Court convicts defendant of theft and imposes 100 hours of forced labor while dismissing civil damage claim.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft under Article 175(3) of the Criminal Law and sentenced him to 100 hours of forced labor. Although the defendant admitted guilt regarding the stolen goods, he contested the victim's claim for compensation for garage roof damage, arguing he did not cause the damage. The court rejected the compensation claim because the roof damage was not included in the criminal charge against the defendant.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. un 2. daļa; Krimināllikuma 52. panta 1. daļa 2. punkts; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.-529., 530. panti; When a defendant admits guilt for theft but the victim claims damages for property not charged in the indictment, the court must convict based on admitted facts and reject the uncharged damage claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11903008714
Lietas arhīva Nr. K12-0416-14/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī, 2014.gada 19.maijā
Daugavpils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese G.Simoņuka,
ar sekretāri N.Kotovu, tulci S.Djatlo
piedaloties prokuroram A.Sitnikam
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, tiesa
konstatēja:
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas saistīta ar iekļūšanu telpā, pie sekojošiem apstākļiem:
2014.gada 9.februārī laika posmā no plkst.19:00 līdz plkst.23:00, ar zādzības nolūku, /pers. A/ ieradās pie /pers. B/ piederošās
garāžas /adrese/, kur, izmantojot brīvu pieeju, caur neaizslēgtajām durvīm iekļuva iekšā un slepeni nolaupīja pēdējam piederošo
mantu, proti:
- metāla ķerru 30 euro vērtībā;
- veikala svarus, trīs gabalus 45 euro kopvērtībā;
- plastmasas kasti 5 euro vērtībā;
- metāla katliņu 5 euro vērtībā;
- maisiņu ar skrūvēm 5 euro vērtībā;
- četrus metāla gultņus 4 euro kopvērtībā;
- blīvslēgu 1 euro vērtībā;
- veļas mazgāšanas dēli 0,5 euro vērtībā;
- mazu metāla kasti 0,5 euro vērtībā;
- metāla zobratu 5 euro vērtībā;
- vārtu eņģes, četri gabali 8 euro kopvērtībā,
nodarot /pers. B/ kopējo materiālo zaudējumu 109 euro apmērā.
Tādejādi, ar minētām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, apsūdzībā norādītos viņa vainas
pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, lūdza tiesas izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi, norādot ka
tiesas sēdē izskaidrotas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība un procesuālās sekas viņam ir saprotamas. Apsūdzētais
neatzina cietušā kaitējuma kompensāciju, norādot, ka garāžas jumtu nav bojājis un lūdza daļā par pieteikto kaitējuma kompensāciju
pārbaudīt pierādījumus.
Prokurors atzina, ka apsūdzētā vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav nepieciešams, jo savu vainu viņš atzīst pilnīgi,
pierādījumus neapstrīd. Ņemot vērā apsūdzētā lūgumu, neiebilda pret pierādījumu pārbaudes veikšanu daļā par kaitējuma
kompensāciju.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzina, ka /pers. A/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 175.panta
trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums un apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta
pilnīgi ar viņa savas vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu
nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Tāpēc, ņemot vērā apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, kuru
atbalstīja prokurors, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu, tiesa nolēma neveikt pierādījumu pārbaudi
lietā, pārbaudīt pierādījumus tikai jautājumā par pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru.
Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude nav veikta, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, pierādījumu analīze un
to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko viņam celta apsūdzība, ir pierādīta. Tiesa konstatē visu
objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē
tās pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.
Nosakot sodu apsūdzētajam tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta ceturtajai daļai, Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgs nodarījums
klasificējams, kā smags noziedzīgs nodarījums.
Par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka viņš pilnībā atzina vainu
un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto.
Apsūdzētā atbildību pastiprinošos apstākļus, kas paredzēti Krimināllikuma 48.pantā tiesa nekonstatē.
