Court partially allows debt collection claim against defendant for vehicle leasing contract breach.

Lietas Nr. C28331214

Lietas arhīva Nr. C-1102-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 28.maijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Pujate

ar tiesas sēdes sekretāri L.Pastari,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2015.gada 14.maijā izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļā

[1] 2014.gada 7.jūlijā SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1770.,

1779., 1828., un 2021.pantu, cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 14.septembrī atbildētājs noslēdza ar SIA /Nosaukums A/ (iepriekš - SIA /Nosaukums B/),

vienotais reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, līgumu Nr. 14090503CIB, (turpmāk - līzinga līgums).

Saskaņā ar līzinga līguma 2.1 punktu prasītājs nopērk atbildētāja izvēlēto īpašumu - transportlīdzekli, Mercedes Benz VANEO, šasijas Nr.

/šasijas numurs/, par summu EUR 10 000,00 savā īpašumā un nodod to atbildētājam turējumā un lietošanā, bet atbildētājs veic maksājumus un

nodrošina īpašuma pakāpenisku izpirkšanu saskaņā ar līzinga līgumu un maksājumu grafiku.

Pamatojoties uz līzinga līgumu, prasītājs 2005.gada 14.septembrī noslēdza pirkuma līgumu Nr.l4090503-PL un iegādājās savā īpašumā

transportlīdzekli Mercedes Benz VANEO, šasijas Nr. /šasijas numurs/, un ar pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.140905-3 nodeva to atbildētājam, bet

atbildētājs pieņēma automašīnu turējumā un lietošanā. Tādā veidā prasītājs savas saistības pret atbildētāju izpildīja.

Atbildētājs, parakstot līzinga līgumu, apņēmās ievērot līzinga līguma 2.1.punktā noteikto, t.i., maksāt prasītājam līzinga līguma maksājumus

saskaņā ar līzinga līgumu un/vai tā pielikumu „Maksājumu grafiks”, turpmāk – maksājumu grafiks un citus pamatotus, līzinga līgumā noteiktos

maksājumus.

Saskaņā ar līzinga līguma 1.lapā norādīto terminu „Procentu likme un periods (vārdiem)” puses vienojās, ka gadā par lietošanu atbildētājs maksās

prasītājam procentus saskaņā ar mainīgo procentu likmi, kas sastāv no mainīgās procenta likmes daļas – 6 mēnešu LIBOR EUR likme (līzings līguma

noslēgšanas dienā 2,166%) – un fiksētās procenta likmes daļas – 5%, kopā 7,166%. Atbilstoši Līzinga līguma terminiem „Procenti” un „Procentu

periods” procentu likmes mainīgā daļa mainās vienu reizi 6 mēnešos.

Līzinga līguma 8.punktā ir noteikts, ka atbildētājs veic līzinga atmaksas un procentu maksājumus līzinga līgumā un maksājumu grafikā noteiktajā

apmērā un termiņos, kā arī ir noteikts, ka prasītājs pēc procentu likmes izmaiņām nākamajam procentu periodam nosūta atbildētajam jaunu maksājumu

grafiku uz atbildētāja norādīto adresi. Jaunais maksājumu grafiks ir uzskatāms par saņemtu, kad ir pagājušas 5 (piecas) darba dienas kopš tā

nosūtīšanas, turpmākie līzinga līguma maksājumi ir veicami saskaņā ar jauno maksājumu grafiku neatkarīgi no tā faktiskās saņemšanas, un atbildētājam ir

pienākums nekavējoties informēt prasītāju, ja tas nav saņēmis jauno maksājumu grafiku līzinga līgumā paredzētajā kārtībā.

Atbildētājs ar līzinga līgumu uzņemtās saistības izpildīja daļēji – pēdējais maksājums veikts 2008.gada 3.novembrī.

Tā kā atbildētājs ir pieļāvis samaksas termiņa nokavējumu, ir piemērojami līzinga līguma 9.4. punkta noteikumi, kuri paredz, ka atbildētājs maksā

prasītajam līgumsodu 0,5% apmērā no savlaicīgi neveiktās maksājuma summas par katru Līzinga līgumā noteiktā maksājuma kavējuma dienu līdz līzinga

līgumu izbeigšanas dienai.

