Court dismisses administrative offense case due to insufficient proof of the defendant's knowledge of summons requirements.

Lietas Nr. 133065415

Nr. 1-0654-15/26

SPRIEDUMS

Jūrmala, 2015.gada 30.septembrī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams

tiesnese G.Lapiņa,

ar tiesas sēdes sekretāri /pers. B/,

izskatot atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. A/ personas kods /personas kods/, dzīvesvieta /adrese/, saukts pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 175.1 panta,

konstatēja

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors J.Lemešonoks 2015.gada 26.augustā sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 154747 par to, ka 2015.gada 17.jūlijā plkst.11.00 /pers. A/ izrādīja necieņu pret izmeklēšanas iestādi, bez

attaisnojoša iemesla neieradās pēc aicinājuma Jūrmalas policijas iecirknī Dubultu prospekts 17, liecību sniegšanai cietušā statusā. Protokolā norādīts, ka

atbildība par pārkāpumu paredzēta LAPK 175.1 pantā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanā tiesā nepiedalījās, lai gan par tiesas sēdes

vietu un laiku viņam paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz protokolā norādīto dzīvesvietas adresi, kas ir arī viņa deklarētā

dzīvesvieta. Neierašanās iemeslus /pers. A/ tiesai nav paziņojis. Atzīstot /pers. A/ neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, tiesa saskaņā ar LAPK

271.panta ceturto daļu uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lieta attiecībā pret /pers. A/ ir izbeidzama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ:

LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

LAPK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras LAPK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

LAPK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta

astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Lietas materiālos iesniegti rakstveida pierādījumi:

2015.gada 20.jūlija lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā ar ko nolemts uzsākt lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā par to, ka /pers. A/ 2015.gada 7.jūlijā tika nosūtīta pavēste, ierasties Jūrmalas policijas iecirknī 2015.gada 17.jūlijā (lietas lapa 5);

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa KPN inspektora J.Lemešonoka ziņojums (lietas lapa 7) kurā norādīts, ka sakarā

ar resorisko pārbaudi pēc /pers. A/ iesnieguma, lai nopratinātu /pers. A/ cietušā statusā (..) uz deklarēto dzīvesvietu 2015.gada 7.jūlijā tika

nosūtīta pavēste ierasties Jūrmalas policijas iecirknī 2015.gada 17.jūlijā. Pēc nosūtītās pavēstes /pers. A/ 2015.gada 17.jūlijā neieradās, par

neierašanās iemesliem neziņoja;

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa KPN galvenā inspektora M.Hmeļņicka 2015.gada 7.jūlijā sastādītā pavēste

(lietas lapa 8) saskaņā ar ko /pers. A/ 2015.gada 17.jūlijā plkst.11.00 jāierodas Jūrmalas policijas iecirknī;

/pers. A/ 2015.gada 17.augusta paskaidrojums (lietas lapa 9) no kā izriet, ka /pers. A/ paskaidro, ka nav saņēmis nevienu pavēsti no

Jūrmalas policijas, kur būtu uzaicināts sniegt liecību sniegšanai. Iet uz policiju nevēlas, jo lietā nav ko piebilst. Neko papildus liecināt nevēlas;

administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC 154747.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka lietas materiāliem nav pievienoti pietiekami pierādījumu, kas apliecinātu /pers.

A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (sk. spriedums lietā SKA 571/2006; spriedums lietā SKA-199/2007),

administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā.

Proti, jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts

un subjektīvā puse. Kā izriet no LAPK 175.1panta, administratīvā atbildība personai iestājas, par necieņu pret izmeklēšanas vai prokuratūras

iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā

pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izmeklētāja vai prokurora aicinājuma.

Tādējādi nepieciešams konstatēt, vai personai bija zināmas tai izvirzītās prasības, konkrētajā gadījuma, ka jāierodas izmeklēšanas iestādē.

Augstākās tiesas ieskatā tas vien, ka personai uz tās deklarēto dzīvesvietu ir sūtītas vēstules ar izvirzītajām prasībām, neapliecina to, ka tā

zināja, vai, ka tai vajadzēja zināt par minētajām prasībām. Savukārt administratīvo sodu par personas nesasniedzamību tās deklarētajā dzīvesvietā

LAPK 175.1pants neparedz.

Paziņošanas likuma 8.panta trešā daļa noteic, ka dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā

dienā pēc tā nodošanas pastā.

Lietā nav ziņu, kad minētais /pers. A/ adresētais sūtījums ir nodots pasta iestādē, kā arī nav ziņu kādā sūtījumā sūtījums nosūtīts. Tādejādi

lietā nav pietiekamu ziņu, vai nosūtot /pers. A/ 2015.gada 7.jūlija pavēsti ir ievērota Paziņošanas likumā paredzētā dokumenta nogādāšanas

kārtība un termiņi, lai /pers. A/ ierastos liecināt policijā 2015.gada 17.jūlijā. Turklāt, kā izriet no /pers. A/ paskaidrojumiem, tad /pers. A/ nav

saņēmis nevienu pavēsti no policijas iestādes (lietas lapa 10). Pierādījumi, kas apliecina pretējo lietā nav iesniegti.

Pie šādiem apstākļiem, kad lietā nav ziņu par to, vai /pers. A/ 2015.gada 7.jūlija pavēsti ir saņēmis par ierašanos policijā 2015.gada 17.jūlijā

plkst.11.00, tiesa uzskata, ka lietā nav pietiekami pierādījumu tam, kas apliecinātu, ka /pers. A/ zināja par to, ka viņam 2015.gada 17.jūlijā

vajadzētu ierasties izmeklēšanas iestādē, bet apzināti ignorēja minētās iestādes prasības, tādā veidā izrādot necieņu pret izmeklēšanas iestādi, līdz

ar ko ir radušās šaubas par /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas ir tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamai

personai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu, ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 7., 175.1, 213., 239.panta 1.punktu, 243.- 244., 268.1, 274., 275., 289.7, 289.16, 289.17,

289.18 pantu, tiesa

nosprieda

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 175.1pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (protokols Nr. PC154747).

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

vai protestu Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Tiesnese G.Lapiņa