/pers. A/ uzskatāms par netiesātu, jo iepriekšējās sodāmības ir dzēstas (lietas 59.lapa), uzskaitēs sakarā ar personības īpatnībām
nesastāv (lietas 60.lapas), ir bezdarbnieks, nepilngadīgo bērnu viņa apgādībā nav (lietas 57.lapa).
Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa, ņem vērā noziedzīga nodarījuma smagumu un raksturu – izdarīts smags noziedzīgs nodarījums,
kas vērsts pret īpašumu, ar kuru cietušajam ievērojams zaudējums nav nodarīts, apsūdzētā personību – uzskatāms par nesodītu,
apgādībā nepilngadīgo bērnu nav, viņa attieksmi pret izdarīto – vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.
Tiesa atzīst par lietderīgu piemērot apsūdzētajam sodu piespiedu darbu veidā, kā to paredz Krimināllikuma 175.panta trešās daļas
sankcija. Šāds soda veids gan dos labumu sabiedrībai, ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamajos
darbos savas dzīvesvietas apvidū, gan dos iespēju apsūdzētajam pārdomāt savas darbības un turpmāk neizdarīt likumpārkāpumus.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli un to, ka atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti,
kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu un viņa sadarbošanos ar procesa virzītāju izvēloties vienkāršāko
kriminālprocesa veidu. Pie minētiem apstākļiem piespriežamā soda ilgums ir nosakāms tuvāk panta sankcijā paredzētajam
minimālajam termiņam – piespiedu darbs uz 100 stundām.
Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais alternatīvais papildsods – mantas konfiskācija, apsūdzētajam nav piemērojams, jo
viņam nav konstatēta konfiscējamā manta.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, soda laikā ieskaitāms /pers. A/ aizturēšanas laiks no 2014.gada
9.februāra līdz 11.februārim, t.i. 2 diennaktis, kas atbilsts 16 piespiedu darba stundām.
Apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 32.lapa) atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies
likumīgā spēkā.
Pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas laikā cietušais /pers. B/ pieteica kaitējuma kompensāciju 396 euro apmērā, norādot, ka
šī summa sastāv no izdevumiem sakarā ar garāžas bojāto jumta remontu, tajā skaitā 300 euro - maksa par būvmateriāliem jumts
remontam un 96 euro -maksa par remontdarbu veikšanu (lietas 26.-27.lapa).
Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka atzīst savu vainu celtajā apsūdzībā, t.i. par cietušā mantas zādzību no viņa garāžas. Garāžā
iekļuva caur neaizslēgtajām durvīm. Visa nozagtā manta cietušajam tika atgriezta. Garāžas jumtu viņš nelauza un nebojāja. Tā kā viņš
nav vainīgs garāžas jumta bojāšanā, tādēļ pieteikto kompensāciju, kas saistīta ar jumta remontu neatzīst.
No lietas materiāliem izriet, ka visa nozagtā manta tika atdota cietušajam /pers. B/, ko apliecina viņa paraksts (lietas 19.-20). Ar
2014.gada 25.februāra procesa virzītāja lēmumu kriminālprocess daļā par /pers. B/ mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu tika
izbeigts (lietas 37.lapa).
Ņemot vērā, ka cietušā garāžas jumta bojāšana apsūdzētajam /pers. A/ nav inkriminēta, tiesa secina, ka /pers. B/ pieteiktā
kompensācija nav pamatota un ir noraidāma.
Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.
Vadoties no Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.- 529., 530.panta, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un sodīt viņu ar
piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, ieskaitīt soda laikā /pers. A/ aizturēšanas laiku no 2014.gada 9.februāra
līdz 2014.gada 11.februārim (2 diennaktis), kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.
Līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli –uzturēšanās noteiktā vietā- atstāt negrozītu.
/pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā no pilna sprieduma
pieejamības dienas – 2014.gada 23.maija, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Daugavpils tiesā.
Tiesnese G.Simoņuka