Līzinga līguma 10.2. un 10.2.1.punktā noteikts, ka līzinga līgums var tikt izbeigts līdzējiem vienojoties.

2009.gada 23.martā starp prasītāju un atbildētāju tika parakstīts pieņemšanas – nodošanas akts saskaņā ar kuru līdzēji izbeidz līzinga līgumu un

atbildētājs nodod, bet prasītājs pieņem īpašumu.

2009.gada 9.septembrī prasītājs veica īpašuma novērtēšanu pie sertificēta eksperta /pers. F/ , kurš pārstāv SIA ,,/Nosaukums C/”, reģ.

nr./reģistrācijas numurs/. Saskaņā ar transportlīdzekļa novērtēšanas aktu, īpašuma ātrās realizācijas vērtība tika noteikta EUR 2 700,01 jeb LVL

1 897,58.

2009.gada 9.septembrī prasītājs pārdeva īpašumu par EUR 1 992,02 jeb LVL 1 400,00 ko apliecina pieteikumam pielikumā pievienotais

pārdevuma – pirkuma līgums un pieņemšanas – nodošanas akts. Prasītājs saņemto pirkuma maksu novirzīja līzinga ņēmēja līzinga līguma saistību

dzēšanai.

Saskaņā ar Līzinga līguma 9.14. punktu prasītājam ir tiesības realizēt īpašumu pēc saviem ieskatiem. Pirkuma maksa nav pietiekama visu Līzinga

ņēmēja saistību dzēšanai.

Pamatojoties uz Līzinga līguma 9.11.,9.12. punktu noteikumiem, prasītājam ir tiesības prasīt visu papildus izdevumu un zaudējumu samaksu

no aizņēmēja. Sakarā ar īpašuma realizāciju Prasītājam ir radušies šādi papildus izdevumi (konvertēti pēc Latvijas Bankas kursa 0,702804):

- EUR 264,85 (LVL 186,14) (par īpašuma pārņemšanu, ko apliecina pielikumā pievienotais darbu pieņemšanas nodošanas akts Sfr.230309-

05 un Maksājuma uzdevums Nr.350 (izdevumu pozīcija veidojas: LVL 150,00 + 36,14 (darba devēja samaksātais sociālais nodoklis

24,09% par darbinieku saskaņā ar likumu par Valsts sociālo apdrošināšanu 18.panta pirmo daļu) = LVL 186,14;

- EUR 35,57 (LVL 25,00) vērtējums, ko apliecina pielikumā pievienotais rēķins Nr.5784 un maksājuma uzdevums Nr.1055;

- EUR 290,96 (LVL 204,49) autostāvvietas izmantošana, ko apliecina rēķins Nr.2009005672;

- EUR 206,05 (LVL 144,81) CSDD izdevumi, ko apliecina kvītis Nr.RB0902662385; Nr.RB09S20762855.

Papildus izdevumi kopā sastāda EUR 797.43

No īpašuma pārdošanas saņemtā summa tika attiecināta tikai daļējai parāda dzēšanai.

2014.gada 4.jūnijā prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu Nr. 1-10/6370 par saistību atlīdzināšanas pienākumu, norādot, ka paziņojumā

minētā summa jānomaksā līdz 2014.gada 13.jūnijam.

Atbildētājs nav veicis parāda apmaksu un uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu atbildētāja parāds sastāda EUR 3735,65 (trīs tūkstoši

septiņi simti trīsdesmit pieci eiro un 65 centi), kas sastāv no pamatsummas – EUR 2195,82; līgumiskajiem procentiem par periodu no 11.07.2008.

līdz 23.03.2009. – EUR 183,67; likumiskajiem nokavējuma procentiem par periodu no 29.07.2010. līdz 26.05.2014. un no 23.03.2009. līdz

27.10.2009. - EUR 296,51 (prasītājs samazina likumisko procentu apmēru (EUR 782,34) pielīdzinot to EUR 296,51); līgumsoda par periodu no

11.09.2008. līdz 23.03.2009. – EUR 254,08 un papildus izdevumiem – EUR 797,43, kā arī ar brīdinājuma izsniegšanu saistītajiem izdevumiem.

