Legislator Case Law & Legislation
11903008714 / K12-0416-14 AI generated

Court convicts defendant of theft and imposes 100 hours of forced labor while dismissing civil damage claim.

Case Number 11903008714 / K12-0416-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of theft under Article 175(3) of the Criminal Law and sentenced him to 100 hours of forced labor. Although the defendant admitted guilt regarding the stolen goods, he contested the victim's claim for compensation for garage roof damage, arguing he did not cause the damage. The court rejected the compensation claim because the roof damage was not included in the criminal charge against the defendant.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 175. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. un 2. daļa; Krimināllikuma 52. panta 1. daļa 2. punkts; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.-529., 530. panti; When a defendant admits guilt for theft but the victim claims damages for property not charged in the indictment, the court must convict based on admitted facts and reject the uncharged damage claim.

Keywords

AI generated
theft conviction forced labor sentence damage compensation uncharged damage criminal procedure law

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 175. panta 3. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. un 2. daļa
Krimināllikuma 52. panta 1. daļa 2. punkts
Kriminālprocesa likuma 511. panta
Kriminālprocesa likuma 512. panta
Kriminālprocesa likuma 520. panta
Kriminālprocesa likuma 527.-529. panta
Kriminālprocesa likuma 530. panta
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11903008714

Lietas arhīva Nr. K12-0416-14/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī, 2014.gada 19.maijā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese G.Simoņuka,

ar sekretāri N.Kotovu, tulci S.Djatlo

piedaloties prokuroram A.Sitnikam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, tiesa

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas saistīta ar iekļūšanu telpā, pie sekojošiem apstākļiem:

2014.gada 9.februārī laika posmā no plkst.19:00 līdz plkst.23:00, ar zādzības nolūku, /pers. A/ ieradās pie /pers. B/ piederošās

garāžas /adrese/, kur, izmantojot brīvu pieeju, caur neaizslēgtajām durvīm iekļuva iekšā un slepeni nolaupīja pēdējam piederošo

mantu, proti:

- metāla ķerru 30 euro vērtībā;

- veikala svarus, trīs gabalus 45 euro kopvērtībā;

- plastmasas kasti 5 euro vērtībā;

- metāla katliņu 5 euro vērtībā;

- maisiņu ar skrūvēm 5 euro vērtībā;

- četrus metāla gultņus 4 euro kopvērtībā;

- blīvslēgu 1 euro vērtībā;

- veļas mazgāšanas dēli 0,5 euro vērtībā;

- mazu metāla kasti 0,5 euro vērtībā;

- metāla zobratu 5 euro vērtībā;

- vārtu eņģes, četri gabali 8 euro kopvērtībā,

nodarot /pers. B/ kopējo materiālo zaudējumu 109 euro apmērā.

Tādejādi, ar minētām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, apsūdzībā norādītos viņa vainas

pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, lūdza tiesas izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi, norādot ka

tiesas sēdē izskaidrotas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība un procesuālās sekas viņam ir saprotamas. Apsūdzētais

neatzina cietušā kaitējuma kompensāciju, norādot, ka garāžas jumtu nav bojājis un lūdza daļā par pieteikto kaitējuma kompensāciju

pārbaudīt pierādījumus.

Prokurors atzina, ka apsūdzētā vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav nepieciešams, jo savu vainu viņš atzīst pilnīgi,

pierādījumus neapstrīd. Ņemot vērā apsūdzētā lūgumu, neiebilda pret pierādījumu pārbaudes veikšanu daļā par kaitējuma

kompensāciju.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzina, ka /pers. A/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums un apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta

pilnīgi ar viņa savas vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu

nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Tāpēc, ņemot vērā apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, kuru

atbalstīja prokurors, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu, tiesa nolēma neveikt pierādījumu pārbaudi

lietā, pārbaudīt pierādījumus tikai jautājumā par pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru.

Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude nav veikta, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, pierādījumu analīze un

to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko viņam celta apsūdzība, ir pierādīta. Tiesa konstatē visu

objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē

tās pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Nosakot sodu apsūdzētajam tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta ceturtajai daļai, Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgs nodarījums

klasificējams, kā smags noziedzīgs nodarījums.

