Court allows small claims suit for unpaid apartment management fees and interest against former owner.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's small claims suit for unpaid apartment management fees. The plaintiff proved the defendant failed to pay for services rendered between 2007 and 2010, while the defendant offered no evidence of payment. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, statutory interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Act s. 1071, 1759, 1765; Civil Procedure Law s. 41, 195, 204.1: A court must order payment of proven management fees and statutory interest when the defendant fails to prove payment or contest the claim substantively.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30592314
Lietvedības Nr. C-2305-15/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 25.maijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Sniķere
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu, un
konstatēja:
Prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda
piedziņu, norādot, ka saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks” apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu nodalījuma izdruku, 2006.gada 18.septembrī atbildētāja īpašuma tiesības nostiprinātas
Zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašumu Nr., /adrese/ un 836/61636 kopīpašuma domājamām daļām no dzīvojamās mājas.
Atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. /numurs/, /adrese/ ir beigušās 2010.gada 10.martā, pamatojoties uz
pirkuma līgumu.
Atbildētājs nav noslēdzis līgumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.
Prasītājs norāda, ka saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likums” un citiem normatīvajiem
aktiem ir pildījis savas saistības un pienākumus, bet atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu
un saņemtajiem pakalpojumiem, veicis dažus maksājumus un sedzis daļu parāda pēc dzīvokļa pārdošanas, tomēr parāds ir
palicis. Līdz ar to, par laika periodu no 2007.gada novembra līdz 2010.gada martam atbildētāja parāds par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem sastāda EUR 1638,35. Turklāt prasītājs aprēķinājis likumiskos
nokavējuma procentus 6 % par periodu no 2008.gada augusta līdz 2014.gada oktobrim no kopējās parāda summas par
katru nokavēto dienu EUR 261,77 apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1071., 1759., 1765.pantu, likumu „Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmo daļu (zaudējis
spēku 01.01.2011.) , „Dzīvokļa īpašuma likuma”,10.pantu, LR 1995.gada 21.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldības
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014
„Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Ministru kabineta 2008.gada
9.decembra noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam maksas par dzīvojamās
mājas /adrese/ pārvaldīšanu un sniegtajiem pakalpojumiem – pamatparādu EUR 1638,35 un likumiskos procentus EUR
261,77 un visus tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6%
gadā no galvenā parāda.
2015.gada 11.novembrī atbildētājam /pers. A/ uz pēdējo zināmu dzīves vietas adresi nosūtīts maza apmērā
prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 11.decembrim.
Atbildētājs paskaidrojumus norādītājā termiņā nav iesniedzis.
Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu
lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida
procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots.
Ņemot vērā, ka /pers. A/ nav deklarēta dzīves vieta, par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājam paziņots
Civilprocesa likuma 59.panta kārtībā, ievietojot sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (laidiens Nr.54, 2015.gada
17.marts).
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
No lietas materiāliem, t.i. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas redzams, ka
atbildētājam /pers. A/ pamatojoties uz 2006.gada 11.septembra pirkuma līgumu piederēja nekustamais īpašums – dzīvokļa
īpašums Nr. /numurs/, /adrese/, Atbildētājam īpašuma tiesību uz minēto īpašumu izbeigusies pamatojoties uz 2010.gada
10.marta pirkuma līgumu par ko izdarīts attiecīgs ieraksts 2010.gada 24.martā.
Prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/ pamatojoties uz 2011.gada
5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD- 11-910-lī.
Lietā nodibināts, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgums starp pusēm nav noslēgts.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants (likuma redakcijā līdz 2010.gada 31.decembrim) nosaka, ka dzīvokļa
īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz nepieciešamos izdevumus, kas
saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala
uzturēšanu, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir
mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai
ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pants (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata
noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības
noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
līgumā un sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu
veidošanu. Savukārt, minētā likuma 10.panta 3)punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par
saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,
sadzīves atkritumu izvešana).
No lietas materiālos esošā aprēķina par apsaimniekošanas, uzturēšanas un komunālo pakalpojumu parādu izriet,
ka par laika posmu no 2007.gada novembra līdz 2010.gada 1.martam atbildētāja /pers. A/ parāds sastāda EUR 1638,35.
Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus. Tāpat tiesai
netika iesniegti nekādi pierādījumi, ka atbildētājs ir pilnībā apmaksājis rēķinus, līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata
neticēt prasītāja argumentiem, ka samaksa prasītāja norādītajā laika periodā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma
1838.pantu, fakts, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus, kas sastāda EUR 261,77 un aprēķināti par laika periodu no 2008.gada
1.augusta līdz 2014.gada 1.oktobrim.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā
gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesa uzskata par pamatotu piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus, kas sastāda EUR 261,77.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā
norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādejādi tiesa atzīst,
ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās
pamatparāda summas.
Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts
nodevas samaksu EUR 285,02 apmērā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir arī ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir ar prasības pieteikuma
noraksta nosūtīšanu atbildētājam un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Līdz ar to no atbildētāja
prasītāja labā ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70. Tāpat no atbildētāja prasītāja labā
piedzenami izdevumi EUR 14,94 apmērā par sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Tādejādi no atbildētāja
prasītāja labā ir piedzenami tiesas izdevumi kopā EUR 304,66 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu
natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,41.,97.,193.,195.,204.1 , 250.25 pantu, tiesa
nosprieda :
apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr.40103362321,
pamatparādu EUR 1638,35, likumiskos procentus EUR 261,77 un tiesas izdevumus EUR 304,66, kopā EUR 2204,78 (divi
tūkstoši divi simti četri euro un 78 centi).
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 (seši) % gadā no
neatmaksātās pamatsummas, tas ir, EUR 1638,35, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus.
Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
Tiesnese I.Sniķere