Līzinga līguma 11.2.punkts paredz strīdu izšķiršanu Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā. Ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta trešās daļas 7.punktu, par netaisnīgiem līguma noteikumiem ir uzskatāmi tādi, kas paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā, un atbilstoši

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta astotajai daļai, kas paredz, ka netaisnīgi līguma noteikumi nav spēkā no attiecīgā līguma noslēgšanas brīža,

šķīrējtiesas klauzula līzinga līgumā nav spēkā no šī līguma noslēgšanas brīža. Līdz ar to strīda izšķiršana pakļauta vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Saskaņā ar Civillikuma 1753., 1756., 1759. 1765. pantiem Prasītājam ir tiesības saņem likumiskos procentus 6 procenti gadā par laika periodu

pēc Līzinga līguma laušanas.

[1.2] Ņemot vērā to, ka saistības netika pildītas un savstarpēju sarunu ceļā strīdu atrisināt nav bijis iespējams, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no

atbildētāja /pers. B/ parādu 3 735,65 euro, kas sastāv no parāda pamatsummas 2195,82 euro, līgumiskajiem procentiem 183,67 euro, likumiskajiem

procentiem 296,51 euro, līgumsoda 254,08 euro, papildus izdevumiem 797,43 euro un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītajiem izdevumiem 8,14 euro,

kā arī prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja tiesas izdevumus un noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā par laiku līdz sprieduma

izpildei.

[2] 2014.gada 16.jūlijā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts uz prasības pieteikumā norādīto adresi, nosakot termiņu paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2014.gada 18.augustam. Atbildētājs ne tiesas noteiktajā termiņā, ne līdz lietas izskatīšanai paskaidrojumus nav sniedzis.

[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un apstākļiem.

Papildus lūdza piedzīt no atbildētāja izdevumus par sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī norādīja, ka atbildētājs

nav vērsies pie prasītāja, lai vienotos par parāda atmaksas kārtību.

[3.1] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies.

Sagatavojot lietu izskatīšanai un konstatējot, ka atbildētājam kā deklarētās dzīvesvietas adrese ir norādīta “Rīga”, 2015.gada 8.aprīlī oficiālajā

izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts tiesas pavēstes saturam atbilstošs aicinājuma teksts, uzaicinot atbildētāju /pers. B/ ierasties uz tiesas sēdi

2015.gada 14.maijā plkst.10.00 Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, norādot, ka neierašanās gadījumā lieta var tikt izskatīta bez atbildētāja klātbūtnes.

Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturto daļu, kas noteic, ka tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne

mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, ir pamats uzskatīt, ka atbildētājam tiesas sēdes vieta

un laiks paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā. Atbildētājs nav tiesai paziņojis par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.

Ņemot vērā minēto, un nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā un 210.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[4] Uzklausot prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos

argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav

cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret

prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[5] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Kā redzams no lietas materiāliem, 2005.gada 14.septembrī prasītājs kā līzinga devējs ar atbildētāju /pers. B/ kā līzinga ņēmēju noslēdza finanšu

līzinga līgumu Nr.14090503CIB (turpmāk – līzinga līgums), ar kuru atbildētājam /pers. B/ kā līzinga ņēmējam tika nodots turējumā un lietošanā īpašums,

kuru līzinga devējs iegādājas no pārdevēja līzinga ņēmēja uzdevumā – transportlīdzekli Mercedez Benz Vaneo (turpmāk – transportlīdzeklis), kura cena ir

10 000,00 euro.

Līgumā puses vienojās, ka līguma beigu termiņš ir 2010.gada 14.septembris, maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumam pievienoto maksājumu

grafiku, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa, un procentu likme tiek noteikta 5 % fiksēta likme plus 6 mēnešu LIBOR uz 2005.gada 14.septembri (lietas

16.-26.lapa).

