Appeal court upheld 12-day administrative detention for drunk driving due to excessive alcohol level and urban traffic conditions.

Lieta Nr.128050206 143/AA43 – 0972 - 07/15

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 7.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneses L.Slica un S.Zakrevska,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai U.G. un zvērinātai advokātei Sandrai Purmalei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par U.G., personas kods /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas sakarā ar U.G. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2006.gada 20.septembra lēmumu daļā par administratīvo arestu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 11.septembrī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes 2.bataljona jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 106116 par to, ka 2006.gada 11.septembrī plkst.15.08 U.G. Rīgā pa Voleru ceļu no Daugavgrīvas šosejas puses Zilās ielas virzienā vadīja transportlīdzekli Audi, valsts reģistrācijas Nr./dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola reibumā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā 2,61 promile, kas pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs. Protokolā konstatēts, ka ar savu rīcību U.G. ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtajā daļā.

[2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2006.gada 20.septembra lēmumu (turpmāk – Lēmums) U.G. atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 12 (divpadsmit) diennaktīm un naudas sodu Ls 500 (pieci simti latu) apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Lēmumā norādīts, ka tiesas sēdē U.G. savu vainu vaļsirdīgi atzina un nožēloja izdarīto. Uzliekot sodu, tiesnese ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Par apstākļiem, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, tiesnese atzīst to, ka vainīgais savu vainu vaļsirdīgi atzina un izdarīto nožēloja. Par apstākļiem, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu, tiesnese atzīst to, ka vainīgais ir administratīvi sodīts.

[3] Par Lēmumu U.G. iesniedza apelācijas sūdzību daļā par administratīvo arestu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, lūdzot mīkstināt viņam piemēroto sodu. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētiem apsvērumiem. [3.1] Tiesa, ņemot vērā U.G. personību, to, ka viņš vaļsirdīgi atzinās un nožēloja izdarīto administratīvo pārkāpumu, varēja U.G. piemērot likumā paredzēto minimālo administratīvo arestu - desmit diennaktis. [3.2] U.G. ieskatā tiesnese nepamatoti par atbildību pastiprinošo apstākli atzinusi to, ka viņš ir agrāk administratīvi sodīts. [3.3] Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības U.G. nepieciešamas, lai nodrošinātu ģimeni ar iztikas līdzekļiem.

[4] Tiesas sēdē U.G. apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[5] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka U.G. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[6] Saskaņā ar LAPK 149.15panta ceturto daļu par transportlīdzekļa vadīšanu (..), ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

[7] LAPK 243.pantā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Savukārt LAPK 244.pants paredz, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[8] U.G. neapstrīd faktu, ka 2006.gada 11.septembrī plkst.15.08 vadīja automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/ Rīgā pa Voleru ceļu no Daugavgrīvas šosejas puses Zilās ielas virzienā, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,61 promile. U.G. iebilst, ka viņam ar Lēmumu nav ticis piemērots likumā paredzētais minimālais administratīvais arests. Tāpat no U.G. tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka viņš uzskata, ka ar savu uzvedību, vairāk nekā gada laikā neizdarot jaunus administratīvos pārkāpumus, ir pelnījis, lai viņam tiktu samazināts termiņš attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu.

[9] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Kā norādīts iepriekš [6], par LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu vainīgajai personai tiek piemērots administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sods 500 latu apmērā un transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšana uz 2 gadiem. Kā redzams no iepriekš minētās normas, uzliekot naudas sodu un piemērojot transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, tiesnesim saskaņā ar likumu ir jāpiemēro konstantas likumā noteiktās sankcijas, savukārt, piemērojot administratīvo arestu, viņam ir jāveic lietderības apsvērumi, lai panāktu iespējami taisnīgāku rezultātu.

[10] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[11] Kā izriet no Lēmuma, tiesnese par apstākli, kas pastiprina U.G. atbildību par izdarīto administratīvo pārkāpumu, ir atzinusi to, ka viņš ir bijis agrāk administratīvi sodīts. No lietā esošās izdrukas „Filtrs” (lietas lapa 14 - 15) redzams, ka U.G. gada laikā (proti, pirms pārkāpuma, kas izdarīts 2006.gada 11.septembrī) ir administratīvi sodīts divas reizes – 2005.gada 25.septembrī un 2006.gada 26.jūnijā. Minētie pārkāpumi ir izdarīti ceļu satiksmē. Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu atbildību par administratīvo atbildību pastiprina apstāklis, ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; (..). Administratīvās apgabaltiesas ieskatā normā minētajam „līdzīgajam pārkāpumam” nav jābūt identiskam. Tādējādi apstākli, ka persona jau ir sodīta par citiem pārkāpumiem, kas izdarīti ceļu satiksmē, var atzīt par atbildību pastiprinošu. LAPK 34.panta otrā daļa nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi. Ņemot vērā, ka U.G. LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu saskaņā ar lietā esošo administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 106116 (lietas lapa 5) ir izdarījis Rīgā 2006.gada 11.septembrī plkst.15.08, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka U.G. pārkāpums izdarīts dienas laikā un pilsētas teritorijā, kur ir palielināta satiksmes intensitāte, iedzīvotāju skaits, un līdz ar to viņa pārkāpums ir radījis lielu sabiedrības apdraudējumu. Izvērtējot medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.4180 (lietas lapa 7) secināto, ka U.G. izelpojamajā gaisā ir konstatēta alkohola koncentrācija 2,61 promile, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka šis rādītājs krietni pārsniedz LAPK 149.15panta ceturtajā daļā noteikto minimālo promiļu skaitu (1,5 promiles), par kuru pārsniegšanu minētajā pantā ir paredzēta administratīvā atbildība. Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka U.G. piemērotais sods - administratīvais arests uz 12 diennaktīm – ir ticis piemērots pamatoti un tas ir samērīgs ar viņa izdarīto pārkāpumu.

[12] Kā minēts iepriekš [9], LAPK 149.15panta ceturtā daļa paredz, ka pārkāpējs tiek sodīts ar konstantu sodu daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, proti, tiesības tiek atņemtas uz 2 gadiem. Saskaņā ar LAPK 286.1panta pirmās daļas 5.punktu apelācijas instances tiesa, taisot spriedumu, var grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. No minētās normas secināms, ka apelācijas instances tiesai uzlikto sodu ir iespējams grozīt tikai tad, ja tas ir izteikts noteiktos ietvaros (no – līdz). Turklāt šādai pirmās instances tiesas tiesneša lēmuma grozīšanai ir jābūt pamatotai. Gadījumā, ja pārkāpējs ir pamatoti atzīts par vainīgu un viņam uzliktais sods ir noteikts atbilstoši LAPK noteikumiem, kā tas ir izskatāmajā gadījumā, tiesneša lēmums ir atstājams negrozīts. Tādējādi Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka U.G. apelācijas sūdzībā pieteiktais lūgums par soda mīkstināšanu daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu ir noraidāms kā nepamatots.

[13] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums tā pārsūdzētajā daļā kā tiesisks un pamatots ir atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2006.gada 20.septembra lēmumu tā pārsūdzētajā daļā atstāt negrozītu, bet U.G. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneses L.Slica

S.Zakrevska