi nav pamata secinājumam, ka policijas darbiniekiem varēja būt subjektīvā ieinteresētība sodīt konkrēto personu (Pieteicēju), kā arī nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki A.K., un M.A. būtu neobjektīvi vai nekompetenti norādītā administratīvā pārkāpuma konstatēšanā.

Tāpat no policijas darbinieku liecībām tiesas sēdē un lietā esošajām notikumu vietas fotokopijām var secināt, ka no A.K. dienesta ziņojumā (arī Protokolā, lietas 16.lapa) norādītās policijas transportlīdzekļa atrašanās vietas var labi pārredzēt gan dzelzceļa pārbrauktuvi, gan krustojumu, attiecīgi nav pamata secināt, ka policijas darbinieki varēja kļūdīties un nepareizi novērtējot situāciju notikuma vietā sodīt citu personu, kas nebija vainīga pārkāpuma izdarīšanā. Tiesa kritiski vērtē liecinieku A.P. un M.P. sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē (analogi sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem iestādē), jo liecinieki precīzi atceras, ka vainīga pārkāpuma izdarīšanā bija cita (tumša) automašīna un apdzīšanas manevru, bet neatceras ne transportlīdzekļa marku, ne valsts numuru, kas palīdzētu identificēt minēto transportlīdzekli, attiecīgi būtu iespēja papildus pārbaudīt liecinieku sniegtās informācijas pamatotību, kā arī liecinieki neatceras citus notikuma apstākļus (piemēram: kur precīzi sēdēja Pieteicēja transportlīdzeklī).

Tāpat, tiesas vērtējumā, ir apšaubāma informācija, ka Pieteicējs bija slikti pazīstams ar lieciniekiem A.P. un M.P., jo kā paskaidroja A.P., tad viņa bija mācījusies kopā ar Pieteicēju, kā arī, tiesas vērtējumā, ir mazticams, ka liecinieki A.P. un M.P. vakarā brauktu ciemos kopā ar sev nepazīstamu (mazpazīstamu) personu. Attiecīgi ņemot vērā iepriekšminēto, tiesas vērtējumā, liecinieku A.P. un M.P. sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem un liecībām tiesas sēdē ir piešķirama mazāka ticamības pakāpe, jo minētās personas varētu būt ieinteresētas lietas iznākumā, ņemot vērā, ka ir labi pazīstamas ar Pieteicēju.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa secina, ka ar lietā esošajiem pierādīšanas līdzekļiem ir pierādīts, ka Pieteicējs 2008.gada 7.februārī plkst. 20:10 vadīja Transportlīdzekli pa Liepājas ielu no K.Ulmaņa gatves puses un krustojumā ar Atpūtas ielu veica kreiso pagriezienu, pārkāpjot ceļa zīmes Nr.401 (braukt taisni) prasības.

Attiecīgi, pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa secina, ka ir pierādīta Pieteicēja vaina LAPK 149.29 panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanā. [13] Tiesa konstatē, ka Atbildētājs Pieteicējam piemērojis sodu Ls 20 apmērā, kas ir tiesību normā paredzētais soda naudas apmērs. Pamatojoties uz minēto, tiesa uzskata, ka nav nepieciešams izvērtēt uzliktā soda lietderīgumu un piemērotais sods ir samērīgs un pamatots, un attiecīgi nav nepieciešams grozīt Atbildētāja noteiktā soda sankcijas lielumu. [14] Tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, neanalizē pārējos lietas materiālos ietveros apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt J.Z. pieteikumu par Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 3.aprīļa lēmuma Nr.804 atcelšanu. Atstāt negrozītu Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.804.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) A.Vīksne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis A.Vīksne Jelgavā, 2009.gada 12.oktobrī