Tādējādi tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu, šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par

līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

[6] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2005.gada 14.septembra pirkuma līgums Nr.14090503-PL apstiprina, ka SIA /Nosaukums B/ (pēc nosaukuma maiņas – SIA /Nosaukums A/) kā

pircējs līzinga ņēmēja /pers. B/ uzdevumā no SIA /Nosaukums F/ iegādājās un līzinga ņēmējs pieņēma transportlīdzekli Mercedes Benz Vaneo par

kopējo pirkuma summu 10 000,00 euro (lietas 27.-28.lapa). Kā redzams no 2005.gada 14.septembra pieņemšanas – nodošanas akta Nr.140905 – 3,

kopējo pirkuma summu 10 000,00 euro (lietas 27.-28.lapa). Kā redzams no 2005.gada 14.septembra pieņemšanas – nodošanas akta Nr.140905 – 3,

minētais transportlīdzeklis nodots atbildētāja /pers. B/ kā līzinga ņēmēja turējumā un lietošanā, pamatojoties uz 2005.gada 14.septembra līzinga līgumu

(lietas 29.lapa).

Tādējādi secināms, ka prasītājs ir izpildījis savas no līzinga līguma izrietošās saistības.

[6.1] Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar līzinga līguma 9.13.punktu jebkura līguma noteikuma neievērošanas gadījumā no līzinga ņēmēja puses līzinga devējam ir tiesības izbeigt

līguma darbību, izņemt īpašumu no līzinga ņēmēja valdījuma uz laiku, kāds ir nepieciešams radušos apstākļu novēršanai. Ja minētie apstākļi, kas bijuši par

iemeslu īpašuma izņemšanai no līzinga ņēmēja valdījuma, līzinga devēja noteiktajā termiņā netiek novērsti, līzinga devējs var vienpusēji izbeigt līguma

darbību.

Kā redzams no lietas materiāliem, ar 2009.gada 23.marta pieņemšanas – nodošanas aktu, sakarā ar finanšu līzinga līguma NR.14090503CIB

darbības pirmstermiņa izbeigšanu atbildētājs /pers. B/ labprātīgi nodeva un SIA /Nosaukums A/ pārņēma savā valdījumā līzinga objektu –

transportlīdzekli Mercedes Benz Vaneo (lietas 30.-31.lapa).

2009.gada 8.septembrī sertificēts vērtētājs /pers. F/ veica transportlīdzekļa novērtēšanu un ar 2009.gada 9.septembra transportlīdzekļa

novērtēšanas aktu Nr.200907268 konstatēts, ka transportlīdzekļa faktiskā vērtība vērtēšanas brīdī ar nodokļiem ir 3 600,01 euro, savukārt

transportlīdzekļa ātrās realizācijas vērtība vērtēšanas brīdī ar nodokļiem ir 2 700,01 euro (lietas 32.lapa).

2009.gada 9.septembrī minētais transportlīdzeklis tika pārdots trešajai personai par Ls 1 400,00 jeb 1 992,02 euro (lietas 38.-39.lapa).

[6.2] Saskaņā ar līzinga līguma 9.14.punktu gadījumā, ja līzinga ņēmējs neveic līguma maksājumus, visa iepriekš iemaksātā nauda kā līguma

izpildījuma nodrošinājums paliek līzinga devējam. Ja līzinga devēja prasības pret līzinga ņēmēju nav apmierinātas pilnā apjomā, īpašums tiek izņemts no

līzinga ņēmēja turējuma un realizēts pēc līzinga devēja ieskatiem, ko līzinga ņēmējs apņemas neapstrīdēt. Pēc īpašuma realizācijas tiek izdarīts savstarpējs

norēķins, saskaņā ar kuru pēc realizācijas izdevumu ieturēšanas vispirms tiek dzēsts līzinga ņēmēja parāds līzinga devējam, bet pāri palikusī naudas

summa tiek izmaksāta līzinga ņēmējam.

2009.gada 23.martā puses ir vienojušās, ka līzinga sabiedrība pārskaitīs atbildētājam kā klientam naudas summu, ja tāda paliks pāri pēc klienta

saistību dzēšanas ar saņemto pirkuma maksu par pārdoto automašīnu, savukārt klients apņemas samaksāt līzinga sabiedrībai naudas summu, ja tāda

pietrūks klienta saistību dzēšanai ar pirkuma maksu, kas saņemta no automašīnas pārdošanas.