Par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka viņš pilnībā atzina vainu

un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto.

Apsūdzētā atbildību pastiprinošos apstākļus, kas paredzēti Krimināllikuma 48.pantā tiesa nekonstatē.

/pers. A/ uzskatāms par netiesātu, jo iepriekšējās sodāmības ir dzēstas (lietas 59.lapa), uzskaitēs sakarā ar personības īpatnībām

nesastāv (lietas 60.lapas), ir bezdarbnieks, nepilngadīgo bērnu viņa apgādībā nav (lietas 57.lapa).

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa, ņem vērā noziedzīga nodarījuma smagumu un raksturu – izdarīts smags noziedzīgs nodarījums,

kas vērsts pret īpašumu, ar kuru cietušajam ievērojams zaudējums nav nodarīts, apsūdzētā personību – uzskatāms par nesodītu,

apgādībā nepilngadīgo bērnu nav, viņa attieksmi pret izdarīto – vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Tiesa atzīst par lietderīgu piemērot apsūdzētajam sodu piespiedu darbu veidā, kā to paredz Krimināllikuma 175.panta trešās daļas

sankcija. Šāds soda veids gan dos labumu sabiedrībai, ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamajos

darbos savas dzīvesvietas apvidū, gan dos iespēju apsūdzētajam pārdomāt savas darbības un turpmāk neizdarīt likumpārkāpumus.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli un to, ka atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti,

kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu un viņa sadarbošanos ar procesa virzītāju izvēloties vienkāršāko

kriminālprocesa veidu. Pie minētiem apstākļiem piespriežamā soda ilgums ir nosakāms tuvāk panta sankcijā paredzētajam

minimālajam termiņam – piespiedu darbs uz 100 stundām.

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais alternatīvais papildsods – mantas konfiskācija, apsūdzētajam nav piemērojams, jo

viņam nav konstatēta konfiscējamā manta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, soda laikā ieskaitāms /pers. A/ aizturēšanas laiks no 2014.gada

9.februāra līdz 11.februārim, t.i. 2 diennaktis, kas atbilsts 16 piespiedu darba stundām.

Apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 32.lapa) atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies

likumīgā spēkā.

Pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas laikā cietušais /pers. B/ pieteica kaitējuma kompensāciju 396 euro apmērā, norādot, ka

šī summa sastāv no izdevumiem sakarā ar garāžas bojāto jumta remontu, tajā skaitā 300 euro - maksa par būvmateriāliem jumts

remontam un 96 euro -maksa par remontdarbu veikšanu (lietas 26.-27.lapa).

Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka atzīst savu vainu celtajā apsūdzībā, t.i. par cietušā mantas zādzību no viņa garāžas. Garāžā

iekļuva caur neaizslēgtajām durvīm. Visa nozagtā manta cietušajam tika atgriezta. Garāžas jumtu viņš nelauza un nebojāja. Tā kā viņš

nav vainīgs garāžas jumta bojāšanā, tādēļ pieteikto kompensāciju, kas saistīta ar jumta remontu neatzīst.

No lietas materiāliem izriet, ka visa nozagtā manta tika atdota cietušajam /pers. B/, ko apliecina viņa paraksts (lietas 19.-20). Ar

2014.gada 25.februāra procesa virzītāja lēmumu kriminālprocess daļā par /pers. B/ mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu tika

izbeigts (lietas 37.lapa).

Ņemot vērā, ka cietušā garāžas jumta bojāšana apsūdzētajam /pers. A/ nav inkriminēta, tiesa secina, ka /pers. B/ pieteiktā

kompensācija nav pamatota un ir noraidāma.

Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.

Vadoties no Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.- 529., 530.panta, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un sodīt viņu ar

piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, ieskaitīt soda laikā /pers. A/ aizturēšanas laiku no 2014.gada 9.februāra

līdz 2014.gada 11.februārim (2 diennaktis), kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.

Līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli –uzturēšanās noteiktā vietā- atstāt negrozītu.

/pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības dienas – 2014.gada 23.maija, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Daugavpils tiesā.

Tiesnese G.Simoņuka