Ņemot vērā to, ka transportlīdzekļa pārdošanas maksa nebija pietiekama visu līzinga ņēmēja saistību dzēšanai, tiesa atzīst, ka prasītājam ir pamats

prasīt no līguma izrietošo saistību izpildi, vēršoties tiesā ar prasību pret atbildētāju par atlikušās naudas summas piedziņu no atbildētāja par labu

prasītājam.

[6.2] 2014.gada 2.jūnijā prasītājs nosūtīja atbildētājam pretenziju par zaudējumu atlīdzību, norādot, ka par transportlīdzekļa pārdošanu saņemtā

pirkuma maksa tika novirzīta līzinga ņēmēja līguma saistību dzēšanai, taču pirkuma maksa nav pietiekama visu līzinga ņēmēja saistību dzēšanai, norādot,

ka uz pretenzijas nosūtīšanas brīdi atbildētāja parāds ir 3 727,51 euro. Pretenzijā prasītājs lūdz atbildētāju līdz 2014.gada 13.jūnijam iemaksāt līzinga

devēja kontā līzinga ņēmēja neizpildīto līguma saistību pilnīgai dzēšanai pietiekamu naudas summu, papildus norādot, ka gadījumā, ja atbildētājs savas

saistības neizpildīs, SIA /Nosaukums A/ uzsāks saistību piespiedu izpildes procesu, tajā skaitā vēršoties tiesā (lietas 40.lapa).

Tādējādi tiesa secina, ka prasītājs, realizējot transportlīdzekli, ir atguvis daļu no parāda summas. No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina

redzams, ka pamatparāda summa pēc transportlīdzekļa pārdošanas ir 2 195,82 euro (Ls 1 542,23) (lietas 15.lapa).

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, nav iesniedzis pierādījumus, kas ļautu secināt, ka atbildētājs ir nokārtojis savas

parādsaistības, kā arī nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu uzskatīt, ka parāda aprēķins neatbilst līguma noteikumiem, līdz ar to tiesa atzīst, ka

prasība par parāda pamatsummas piedziņu ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā 2 195,82 euro.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus 183,67 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti.

Saskaņā ar līzinga līguma speciālajiem noteikumiem, atbildētājs uzņēmies saistības maksāt prasītājam procentus, kas sastāv no fiksētās procentu

likmes daļas – 5 % plus mainīgās procentu likmes daļas – 6 mēnešu LIBOR, kas aizdevuma līguma noslēgšanas dienā 2005.gada 14.septembrī bija

2,166 %, kopā 7,166 % (lietas 16.lapa).

Tādējādi secināms, ka puses līzinga līgumā ir vienojušās par procentu maksāšanas pienākumu, maksājuma grafikā paredzot procentu maksājumu

apmēru un termiņu.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina izriet, ka prasītājs par laika periodu no 2008.gada 11.jūlija līdz 2009.gada 23.martam, proti – līdz

brīdim, kad puses vienojušās par līzinga līguma pirmstermiņa izbeigšanu, aprēķinājis līgumiskos procentus 183,67 euro apmērā.

Tādējādi tiesa konstatē, ka prasītājs, atbilstoši Civillikuma 1590.panta noteikumiem, pamatoti lūdzis piedzīt procentus, kas aprēķināti par līguma

darbības laiku, un tā kā atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja veikto līgumisko procentu parāda aprēķinu, tiesa atzīst, ka prasība par līgumisko procentu

183,67 euro piedziņu no atbildētāja par labu prasītājam ir pamatota un apmierināma.

[7.1] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2009.gada 23.martam līdz 2009.gada 27.oktobrim un

par periodu no 2010.gada 29.jūlija līdz 2014.gada 25.maijam 296,51 euro, vienlaikus norādot, ka prasītājs ir samazinājis likumisko procentu apmēru no

782,34 euro līdz 296,51 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un tie aprēķināmi

6% gadā no nesamaksātās parāda summas.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no 2009.gada 23.marta, kad puses vienojušās par līzinga līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atbildētājam radies

pienākums uz likuma pamata maksāt procentus par aizdevuma summas lietošanu.

Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina, prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 782,34 euro. Prasītājs,

ievērojot Civillikuma 1.pantu un nevēloties pasliktināt atbildētāja stāvokli, lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējumu procentus par parāda

samaksas nokavējumu par laiku no 2009.gada 23.martam līdz 2009.gada 27.oktobrim un par periodu no 2010.gada 29.jūlija līdz 2014.gada 25.maijam

296,51 euro apmērā.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, nav iesniedzis pierādījumus, kas ļautu secināt, ka atbildētājs ir nokārtojis savas

parādsaistības, kā arī nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu uzskatīt, ka parāda aprēķins neatbilst līguma noteikumiem, līdz ar to tiesa atzīst, ka

prasība par likumisko procentu piedziņu par laiku no 2009.gada 23.martam līdz 2009.gada 27.oktobrim un par periodu no 2010.gada 29.jūlija līdz

2014.gada 25.maijam 296,51 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 254,08 euro par laiku no 2008.gada 11.septembra l ī d z 2009.gada

23.martam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), savukārt atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsoda apmēru

noteic līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam

un atbilstošam godīgai darījumu praksei (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.01.2014.). Civillikuma 1720.pants

noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, kā arī ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar līzinga līguma 9.4.punktu ja līzinga ņēmējs nav veicis termiņā jebkuru no maksājumiem līzinga devējam, tas maksā līgumsodu 0,5%

apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru nokavēto kalendāro dienu.

Prasītājs par laiku no 2008.gada 11.septembra līdz 2009.gada 23.martam, proti – līdz brīdim, kad puses vienojušās par līzinga līguma pirmstermiņa

izbeigšanu, aprēķinājis līgumsodu 254,08 euro.

[8.1] Civilprocesa likuma 5.panta sestajā daļā noteikts, ka, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedumā Nr. SKC-212 izteikts

viedoklis, ka līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija; gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, ka

līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju,

tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda

samērīguma un taisnīguma principiem.

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 12.maija spriedumā lietā Nr. SKC-128/2010 jautājumā par piedzenamā

līgumsoda apmēru, tā samērīguma vērtēšanu pastāv judikatūra, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada spriedumu lietā Nr. SKC-

441, 2007.gada lēmumu lietā Nr. SPC-43, 2008.gada spriedumu lietā Nr. SKC-212, 2008.gada spriedumu lietā Nr. SKC-327,

kuru atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai tiesai, piemērojot tiesību normas par līgumsodu, ir jāņem vērā [..].

Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr. SKC-212 [..] atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu

konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar

Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs nav pildījis līguma nosacījumus un savlaicīgi nav veicis maksājumus, līdz ar to

līgumsoda piemērošana ir sapratīga un taisnīga reakcija. Kā jau norādīts iepriekš, līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu

atlīdzināšanas funkcija, un sodam jābūt samērīgam, taču līgumsods nevar kļūt par nepamatotu iedzīvošanās iespēju. Civillikuma

1.pantā ietvertais princips, kas noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, ir spēkā civiltiesībās

kopumā un minētais princips ir jāievēro jebkuras subjektīvās tiesības īstenošanā un jebkura subjektīvā pienākuma izpildē.

[8.2] Vienlaikus tiesa atzīst, ka atbildētājs konkrētajā tiesiskajā situācijā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta

3.punkta izpratnē ir atzīstams par patērētāju, līdz ar to pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi ir izvērtējami līgumslēdzēju pušu

vienlīdzīguma un taisnīguma aspektā atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam.

Atbilstoši ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktam par netaisnīgiem līguma noteikumiem

uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu

vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai

nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļa paredz, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,

pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un

strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Tiesa atzīst, ka nav samērīgi un taisnīgi pilnībā atbrīvot atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), ievērojot faktu, ka

atbildētājs nav pildījis savas saistības pret prasītāju, jo tādā gadījumā atbildētājs netiktu motivēts nokārtot savas saistības, kā arī

tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips. Izvērtējot prasītāja aprēķinātā līgumsoda 254,08 euro samērīgumu ar pamatparāda

2 195,82 euro, tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs ir vērtējams kā samērīgs.

Ievērojot minēto un vienlaikus ņemot vērā atbildētāja rīcību, nepildot savas saistības pret prasītāju, tiesa atzīst, ka prasība

daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja līgumsodu 254,08 euro par laiku no 2008.gada

11.septembra līdz 2009.gada 23.martam.

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus,

kā arī atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka atbildētājs ir nokārtojis savas parādsaistības. Tādejādi tiesa atzīst prasību par pamatparāda

2 195,82 euro, līgumisko procentu 183,67 euro, likumisko nokavējuma procentu 296,51 euro un līgumsoda 254,08 euro piedziņu no atbildētāja par

pamatotu un apmierināmu.

[10] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja papildus izdevumus 797,43 euro apmērā.

Saskaņā ar līzinga līguma 9.11.punktu līzinga ņēmējam ir pienākums segt visus izdevumus un zaudējumus, kas sakarā ar līgumu vai īpašumu

radušies līzinga ņēmēja darbības vai bezdarbības rezultātā trešajām personām vai līzinga devējam. Tāpat saskaņā ar līzinga līguma 9.12.punktu līzinga

ņēmējam ir pienākums bez ierunām apmaksāt visu izdevumus un zaudējumus, kas saistīti ar kavēto līguma maksājumu vai jebkuru citu maksājumu

piedziņu, kā arī īpašuma nodošanu līzinga devējam gadījumā, ja līgums tiek jebkāda iemesla dēļ izbeigts bez īpašuma pilnīga izpirkuma.

[10.1] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja 264,85 euro (Ls 186,14 euro) par īpašuma pārņemšanu, ko apliecina darbu pieņemšanas – nodošanas

akts Nr.230309-05 un maksājuma uzdevums Nr.350, kas sastāv no Ls 150,00 un Ls 36,14 kā darba devēja samaksāto sociālo nodokli 24,09 %

apmērā par darbinieku.

Kā redzams no lietas materiāliem, ar 2009.gada 23.marta darbu pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.230309-05 ir konstatēts, ka saskaņā ar

uzņēmuma līgumu Nr.030209-01dl darbu izpildītājs /pers. M/ SIA /Nosaukums A/ uzdevumā ir izņēmis /pers. B/ īpašumā esošu transportlīdzekli,

nogādājot to /adrese/, un saskaņā ar uzņēmuma līgumu summa par līguma izpildi ir Ls 150, ko prasītājs saskaņā ar 2009.gada 30.marta maksājuma

uzdevumu Nr.350 ir samaksājis darbu izpildītājam /pers. M/ (lietas 42., 47.lapa). Vienlaikus minētajā pieņemšanas – nodošanas aktā ir norādīts, ka

galīgā summa apmaksai par 2009.gada 23.martā izņemto transportlīdzekli ir Ls 150,00, tajā skaitā iedzīvotāja ienākuma nodoklis un valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa, līdz ar to atzīstams, ka no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami 213,43 euro (Ls 150,00) kā prasītāja samaksātā

summa par uzņēmuma līguma izpildi.

[10.2] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja 35,57 euro par vērtējumu, ko apliecina pielikumā pievienotais rēķins Nr.5784 un maksājuma

uzdevums Nr.1055.

No lietas materiāliem redzams, ka par transportlīdzekļa vērtības noteikšanu prasītājam izrakstīts rēķins Nr.5784 par summu Ls 25,00 jeb 35,57

euro, ko prasītājs apmaksājis 2009.gada 28.septembrī, līdz ar to atzīstams, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami 35,57 euro (Ls 25,00) kā

prasītāja samaksātā summa par transportlīdzekļa vērtēšanu.

[10.3] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja 290,96 euro kā izdevumus par autostāvvietas izmantošanu, ko apliecina rēķins Nr.2009005672.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir izrakstījis atbildētājam rēķinu par autostāvvietas izmantošanu no 2009.gada 24.marta līdz

2009.gada 9.septembrim. Tiesa atzīst, ka rēķina izrakstīšana pati par sevi nepierāda zaudējumu rašanās faktu, un ņemot vērā to, ka lietas materiālos nav

citu pierādījumu tam, ka prasītājs būtu samaksājis minētos izdevums par autostāvvietas izmantošanu vai citi pierādījumi, kas apstiprinātu zaudējumu

rašanos, prasība daļā par autostāvvietas izmantošanas izdevumu piedziņu no atbildētāja ir noraidāma kā nepierādīta.

[10.4] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja 206,05 euro par Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 27.oktobrī SIA /Nosaukums A/ veicis samaksu par Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtajiem

pakalpojumiem par darbībām, kas saistītas ar transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, un ikgadējās nodevas un reģistra valsts nodevas maksājumiem, kā

arī naudas sodu par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē samaksu 75,10 euro (Ls 52,78) un 130,95 euro (Ls 92,03) apmērā. Ievērojot minēto, tiesa

atzīst, ka prasība daļa par 206,05 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

[10.5] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas saistīti ar brīdinājuma izsniegšanu 8,14 euro apmērā.

Prasītājs lietas materiāliem pievienojis valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” pievienoto vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu sarakstu, no kura

izriet, ka 2014.gada 4.augustā prasītājs B klases sūtījumā nosūtījis vēstuli atbildētājam, taču minētajā kvītī nav norādīta summa, kādu prasītājs ir

samaksājis par vēstules nosūtīšanu un lietas materiāliem nav pievienoti citi pierādījumi, kas apliecinātu prasītāja apgalvojumu par to, ka prasītājam

radušies izdevumi, kas saistīti ar brīdinājuma izsniegšanu 8,14 euro apmērā, līdz ar to prasība daļā par izdevumu 8,14 euro piedziņu no atbildētāja

noraidāma kā nepierādīta.

[11] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi

seši procenti no simta gadā.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas 2 195,82 euro.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionālai tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir

ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, kā arī ar sludinājumu

ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.

[12.1] No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 384,17 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un ar sludinājuma publicēšanu laikrakstā saistītos izdevumus 15,65 euro apmērā (lietas

7.-10., 61.lapa).

Prasītājs lūdzis tiesu apmierināt prasību par summu 3 735,65 euro. Prasība apmierināta par kopējo summu 3 385,813

euro, tas ir 90,61 % apmērā no 3 735,65 euro. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva

proporcionāli apmierinātajai prasības daļai – 348,12 euro (t.i. 90,61 % no 384,17 euro).

[12.2] Prasītājs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 10.lapa), kā arī ar

sludinājuma publicēšanu laikrakstā saistītos izdevumus 15,65 euro apmērā, līdz ar to tiesa, ievērojot Civilprocesa likuma 42.panta

pirmās daļas prasības, atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 20,35 euro apmērā.

[13] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 42., 190., 193., 195. un 204.1 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, 3 753,60 euro (trīs

tūkstoši septiņi simti piecdesmit trīs euro un sešdesmit centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 2 195,82 euro (divi tūkstoši viens simts deviņdesmit pieci euro un astoņdesmit divi centi);

- līgumiskajiem procentiem 183,67 (viens simts astoņdesmit trīs euro un sešdesmit septiņi centi) par laiku no 2008.gada 11.jūlija līdz

2009.gada 23.martam;

- likumiskajiem procentiem 296,51 euro (divi simti deviņdesmit seši euro un piecdesmit viens cents) par laiku no 2009.gada 23.martam līdz

2009.gada 27.oktobrim un par periodu no 2010.gada 29.jūlija līdz 2014.gada 25.maijam;

- līgumsoda 254,08 euro (divi simti piecdesmit četri euro un astoņi centi) par laiku no 2008.gada 11.septembra līdz 2009.gada 23.martam;

- papildus izdevumiem 455,05 euro (četri simti piecdesmit pieci euro un pieci centi);

- valsts nodevas 348,12 euro (trīs simti četrdesmit astoņi euro un divpadsmit centi);

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 20,35 euro (divdesmit euro un trīsdesmit pieci centi).

Noraidīt prasību daļā par papildus izdevumu 290,96 euro un brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu 8,14 euro piedziņu.

Noteikt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/

likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2015.gada 28.maijs.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate